Līdzskaņu pārmaiņas

Līdzskaņa „J” noteiktā mija

Līdzskaņi [b], [p], [m], [v] nepārveidojas [j] priekšā, bet pievieno sev [j] tieši:

p – pj : ziepes – ziepju

b – bj : urbis – urbja

m – mj : zeme – zemju

v – vj : kareivis – kareivja.

2. Mijas ietekmē saknes beigu līdzskanis pārveidojas, un divu līdzskaņu vietā rodas viens līdzskanis:

t ( j ) – š : zutis – zuša, bite – bišu

s ( j ) – š : lasis – laša, puse – pušu

d ( j ) – ž : briedis – brieža, priede – priežu

z ( j ) – ž : vēzis – vēža, roze – rožu

n ( j ) – ņ : zirnis – zirņa, sēne – sēņu

l ( j ) – ļ : sīlis – sīļa, sile – siļu

c ( j ) – č : lācis – lāča, pūce – pūču

dz ( j )

– dž : dadzis – dadža, redze – redžu

k ( j ) – c : liekt – liecu, saukt – saucu

g ( j ) – dz : lūgt – lūdzu, kliegt – kliedzu

r ( j ) – r : teteris – tetera

Šīs mijas gadījumi ir sastopami

• II deklinācijas lietvārdu vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, piemēram, zutis – zuša;

• V un VI deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, sirds – siržu, lode – ložu;

• daļai I konjugācijas darbības v. īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un no tagadnes celma veidotajās formās, piemēram, saukt – saucu, ciest – ciešu;

• dažiem III konjugācijas darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, piemēram, gulēt – guļu, sēdēt – sēžu.

3. Līdzskaņa [j
j
j] ietekmē var notikt arī līdzskaņu grupu mija:

sl – šļ : kāpslis – kāpšļa

zl – žļ : zizlis – zižļa

ln – ļņ : cilnis – ciļņa

sn – šn : atkusnis – atkušņa

zn – žņ : zvaigzne – zvaigžņu

kst – kš: pāksts – pākšu

Līdzskaņa [j] noteiktā mija nenotiek

• dažos II deklinācijas lietvārdos, piemēram, kaķis – kaķa, akmens – akmens, ūdens – ūdens, Sluckis &#
#
#8211; Slucka, viesis – viesa, Atis – Ata, Uldis – Ulda, Valdis – Valda;

• dažos V deklinācijas lietvārdos, piemēram, aste – astu, kaste – kastu, pase – pasu;

• mijas nav arī vairākos VI deklinācijas lietvārdos: acs – acu, auss – ausu, zoss – zosu, Cēsis – Cēsu, vēstis – vēstu;

• I konjugācijas darbības vārdiem pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personā, tāpēc līdzskanis daudzskaitļa 2. personā pavēles izteiksmē vienmēr ir tāds pats kā vienskaitļa 2. personā, piemēram,

tu glāb – jūs glābiet,

tu kop – jūs kopiet,

tu lem – jūs lemiet.

Līdzskaņu [k], [g] mija patskaņu [i], [ī], [e], [ē] un divskaņa [ie] ietekmē

Līdzskaņi [k], [g] senu [i], [ī], [e], [ē], [ie] priekšā mijas ar [c], [dz].

k > c braukt – brauc – brauciet

g > dz augt – audz – audziet

Sevišķi šī likumība jāievēro darbības vārdu pavēles izteiksmes formu darināšanā.

Līdzskaņi [k], [g] mijas:

• daļai I konjugācijas darbības vārdu tagadnē un pagātnē, piemēram,

rūkt &#

#
#8211; rūcu (tagadnē)

rūcu (pagātnē)

aizliegt – aizliedzu (tagadnē)

aizliedzu (pagātnē)

• grupai I konjugācijas darbības vārdu tagadnes vienskaitļa 2. personā un pavēles izteiksmes abu skaitļu 2. personā, piemēram,

likt – lieku – liec – lieciet!

bēgt – bēgu – bēdz – bēdziet!

• dažos atvasinājumos, piemēram,

malka – malciņa; loks – lociņš,

draugs – draudzība; sega – sedziņa.

Līdzskaņu [t] un [d] mija līdzskaņu [t] un [d] priekšā

Līdzskaņu mija t, d ietekmē raksturīga tikai I konjugācijas darbības vārdiem, kuru sakne īstenības izteiksmes vienkāršajā pagātnē beidzas ar t vai d, un no tiem atvasināto divdabju formās.

Šī mija nosaka attiecīgo darbības vārdu un di
i
ivdabju formu pareizrakstību.

Iegaumē!

[t], [d] > [s] sekojoša [t] ietekmē

nenoteiksmē veda – vest (d – s)

meta – mest (t – s)

vēlējuma izteiksmē veda – vestu (d – s)

meta – mestu (t – s)

divdabī ar izskaņu – ts,-ta veda – vests (d – s)

meta – mests (t – s)

t, d > z sekojoša d ietekmē

divdabī ar -dams, -dama veda + dams – vezdams (d – z)

meta + dams – mezdams (t – z)

Ja darbības vārda sakne pagātnē beidzas ar līdzskani [s] vai [z], rakstos nekādas maiņas nenotiek, un šis [s] vai [z] saglabājas – gan divdabjos, gan nenoteiksmē, gan vēlējuma izteiksmē.

Piemēram:

berza – berzdams – berzts – berzt- berztu

nesa – nesdams – nests – nest – nestu

Bet izrunā šo vārdu formās notiek pārmaiņas balsīguma ziņā.

VĒSTURISKAIS LĪDZSKAŅA ZUDUMS

Noteiktās gramatiskās formās līdzskaņu [s] un [š] priekšā zūd līdzskaņi [t], [d], [s] un [z].

1. Šis zudums līdzskaņa [s] priekšā visbiežāk sastopams īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē I konjugācijas darbības vārdos, ja to sakne beidzas ar [t], [d], [s] vai [z] un ja to tagadnes formas veido ar piedēkli -st-.

Piemēram: kalta – kalt-stu – kalstu (zūd t)

plūda – plūd-stu – plūstu (zūd d)

lūza – lūz-stu – lūstu (zūd z)

gaisa – gais-stu – gaistu (zūd s)

2. Līdzskaņi [t], [d], [s], [z] zūd arī no tagadnes celma atvasinātajās formās.

Piemēram:

lūza – lūz-st-u – lūstu (zūd z)

– jālūz-st – jālūst (zūd z)

– lūz-st-ošs – lūstošs (zūd z)

klīda – klīd-st-u – klīstu (zūd d)

– jāklīd-st – jāklīst (zūd d)

– klīd-st-ošs – klīstošs (zūd d)

3. Līdzskaņu [t], [d], [s], [z] zudums [š] priekšā sastopams lietvārdos ar izskaņu -šana, ja tie atvasināti no I konjugācijas darbības v., kam sakne beidzas ar [t], [d], [s], [z].

Piemēram:

kalta – kalt-šana – kalšana (zūd t)

klīda – klīd-šana – klīšana (zūd d)

lūza – lūz-šana – lūšana (zūd z)

4. Īpaša uzmanība jāpievērš darbības vārdu lūzt, birzt, milzt pareizrakstībai. Šo vārdu formu rakstību var salīdzināt ar vārda nirt rakstību: ja nirt formā ir [s], tad vārdu lūzt, birzt, milzt attiecīgajā formā arī rakstāms s, pārējos gadījumos rakstāms z.

Leave a Comment