Ievads
Ikvienam no mums ir vajadzīga izglītība. Neskatoties uz to, kurā klasē mācāmies, ikvienam vajadzīgās zināšanas ir jāapgūst pašam. Mēs varam uzmanīgi klausīties stundās, pierakstīt dzirdēto, bet ne visu var iemācīties 40 minūtēs. Mājasdarbi ir tikai viens no veidiem kā nostiprināt mācīto stundā un papildus kaut ko uzzināt.
Pastāv ļoti dažādi uzskati par mājasdarbu noderību. Daži vecāki un skolotāji uzskata, ka mājasdarbi pirmajās klasēs ir tikai tādēļ, lai bērnu ar kaut ko nodarbinātu. Citiem tie šķiet vērtīgi kā tilts starp mājām un skolu un veids, kā iemācīt bērnam atbildību par savu mācīšanos. Tomēr pamatskolu pedagogu un vecāku vidū ir vērojama lielāka vienprātība par to, ka klasē apgūtā materiāla izmantošana mājasdarbu veikšanai ir labs veids, kā iemācīt bērnam strādāt patstāvīgi.[2]
Pašlaik galvenais nav izglītība vispār, svarīga ir izglītības atbilstība darba tirgus prasībām. Tāpēc ir mainījies un joprojām mainās izglītības saturs, kā arī izglītības iestāžu un to darbinieku struktūra, statuss, finansēšana. Otrs izglītības uzdevums – integrēt Latvijas jauno paaudzi uz vienotas izglītības bāzes.[5]
Darba tēma: Mājasdarbu izpilde un to ietekme mācību procesā.
Mēs izvēlējāmies šo tēmu, lai noskaidrotu kā mājasdarbi ietekmē mūsu sekmes kontroldarbos. Tēma likās aktuāla, jo tā kā pašas mācāmies 11. klasē un skolotāji uzdod diezgan daudz mājas darbu, kuru izpilde aizņem daudz laika, tad mēs vēlējāmies noskaidrot mājasdarbu nepieciešamību un efektivitāti. Kā arī salīdzinājām cik ilgi mājasdarbus pilda dažādu klašu skolēni.
Darba mērķis: Noskaidrot kā mājasdarbu pildīšana ietekmē skolēnu sekmes.
Darba uzdevumi:
1. Noskaidrot mājasdarbu nepieciešamību.
2. Noskaidrot cik lielā mērā mājasdarbi ietekmē sekmes pārbaudījumos.
3. Noskaidrot vai mājasdarbi tiek pildīti dažādos izglītības posmos.
4. Noskaidrot cik ilgs laiks nepieciešams mājasdarbu izpildei.
5. Informēt skolas administrāciju par mājasdarbu izpildi skolēnu vidū.
Hipotēze: Mājasdarbu izpilde uzlabo skolēnu sekmes.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, apraksti, anketēšana.
Darba struktūra: Darbs sastāv no ievada, … nodaļām, … apakšnodaļām, secinājumiem, … izmantoto avotu saraksta un … pielikumiem. Darbā ir … attēli, … tabulas, ….pielikumi.
1.Mācīšanās definējums
Mācīšanās ir process, kurā organisms pieredzes rezultātā maina savu uzvedību; mācīšanās prasa arī laiku. Uzvedība ir saistīta ar kādu aktivitāti – muskuļu , dziedzeru vai elektroķīmisku procesu norisi – vai to kombināciju. Atklātas uzvedības veidi – runāšana, rakstīšana, kustēšanas utml. darbības – ļauj pētīt vēlamo izziņas uzvedību – domāšanu, jūtas, vēlmes, atcerēšanos, problēmu risināšanu, radošās spējas utt.
Pēdējais komponents mūsu mācīšanās definīcijā ir pieredze – mijiedarbība ar vidi, process, kurā stimuli iegūst nozīmi un starp stimuliem un reakcijām izveidojas savstarpējās sakarības.[1]
Izziņas rezultātā notiek pieredzes un zināšanu ieguves, paplašināšanas un atjaunošanas process. Pieredze mācīšanos liek uzlūkot kā mijiedarbību starp personas individuālajām iezīmēm un ārējiem nosacījumiem, starp personas iegūtajām un sabiedrības uzkrātajām zināšanām. Mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, iekšējās pilnveides potences tiek aktivizētas darbam, kamēr tās iegūst neatkarīgu attīstības gaitu. Tikai apzināta pašpieredzes pilnveidošanās rada jaunas zināšanas un prasmes, kas ir stimuls turpmākai mācīšanās darbībai.
