Markomanija

Latvijas Universitāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Socioloģijas bakalaura studiju programma

Mikus

Referāts

“Narkotisms: izplatības raksturojums, cēloņi un novēršanas iespējas.”

Rīga 2004

Saturs

1. Ievads..............................3

2. Kas ir narkomānija?.............................. 4

3. Narkotisma izrietošās sekas.............................6

4. Narkotisko vielu īss raksturojums......................... 7

5. Narkotisko vielu lietotāju pazīmes........................10

6. Narkotikas un AIDS.............................. 11

7. Rīgas Narkomānijas profilakses centrs....................... 12

8. Narkotisko vielu izplatības tendences Eiropā................... 14

9. Narkoloģijas valsts aģentūras dati.........................17

10.Statistika..............................18

11.Nobeigums.............................. 24

12.Izmantotā literatūra.............................. 25

Ievads

Latvijā kā arī visā pasaulē ir vērojams sociālo deviāciju pastāvīgs

uzplaiksnījums. Deviācija ir novirze vai novirzījusies rīcība no sabiedrībā pieņemtiem

2

standartiem. Sabiedrībā var būt dažādas deviances formas. Visbiežāk sastopamās:

alkoholisms, noziedzība, narkomānija un prostitūcija. Sabiedrībā ar laiku parādās

jaunas deviances formas, ka

a
as rodas līdz ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos un līdz ar

jaunienākumiem sabiedriskajā dzīvē, apritē, piemēram, aizraušanās ar datorspēlēm un

interneta nelabvēlīgā ietekme, kas ir kā atkarība. Varētu teikt, ka gandrīz visas

deviāciju formas rada indivīdiem atkarību un viens no lielākajiem atkarības radītājiem

ir narkotikas. Narkotisma izplatība Latvijā ir ļoti liela, tāpēc ir vērts to apskatīt un

uzzināt, kāpēc cilvēki lieto narkotikas, kādi ir iemesli un kādas ir narkotisma

novēršanas iespējas. Ne mazāk svarīgi ir uzzināt to, kāda veida narkotikas ir

sastopamas un kāda ir to iedarbība. Vēl sv
v
varīgi ir uzzināt narkotisma izplatības

raksturojumu, kur tas ir izplatījies vairāk un kur mazāk.

Kas ir narkomānija?

Narkomānija- nepārvarama, asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām

vielām. Tulkojot no grieķu valodas- NARKOO- sastingums, nejūtīgums,

3

pārakmeņošanās un MANIA- ārprāts, kaisle. Jebkura narkotisko vielu grupa var

izraisīt narkomāniju. Ir ļo
o
oti daudz narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai

sintētisku vielu( mākslīgas) izcelsmes. Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu

narkotiku. Narkomānijai ir raksturīgs narkomāniskais sindroms, kas sastāv no

atkarības sindroma un izmainītas reaktivitātes pret narkotisko vielu. Bez

narkomāniskā sindroma narkomānijai ir 3 nozīmīgas pazīmes:

1. tieksmes rašanās pēc narkotiskās vielas un psihiskā atkarība no tās, jo

iedarbības rezultātā cilvēks jūt eiforiju:

2. pakāpeniska tolerances attīstība, jo labsajūtas iegūšanai nepieciešamas

arvien lielākas devas;

3. narkotiskās vielas iedarbībai beidzoties, rodas grūti paciešami psihiski

un fiziski traucējumi- abstinence, kuru dēļ nav iespējams atteikties no

narkotiskās vielas tālākas lietošanas.

Patīkamās eiforijas izjūtas narkotisko vielu reibuma laikā izraisa tieksmi tās izjust vēl

un vēl. Šī tieksme pakāpeniski nomāc visas pārējās vēlmes un intereses, kļūstot par

galveno cilvēka dzīvē- izveidojas atkarība. Svarīgi, ka arī pēc atteikšanās no

narkotikām, šī tieksme saglabājas. Narkotiskās vielas labsajūtu sn
n
niedz tikai sākumā.

