12.biļetes
un mūzikas klausīšanās tēmas
1. biļete
Dinamika – skaņas stipruma pakāpe un tās maiņa
p – piano – klusi
mp – mezzo piano – paklusi
pp – pianissimo – ļoti klusi
f – forte – skaļi
mf – mezzo forte – vidēji skaļi
ff – fortissimo – ļoti skaļi
# – diēzs- paaugstinājums
## – dubultdiēzs
b- bemols – pazeminājums
bb – dubultbemols
– bekars – zīmes atsaukums
> – diminuendo – skaņas noklusēšana
< – crescendo(cresc.) – skaņas pastiprināšana
Periods – melodijas uzbūves forma minimums 8 taktis.
Jānis Ivanovs(1906. – 1983. g.)
Dzimis Babru sādžā netālu no Preiļiem. Jau agrā bērnībā iepazīst ne vienmēr vieglās ganu gaitas.
Pirmā kara laikā ģimene dodas bēgļu gaitās uz Smoļensku. Tur zēns mācās spēlēt klavieres un dzied korī. Atgriezies Latvijā nopietni strādā apgūstot klavierspēles tehniku un mūzikas teoriju. 18. gadu vecumā stājas konservatorijā. Ivanovu vispirms uzņem klavierspēles klasē, bet pēc 2 gadiem pāriet uz kompozīcijas klasi, līdztekus studējot arī diriģēšanu. Pēc diploma iegūšanas seko vēl 2 mācību gadi J.Vītola vadītajā meistarklasē, lai papildinātos kompozīcijā.
Mīlestība uz dzimto latgali atspoguļojas viņa darbos visu mūžu:
simfoniskajā tēlojumā „Padebešu kalns”
poēmā pūtēju orķestrim „Rāzna”
6. simfonijā „Latgales simfonija”
Svīta „Latgales ainavas”(ievads, „Zilie ezeri” un „Deja”)
Jāņa Ivanova atstātajā mūzikas mantojumā centrālo vietu ieņem viņa simfonijas, kopskaitā 21(pēdējā nepabeigtā).
Populāras arī viņa mūzika kinofilmām:
„Salna pavasarī”
„Zvejnieka dēls”
2. biļete
Opera – teātrim domāts muzikāls sacerējums, kurā galvenie izpildītāji ir dziedātāji un simfoniskais orķestris. Darbojošās personas dzied, nevis runā.
Mūzika viduslaikos. 12. – 14. gs.
Bija raksturīgi vienbalsīgie gregoriskie dziedājumi. Vēlāk mūzikā raksturīga daudzbalsīga vokālā polifonija. Tās galvenie žanri ir mesa, motete un daudzbalsīga dziesma(gan ar laicīgu, gan ar garīgu tekstu). Viduslaiku periodā izveidojās un pakāpeniski pilnveidojās mūzikas notācija(mūzikas pieraksts).
Arvīds Žilinskis
Dzimis Saukā. Sākotnējos mūzikas iespaidus guvis mājās. 1. pasaules kara laikā nonāk Harkovā, kur mācās klavierspēli mūzikas skolā. Pēc atgriešanās turpina mācības Latvijas Valsts konservatorijā. 1927. gadā Žilinskis pabeidz klavieru klasi un uzsāk pedagoga un atskaņotājmāksliniek gaitas. Tomēr pēc laika no jauna iestājas konservatorijā, šoreiz Vītola kompozīcijas klasē.
Arvīda Žilinska darbi:
baleta miniatūra „Mārīte”
balets „Lolitas brīnumputns”
balets „Sprīdītis”
koncerts klavierēm
koncertīno vijolei ar orķestri
operete „Zilo ezeru zemē”
operete „Dzintarkrasta puiši”
opera „Pūt vējiņi”
opera „Zelta zirgs”
Ilustrēti ir dažādi M.Stārastes cikli:
„Vasariņa”
„Baltā ziema”
Bērnu klavieru miniatūras:
„Pelītes”
„Zaķu maršs”
„Lācītis”
3. biļete
Reģistrs – skanējuma augstums.
