1. MĀRKETINGS.
1.1. Mārketings(jēdziens).
Mārketings ir veids, kādā vadīt biznesu. Mārketings ir visaptverošs, tā ir daļa no katra darba kārtības, sākot ar ierindas pārdevēju un beidzot ar uzņēmuma direktoru. Mārketings ir jebkura aktivitāte, kuru veic, lai pārdotu savus produktus vai pakalpojumus. Mārketings (tirgzinības) – plaša virspusēja darbība ar tirgu, pētot, prognozējot, analizējot, vērtējot, iedarbojoties, pārbaudot dažādus procesus un teorijas, lai optimālā veidā „savestu kopā” preci un pircēju. Mārketingu definīciju ir ļoti daudz.
Mārketinga pamatā ir cilvēka vēlmju un vajadzību apmierināšana, nodrošinot viņus ar īsto preci par īsto cenu, pārdodot to īstajā vietā, nodrošinot ar izsmeļošāko informāciju un darot to labāk par konkurentiem.
1.2 .Mārketinga mērķis.
Mārketinga mērķis ir iesaistīt klientus produktu izveidē, veidojot ilgtermiņa sadarbību. Plānojot mārketinga aktivitātes, ir jābūt skaidrībai, ko tieši pārdod un kāda ir šā produkta potenciāla mērķauditorija. Lai sasniegtu mērķus ir nepieciešama stratēģija, kura iekļauj dažādus kompleksus pasākumus.
Mārketinga komplekss
* Produkts – definē produkta/pakalpojuma raksturīgas iezīmes, lai tās atbilstu pircēju vajadzībām.
* Cena – tiek nolemts, kāda būs cenu stratēģija.
* Veicināšana – tā iekļauj reklāmu, pārdošanu un atmosfēra.
* Vieta – vieta, uz kuru tiek piegādāts produktus/pakalpojums un tā piegādes veids.
Mārketinga kompleksa mērķis ir pieņemt lēmumu, kurš koncentrētu četrus pamatelementus uz pircēju mērķa tirgū.
1.3. Mārketinga attīstības cēloņi.
Galvenie mārketinga attīstības cēloņi ir preču sortimenta paplašināšanas, realizējamās produkcijas apjoma palielināšanās un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanās.
Faktori
Pēc A.Pauloviča
1.4. Mārketinga uzdevumi.
Mārketinga uzdevums ir izprast patērētāju vēlmes uz parādīt tiem, ka piedāvātais produkts var kādu no tam apmierināt.
rūpīgi, vispusīgi un detalizēti izpētīt tirgu, pircējus, izanalizēt tās apmaiņas, attiecības kādas ir un veidojas starp uzņēmumu un tā produktu pircējiem, starp uzņēmumu un piegādātājiem, starpniekiem un konkurentiem.
aktīvi iedarboties uz tirgu un produktu pieprasījumu, lai palielinātu savu produktu tirgus daļu un paaugstinātu pārdošanas rentabilitāti.
1.5. Mārketinga process.
Pēc J.Ē.Niedrīša
2. PAKALPOJUMU MĀRKETINGS.
Pakalpojums ir darbs, ko piedāvā par samaksu un kura izpilde apmierina pircēja noteiktas vajadzības vai aizpilda brīvo laiku.
Pakalpojumu mārketinga būtība ir pats pakalpojums. Pakalpojuma pārdošana ir attiecību pārdošana. Galvenais pakalpojumu mārketinga uzdevums ir pierādīt klientam, ka piedāvātais pakalpojums ir drošs un uzticams, ka tas spēs apmierināt viņa vēlmes, atrisināt viņa problēmas. Pats svarīgākais ir informēt potenciālos klientus par pakalpojuma esamību un nodibināt ilgtermiņa attiecības, kas balstītas uz savstarpēju sapratni un izdevīgumu.
3. TIRGUS IZPĒTE.
Jebkurš uzņēmums darbojas pastāvīgi mainīgos apstākļos, ko nosaka attiecību daudzveidīgums starp uzņēmumu un citiem ekonomiskajiem subjektiem. Šo attiecību kopums veido divas mārketinga vides – iekšējo un ārējo. Lai izvērtētu uzņēmuma mārketinga iekšējo un ārējo vidi, izmanto SVID analīzi, kas ir saīsinājums no vārdiem – spēks, vājības, iespējas, draudi ( šis burtu salikums ir nācis no angļu valodas SWOT – strenght, weakness, opportunities, threats ).