Tas ir tā saucamais narkomānijas” medus mēnesis”. Pēc tam narkomāni narkotikas

spiesti lietot, lai izvairītos no abstinences parādībām. Cilvēkam ir izstrādājusies

atkarība, ja viņš ir kļuvis atkarīgs no narkotikām vai sajūtām un pārdzīvojumiem, ko

sniedz to lietošana. Lai pārvarētu atkarību, vajadzīga ļoti liela drosme. Atkarība var

būt gan fiziska, gan psiholoģiska. Pat tad, kad fizikālie atradināšanās simptomi ir

beigušies, kas parasti notiek dažu dienu laikā, tieksme pēc narkotikas saglabājas, un tā

var būt ļoti spēcīgs pamudinājums atsākt lietošanu. Atkarība iestājas, kad narkotiku

lietošana vairs nav ie
e
espējams kontrolēt, kad cilvēks to vairs nespēj pārtraukt un

nezina, vai pārtrauktu, pat ja spētu. Narkotika iegūst varu pār cilvēku, visu savu laiku,

enerģiju un naudu viņš ziedo, lai iegūtu nākamo devu. Tieksme lietot narkotiku kļūst

nepārvarama, tā ir daudz spēcīgāka par parasto gribasspēku. Viss zaudē nozīmi,

izņemot vajadzību apmierināt savu tieksmi. Lielākā daļa narkotiku lietotāju tās

izmanto, lai radītu labu pašsajūtu, patīkamu reibumu vai pacilātību. Ja sagādātās

sajūtas viņiem patīk, ļoti iespējams, ka šie cilvēki mēģinājumu atkārtos. Ja viņi tās

lieto, lai uz kādu brīdi aizbēgtu no savām problēmām, tad, apstākļiem neuzlabojoties

vai problēmām neatrisinoties, viņi var atkārtoti ķerties pie narkotikām. Lai arī

narkotikas neatrisina problēmas, tomēr uz kādu laiku tās kļūst šķietami mazāk

4

nomācošas. Narkotiku iedarbībai beidzoties drūmo situāciju var atvieglot vienīgi

nākamā deva un nākamais pacēlums. Atkarība no narkotikām nerodas vienas dienas

laikā. Taču tas neprasa arī ilgu laiku. Ir aprēķināts, ka, regulāri katru dienu lietojot,

piemēram, heroīna devu, atkarība izveidojas apmēram divu nedēļu laikā. Ja šajā laikā

to pārtrauc lietot, iespējams, ka lietotājs izjutīs vieglus abstinences simptomus,

līdzīgus tiem, kādi novērojami saaukstēšanās gadījumā. Jo ilgāk lieto narkotiku un jo

lielākas ir devas, jo izteiktāki ir abstinences simptomi. Var paiet gadi, lai atradinātos

no atkarības, ja tas vispār izdodas.

Kas gan ir tas, kas pamudina cilvēku pirmo reizi pamēģināt narkotikas un no

kurām pēc tam arī rodas atkarība. Pārsvarā tas notiek “kompānijas pēc” (dzīvē viss ir

jāpamēģina), bet ir arī tādi, kuri to dara žurnāla vai grāmatas iespaidā. Cilvēki bieži

neaptver kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi,

ja tā izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas jaunas izjūtas, gluži kā alkohola

reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet

dažas narkotikas izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, piemēram,

heroīns, un pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka nepieciešamība pēc narkotiku

devas.

Narkomānijas izplatība ir arī bērnu un pusaudžu vidū. Šajā kontingentā

izplatīta ir arī toksikomānija, jo šīs vielas ir vieglāk pieejamas. Riska faktori, kas

veicina bērnu narkomāniju un toksikomāniju ir: vecāku alkoholisms vai narkomānija,

ģimenes ar antisociālu uzvedību, vardarbība pret bērniem vai nevērīga izturēšanās pret

tiem, sliktas attiecības starp vecākiem, nepietiekama uzraudzība skolā, pašcieņas

trūkums, psihopatoloģija, galvenokārt depresija, vielu ļaunprātīgi lieto māsa, brālis vai

draugs, interešu trūkums un agrīna alkohola lietošana.

Narkotisma izrietošās sekas

5

Daudziem cilvēkiem, kas ir izmēģinājuši narkotikas, nekas ļauns nav noticis.

Šie cilvēki var uzskatīt, ka viņiem ir paveicies, bet patiesās nelaimes, ko izraisa

narkotiskā vielas ir daudz briesmīgākas:

1. atkarība. Ja regulāri lieto narkotikas un regulāri palielina devu, tad indivīds

nonāk atkarībā no konkrētās narkotiskās vielas un narkotikas kļūst par galveno

viņā dzīvē, kas paņem visu viņa laiku, enerģiju kā arī naudu.