Mācību procesā notiek mijiedarbība starp pedagogu, skolēnu un mācību materiālu. Mācīšanās ir pedagoga vadīts skolēnu pieredzes attīstības process veidos, kas dos viņam iespēju attīstīt dabiskās potences.
Mūsdienu psiholoģijas teorijas uzsver kompetences, pašaktualizācijas un ego autonomijas nozīmi cilvēka motivācijā. Tā cieši saistās ar ierosmi, uzmanību, sasprindzinājumu un reakciju/pastiprinājumu. Katra personība ir atšķirīga, cenšas uzturēt savu identitāti un pati veidot savu likteni. Katra cilvēka pieredze ir unikāla, jo katram indivīdam ir sava iekšējā pasaule un viņš izmanto savu pieredzi, lai sevi apzīmētu un izteiktu. Motivācija ir personības “enerģija” un galvenais radošās attīstības virzītājspēks. Cilvēkam ir tieksme pašaktualizēties, un tas motivē mācīšanos[7]
Cilvēka aktivitāti ietekmē un virza nepārtrauktas dažādas darbības un pārdzīvojumu -psihiskās aktivitātes izpausmes, tādas kā uztvere, domas, jūtas un priekšstati, bet motīvs ir darbības vadošā un veicinošā struktūra.
Mācīšanās stratēģijas nosaka pašnoteiktas darbības, radošais princips, pētnieciskais, uz interesi balstītais princips, integratīvi attīstošais, uz iepriekšējo pieredzi balstītais princips.
2. Mācīšanas uzdevumi, standarti un mērķi
Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu – vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.[6]
Ko dara skolotājs? Viena no atbildēm ietver piecus uzdevumus; skolotājs izvēlas mērķus, izprotot savus audzēkņus un viņu attīstības un mācību procesa dabu, pēc tam izvēlas un izmanto atbilstošas mācīšanas metodes un, visbeidzot, novērtē audzēkņu panākumus, lai gūtu pamatu sākt visu no gala- vai nu ar tiem pašiem audzēkņiem, vai arī ar jaunu grupu.
Pievērsiet uzmanību divām daļām, proti, saturam un izpildījumam. Saturs (content) attiecas, piemēram, uz lasīšanu, angļu valodu, matemātiku, vēsturi, mākslu, fizkultūru un zinātni. Katra joma aptver vēl neskaitāmas tēmas un tematus. Saturs un tā lietošana ir saistīti ar mācību programmu un pedagoģiskajiem mērķiem, bet formāli mācības nozīmē, ka cilvēkam ir konkrēts mērķis Mērķis ir vēlamais iznākums Izpildījums (performance), attiecas uz to kā audzēkņi atbilstoši skolotāja iecerēm šo saturu prot lietot jeb izmantot- atcerēties, izprast, analizēt, risināt uzdevumus.[1]
Mācību mērķi ir kā labs ceļvedis, pēc kura var vadīties gan skolotājs, gans skolnieki. Arī mācību procesā mums var būt vajadzīgi vispārīgi vai konkrēti mērķi, vai arī abi šie mērķu veidi. Ja skolotāji nedomā par mērķiem, viņi, plānodami klases darbu, vairāk koncentrē uzmanību uz ikdienas mācību saturu, daudz nedomādami par to, kā skolēniem iemācīt šo saturu lietot. Ja skolotājs nepievērš uzmanību satura izmantošanas prasmēm, audzēkņi nereti iedomājas, ka viņiem tikai jāatceras mācību saturs.
Mērķi var attiekties uz pedagoģiju kopumā vai arī tikai uz mācīšanu. Daudzi pedagoģijas mērķi- pašapliecinājums, pilnvērtīgas dzīves atzinīgs novērtējums, zināšanas- ir plašāki, nekā viens atsevišķs skolotājs var cerēt sasniegt.[1]
Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu – vispārējās vidējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi un mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
2.1.Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmu (turpmāk – izglītības programmas) galvenie mērķi ir:
• nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;
• veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
• sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā arī izkopt izpratni par Latvijas Republikas Satversmē un citos tiesību aktos ietvertajiem cilvēktiesību pamatprincipiem;
• izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.
2. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem atbilstošie uzdevumi noteikti šo noteikumu.
3. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem raksturīgie uzdevumi noteikti šo noteikumu
4. Mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem apgūst latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
5. Mācību satura apguvi mazākumtautību valodā var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā.[6]
Mērķus jebkura satura jomā var iztēloties kā piramīdu. Tās virsotne ir viens atsevišķs termins (lasīšana, algebra vai pasaules vēsture). Tūlīt zem tā atrodas šīs jomas dažādās apakšgrupas (lasīšanā: burtu atšifrēšanas prasme, vārdu identifikācija utt.; algebrā: vienādojuma būtības izpratne utt.; pasaules vēsturē: politikas un kultūras vēsture). Zem šī līmeņa atrodas vēl šaurākas apakšgrupas (burtu atšifrēšanā: patskaņu izruna; vienādojumos: lineārie un kvadrātvienādojumi; kultūras vēsturē: diena Senās Romas dzīvē utt.). šādi precizējumi var turpināties bezgalīgi.
Mācot saturu pirmoreiz, skolotājam var būt vajadzīgi daudzi konkrēti norādījumi. Bet skolotājam, kurš attiecīgo saturu ir mācījis jau agrāk, iespējams, vajadzēs tikai konkrētus orientierus, lai atrastu vajadzīgo vietu. Un pieredzējušam, zinošam cilvēkam, nav svarīgi ne iepriekš izstrādātie mērķi, ne kartes.
Vairumam skolotājam līdz ar pieredzi samazinās vajadzība precizēt. Taču iesācējiem nereti vajadzīgi pavisam konkrēti norādījumi.[1]
Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:
1) valsts vispārējās izglītības standarts;
2) vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarti;
3) vispārējās izglītības programmas;
4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas.
Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:
1) vispārējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus;
2) vispārējās izglītības obligāto saturu;
3) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas.
Izpētot vispārējās izglītības standartu, programmas, mēs neatradām neko par mājasdarbiem. Tātad vai uzdod mājasdarbus skolēniem vai visu iemācīt stundā ir pedagoga kompetence.
3. Mācību procesa uzdevumi
Mācību process ietver piecus galvenos uzdevumus.
1. Izvēlieties mērķus.
2. Izprast audzēkņu īpašības.
3. Izprast un izmantot idejas par mācīšanos un mācību motivāciju.
4. Izvēlēties un izmantot mācīšanas veidus(metodes un paņēmienus).
5. Novērtēt audzēkņu mācību sasniegumus.
Piecu galveno mācību procesa uzdevumu raksturojums:
1. Skolotājam, sākot darbu, ir zināms priekšstats par mācību saturu un tā apguves mērķiem, kā arī par apgūtā satura izmantošanas iespējām.
2. Izvēloties mērķus, skolotājs izmanto informāciju par svarīgākajām audzēkņu īpašībām. Skolotājam jāzina savu audzēkņu attīstības pakāpe un viņu spējas, „stiprās un vājās” puses.
3. Skolotājam jāizprot mācīšanās un motivācija tik labi, lai izvēloties mācību metodes un paņēmienus atbilstoši skolēnu mācīšanās veidam un mācību motivācijai. Zināšanas par mācīšanos un motivāciju skolotājs var izmantot gan mācību procesa laikā, gan pirms tā.
4. Ievērojot visus pirms mācīšanas laikā radušos spriedumus, skolotājs izvēlas un izmanto atbilstošās mācību metodes un paņēmienus- stāstījumu, skaidrojumu, diskusiju, filmas vai videoierakstus, individuālās mācības, datortehniku, arī dažās šo paņēmienu kombinācijas.