3 reģistri – zemais, vidējais, augstais.
Cilvēku balsis – augstās sieviešu – soprāni, vīriešu – tenori, vidējās sieviešu – mecosoprāns, vīriešu – baritons, zemās sieviešu – alts vai kontralts, vīriešu – bass.
Variācijas – skanējuma forma, kuras pamatā ir tēma un tai sekojušas variācijas A A1 A2 A3. Tās ir tēmas apdziedāšana, izpušķošana.
Jānis Mediņš(1890. – 1966. g.)
Augstākās virsotnes mūzikā ir sasniedzis Jānis Mediņš(jaunākais brālis). Jaunās Latvijas valsts mūzikas dzīvē viņam tiek uzticēti visatbildīgākie pienākumi. Viņš kļūst par Nacionālās operas, pēc tam arī Radiofona simfoniskā orķestra diriģentu. Līdztekus šim darbam tiek veikti arī profesora pienākumi Latvijas konservatorijā.
Operas:
„Uguns un nakts”
„Dievi un cilvēki”
„Sprīdītis”
„Luteklīte”
Pirmais latviešu balets:
„Mīlas uzvara”
Pirmais latviešu klavieru koncerts.
Trimdā komponists dodas uz Zviedriju, bet tur dzīves apstākļi ir smagāki un nomācošāki. Bezcerību komponistam palīdzēja pārvarēt trimdas latvieši, rīkojot koncertus(koncertējot arī citās valstīs), palīdzot izdot viņa darbus. Komponists vienmēr domās bijis pie savas tautas, tāpēc trimdā rakstītajos darbos izmantotas latviešu tautas melodijas, klavieru miniatūras tiek nosauktas par dainām.
4. biļete
Temps – atskaņošanas ātrums.
Lēnie tempi: Largo, Lento, Adagio
Vidējie tempi: Andante, Moderato, Allegretto
Ātrie tempi: Allegro, Vivace, Presto
Rondo forma – forma pēc formulas A – B – A – C – A, A – B – A – C – A – D – A. Nemainīga tēma refrēns, kurai seko mainīgas epizodes.
Marģers Zariņš.
Dzimis Jaunpiebalgā.
1923. gadā iestājas konservatorijā, klavieru klasē, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ mācības pēc diviem gadiem pārtrauca. Strādājot Rīgā par skolotāju atjauno studijas konservatorijā – ērģeļu, klavieru, kā arī kompozīcijā. Taču atkal pamet slimības dēļ.
Marģera Zariņa skaņdarbi:
opera „Kungs un spēlmanītis”
radīta mūzika apmēram 50 lugām
cikls „Latviešu tautas dejas un rotaļas”
oratorija „Valmieras varoņi”
oratorija „Cīņa ar Velna purvu”
opera „Uz jauno krastu”
komiskā opera „Zaļās dzirnavas”
humoristiska kora svīta „Vecā Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”
simfoniskā svīta „Nezinītis Saules pilsētā”
vokāli instrumentālā svīta „Partita baroka stilā”
oratorija „Mahagoni”
„Nabagu opera”
Komiska baletopera „Svētā Maurīcija brīnumdarbi”
„Opera uz laukuma”
ērģeļkoncerts „Concerto innocente”
5. biļete
Vokāli instrumentālie žanri – oratorijas, kantātes, rokgrupu dziesmas.
Renesanse. 15. – 16. gs.
Renesanses mākslas ideāls bija veidot un radīt skaistu, harmonisku, dabisku, gaiši līdzsvarotu pasauli. Profesionālās mākslas galvenie žanri arvien vēl bija daudzbalsīga polifona mesa un dziesmas ar latīņu tekstu, kam nu pievienojies arī laicīga satura madrigāls ar tekstu dzimtajā valodā. Pārstāvis Orlando di Laso.
Vīgneru Ernests(1850.19.01. – 1933.25.05. g.)
Dzimis Kuldīgas apriņķī.