2. pārdozēšana. Negribot vai kļūdoties var viegli paņemt lielāku devu nekā

domāts, kas var izraisīt smagu organisma intoksikāciju vai pat nāvi.

3. narkotiku sajaukšana. Vienlaikus lietojot vairākas narkotikas var rasties

neaprēķināms efekts. Pastāv divkāršas atkarības risks un cilvēks riskē ar visām

tām sekām un blakusparādībām, kas draud lietojot vienu narkotiku. Nekādā

gadījumā narkotikas nevajag lietot ar alkoholu, jo tam var sekot letāls

iznākums.

4. neprognozējama reakcija. Nav iespējams pateikt, kā dažādas narkotikas

iedarbosies uz dažādiem cilvēkiem. Iedarbība lielā mērā ir atkarīga no tā,

kādas cilvēka organisma īpatnības, kāds ir viņa noskaņojums, kur viņš tobrīd

atrodas, cik liela ir deva, cik tā ir tīra un kāds ir lietošanas paņēmiens.

5. inficēšanās ar HIV vai C vīrusu. Abas šīs slimības ir neārstējamas.

6. likuma pārkāpums. Pērkot, pārdodot vai lietojot neatļautās vietās narkotikās

vielas, tiek pārkāpts likums, ko soda pēc kriminālkodeksa noteikumiem.

Narkotiku lietošana ir dārgs prieks, kas cilvēkus bieži vedina uz zādzībām un

laupīšanu.

Narkotisko vielu īss raksturojums

6

Opiāti. Tās ir narkotikas, kam raksturīga sedatīva bremzējoša iedarbība. Pie

šīs grupas pieder dabiskās un sintētiskās vielas, kas satur morfijam līdzīgus

savienojumus. Tās galvenokārt ievada injicējot vēnā, pēdējā laikā bieži heroīna

lietošana tiek uzsākta ostīšanas veidā. Visas dabiskās opiātu grupas vielas iegūst no

magonēm. Visbiežāk opiāti sastopami šādos veidos:

1. magoņu salmi;

2. acetilētais opijs-, kas iegūts vairāku ķīmisku reakciju rezultātā;

3. jēlopijs- īpaši apstrādāta magoņu stublāju sula;

4. metadons- sintētiskais opiāts, balta pulverīša vai gatava šķīduma veidā;

5. heroīns- balts vai brūns pulveris.

Opiāti izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību. Pēc pirmās lietošanas reizes

reakcija var būt visdažādākā- no spēcīgas vēlmes lietot vēlreiz līdz pat galēji

nepatīkamām sajūtām un saindēšanās pazīmēm. Noved pie ātras, spēcīgas psihiskās

un fiziskā atkarības. Narkotiku iedarbība turpinās 6 līdz 12 stundas. Sistemātiskas

lietošanas pazīmes; biežas un straujas garastāvokļa un aktivitātes maiņas neatkarīgi no

situācijas, traucēts miega un nomoda režīms, nedabiski šauras zīlītes, neizskaidrojams

biežs nespēks, periodiski mainās reibuma stāvoklis ar abstinenci.

Marihuāna un hašišs. Marihuāna- gaišas, zaļi brūnas, sasmalcinātas lapas un

ziedoša kaņepes augšdaļa. Šo narkotiku smēķē, sajaucot ar tabaku. Hašišs- sveķu,

ziedputekšņu un sasmalcinātās auga augšējās daļas maisījums- tumši brūna, blīva

plastilīnam līdzīga substance. Hašišu smēķē sajaucot tabaku, pīpēs.

Lietojot kaņepju preperātus, visi negūst vienādas sajūtas. Līdztekus patīkamām

sajūtām var rasties arī izteikti negatīvas izjūtas. Viss atkarīgs no garastāvokļa,

organisma individuālajām īpatnībām. Raksturīga ir spēcīga bada un slāpju sajūta,

apsarkušas acis. Nelielas devas ieņemšana izraisa divējādas organisma reakcijas: gan

relaksāciju, gan stimulāciju. Ja ieņemta liela deva, tad var būt neskaidra runa, skaļi

smiekli, iespējama agresivitāte, nemotivēta rīcība. Uzvešanās var kļūt neadekvāta,

dažkārt var sākties halucinācijas.

