Pasts tad un tagad

Pasts – no itāļu valodas posito- novietojums, vieta, no kuras sūtījums jāpārvieto; vieta, kur sūtījums jāpiegādā.

Pasta sūtījumu pārvietošanai tiek izmantoti laikmetam un ģeogrāfiskajam stāvoklim atbilstoši līdzekļi: ziņneši (kājāmgājēji un jātnieki), baloži, zirgu un suņu pajūgi, velosipēdi, laivas, kuģi, vilcieni, lidmašīnas, automašīnas, raķetes u.c.

Vēstules senie romieši rakstīja uz pergamenta vaska tāfelītēm un papirusa. Īsākām vēstulēm lietoja vaska tāfelītes. Tās izgatavoja no koka, bet greznākās– no ziloņkaula un pārklāja ar krāsainu vaska kārtu.

Pašu raksta ieskrāpēšanu, izdarīja ar dzelzs, dažreiz arī ar kaula ir

r
rbuļiem.

Pirms nosūtīšanas vēstules pārsēja ar aukliņu. Garākām vēstulēm, ja tām bija jāmēro tālāks ceļš, lietoja papirusu. Vēstures avotos atrodami norādījumi, ka ēģiptieši papirusu rakstīšanai lietojuši jau 5. dinastijas laikā (2500 gadu p.m.ē.). Papirusa izgatavošana bija sarežģīts process.

Apm. 2. g.s. p.m.ē. Pergamonas pilsētā atklāja jaunu ādas apstrādāšanas paņēmienu, kura rezultātā ieguva tā sauktās membrānas, uz kurām varēja rakstīt. Vēlāk tās nosauca par pergamentu. Vispirms pergaments konkurēja ar vaska tāfelītēm. Aizvietot papirusu ar pergamentu nebija viegli – pergaments bija daudz smagāks un tādu sūtījumu ziņneši ne
e
elabprāt gribēja pārnēsāt. Otrs iemesls – pergamenta virsma bija spīdīga un nogurdināja acis gan rakstītājam, gan lasītājam. Pegamenta izturība un lētums tomēr veicināja tā izplatīšanos.

Krievijā pasts valsts pārziņā nonāca agrāk nekā Rietumeiropā. Makavas kņazi 14. – 15. g.s. izveidoja pasta ziņnešu sistēmu kā va
a
alstisku organizāciju. Ceļu no Maskavas uz perifēriju bija valsts pārziņā un to sauca par pasta ceļiem. Ik pēc 20 – 30 verstīm bija pasta stacijas, kur varēja pabarot un nomainīt zirgus. 15. g.s. nogalē Krievijā izveidojās centralizētas iestādes, kuras nosauca par prikaziem. Regulāras darbības valsts pasts Krievijā tika izveidots 17. g.s. otrajā pusē. Latvijas pasta vēstures zinātājs B. Enbergs rakstīja, ka pasts Krievijā sāka darboties 1664. gadā un to esot izveidojis zviedrs Jans van Svedens. 1665. gadā cars Aleksejs Mihailovičs pavēlēja izveidot pirmo regulāro pasta līniju ar ārvalstīm. Vārds pasts oficiāli parādās Krievijas līgumā ar Poliju, kad 1667. gadā tika izveidots Smoļenskas jeb Viļņas pasta ceļš.

Ļoti ilgu laiku Krievijas teritorijā bija dažādi pasta pakalpojumu tarifi – katram pasta ceļam savi tarifi. 1783. gadā ieviesa vienotus sūtījumu svara tarifus.

Rietumeiropā vēstules pi
i
iegādāja tā saucamie universitātes ziņneši. Universitātes administrācija saprata, ka var labi nopelnīt, izveidojot ziņnešu sistēmu. Viņi par samaksu pārvadāja ne tikai pie universitātēm piederošo, bet jebkuras personas pastu, kura maksāja noteikto summu. Univesitāšu ziņnešu pasts bija liels solis pasta sakaru attīstībā.

Eiropas pasta attīstībā liela loma bija Svētās Romas imperātoram Fridrikam III tuvu stāvošai personai – Frančesko de Tassis – grāfam Francim Turn – Taksim (Taxis). Viņš noorganizēja kurjeru diennestu starp impērijas galvaspilsētu un galveno militāro mītni. Francis Taksis ļoti īsā laikā izveidoja pasta lī
ī
īnijas no Nīderlandes uz Briseli un Vīni. Briseli savienoja ar Parīzi, Romu un Hamburgu. Drīz viņa organizētie pasta sakari aptvēra visas lielākās Eiropas pilsētas. Pēc dažiem gadiem viņš kontrolēja visas Centrālās un Rietumeiropas pasta līnijas.

13.gadsimtā, kad Rīga ietilpa Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmantoja tikai savām vajadzībām.

1580.gadā Hanzas pilsētu savienība izdeva pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām – „Botenordnung”, kas darbojās arī Latvijas teritorijā.

Laikā no 1581.gada līdz 1621.gadam, kad Rīga bija pakļauta Polijas karalistei, kā arī no 1621.gada līdz 1710.gadam, kad tā bija Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmantoja tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.

Par pasta dibināšanas gadu Latvijā pieņemts uzskatīt 1632.gadu. Toreiz Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekkers (Jacob Becker) Rīgā noorganizēja regulāru publisko pastu, ko izmantoja tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.

Sākumā pasts bija pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedza savus izdevumus un guva peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņēma ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un no Vidzemes gubernatora.

1644.gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdza Stokholmas pastam Somijā.

1685.gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibināja savu pastu, un pieprasīja zviedru varas iestādēm atcelt sava pasta darbību, uz ko Kārlis XI nevērsa nekādu uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.