5. Gan mācību procesā, gan mācību cikla beigās skolotājs novērtē, kā audzēkņi sasnieguši izvirzītos mācību mērķus. Ir jānorāda skolēniem, kad viņi strādā labi(vai slikti). Skolēniem ir nepieciešama ievirze, kā uzlabot sasniegto, -piemēram, padoms, kā pārbaudīt sava teksta izpratni, ietērpjot attiecīgo domu savos vārdos. Skolēni vēlas, lai pedagogs būtu taisnīgs novērtējumā un atzīmju likšanā.[1]
Pedagoģiskā darbībā sadarbojās divi subjekti, no kuriem viens ir pedagogs, bet otru veido skolēns vai skolēnu grupa, kuri piedalās kopīgā subjektu mērķa sasniegšanā. Līdzekļi ir attiecināti uz ārējiem vai iekšējiem iedarbības artefaktiem, kuri palīdz sasniegt darbības rezultātu. Tas nozīmē arī viengabalainu iedarbības procesu uz pētījuma priekšmetu (atklāsmes darbība kā skolēnu mācīšanās pieredzes pilnveide), ar kā palīdzību notiek pāreja no mērķa uz reālu rezultātu. Skolēnu darbības objekts ir noteikta zināšanu joma. Pedagogam mācību priekšmeta saturs ir viens no līdzekļiem skolēnu iekšējo spēju pārveidošanai. Tajā pašā laikā tas ir arī skolēnu darbības līdzeklis. Noteikumi regulē darbību un mijiedarbību vienotā sistēmā. Darba dalīšana jeb sadarbība apskata, kā uzdevumi tiek sadalīti horizontāli starp grupas locekļiem, to attiecinot arī uz ikviena spēju un apstākļu vertikālo sadalījumu. Rezultāts – pārmaiņas, kas ir notikušas ārējā vidē vai pašā subjektā, pateicoties iedarbības procesam. Pedagoga darba rezultāts – skolēnu pārveidotā darbība un izmainītās attiecības. Skolēnu darbības rezultāts ir ne tikai priekšmeta (skolēnu mācīšanās kā atklāsmes darbība) transformācija produktā (jaunas zināšanas, pašpieredze), bet arī personības īpašību maiņa.
1. attēls. Atklāsmes mācīšanās kā subjekta izziņas darbības modelis
3.1. Izziņas jomas nozīme
Tā kā izziņas jomas taksonomija ir vienīgā, kas plaši izmantota un citēta, tā ir vienīgā, kuru mēs šeit aplūkojam. Tomēr jums vajadzētu iepazīties arī ar emocionālās un psihomotorās jomas taksonomijām – it īpaši tad, ja gribat mācīt mākslu, mūziku vai fizkultūru.
Taksonomija izziņas jomā ietver 6 galvenās grupas, kurās iespējams klasificēt izziņas mērķus.
1. Zināšanas ir spēja atcerēties – atsaukt atmiņā vai pazīt idejas, faktus u.tml., situācijā, kurā doti dažādi norādījumi, signāli un pavedieni uzkrāto zināšanu aktivizēšanai.
2. Izpratne ir spēja pieņemt to ,kas tiek apgūts, un izmantot to bez īpašas saistīšanas. Tieši tas parasti tiek domāts ar vārdu „saprast”, kaut gan šī ir minimāla sapratnes pakāpe.
3. Lietošana ir spēja izmantot abstrakcijas, likumus, principus, idejas un metodes konkrētās situācijās
4. Analīze ir spēja sadalīt kādu norisi sastāvdaļās jeb veidotājelementos.
5. Sintēze ir spēja strādāt ar sadaļām, daļām un elementiem, kombinējot, savienojottos veselumā vai veidojot jaunu modeli vai konstrukciju.
6. Vērtēšana ir spēja izteikt kvantitatīvus un kvalitatīvus spriedumus par to, cik atbilstoši kritērijiem ir metodika un materiāli. Pēc taksonomijas veidotāju atzinuma tas ir visaugstākais izziņas spēju līmenis.[1]
Izglītībā viss nepārtraukti mainās, ienāk jaunākās tehnoloģijas, mācību procesā galvenais ir skolēns un viss tiek tendēts uz skolēnu kā personības attīstību.
2. attēls. Pārmaiņas izglītības sistēmā.
4. Personību veidošana skolas gaitām
Mūsdienu sabiedrības un valsts tālākizglītībai ir ļoti svarīgi, kādas personības tās veidos. Tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kā attīstās un pilnveidojās audzināšanas un mācīšanas process skolā. Pašreizējā situācijā valstī ir izveidojušies objektīvi apstākļi, kuri aktualizē katra atsevišķa cilvēka darbības un rīcības nozīmību.
