Narkomānija ir asi izteikta, nepārvarama tieksme (mānija) lietot narkotiskās vielas.
Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu narkotiku. Apmēram 75 % narkomānu ir vīrieši un narkomāna vidējais vecums ar katru gadu samazinās. Pusaudzis narkomāns tagad vairs nav retums, kaut kādā ziņā tā jau ir kļuvusi par modes lietu, dzīves stilu.
Kādas ir galvenās pazīmes, pēc kurām var atpazīt cilvēku, kas lieto narkotikas?
Ārējā izskata izmaiņas:
• nevīžība, netīrība, nolaidība;
• šauras vai platas, uz gaismu nereaģējošas acu zīlītes;
• novājēšana;
• sejas ādas bālums, sausums;
• elkoņu locītavu iekšpusēs, roku plaukstu, kāju, kakla u.c. vēnām var atrast injekciju pēdas, pašas vēnas sacietējušas, pigmentētas;
• miegainība, nedrošas kustības, runas traucējumi;
Uzvedības izmaiņas:
• noslēpumainība, bieža atrašanās ārpus mājas;
• izolēšanās slēgtās telpās;
• krasas garastāvokļa svārstības;
• darbaspēju, koncentrēšanās un spēku zudums;
• mācību un darba kavējumi;
• interešu maiņa vai zudums;
• attieksmes maiņa pret ģimeni un draugiem, jaunie draugi;
• naudas aizņemšanās, dažādu mantu pārdošana, mantu pazušana no mājām
Nozīmīgākās narkomānijas pazīmes ir:
1. tieksmes rašanās pēc narkotiskās vielas un psihiskā atkarība no tās, jo iedarbības rezultātā cilvēks jūt eiforiju;
2. pakāpeniska tolerances attīstība, jo labsajūtas iegūšanai nepieciešamas arvien lielākas devas;
3. narkotiskās vielas iedarbībai beidzoties, rodas grūti paciešami psihiski un fiziski traucējumi – abstinence, kuras dēļ nav iespējams atteikties no narkotiskā vielas tālākas lietošanas.
Eiforiju jeb labsajūtu narkotiskās vielas sniedz tikai sākumā – slimības pirmajā stadijā.
Otrajā un trešajā stadijā narkomāni tās lieto galvenokārt, lai izvairītos no abstinences parādībām, un visbeidzot – lai sevi uzturētu pie dzīvības un mazinātu ciešanas. Kad parādās ciešanas, liela daļa narkomānu meklē ārstu palīdzību, bet slimība tad jau ir ielaista un ārstēšana – grūta un mazrezultatīva.
Kas pamudina cilvēku (bērnu) pirmo reizi pamēģināt narkotikas?
Daudzi atzīstas, ka tas ir noticis grāmatas vai žurnāla iespaidā, bet pārsvarā tas notiek “kompānijas pēc” (dzīvē viss ir jāpamēģina) . Diemžēl bieži cilvēki neaptver kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi, ja tā izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas “ jaunas “ izjūtas, gluži kā alkohola reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet dažas narkotikas (heroīns ) izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, un pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka un lielāka nepieciešamība pēc narkotiku devas. Tā arī rodas narkotiku atkarība. Psihiskās atkarības gadījumos, pārtraucot lietot narkotikas, rodas emocionāls diskomforts (depresija), bet fiziskas atkarības gadījumos izpaužas abstinences sindroms: paaugstināta nervozitāte, palēnināts pulss, var būt caureja, lauzošas sāpes visā ķermenī, bezmiegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti grūti un narkomāns atkal meklē sev jaunu devu. Narkotiku pārdozēšanas gadījumos ir iespējams letāls iznākums. Tikai nedaudzi narkomāni var normāli strādāt un iekārtot savu personīgo dzīvi (pirmkārt, iegūt veselu bērnu), tāpēc nevajag ticēt narkomānu solījumiem -, ka atkarības un seku no narkotiku lietošanas nav un, ka jebkurā mirklī var apstāties. Tie ir meli!
Narkotikas – tas ir tūkstošiem salauztu likteņu gan pašu narkomānu, gan to tuvinieku, tas ir izmirstošas un neveselas paaudžu paaudzes.
Ir svarīgi noteikt šīs slimības simptomus un veikt visu nepieciešamo lai to novērstu. Nebūsim vienaldzīgi pret šo problēmu!