1710.gada 5.jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņēma Rīgu, un tā kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.

1918.gada 19.decembrī iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.

Latvijas valsts nodibinātās pasta iestādes sāka darboties 1918.gada 26.decembrī. 1918.gada 27.decembrī vācu okupācijas vara nodeva Latvijas valdībai Rīgas pastu. 1920.gada 2.janvārī Ministru Kabinets apstiprināja Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākās pasta satiksmes tiešais un radošais darbs.

1921.gada jūlijā Latvijas pastu sāka pārvadāt arī ar gaisa transportu.

Pasaules Pasta savienībā Latvija iestājās pēc valsts atzīšanas „de jure” 1921.gada 1.oktobrī.

1954.gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvēja par Rīgas pastu, kura pakļautībā atradās 39 sakaru nodaļas.

1965.gadā 1.oktobrī tika atklāta jaunā Rīgas Galvenā Dzelzceļa pasta ēka Stacijas laukumā. Rīgas Galvenā pasta administrācija atradās tur pat, Stacijas laukumā 1

Pasta attīstībā liela loma bija, bet Latvijas arhīvos nekas nav minēts par šāda veida pasta pārvadāšanu.

Ieviešot pirmās dzelzceļa līnijas (1836), sākās pasta pārvadāšana – sākotnēji pasažieru vagonos, vēlāk – speciālos pasta vagonos. Latvijā pirmo pasta vagonu ieviesa Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijā 1867.gada 16.novembrī.

Pasta zīmogu (Latvijā neatkarības gados pasta zīmogu dēvēja par kalendāra štempeli) lieto, lai dzēstu pastmarkas un atzīmētu uz sūtījumiem datumu, kad tie nodoti pastā.

Lai arī mūsdienās pastu daļēji ir aizstājis internets, kas ar e – pasta palīdzību ļauj mums ātrāk nosūtīt adresātam vajadzīgo informāciju un sazināties ar cilvēkiem pa visu pasauli negaidot nedēļām atbildes.Taču internets nav visiem pieejems, tāpēc joprojām pasts mūsdienās ir nepieciešams.Un vai tad nav patīkamāk svētkos saņemt apsveikumu pa pastu, kuru var aptaustīt un lasot šo apsveikumu izjust pozitīvu emocionālo pārdzīvojumu?

Tas ļauj ar vēstuļu starpniecību cilvēkiem sazināties ar draugiem, paziņām, kā arī dažādiem uzņēmumiem, organizācijām un valsts iestādēm savstarpēji apmainīties ar nepieciešamo informāciju gan valsts teritorijā, gan ārpus tās. Galvenais, ka nav nozīmes, kur atrodas saņēmējs, tas var atrasties kaimiņvalsts teritorijā, vai citā kontinentā, vienīgi no attāluma ir atkarīgs, cik ilgā laikā sūtījums nonāks pie saņēmēja. Pasts nodrošina ne tikai vēstuļu sūtījumus, bet ar tā palīdzību var nogādāt arī kādu lielāku sūtījumu – dažādas pakas, paciņas, dāvinājumus vai vienkāršas sadzīvei nepieciešamas lietas. Mūsdienās pasts piedāvā arī pakalpojumus, kas saistīti ar dažādu rēķinu apmaksu – dažādi komunālie maksājumu, telefonu rēķinu maksājumi. Ar pasta palīdzību mēs varam katru dienu jau pašā rīta agrumā lasīt sev tīkamo laikrakstu, jo pasts nodrošina tā piegādi, ja esam kāda konkrēta laikraksta abonements. Ar pasta starpniecību rajonu pagasta centros mūsu valsts pensionāri var saņemt savu pensiju, kā arī pārējie iedzīvotāji var saņemt dažādus pabalstus.

Mūsdienu dzīve nebūtu iedomājama bez pasta, jo pasts ir ļoti atvieglojis mūsu ikdienas dzīvi.

1992.gada 2.janvārī tika dibināts valsts uzņēmums “Latvijas pasts”.1994.gada 31.maijā Valsts prezidents izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru “Latvijas pasts” tika pārdēvēts par valsts iestādi. 1997.gada 11.martā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Pasta likumā, saskaņā ar kuriem valsts iestāde “Latvijas pasts” tika pārdēvēta par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”.

2004.gada 30.aprīlī BO VAS “Latvijas pasts” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz vispārējo pasta pakalpojumu licenci. Latvijas pasts ir pirmais pasta pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas saņēmis šādu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu licenci.

2004.gada 1.maijā, sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2009.gadam.

2004.gada 15. jūlijā, iemūrējot topošās būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, svinīgi tiek atzīmēts BO VAS „Latvijas pasts” jaunā pasta šķirošanas kompleksa pamatu izbūves noslēgums.

2004.gada 1.novembrī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Latvijas pasts” tiek pārreģistrēta komercreģistrā, kļūstot par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Pasts”.

Latvijas Pasta misija ir kvalitatīvi, efektīvi un ekonomiski pieejami sniegt vispārējos pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, optimizējot šo pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot konkurētspēju un klientu apmierinātību. Mēs vēlamies attīstīt esošos resursus, maksimāli izmantojot tos citu konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšanai, kas nodrošinātu saprātīgu kapitālo atdevi. Mūsu galvenie resursi ir motivēti darbinieki, pasta nodaļu tīkls un tehnoloģijas.

Latvijas Pasta vīzija ir moderns, uz biznesa pamatiem balstīts uzņēmums ar labu reputāciju, kurš nodrošina sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus ar augstu klientu apkalpošanas līmeni, augstiem kvalitātes standartiem un augstu darbinieku apmierinātības līmeni.

Leave a Comment