Eseja par Latvijas valsts tēla veidošanu
Tā kā Latvijas valsts vēl joprojām ir tikai veidošanās stadijā, bieži vien mēs sastopamies ar uzskatu, ka Latvijas valstij ir nepieciešami vēl daudzi jo daudzi gadi, lai tā kļūtu par valsti ar tēlu, ko varētu atpazīt starp dažādajām pasaules valstīm un to kultūrām. Latvijas tēlu veido un ietekmē vairāki faktori – valsts reprezentatīvās personas, tradīcijas, bet visvairāk – kultūra un māksla.
Pirmais iespaids mūsu valsts nepazinējiem, bez šaubām, rodas no politiskajām amatpersonām un Latvijas pārstāvjiem ārvalstīs, kuru uzdevums ir pēc labākās sirdsapziņas reprezentēt Latvijas valsti, jo tieši pēc viņu izglītības un erudīcijas ārzemju cilvēki spriež arī par Latvijas iedzīvotājiem. Šeit es gribētu pieminēt, piemēram, Vairas Vīķes Freibergas ieguldījumu Latvijas reprezentēšanā, jo pēc dažādām pasaules attīstītākajās valstīs notikušām konferencēm, kurās ir piedalījusies arī mūsu Valsts prezidente ir palielinājusies interese par Latviju kā jaunu, konkurētspējīgu valsti. Tādēļ es uzskatu, ka valsts politiķiem un pārstāvjiem ārzemēs ir būtiska loma valsts tēla veidošanā.
Vēl es vēlētos vērst uzmanību uz Latvijas tradīcijām. Bieži vien tūristi un cilvēki visā pasaulē Latviju atceras pēc redzētajām un dzirdētajām tradīcijām. Tieši tradīcijas dažādām kultūrām atšķiras, un ārzemju iedzīvotāji tās atceras kā atšķirības, pat iespējams kā īpatnības tikai tādēļ, ka viņu valstī un kultūrā šīs tradīcijas ir pavisam citādākas. Tādēļ es uzskatu, ka tradīcijām arī ir nozīmīga vieta Latvijas valsts tēla veidošanā.
Tomēr visvairāk Latvijas valsts tēla veidošanu ietekmē kultūra un māksla. Valsts tēlu veido gan mūziķi, gan skulptori, gan gleznotāji, gan literāti, kā arī nevar nepieminēt filmu režisorus. Šobrīd vairāk gribētu pievērsties tieši pēdējam minētajam. Es nevaru neizteikt savu izbrīnu par 14.11 Rīgas Stradiņa Universitātē demonstrēto animācijas filmiņu par Latvijas tēlu. Pat apzinoties, ka ļoti daudzās pasaules valstīs nav ne mazākās nojausmas par to, kas ir Latvija un tās iedzīvotāji un pat reāli sastopoties ar ārzemju cilvēku pieņēmumiem, ka Latvija ir Āfrikas valsts, man šī filma šķita kā parodija par mūsdienu Latvijas valsti. Es saprotu, ka šīs leģendas par smilšaino Latviju un tās iedzīvotājiem, kas sēž kokos un grauž sēnes, rašanās ir daudzu jo daudzu pirmatnēju nostāstu mistrojums, tomēr man tas šķiet absurds. Es pieļauju, ka šajā filmā autore vēlējās
parādīt, cik aplams bieži vien ir uzskats par Latviju kā neattīstītu, nabadzīgu, iespējams, pat pirmatnēju sabiedrības organizācijas veidojumu, nevis valsti. Tā kā kino arī ir viens no kultūras elementiem, tad arī šī animācijas filma noteikti ietekmē valsts tēla veidošanu, tikai pastāv jautājums, vai šādā gadījumā kultūra Latvijas tēlu ārzemēs ietekmēs pozitīvi un cilvēki aizdomāsies par aplamajiem priekšstatiem par Latviju, vai arī tieši pretēji?
Kaut arī pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kam vārds Latvija neizsaka absolūti neko, pēdējos gados un arī turpmāk interese par Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas kultūru un par Latvijas valsti kopumā tikai pieaugs. Tādēļ tikai mūsu pašu spēkos ir veidot Latvijas, kā atšķirīgas, ar tradīcijām un kultūras mantojumu bagātas valsts tēlu. Valsts politiķu un reprezentatīvo pārstāvju, tradīciju un kultūras, mākslas veidotais tēls ļaus pastāvēt un būt cienāmai Latvijas valstij.