Amfetamīni. Tās ir narkotikas ar psihostimulējošu- uzbudinošu iedarbību.

Visbiežāk amfetamīnus izmanto šādos veidos:

1. efedrons- lietošanai sagatavots šķidrums, kas smaržo pēc vijolītēm;

2. pervetins- lietošanai sagatavots šķidrums, kas smaržo pēc āboliem;

3. efedrīns- balti kristāli, ko iegūst no efedras auga. To lieto ārstniecībā, kā

arī, lai iegūtu efedronu un pervetinu;

7

4. speed- lietošanai gatavi dzeltenīgi kristāli, ko ieelpo vai šņauc.

Amfetamīni izraisa eiforisku sajūtu, paaugstinātu uzbudinājumu. Tā lietošanas

sekas: nepārtraukta amfetamīnu lietošana var provacēt latentas psihiskas saslimšanas,

sirds asinsvadu sistēmas un visu iekšējo orgānu bojājumus, aknu bojājumi narkotiku

sliktās kvalitātes dēļ, stipri pazemināta imunitāte, rodas psihiska un fiziska atkarība.

Ekstazi (ekstasy, ekstāze). Tā ir nelegāla sintētiska narkotiska viela. Tās ir

baltas, brūnas, rozā vai dzeltenas tabletes, vai daudzkrāsainas kapsulas. Bieži vien

tabletes ir ar zīmējumiem. Tās visbiežāk izplata naktsklubos, diskotēkās, plaši

izplatīta ar viltotu tablešu pārdošanu. Vielas narkotiskā iedarbība ilgst 3 līdz 6

stundas, palielinās izturība, jūtams fiziskā spēka pieplūdums, paātrinās visas

organisma reakcijas, sajūtas kļūst spilgtākas. Šīs narkotikas iespaidā tās lietotājs var

izturēt ārkārtējas fiziskas un emocionālas slodzes, negulēt un nejusties noguris. Kad

narkotikas iedarbība beigusies, iestājas apātisks stāvoklis, cilvēks kļūst depresīvs,

noguris un miegains. Lietošanas sekas: ātri rodas psihiskā atkarība- bez vielas cilvēks

vairs nav spējīgs produktīvi strādāt, lietošana noved pie fiziska un garīga izsīkuma,

garīga iztukšošanās izraisa depresijas un pašnāvības, pasliktinās organisma spēja

pretoties slimībām, īpaši sievietēm veicina urīnceļu un dzimumorgānu slimības,

negatīvi ietekmē aknu darbību kā arī var kļūt par pēkšņas nāves cēloni, izraisot sirds

mazspēju, asinsizplūdumus smadzenēs, plaušu darbības traucējumus un organisma

atūdeņošanos.

Halucinogēni. Tā ir vielu grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas simptomi, kas

līdzīgi psihozei, piemēram, halucinācijas, orientācijas zudums un citas izmaiņas

domāšanā un uztverē. Pie halucinogēniem attiecas arī LSD( Līzergīnskābes

detilamīds) un psiloscibīns un psilocīns. Halucinogēnu reibuma pazīmes: paātrināts

pulss, paaugstināts asinsspiediens, paplašinātas acu zīlītes, roku trīce, sausums,

reibums saistīts ar izmaiņām laika, telpas, attāluma sajūtas un sava ķermeņa uztverē,

rodas nereālas ilūzijas un halucinācijas. LSD lietošanas sekas: var provocēt latentas

psihiskas saslimšanas, izsaucot mānijas, paranoju, šizofrēnijai līdzīgus stāvokļus, LSD

var izsaukt izteiktus trauksmes stāvokļus, panikas lēkmes, arī agresiju, tās var būt ne

tikai narkotiku lietošanas laikā, bet arī parādīties vēlāk pēc lietošanas, LSD lietošanas

iespaidā mainās lietotāju personība, tiek vājinātas spriešanas spējas kā arī LSD

iespaidā nedrīkst vadīt transporta līdzekļus un darbotie ar citiem mehānismiem.

Inhalanti. Šajā grupā ietilpst narkotiskas iedarbības gaistošas vielas. Tās ir

sadzīves ķīmijas vielu sastāvā: krāsvielās, līmēs, lakās. Pašas par sevi inhalanti nav

8

narkotikas. Reibuma sajūta rodas, ja šīs vielas organismā nokļūst lielākā daudzumā un

tiek speciāli lietotas apreibinošā nolūkā. Lietošanas sekas: izraisa toksisku nieru, aknu

bojājumu, veicina pneimoniju, bronhīta rašanos, veidojas neatgriezeniski galvas

smadzeņu bojājumi- pavājinās atmiņas, interešu zudums, uztveres spēju

pazemināšanās, pat plānprātība.