Vīgners vāc un pieraksta tautasdziesmas. Pirmās apdares veidotas vīru korim un publicētas krājumā „Latvija”. Iestājas Maskavas universitātē(klavieru, ērģeļu, obojas spēles un kompozīcijas klasēs).
Viņš bija virsdiriģents Trešajos un Ceturtajos dziesmu svētkos. Izstrādāja metodi absolūtās dzirdes attīstībai. Sākumā rīko kursus, bet vēlāk atver Fonoloģisko institūtu.
Kompozīcijā Vīgneru Ernesta devums nav skaitliski liels. No orģināldziesmām nozīmīgākā ir „ Kā Daugava vaida”, kurā izmantots Ausekļa teksts. Atzinīgi vērtējamas Vīgnera tautasdziesmu apdares. Pie labākajām pieskaitāmas:
„Strauja, strauja upe tecēj’”’
„Pūt vējiņi”
„Irbīte”
„Līgo dziesmas”
6. biļete
Ritms, ritma zīmējums – noteiktā kārtībā sakārtoti skaņu ilgumi. Ritms var būt viendabīgs, punktēts, sinkopēts.
Ritma zīmējums
Sonātes forma – cikliska forma, kuras 1. daļa ir uzrakstīta sonātes allegro formā ar ekspozīciju, izstrādājumu un reprīzi.
Emīls Dārziņš()
Dzimis Jaunpiebalgā.
Jau 18 gadu vecumā Dārziņš komponē savu 1. dziesmu „Jūs kalni un lejas”(vīru korim). Iestājas arī Pēterburgas konservatorijā, kur mācījās ērģeļu spēli un kompozīciju(pie N.Rimska – Korsakova). Līdzekļu trūkuma dēļ studijas nepabeidz.
Līdzās kompozīcijai Dārziņa visnozīmīgais darbalauks bija kritika, taču buržuāzija nostāja kļuva arvien naidīgāka. Sarūgtinājuma brīdī viņš iznīcināja savus darbus:
„Vientuļā priede”
„Liriskā fantāzija”
„Mazā svīta”
Dzīves beigās strādāja pie operas „Rožainās dienas”, kas palika nepabeigta. Traģisku punktu viņa mūžam pielika negaidītā nāve – sabrauc vilciens.
Dārziņš sarakstījis 17 kora dziesmas: 8 vīru korim, 7 jauktajam, 1 sieviešu un 1bērnu korim. Komponista darbi:
„Pie tēvu zemes dārgās”
„Mūžam zili”
„Minjona”
„Mēness staru stīgo”
„Nāru dziesma”
„Mirdzi kā zvaigzne”
„Nāc man līdz”
„Lauztās priedes”
„Senatne”
„Ciānas bērni”
„Sapņu tālumā”
„Es zinu”
„Mātes dziesmiņa”
„Vēl tu rozes plūc”
„Teici to stundu to brīdi”
„Spāniešu romance”
„Melanholiskais valsis” vienīgais līdz šim saglabājies simfoniskais darbs.
7. biļete
Deju žanri. Iedalās tautu dejās, modernajās dejās, atskaņotāj mākslas dejās. Piemēram, polka, valsis, polonēze, menuets, tango, rokenrols, sudmaliņas un citas.
Ievērojamākie atskaņotājmākslinieki Latvijā.
Dziedātāja Leonarda Daine
Vijolnieks Gidons Krēmers
Komponists Pēteris Butāns
Diriģents Normunds Šnē
Diriģents Māris Sirmais
Pianists Sergejs Osokins
Dziedātāja Maija Kovaļevska
„RIX” klavieru kvartets
Jēkabs Mediņš(1885. – 1971. g.)
Dzimis Rīgā.
Daudz darījis jaunatnes muzikālās audzināšanas jomā – sarakstījis grāmatas skolotājiem, sarakstījis 300 kora dziesmas tai skaitā 200 bērnu koriem, rosīgi piedalījies Latvijas PSR Valsts konservatorijas kordiriģentu fakultātes izveidošanā, kā arī pāris gadus pildījis rektora pienākumus.