Ir ļoti svarīgi, lai jau skolas solā cilvēks:
• Piedalītos sabiedriskās dzīves organizēšanā un vadīšanā,
• Saskatīt esošās problēmas un spēt rast risinājumu,
• Nebaidītos un prastu izteikt savu viedokli un uzskatus, tad arī vēlāk dzīvē jutīsies droši un pārliecināti, iesaistoties diskusijās, atklājot un aizstāvot savas domas, pratīs sadarboties ar citiem, neuzstādīs tikai prasības, bet uzņemsies atbildību par notiekošiem procesiem. [3]
3. attēls. Mācību process.
Sākumskolā ir ieviesta bezatzīmju vērtēšanas sistēma.
Bezatzīmju sistēmas galvenie pozitīvie momenti:
• Mācību stundas galveno daļu velta vielas mācīšanai un iemācīšanai;
• Iespēja stundā realizēt brīvu, nepiespiestu, radošu darba procesu, veidot patiesu pedagoģisku sadarbību;
• Tiek veidota pozitīva psiholoģiskā gaisotne;
• Veidojas paradums mācīties intereses, izziņas, darbošanās prieka, atklāsmes dēļ;
• Var gūt pilnīgu priekšstatu par skolēna zināšanām balsta jautājumos;
• Diferencēto darbu stundās var turpināt tik ilgi, kamēr visi skolēni apguvuši balsta jautājumus;
• Klases kolektīvā veidojas labestības, sabiedriskuma, izpalīdzīguma attiecības, tādās veidojas arī starp skolotājiem un skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Lietojot bezatzīmju sistēmu izveidojas citāda skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēma – visos mācību priekšmetos izstrādātajām ieskaišu tēmām par balsta zināšanām. [4]
Taču ne visiem patīk šī bezatzīmju vērtēšanas sistēma sākumskolā, tai ir arī savi trūkumi:
• Vecākiem trūkst informācijas par skolēna zināšanām
• Vecāku un pedagogu viedoklis par skolēna zināšanām var būt atšķirīgs
• Skolēni mācīšanos uztver kā spēli
• Pārejot uz 5. klasi, skolēniem var rasties nevēlēšanās mācīties, jo viņu sasniegumi tiek vērtēti
5.Praktiskā daļa
Mēs aptaujājām 76 skolēnus 2.,8.,10.,11.,12. klasēs Rēzeknes 1. vidusskolā un 17 dažādu priekšmetu skolotājus. Mēs pētījām mājasdarbu izpildi dažādās klašu grupās. Mēs vēlējāmies uzzināt cik ilgu laiku aizņem mājasdarbu izpilde, vai ir iespējams izpildīt visus uzdotos mājasdarbus un vienlaicīgi sagatavoties kontroldarbiem, vai skolēnu mājās uzdoto darbu rezultāti ietekmē kontroldarbu atzīmi, vai skolēni paši pilda mājasdarbus un vai tos pārbauda vecāki. Apskatījām kuros mācību priekšmetos uzdot vai neuzdot mājasdarbus. (skat. pielikums Nr1.)
Skolēni sākumskolā ir ļoti dažādi pēc savām zināšanām un prasmēm. Tie, kuri ir apguvuši pamatus matemātikā , lasīt un rakstīt prasmē, tie mācās līdz 30 minūtēm, bet tie, kuriem šīs prasmes ir daļēji apgūtas vai nav apgūtas pavisam mācās sākot no 1 stundas līdz vairākām stundām dienā Mājasdarbus skolēni pilda gandrīz visi kopā ar vecākiem.( skat pielikumu Nr.2)
4. attēls. Cik ilgi skolēni gatavo mājasdarbus 2. klasē.
Veicot pētījumu secinājām, ka visvairāk skolēni mācās 2. klasē tos priekšmetus, kuros tiek likti vērtējumi.
Pamatskolā skolēni pārsvarā mācās 1 – 2 stundas. Šajā klašu grupā parādās arī skolēni, kuri mājās nemācās, jo reizēm pietrūkst laika vai arī pārāk daudz jāmācās.
5. attēls. Cik ilgi skolēni gatavo mājasdarbus 8. klasē.
Šajā klašu grupā skolēniem vairs nepārbauda mājasdarbus, bet skolēni ir ļoti apzinīgi un mājasdarbus pilda paši nevis tos norakstot.