Pēc tam, kad ir veikta SVID analīze, izstrādā SVID matricu, lai veiktu mārketinga darbības attīstībai paredzētos uzdevumus.
Ārējā vide ir tā vide, kuru nav iespējams pilnībā kontrolēt, tādēļ, lai izvērtētu ārējās vides faktoru veidoto situācijas tipu, nosaka ārējās vides komplicētību un dinamismu. Pēc šiem faktoriem izveido situāciju tipu matricu, pēc kuras nosaka vēlamo uzņēmuma attīstības rīcību.
Ārējās vides analīzei var izmantot:
Komerciālo datu bāzu analīzi;
Statistisko datu analīzi;
Publikāciju izpēti;
Patērētāju domu un uzvedības izpēti – aptaujāšana, anketēšana;
Pakalpojumu sniedzēju aptaujas;
Konkurentu analīzi;
Iekšējās vides analīzei var izmantot:
Iekšējās organizācijas kultūras izpēti;
Šādu analīzi izmantojot, būs aptverts diezgan liels loks datu iegūšanai.
3.1. SVID analīze.
Mūsdienās SVID analīze ir viena no populārākajām metodēm, ar kuras palīdzību var noteikt uzņēmuma patreizējo stāvokli un turpmākās darbības stratēģiju. Lai veiktu SVID analīzi, plakne ir jāsadala četros sektoros un atbilstošajos sektoros raksturo katru no SVID elementiem. Pie iekšējās vides – spēks, vājības. Pie ārējās vides – iespējas, draudi.
SPĒKS
VĀJĪBAS
IESPĒJAS
DRAUDI
SVID analīzei izmanto dažādus jautājumus, piemēram:
1)Vai kompānijas piedāvātā prece atšķiras no citu kompāniju piedāvātajām?
2)Vai konkurenti spēs nākotnē piedāvāt līdzīgas preces (pakalpojumus)?
3)Kā mainās pieprasījums pēc preces?
4)Vai eksistē kompānijas atkarība no konkrēta klientu loka?
5)Vai ir klientu sūdzības par preces vai pakalpojuma kvalitāti?
6)Vai kompānija uzlabo savu preci vai pakalpojumu un to pilnveido?
7)Vai kompānijai ir jāiegulda nauda jaunās telpās un tehnoloģijās?
8)Vai personāls regulāri attīstās?
9)Ko konkurenti dara labāk?
10) Kādi pircēji pēdējā laikā zaudēti? Kāpēc?
11) Ko jaunu kompānija varētu piedāvāt?
12) Kā uzņēmums varētu darboties pēc 5-10 gadiem?
13) Kādus jaunus pircējus varētu piesaistīt?
14) Ko paveikuši konkurenti?
15)Vai ir kas tāds, kas varētu apdraudēt uzņēmuma darbību?
16) Vai tirgū bijušas izmaiņas, kas pasliktina uzņēmuma pozīcijas?
17) Un citi
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem raksta attiecīgajā sektorā, nosakot pie kuriem SVID elementiem tās pieder.
Mārketinga vides kontroles diapazons:
1) Mārketinga iekšējā vide uzņēmumā lielā mērā ir kontrolējama:
Ražošanas resursi (zeme, darbs, kapitāls, uzņēmējspējas, informācija);
Tehnoloģija;
Organizatoriskā struktūra (dienesti – administratīvais, finansu, sagādes, ražošanas, grāmatvedības u.c.);
2) Mārketinga ārējā vide lielākoties ir ārpus tiešās uzņēmuma kontroles:
* Faktori, kas pakļaujas vadīšanai: Demogrāfiskie;
Ekonomiskie;
Ekoloģiskie;
Zinātnes un tehnikas;
Politiskie un tiesiskie;
Sociālie un kultūras;
* Faktori, kas ierobežoti pakļaujas vadīšanai:
Pircēji;
Konkurenti;
Piegādātāji;
Starpnieki;
Akcionāri;
Citas kontaktauditorijas – masu mēdiji, sabiedriskās organizācijas, finansu institūcijas.
3.2. SVID matrica.
Kad, izmantojot SVID analīzi, novērtēts uzņēmuma patreizējais stāvoklis, veido SVID matricu svarīguma secībā rindojot uzdevumus, kas jāplāno turpmākā mārketinga darbībā.(skatīt 11lpp.)