8. biļete
Melodija, skaņkārta.
Melodija – galvenais mūzikas izteiksmes līdzeklis.
Ap toniku organizētu skaņu sistēmu sauc par skaņkārtu. Izšķir divas galvenās skaņkārtas – mažors(M) un minors(m). Minora skaņkārtai ir trīs veidi:
Dabiskais
Harmoniskais(ar paaugstinātu 7 pakāpi)
Melodiskais (ar paaugstinātu 6 un 7 pakāpi)
Skaņkārtas 1, 3, 5 pakāpes sauc par noturīgajām, pārējās – par nenoturīgajām. Visnoturīgākā ir 1 pakāpe jeb tonika.
19. gs. romantisms Latvijā.
Romantisma laikā tika dibināti daudzi kori. Kordziedāšanas pirmais lielākais sarīkojums bija Pirmie latviešu dziesmu svētki Rīgā.
Pārstāvji – Jānis Cimze, Baumaņu Kārlis, Juris Alunāns, Auseklis, Jānis Bētiņš, Krišjānis Valdemārs, Vīgneru Ernests un citi.
Jāzeps Vītols(1863. – 1948. g.)
Dzimis Valmierā.
Iestājas Pēterburgas konservatorijā. Sākumā viņš mācījās alta, vijoles, vēlāk kompozīciju. Kompozīcijas klasi pabeidzis ar zelta medaļu. Tad strādāja tajā pašā Pēterburgas konservatorijā. Viņa audzēkņu vidū bija S.Prokofjevs, J.Zālītis, Ā.Ābele un citi.
Atgriezies Latvijā dibina Latvijas konservatoriju. Vītols izaudzināja veselu komponistu paaudzi. To pārstāv J.Ivanovs, Ā.Skulte, M.Zariņš, J.Ķēpītis, L.Garūta, A.Žilinskis, P.Barisons, V.Utkins un citus.
Jāzepa Vītola darbi:
Tēlojums „Līgo”
Uvertīra „Sprīdītis”
„Princese Gundega un karalis Brusubārda”
„Beverīnas dziedonis”
„Karaļmeita”
„Bērzs tīrelī”
„Gaismas pils”
„Dūkņu sils”
„Rūķīši un meža vecis”
„Dziesma”
„Ziemeļblāzma”
„Sapņu tālumā”
„Mirdzas dziesma”
„Stāsts”
„Romance”
„Dārgakmeņi”
„Latvju lauku serenāde”
9. biļete
Klasicisms, Vīnes klasiskā skola 18. gs.
Klasicisma mūzikai raksturīgs optimisms, dzīvi apliecinošs raksturs, demokrātisms. Komponisti centās rakstīt mūziku, kas būtu saprotama visiem cilvēkiem. Tāpēc viņi tiecās pēc mūzikas valodas skaidrības, vienkāršības, cieņā turēja likumus, tradīciju normas. Klasicisma laikā instrumentālmūzikā galīgi izveidojās klasiskās simfonijas, klasiskās sonātes, kvarteta un koncerta žanrs.
Vīnes nacionālās skolas pārstāvji – Jozefs Haidns, Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bāthovēns.
Tomēr šiem komponistiem ir atšķirīga radošā individualitāte. Haidna mūzikā ir pārsvarā gaišas, priecīgas noskaņas. Mocarta mūzikai sevišķi ir raksturīgas saulaini smalkas un graciozas, kā arī liriski dramatiskas noskaņas. Bēthovenam tuvas ir cīņas, grūtību pārvarēšanas, uzvaras tēmas.
Cikliskās formas – muzikāli darbi, kas veidojas no vairākām pastāvīgām, kontrastējošām daļām.
Andrejs Jurjāns(1856. – 1922. g.)
Dzimis Ērgļos.
Iestājās arī Pēterburgas konservatorijā, trīs specialitātēs: ērģeļu spēlē, kompozīcijā un mežraga spēlē. Mežraga klasi viņš beidza ar lielo sudraba medaļu.