6. attēls. Vai iespējams izpildīt visus mājasdarbus 8. klasē.
Visvairāk mājasdarbus uzdot matemātikā un latviešu valodā. Šajos priekšmetos arī regulāri uzdod mājasdarbus, toties mājasdarbus neuzdot sportā.
7. attēls. Kuros priekšmetos visvairāk jāpilda mājasdarbus 8. klasē.
Vidusskolas klases mēs pētījām sīkāk: 10. klasēs 50% skolēnu mācās 1 – 2 stundas dienā, bet 40% mācās līdz 30 minūtēm.
8. attēls. Cik ilgi skolēni gatavo mājasdarbus vidusskolā.
Kā liecina aptaujas rezultāti, tad vidusskolā ir skolēni, kas vispār nepilda mājasdarbus. Tikai 12.klasē daži skolēni mācās mājās ilgāk par 2h. Tāpēc aizpildināties, ka mācību slodze vidusskolā ir liela nav pamata.
Daži skolēni atzīst, ka viņiem reizēm pietrūkst laika visu mājasdarbu izpildei. Atbildot uz jautājumu par to vai skolēni paši pilda mājasdarbus 50% apgalvo, ka paši tos pilda, bet pārējie skolnieki apgalvo, ka tos noraksta vai arī vispār tos nepilda un nenoraksta.
9. attēls. Kā vidusskolēni pilda mājasdarbus.
11. klasē skolnieku mācīšanās ilgums ir tāds pats kā 10. klasē. Arī 11. klases skolniekiem mājasdarbu veikšanai reizēm pietrūkst laika, bet 11. klases skolnieki paši pilda mājasdarbus un daži no skolniekiem tos noraksta. 10. un 11. klasē visvairāk mājasdarbus uzdot matemātikā un vēsturē, bet vēstures mājasdarbu izpilde aizņem visvairāk laika. Mājasdarbus neuzdot sportā visā vidusskolā. 12. klasē skolēni mācās 1 – 2 stundas dienā, bet vienalga pietrūkst laika visu mājasdarbu izpildei. Lielākā daļa skolēnu paši pilda mājasdarbus un viņiem ir labāki rezultāti kontroldarbos.. Visā vidusskolā vecāki nepārbauda saviem bērniem nepārbauda mājasdarbus. Atšķirībā no 10. un 11. klases skolniekiem 12. klases skolniekiem visvairāk mājasdarbu uzdot literatūrā un arī to izpilde aizņem visvairāk laika, bet vēsturē vispār neuzdot mājasdarbus.
10. attēls. Vai mājas darbu pildīšana ietekmē skolēnu zināšanas.
Mēs mēģinājām noskaidrot, vai skolēnu mācību rezultātus ietekmē mājasdarbu pildīšana. Daļa skolēnu uzskata, ka ietekmē, bet lielākā daļa tam nav pievērsusi uzmanību un nezina. Tas tikai liecina, ka skolēni automātiski izpilda uzdoto, nedomājot kāpēc to dara.
Mēs aptaujājām arī 17 skolotājus un noskaidrojām viņu domas šajos jautājumos.
11. attēls. Vai skolotāji uzdot mājasdarbus.
Gandrīz visi skolotāji uzdot mājasdarbus. Par to var pārliecināties arī e-klase elektroniskajā dienasgrāmatā.
Tā kā mēs neatradām ne likumos, ne valsts izglītības standartā, ka mājasdarbi ir obligāti jāuzdod, tad mēs mēģinājām noskaidrot kāpēc to dara mūsu skolas skolotāji.
12. attēls. Kāpēc skolotāji uzdod mājasdarbus.
Skolotāji uzdod mājasdarbus tāpēc, ka to pieprasa skolas vadība un arī lai skolēni nostiprinātu iegūtās zināšanas. Diemžēl mēs nenoskaidrojām skolas vadības nostāju šajā jautājumā(intervēt Drelingu- vai vadība prasa skolotājiem uzdod mājasdarbus un kādā veidā tas tiek kontrolēts, vai tas ir noteikts kādā likumā)
13. attēls. Skolotāju domas par skolēnu rezultātiem un mājasdarbu pildīšanu.
Lielākā daļa skolotāju uzskata, ka mājasdarbu pildīšana ietekmē skolēnu rezultātus pārbaudes darbos un tie ir labāki.