Kokaīns(kreks). Kokaīns ir narkotiska viela, ko iegūst no kokas krūma lapām.

Kokaīna hidrohlorīds ir balts pulveris, kuru var iešņaukt, injicēt un smēķēt. Kokaīna

lietošana mazās devās izsauc īslaicīgu reibumu, ko pavada mundrums, paaugstinātas

uztveres spējas, labsajūta. Lielākas lietošanas devas var novest pie nekontrolējamas un

agresīvas rīcības, it sevišķi kopā ar alkoholu. Fiziskie simptomi uzrāda paātrinātu

sirdsdarbību, elpošanu, ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, svīšanu, bālumu,

mazinās nepieciešamība pēc miega un ēdiena. Kokaīns organismā ļoti ātri noārdās,

tāpēc tā bieža lietošana nelielās devās var dienas laikā radīt pārdozēšanas iespējas.

Lietošanas sekas; apetītes un svara zudums, bezmiegs, depresīvs stāvoklis,

aizdomīgums, psihomotors uzbudinājums, halucinācijas un psihozes, tiem, kas injicē

kokaīnu, pastā risks saslimt ar hepatītu un AIDS, bojāt vēnas, radīt trombozes un

abscesus, pārdozēšanas rezultātā rodas krampji, elpošanas traucējumi, ļoti augsta

temperatūra, veidojas izteikta psihiska atkarība.

Barbiturāti un trankvilizatori (miega un nomierinoši līdzekļi). Ļaunprātīgi

bieži tiek lietoti dažādi nomierinoši un miegu izsaucoši medicīniskie preperāti. Šo

vielu reibuma simptomātika ir līdzīga alkohola reibumam- eiforija, miegainība,

emocionāla nestabilitāte, uzmācība, lēna domāšana, neskaidra valoda un kustību

traucējumi, dažreiz arī apdullums. Miega un nomierinošu līdzekļu lietošanas sekas:

ātri iestājas psihiska un fiziska atkarība, abstinences(paģiru) sindroms pēc lietošanas ir

diezgan smags- tas izpaužas kā nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicīdas tendences,

lauzošas sāpes lielajās locītavās, bieži uz ādas rodas dažādi strutaini izsitumi, var

rasties distrofiskas izmaiņas aknās, sirds miokardā.

Narkotisko vielu lietotāju pazīmes

9

Sistemātiskiem narkotisko vielu lietotājiem ir vairākas kopīgas pazīmes, kas

ļauj viegli tos atpazīt. Galvenokārt tās ir izmaiņas ārējā izskatā. Novēro sejas krāsas,

ādas un zemādas izmaiņas- parasti narkomāniem ir pelēcīgi dzeltena ādas nokrāsa.

Āda izskatās kā netīra, bieži vien tā ir izteikti sausa. Viņi ir izdiluši, vājas miesas

būves. Bieži ir vērojamas tūskas zem acīm vai pa visu ķermeni. Vairums narkomānu

ir nevīžīgi pret savu ārējo izskatu. Svarīga iezīme ir acs zīlīšu izmaiņas. Atkarībā no

lietotās vielas tās ir izteikti paplašinātas(stimulātori) vai sašaurinātas(opiāti).

Raksturīgākā iezīme, ka acu zīlītes nereaģē uz gaismu. Lietojot halucinogēnās vielas

bieži novēro acu baltumu apsārtumu. Būtiskas izmaiņas vērojamas zemādas vēnās, ja

narkotikas tiek lietotas intravenozi. Parasti injekcijas tiek izdarītas augšdelmu,

apakšdelmu, elkoņu, locītavu, plaukstu un pēdu virspusējās vēnās. Tur redzamas

dūrienu pēdas. Ar laiku adatas dūrienu dēļ audi sarētojas, vēnas kļūst cietas un

atgādina auklas. Nereti ir redzamas vēnu griezuma pēdas, kas liecina par pašnāvības

mēģinājumiem. Narkotisko vielu lietotājiem rodas arī uzvedības izmaiņas. Lielai daļai

narkomānu zūd interese par darbu, mācībām un apkārt notiekošo. Viņi kļūst noslēgti

un noslēpumaini. Parasti mainās draugu un paziņu loks, kas galvenokārt sastāv no

citiem narkomāniem vai narkotiku izplatītājiem. Narkomāni parasti savas gaitas slēpj

un kļūst melīgi. Viņiem ir vērojams spēka zudums, koncentrēšanās un darbaspējas

samazināšanās, kā arī krasas garastāvokļa maiņas un izolēšanās slēgtās telpās.