Jurjāns ir bijis pirmais latviešu folklorists – vācis pētījis tautasdziesmu melodijas.
Jurjānu Andrejs ir uzrakstījis latviešu pirmos simfoniskos darbus(svīta „Latvju dejas” u. c.), pirmo koncertos soloinstrumentam ar orķestri(„Čella koncerts”), pirmās kantātes(„Tēvijai” ar paša komponista vārdiem u. c.).
Komponista darbi:
Kora dziesmas
„Dievozolu trijotne”
„Nakts dziesma”
„Ozoldēli, liepu meitas”
Solodziesmas
„Svešatnē”
„Asaras”
„Kā bij’ man tev sacīt”
Simfoniskais tēlojums
„Latvju tautas brīvlaišana’
Kantāte
„Līgojiet, līksmojiet”
10. biļete
Instrumentālo miniatūru žanri – prelūdijas, noktirnes, skices un citas
Ievērojamākie mūzikas festivāli, svētki, konkursi Latvijā – Dziesmu un deju svētki, dažādi festivāli, sadziedāšanās. Lielās Mūzikas Balvas pasniegšana.
Jaunās nacionālās skolas Eiropā(19. – 20. gs.)
Pārstāvji – Bedržihs Smetana, Edvards Grīgs, Jans Sibēliuss, Pēteris Čaikovskis un citi.
Nacionālo skolu veidošanās sākumā sevišķu vērību komponisti veltīja plašiem tautas slāņiem vieglāk uztveramiem žanriem – tautasdziesmu apdarei, kora dziesmai, operai, programmatiskai simfoniskajai mūzikai, kas stāsta par dzimtās zemes dabu, vēsturi, cilvēku sadzīvi, patriotiskām jūtām.
11. biļete
Tembrs, skaņveides paņēmieni. Skaņveide – skaņas veidošanas paņēmiens, piemēram, legato, staccato, non legato. Tembrs – skaņas nokrāsa.
Izgreznojumi.
Emīlis Melngailis(1874. – 1954. g.)
Dzimis Igatē.
No sākumā gribēja studēt Vācijā, bet vēlāk tomēr pāriet uz Pēterburgas konservatoriju, kompozīcijas klasi.
Komponista uzmanības centrā ir bijusi latviešu tautasdziesma. Viņš ir pierakstījis apmēram 5000 tautas melodiju un tās ir apkopojis sējumos:
„Latvju dancis”
„Latviešu mūzikas folkloras materiāli”
„Korsa”
„Maliena”
„Vidiena”
Komponists arī pats sacerējis un apdzrinājis tautasdziesmas. Melngaiļa darbi:
„Jāņu vakars”
„Bārenītes slavināšana”
„Cīruļa vedības”
„Senatne”
„Tumša nakten, zaļa zāle”
„Rīgas torņa gala zīle”
„Kas kaitēja nedzīvot”
„Kopu sēta, liela sēta”
„Mūsu tauta, miera tauta”
12. biļete
Pasaulslavenākie operdziedoņi un diriģenti.
Diriģenti – Māris Sirmais, Maris Jansons. Operdziedātāji – Inese Galante, Egīls Siliņš, Luciāno Pavaroti.
Impresionisms mūzikā, tā pārstāvji.
Tā pārstāvji krāsu un skaņu gleznās fiksē mirkļa iespaidus. Viņi apzināti izvairās no traģisku vai dramatisku noskaņojumu tēlojuma. Viņi skata pasauli it kā no malas, atklājot tās brīnišķīgo krāsainību un daudzveidību. Ievērojamākākais komponists ir Klods Debesī.
Lielās mūzikas balvas „2004” ieguvēji.
Dziedātāja Leonarda Daine – par mūža ieguldījumu
Vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris „Kremerata Baltika” par festivālu „Nepagājušais gadsimts”
Komponists Pēteris Butāns – par skaņdarbu korim un instrumentiem „Lux Aeterna”
Diriģents Normunds Šnē
Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora grupa – par latviešu komponistu darbu atskaņojumiem
Diriģents Māris Sirmais – par izcilu ieguldījumu latviešu koru kultūrā.