Lai vēl vairāk pārliecinātos par mājasdarbu pildīšanas ietekmi uz skolēnu rezultātiem mēs salīdzinājām dažu klašu skolēnu mājasdarbu vērtējumus un vērtējumus pārbaudes darbos.
12. klases skolēnu vērtējumi mājasdarbos 12. klases skolēnu vērtējumi pārbaudes darbos
Angļu val. matemātika Latviešu val. Angļu val. matemātika Latviešu val.
ni ni ni ni 4 5 4
i i i i 9 7 10 9
ni ni ni ni 5 8 6 4
i i i i 7 7 8 7
14. attēls.12.klases dažu skolēnu vērtējumi mājasdarbos un pārbaudes darbos.
Salīdzinot dažu skolēnu vērtējumus pārbaudes darbos un mājasdarbos, var redzēt, ka tiem skolēniem, kuri pilda mājasdarbus ir labāki rezultāti. Tikai vienam skolēnam matemātikā vērtējumi ir augsti, kaut mājasdarbus nepilda vai pilda ar kļūdām.
11. klases skolēnu vērtējumi mājasdarbos 11. klases skolēnu vērtējumi pārbaudes darbos
Angļu val. matemātika Latviešu val. Angļu val. matemātika Latviešu val.
i i i ni i 8 6 7 3 3
i i i i ni 8 7 10 6 6
i ni i i ni 5 5 7 9 6
ni ni i i i 4 5 6 4 6
15. attēls. 11.klases dažu skolēnu vērtējumi mājasdarbos un pārbaudes darbos.
Salīdzinot dažu skolēnu vērtējumus pārbaudes darbos un mājasdarbos, var redzēt, ka tad, kad mājasdarbs nav pildīts, tad arī pārbaudes darbā rezultāts ir nepietiekams(skat. 1. skolnieks)
8. klases skolēnu vērtējumi mājasdarbos 8. klases skolēnu vērtējumi pārbaudes darbos
Angļu val. matemātika Latviešu val. Angļu val. matemātika Latviešu val.
ni ni i ni 4 5 5 4
i ni ni i 5 7 5 4
i ni i i 6 6 5 8
i i i i 9 10 10 8
16. attēls.8.klases dažu skolēnu vērtējumi mājasdarbos un pārbaudes darbos .
Arī 8. klases skolēnu vērtējumi mājasdarbos un pārbaudes darbos pierāda to, ka ja mājasdarbi ir pildīti, tad arī pārbaudes darbos ir rezultāti.
Mēs izpētījām un salīdzinājām visas 11. klases skolēnu rezultātus, bet tabulā ievietoti tikai daži, lai saglabātu skolēnu anonimitāti. Kopumā rezultāti neatšķiras. Veicot salīdzinājumu mājasdarbu vērtējumiem un pārbaudes darbu vērtējumiem vērā netika ņemti fakti vai skolēns visas stundas bija skolā.
Mājasdarbi tiek uzdoti arī tajos priekšmetos, kuros tie jāmācās no galvas(vēsture, kultūrvēsture, literatūra…), bet tā kā šajos priekšmetos nav mājasdarbos vērtējumu, tad nevar salīdzināt.
Secinājumi
Ja vērtējums rāda, kā audzēkņi apguvusī noteikto mācību saturu, mācības var turpināt. Bet, ja vērtēšanas procesā atklāj, ka daži vai visi audzēkņi nav apguvuši mācību saturu un tā izmantošanas iespējas, tad skolotājam jāpārdomā iemesli un mācības attiecīgi jāpārkārto. Process ir ciklisks- to nepieciešams atkārtot.
Literatūras avoti
1. Geidžs N.L. ; Berliners D.C. Pedagoģijas Psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC, 1996.
2. Kā audzināt brīnišķīgus bērnus. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem. R.:Valters un Rapa, 2003.
3. Kopmane P., Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā. R.:Raka, 1999.
4. Ļāščenko; Druzika L. Humānās un efektīvas skolas veidošana. R.:Raka, 2004
5. http://www.education.lv/, skatīts 20.01.2008
6. http://www.likumi.lv/doc.php?id=14021, skatīts 2.02.2008
7.www3.acadlib.lv/greydoc/,skatīts 16.12.2007