lol

Dzimis 1893.gada 31.decembrī

Rīgā, miris 1981.gada 30.augustā Rīgā. Gleznotājs. Mācījies Odesas mākslas skolā (1910), Rīgas Pilsētas mākslas skolā (1911 – 1915), Penzas Mākslas

skolā (1915 – 1916). Mākslinieku kopas “Zaļā puķe”, “Rīgas mākslinieku grupas” biedrs (1919 – 1939), piedalījies “Sadarba” izstādēs. Izcils ainavists,

intīmas noskaņu ainavas meistars, izmalcināts kolorists. Gleznojis arī portretus, klusās dabas, aktus, darbojies grafikā, tēlniecībā, keramikā. Strādājis eļļas tehnikā.

Agrīnajos darbos valda formu vienkāršojums, nosacītu krāsu saskaņas, 1920.gadu beigās, 1930.gados izveidojas individuāls stils, kurā dominē interese par plenēra glezniecību,

kolorītu, apgaismojumu, niansēta tonalitāte, liriski romantiskas noskaņas. Gleznojis dabā konkrētas vi

i
ietas, par būtiskāko atzinis tiešu, dzīvu, emocionālu dabas pārdzīvojumu.

Iecienītākie ainavu motīvi – Rīgas nomales, Pārdaugava, Koknese, Pērse. Bijis Valsts Mākslas muzeja direktora palīgs (1920 – 1925). Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā

(1925 – 1981), profesors (1944).

Lit.: Nodieva A. Konrāds Ubāns. R., 1974; Konrāds Ubāns: Repr. alb. /Sast. A. Nodieva. R., 1982; Latviešu tēlotāja māksla:

1860 – 1940. R., 1986; Siliņš J. Latvijas māksla: 1915 – 1940, I. Stokholma, 1988; Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmija / Sast. I. Burāne.

(dzimis 1893.31.XII Rīgā, miris 1981.30.VIII Rīgā), gleznotājs.

Pasaulē nācis dzelzceļa strādnieka ģimenē.1902. –1910. g. mācījies Odiņa tirdzniecības skolā, tad pusgadu Odesas mākslas skolā, 1911. – 14. gados &#

#
#8211; Rīgas pilsētas mākslas skolā. Mācības pārtrauc pirmais pasaules karš, tās tiek turpinātas Penzas mākslas skolā (1915 – 16).

1916. g. K. Ubānu iesauc dienestā. Pēc atgriešanās Latvijā 1918. g. Ubāns aktīvi iesaistās mākslas dzīvē. 1922. g. mākslinieks dodas studiju ceļojumā uz ārzemēm – Vāciju un Franciju. 1920.–1925. g vi

i
iņš strādā par direktora vietnieku Pilsētas mākslas muzejā. 1925. g. rektors

V. Purvītis uzaicina viņu par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Šajā amatā Ubāns strādā visu mūžu (no 1940. g. – docents Glezniecības katedrā, no 1946. g. – profesors).

Saņēmis vairākus padomju okupācijas režīma apbalvojumus.

Darbojies gan Rīgas mākslinieku grupā (1919 – 39), piedalās Neatkarīgo mākslinieku biedrības rīkotajās izstādēs, “Sadarba” izstādē 1928.g. eksponē keramiku, “Zaļās Vārnas” grupas izstādēs. Kopš 1944. gada K. Ubāns bija Mākslinieku savienības biedrs.

Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1920, 1923, kopā ar L. Libertu, 1957 – 58, 1963 – 64, 1965, kopā ar P. Upīti, 1969, 1973, 1980, 1983, 1993 – 94), Cēsīs (1943), Rūjienā (1970), Liepājā (1971), Koknesē (1981). Piemiņas izstādes – Dolē (1987), Madonā, Liepājā (abas 1994), Portlendā (ASV, 1999). Mākslinieks piedalījies daudzās grupu izstādēs gan Latvijā, gan pasaulē.

Vairumā gadījumu mākslinieks darbus gleznojis eļļas tehnikā, tomēr ir arī akvareļi un zīmējumi. Ubāns uzskatāms par vienu no izcilākajiem latviešu koloristiem, viņa daiļrades galvenā tē

ē
ēma ir krāsa, tās toņu saskaņa, zīmējums kompozīcijās vienmēr pakļauts gleznieciskiem krāsas salikumiem.

Galvenais žanrs ir ainava, taču ir arī klusās dabas un portreti, paretam arī akti.

R., 1989 (Lit.); Konrāds Ubāns: Izstādes katalogs. R., [1993]; Unerwartete Begegnung: lettische Avantgarde: 1910 – 1935. Köln, 1990

Leave a Comment