Pianists Sergejs Osokins – par J.Brāmsa 2. klavierkoncerta un soloprogrammu atskaņojumiem
Dziedātāja Maija Kovaļevska – par Donas Elvīras lomu V.A.Mocarta operā „Dons Žuans”, Siguldas opermūzikas svētkiem un panākumiem starptautiskajos konkursos.
D.Šostakoviča baleta „Gaišais strauts” iestudējuma baleta ansamblim – par spilgtiem tēlu raksturojumiem
„RIX” klavieru kvartets – par kamermūzikas programmām Latvijā
Vijolnieks Sandis Štenbergs – par spožiem P.Vaska vijoļkoncerta, A.Maskata „Concerto grosso” un V.A.Mocarta koncertsimfonijas atskaņojumiem
Pēteris Čaikovskis 1. koncerts klavierēm ar orķestri. romantisms
Pēteris Barisons ‘dziesmai šodien liela diena’.
Volfgangs Amadejs Mocarts la mažora sonātes 3. daļa Turku maršs. Vīnes klasiskā skola
Jāzeps Vītols ‘Gaismas pils’.
Emīlis Melngailis ‘Jāņu vakars’.
Volfgangs Amadejs Mocarts 40. simf. galvenā tēma
Jurjānu Andrejs ‘Kantāte tēvijai’
Jozefs Haidns mib 103. simf. galvenā tēma. Vīnes klasiskā skola
Fridrihs Šopēns Valsis do# minorā romantisms
Francis Šūberts ‘Ave Maria’ romantisms
Lūcija Garūta ‘Dievs tava zeme deg’
Ludvigs van Bēthovens ‘Patētiskā sonāte’Nr8 Vīnes klasiskā skola
Ludvigs van Bēthovens ‘Mēnesnīcas sonāte’ Vīnes klasiskā skola
Johans Sebastians Bahs ‘Tokāta un fūga’ re minorā baroks
Francis Šūberts ‘Serenāde’ romantisms
Edvards Grīgs ‘Solveigas dziesma’ no svītas ‘Pērs Gints’ norvēģu nacionālā skola
Volfgangs Amadejs Mocarts serenāde ‘Mazā nakts mūzika’ Vīnes klasiskā skola
Emīlis Melngailis ‘Senatnē’
Jozefs Haidns sonāte mi minorā Vīnes klasiskā skola
Emīls Dārziņš ‘Melanholiskais valsis’
Orlando di Lasso ‘Atbalss’ renesanse
Jānis Ivanovs ‘Koncerts čellam ar orķestri’
Edvards Grīgs ‘Klavierkoncerts ar orķestri’ norvēģu nacionālā skola
Volfgangs Amadejs Mocarts ‘Lacrymosa’ no rekviēma. Vīnes klasiskā skola
Mihails Ģļinka ‘Man prātā laimes mirklis sens’ krievu nacionālā skola
Ludvigs van Bēthovens ‘Oda priekam’ vai’Prieka tēma’ no 9simf.4daļas Vīnes klasiskā skola
Džuzepe Verdi dzīru dziesma no operas ‘Traviata’ romantisms
Volfgangs Amadejs Mocarts ‘Figaro ārija’ no ‘Figaro kāzām’ Vīnes klasiskā skola
Georgs Fridrihs Hendelis ‘Aleluja’ baroks
Džoakino Rosīni ‘Rozīnas kavatīne’ no ‘Seviljas bārddziņa’ romantisms
Johans Sebastians Bahs „Badinera”(deja) svīta Nr2 baroks
Edvards Grīgs ‘Rīts’ no svītas ‘Pērs Gints’ norvēģu nacionālā skola
Vilibalds Kristofers Gluks flautas solo no operas ‘Orfejs’ klasicisms
Roberts Šūmanis ‘Sapņojums’(ārija) romantisms
Sergejs Prokofjevs gavote no ‘Klasiskās simfonijas’ krievu nacionālā skola