Ārējā vide
Iekšējā vide
I – Iespējas:
1 …
2 …
3 …
…
D – Draudi:
1 …
2 …
3 …
…
S – Stiprās puses:
1 …
2 …
3 …
…
SI – balstoties uz uzņēmuma stiprajām pusēm, izmantot iespējas ārējā vidē
SD – balstoties uz uzņēmuma stiprajām pusēm, mazināt vai novērst pastāvošos draudus uzņēmumam
V – Vājās puses:
1 …
2 …
3 …
…
VI – izmantot iespējas, lai mazinātu vājo pušu ietekmi vai pārvērstu tās stiprajās pusēs
VD – kontrolēt, pārraudzīt pastāvošos draudus, lai nepavājinātu uzņēmuma stāvokli
Šīs matricas pamatfunkcija ir sadalīt četros sektoros veicamos pasākumus, balstoties uz savstarpējām mijiedarbībām, kuras veido iekšējās un ārējās vides faktori.
3.3.Situāciju tipi.
Ārējo vidi nepieciešams izvērtēt arī tādēļ, lai noteiktu ārējās vides faktoru veidoto situācijas tipu, kurā darbojas uzņēmums. Ārējās vides situāciju tipu nosaka atbilstoši komplicētībai un dinamismam. (skat. 12.lpp.)
Komplicētību nosaka tas, cik daudz ārējās vides faktoru iedarbojas uz uzņēmumu, ar kādu intensitāti un cik liela ir šo faktoru iedarbības līdzība (sinerģisma efekts).
Dinamisms ir atkarīgs no ārējo faktoru stabilitātes un no tā, cik lielā mērā un kā šie faktori mainās.
Situāciju tipa noteikšanas matricas analīze:
1) Zemas nenoteiktības situācija – var pieņemt, ka uzņēmumam nebūs negaidītas problēmas, ko radījusi ārējā vide. Tātad uzņēmuma var darboties pietiekami droši, atbilstoši iekšējās vides iespējām un mārketinga mērķiem.
2) Mērenas nenoteiktības situācija – augsta ārējās vides komplicētība paaugstina riska pakāpi, un uzņēmumam jāorientējas uz savas darbības dažādošanu. Bet tā kā ārējā vide ir pietiekami stabila, tad nopietnas izmaiņas nav gaidāmas.
3) Mēreni augsta nenoteiktības situācija – uzņēmuma darbībai jābūt pietiekami elastīgai. Bet tā kā ārējās vides faktoru komplicētība ir zema, tad vadītājs, ja viņam ir labas zināšanas mārketingā, spēs rīkoties atbilstoši situācijai.
4) Augstas nenoteiktības situācija – vadītājam ar speciālistiem nepieciešama augsta sagatavotība mārketinga jautājumos, un vides izpētei jābūt ļoti detalizētai un rūpīgai.
Nosakot uzņēmuma situācijas tipu, tā vadītājam ir iespēja precīzāk un efektīvāk izstrādāt uzņēmuma attīstības plānu vai ieviest grozījumus jau esošajā.
Ārējās vides
komplicētība
Ārējās vides
dinamisma pakāpe
Zema
Augsta
Zema
Zemas nenoteiktības situācija
(faktoru ir maz, tie ir līdzīgi un nemainās)
Mērenas nenoteiktības situācija
(faktoru ir daudz, tie nav līdzīgi un nemainās)
Augsta
Mēreni augstas nenoteiktības situācija
(faktoru ir maz, tie ir līdzīgi un pastāvīgi mainās)
Augstas nenoteiktības situācija
(faktoru ir daudz, tie nav līdzīgi un pastāvīgi mainās)
Izstrādājot šādu sistēmu uzņēmuma vadītājs būs efektīvi izstrādājis tirgus izpētes sistēmu, kas palīdzēs izprast sava tirgus īpatnības, patērētāju vēlmes un vajadzības, tirgus attīstības dinamiku, ārējās un iekšējās vides ietekmes uz uzņēmuma attīstību. Un, iespējams, šī sistēma ļaus apzināt lietas, par kurām vadītājs pirms tam nemaz nebija aizdomājies un nebija rēķinājies ar daudz un dažādiem faktoriem, kas varētu gan palīdzēt, gan traucēt uzņēmuma veiksmīgai attīstībai.
Izmantotā literatūras un avotu saraksts
1.Kozlinskis V., Rivža P., Pētījumu metodes ekonomikā un biznesā, Jelgava, 2005.-56.-61.lpp
2.http://www.innovation.lv/info2/publications/leonardo_manual/LV/lv/
3.http://www.em.gov.lv.
4.Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas mārketinga mācību materiāli.
5.Tālmācības kursu (mārketings) mācību materiāli.