Līdzskaņa „J” noteiktā mija
Līdzskaņi [b], [p], [m], [v] nepārveidojas [j] priekšā, bet pievieno sev [j] tieši:
p – pj : ziepes – ziepju
b – bj : urbis – urbja
m – mj : zeme – zemju
v – vj : kareivis – kareivja.
2. Mijas ietekmē saknes beigu līdzskanis pārveidojas, un divu līdzskaņu vietā rodas viens līdzskanis:
t ( j ) – š : zutis – zuša, bite – bišu
s ( j ) – š : lasis – laša, puse – pušu
d ( j ) – ž : briedis – brieža, priede – priežu
z ( j ) – ž : vēzis – vēža, roze – rožu
n ( j ) – ņ : zirnis – zirņa, sēne – sēņu
l ( j ) – ļ : sīlis – sīļa, sile – siļu
c ( j ) – č : lācis – lāča, pūce – pūču
dz ( j ) – dž : dadzis – dadža, redze – redžu
k ( j ) – c : liekt – liecu, saukt – saucu
g ( j ) – dz : lūgt – lūdzu, kliegt – kliedzu
r ( j ) – r : teteris – tetera
Šīs mijas gadījumi ir sastopami
• II deklinācijas lietvārdu vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, piemēram, zutis – zuša;
• V un VI deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, sirds – siržu, lode – ložu;
• daļai I konjugācijas darbības v. īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un no tagadnes celma veidotajās formās, piemēram, saukt – saucu, ciest – ciešu;
• dažiem III konjugācijas darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, piemēram, gulēt – guļu, sēdēt – sēžu.
3. Līdzskaņa [j] ietekmē var notikt arī līdzskaņu grupu mija:
sl – šļ : kāpslis – kāpšļa
zl – žļ : zizlis – zižļa
ln – ļņ : cilnis – ciļņa
sn – šn : atkusnis – atkušņa
zn – žņ : zvaigzne – zvaigžņu
kst – kš: pāksts – pākšu
Līdzskaņa [j] noteiktā mija nenotiek
• dažos II deklinācijas lietvārdos, piemēram, kaķis – kaķa, akmens – akmens, ūdens – ūdens, Sluckis – Slucka, viesis – viesa, Atis – Ata, Uldis – Ulda, Valdis – Valda;
• dažos V deklinācijas lietvārdos, piemēram, aste – astu, kaste – kastu, pase – pasu;
• mijas nav arī vairākos VI deklinācijas lietvārdos: acs – acu, auss – ausu, zoss – zosu, Cēsis – Cēsu, vēstis – vēstu;
• I konjugācijas darbības vārdiem pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personā, tāpēc līdzskanis daudzskaitļa 2. personā pavēles izteiksmē vienmēr ir tāds pats kā vienskaitļa 2. personā, piemēram,
tu glāb – jūs glābiet,
tu kop – jūs kopiet,
tu lem – jūs lemiet.
Līdzskaņu [k], [g] mija patskaņu [i], [ī], [e], [ē] un divskaņa [ie] ietekmē
Līdzskaņi [k], [g] senu [i], [ī], [e], [ē], [ie] priekšā mijas ar [c], [dz].
k > c braukt – brauc – brauciet
g > dz augt – audz – audziet
Sevišķi šī likumība jāievēro darbības vārdu pavēles izteiksmes formu darināšanā.
Līdzskaņi [k], [g] mijas:
• daļai I konjugācijas darbības vārdu tagadnē un pagātnē, piemēram,
rūkt – rūcu (tagadnē)
rūcu (pagātnē)
aizliegt – aizliedzu (tagadnē)
aizliedzu (pagātnē)
• grupai I konjugācijas darbības vārdu tagadnes vienskaitļa 2. personā un pavēles izteiksmes abu skaitļu 2. personā, piemēram,
likt – lieku – liec – lieciet!
bēgt – bēgu – bēdz – bēdziet!
• dažos atvasinājumos, piemēram,
malka – malciņa; loks – lociņš,
draugs – draudzība; sega – sedziņa.
Līdzskaņu [t] un [d] mija līdzskaņu [t] un [d] priekšā
Līdzskaņu mija t, d ietekmē raksturīga tikai I konjugācijas darbības vārdiem, kuru sakne īstenības izteiksmes vienkāršajā pagātnē beidzas ar t vai d, un no tiem atvasināto divdabju formās.
Šī mija nosaka attiecīgo darbības vārdu un divdabju formu pareizrakstību.
Iegaumē!
[t], [d] > [s] sekojoša [t] ietekmē
nenoteiksmē veda – vest (d – s)
meta – mest (t – s)
vēlējuma izteiksmē veda – vestu (d – s)
meta – mestu (t – s)
divdabī ar izskaņu – ts,-ta veda – vests (d – s)
meta – mests (t – s)
t, d > z sekojoša d ietekmē
divdabī ar -dams, -dama veda + dams – vezdams (d – z)
meta + dams – mezdams (t – z)
Ja darbības vārda sakne pagātnē beidzas ar līdzskani [s] vai [z], rakstos nekādas maiņas nenotiek, un šis [s] vai [z] saglabājas – gan divdabjos, gan nenoteiksmē, gan vēlējuma izteiksmē.
Piemēram:
berza – berzdams – berzts – berzt- berztu
nesa – nesdams – nests – nest – nestu
Bet izrunā šo vārdu formās notiek pārmaiņas balsīguma ziņā.
VĒSTURISKAIS LĪDZSKAŅA ZUDUMS
Noteiktās gramatiskās formās līdzskaņu [s] un [š] priekšā zūd līdzskaņi [t], [d], [s] un [z].
1. Šis zudums līdzskaņa [s] priekšā visbiežāk sastopams īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē I konjugācijas darbības vārdos, ja to sakne beidzas ar [t], [d], [s] vai [z] un ja to tagadnes formas veido ar piedēkli -st-.
Piemēram: kalta – kalt-stu – kalstu (zūd t)
plūda – plūd-stu – plūstu (zūd d)
lūza – lūz-stu – lūstu (zūd z)
gaisa – gais-stu – gaistu (zūd s)
2. Līdzskaņi [t], [d], [s], [z] zūd arī no tagadnes celma atvasinātajās formās.
Piemēram:
lūza – lūz-st-u – lūstu (zūd z)
– jālūz-st – jālūst (zūd z)
– lūz-st-ošs – lūstošs (zūd z)
klīda – klīd-st-u – klīstu (zūd d)
– jāklīd-st – jāklīst (zūd d)
– klīd-st-ošs – klīstošs (zūd d)
3. Līdzskaņu [t], [d], [s], [z] zudums [š] priekšā sastopams lietvārdos ar izskaņu -šana, ja tie atvasināti no I konjugācijas darbības v., kam sakne beidzas ar [t], [d], [s], [z].
Piemēram:
kalta – kalt-šana – kalšana (zūd t)
klīda – klīd-šana – klīšana (zūd d)
lūza – lūz-šana – lūšana (zūd z)
4. Īpaša uzmanība jāpievērš darbības vārdu lūzt, birzt, milzt pareizrakstībai. Šo vārdu formu rakstību var salīdzināt ar vārda nirt rakstību: ja nirt formā ir [s], tad vārdu lūzt, birzt, milzt attiecīgajā formā arī rakstāms s, pārējos gadījumos rakstāms z.