Narkotikas un AIDS

10

Lietojot narkotikas indivīds saskaras ar daudzām problēmām, kuras

galvenokārt ir saistītas ar viņu pašu. Viņš nespēj valdīt vairs pār savu dzīvi, rada postu

arī apkārtējiem cilvēkiem, iesaistās noziedzīgās darbībās un viens no lielākajiem

riskiem ir sabojāt savu veselību. Visvairāk nepatikšanu ir tiem, kas narkotikas lieto

regulāri. Viena no satraucošākajām problēmām ir iespēja inficēties ar AIDS vīrusu,

lietojot netīras šļirces. Ar AIDS iespējams inficēties lietojot kopējas šļirces. Daudzi

narkotiku lietotāji ar stāžu par visefektīvāko uzskata amfetamīna un heroīna

injicēšanu vēnā. Sarežģījumi parasti nemēdz būt, ja adatas ir tīras un sterilizētas.

Problēmas sākas, ja tās ir netīras vai inficētas. AIDS (akūto imūndeficīta sindromu)

izraisa HIV vīruss( cilvēka imūndeficīta vīruss). Vīruss skar organisma dabiskās

aizsardzības sistēmu jeb imūnsistēmu, kas parasti cilvēku automātiski pasargā no

dažādām kaitēm un slimībām. Ja tā ir bojāta, cilvēkam vairs nepiemīt tādas pretošanās

spējas kā iepriekš. Cilvēki ar HIV vīrusu daudzus gadus var būt pilnīgi veseli, pirms

attīstās AIDS un ar to saistītās slimības. Ja cilvēks ir inficējies ar HIV, viņš ir

inficējies uz visiem laikiem un var nodot vīrusu citiem cilvēkiem. HIV vīruss var

izplatīties no indivīda uz indivīdu ar inficētajām asinīm, tāpēc arī lietot kopējas adatas

ir bīstami. Labākais veids, kā narkomānam sevi pasargāt, ir lietot pašam savu adatu un

šļirci. AIDS parasti izplatās arī ar ķermeņa šķidrumiem dzimumakta laikā. Ja cilvēks

ir apreibinājies, viņš viegli var aizmirst par to, ka jālieto prezervatīvus un tā apdraudēt

citu cilvēku veselību un dzīvību. Lai gan HIV pārnēsātāji izskatās pilnīgi veseli, vīruss

viņu organismā turpina vairoties, uzbrūkot viņu imūnsistēmai un graujot to. Beigās

imunitātes spējas ir tik zemas, ka viņu veselību nopietni apdraud tādas slimības kā

plaušu karsonis, vēzis un nieru mazspēja. Vīrusu var nodot arī inficēta māte zīdainim.

Tas notiek kamēr mazulis ir viņas ķermenī. Lai uzzinātu vai cilvēks ir inficējies ar

HIV, viņš var veikt testu. Nākamais tests ir jāveic pēc trim mēnešiem, jo tas ir laika

periods, kurā parādās antivielas, ko rada organisms, lai cīnītos ar vīrusu. Pozitīvs tests

norāda uz antivielu klātesamību un no tā arī nosaukums ”HIV pozitīvs”. Testus

vislabāk veikt venērisko slimību klīnikā.

