Eseja.
Man nākotnes profesija.
Cilvēki jau no mazotnes domā par savu nākošo profesiju. Šādas domas viņiem mainās gandrīz ik nedēļu. Ja jūs satiktu uz ielas kādu bērnu un jautātu par ko viņš gribētu strādāt nākotne, atbilde būtu diezgan uzjautrinoša jo bērna fantāzija ir nepārspējama un domas neizdibināmas.
Kad es biju maza meitene es sapņoju kļūt par konduktoru. Iemesls: tāpēc, ka es apzinājos, ka nauda ir nepieciešama un kad mamma pirka biļeti es domāju, ka tā nauda ko gados veca tante ieliek savā somiņā paliek pie viņas un, ka vienīgais, kas viņai ir jādara ir jādod ērmīgi papīrīši cilvēkiem, kuri iekāpj sabiedriskajā transporta un jāiekasē no viņiem attiecīgie santīmi.
Skatoties no šāda viedokļa, var secināt, ka pat mazi bērni domā un saprot, ka nākotnē viņi būs tādi paši kā savi vecāki, kuri celsies agri no rīta, ies uz darbu, vakara nāks mājas un pavadīs paris atlikušās vakara stundas ar saviem ģimenes locekļiem.
Tas pierāda, ka no mazotnes mēs jau domājam par savu nākošo profesiju un arī mazi būdami saprotam, ka tas ir svarīgi.
Šobrīd es domāju par „Starptautisko attiecību speciālista” profesiju. Pētīdama dažādus rakstus internetā un lasīdama avīzes, es esmu sapratusi, ka tas ir aizraujoši un ka šajā darbā var uzzināt daudz jauna. Un tieši šī iemesla dēļ vēl joprojām pieturos pie šīs profesijas. Šajā profesijā ir nepieciešamas dažādas rakstura īpašības. Cilvēkam pilnīgi noteikti ir jābūt erudītam, ieinteresētam par savu darbu, pašpārliecinātam, lai tiktu uz priekšu un būtu līdera pozīcijās un arī kulturālam.
Šajā darbā ir jāstrādā komandā, patiesība ir ļoti retas profesijas, kurās būtu jāstrādā individuāli, jo katrai vadošajai personai ir sava komanda, ari uzņēmēj vadībā ir jāstrādā komandā, tas nav individuāls darbs. Piemēram, cilvēks viens pats nevarētu vadīt uzņēmumu, viņš vienkārši fiziski nespētu visu izdarīt, visam izsekot un vel apkalpot klientus.
Cilvēkiem, kuri ir beiguši starptautiskās vadības kursus ir ļoti plašas iespējas. Viņi var veidot uzņēmumu, strādāt kāda starptautiskā kompānijā par projektu vadītajiem vai ko tamlīdzīgu, vai strādāt ministrijā. Ja es palikšu pie šīs profesijas vēlētos pilnveidot sevi līdz tādam līmenim, lai būtu Latvijas vēstniece Dānija, Zviedrija vai kādā citā valstī. Iespējams pēc 45 gadu vecuma būt Latvijas prezidente.