Rīgas Narkomānijas profilakses centrs

11

Rīgas dome senāk nolēma izveidot īpašu komisiju, kas koordinētu to visu

institūciju darbību, kas ir iesaistītas narkomānijas profilaksē, ārstēšanā un saslimušo

rehabilitācijā. Taču, kad potenciālais komisijas priekšsēdētājs iepazinās ar viesiem

dokumentiem, kurus bija sagatavojuši speciālisti, viņš izteicās, ka komisijai šis darbs

ir par smagu un ka pie Rīgas domes ir jāveido patstāvīga struktūra, kas strādātu ar

ilglaicīgu programmu. Tā ar Rīgas domes lēmumu izveidoja Narkomānijas profilakses

centru un apstiprināja koordinācijas padomi, kurā ir pieci Rīgas domes deputāti, arī

Labklājības departamenta direktors, Skolu valdes priekšsēdētājs, Iekšlietu ministrijas

Narkotiku kontroles biroja priekšnieks, Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks, Rīgas

pašvaldības policijas priekšnieks, AIDS profilakses centra direktors, narkoloģijas

centra direktore un Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors. Padome koordinē un

kontrolē Rīgas domnieku apstiprinātās programmas īstenošanas gaitu, lai pašvaldības

ar savām iniciatīvām iekļautos tās īstenošanā, lai būtu saskaņota narkotiku

apkarošanas pasākumu organizēšana. Rīgas Narkomānijas profilakses centra pirmais

solis bija zinātnisks pētījums, kuru veica Latvijas universitātes Socioloģijas un

filozofijas institūts. Narkomānijas profilakses centram daudz ir palīdzējusi Rīgas

slimokase, kas daļu no savas gada peļņas pārskaitīja rīkotajai narkotiku apkarošanas

kampaņai. Rīgas Narkomānijas profilakses centram ir sava mājas lapa internetā, kura

ir veidota pēc ANO Ģenerālās asamblejas sesijas 1998. gada jūnijā apstiprinātās

narkotiku pieprasījuma samazināšanas deklarācijas priekšlikuma, ka visām valstīm ir

jāveido savas mājas lapas, lai visi iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, varētu uzzināt pilnīgi

visu par narkotiskajām vielām, to iedarbību un sekām. Lai nebūtu tā, ka jaunieši iegūst

tikai nezināmu autoru izplatītu visai skaistu informāciju par narkotikām un to

nekaitīgo iedarbību. Tiek veikts liels darbs, lai turpmāk pašvaldības būtu atbildīgas

par profilaksi un par sociālo palīdzību, par medicīniskās palīdzības pieejamību.

Narkomānijas profilakses centrs nenodarbojas ar medicīnisko palīdzības sniegšanu,

tāpēc, lai atklātu narkotiku lietotājus jau laikus un motivētu viņus terapijai, ir izveidoti

īpaši sociālo darbinieku profesija- “ielu darbinieki”. Tie ir sagatavoti sociālie

darbinieki par atkarības problēmām. Viņi ir apmācīti saskarsmei ar narkotiku

lietotājiem un ir saņēmuši sertifikātus. Šie speciālisti strādā pilsētas sociālajā dienestā

un tādi ir katrā Rīgas rajonā. Nākotnē iespējams būs sociālo darbinieku sadarbība ar

municipālo un pašvaldības policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumossevišķi

diskotēkās un izklaides vietās. Sociālie darbinieki būs tā sagatavoti, lai spētu

atklāt narkotiku lietotājus un strādātu ar viņiem. Šis darbs ir bīstams, sevišķi narkotiku

12

izplatīšanas vietās. Rīgas Narkomānijas profilakses centra mērķis ir izdarīt visu

iespējamo, lai cilvēki neuzdrīkstētos sākt lietot narkotikas, lai viņiem būtu spēks

atteikties no piedāvājuma. Tāpēc tiek apmācīti pusaudžu līderi, vadoties pēc principa,

ka pusaudži un jaunieši ir jāsagatavo sevis aizsardzībai. Jauniešu līderiem ir liela

autoritāte, pārējie uz viņiem ļoti paļaujas. Bieži vien pusaudži saviem līderiem tic

vairāk nekā saviem vecākiem vai skolotājiem. Tāpat arī Narkomānijas profilakses

centrs veido mācību līdzekļus, lai tie būtu pieejami visām skolām, turpina sagatavot

sociālo jeb ielu darbiniekus. Ir panākta vienošanās ar Rīgas pašvaldības policiju un

Rīgas kriminālpoliciju, ka viņi aktīvāk iesaistīsies profilakses darbā. Ja cīņa ar

narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem ir arī sabiedriskās kārtības un drošības

jautājums, tad tiesībsargājošām institūcijām aktīvāk jāiekļaujas šajā darbā.

Narkomānijas profilakses centra darba rezultātus varēs redzēt pēc vairākiem gadiem,

ja mainīsies mūsu jaunatnes domas un uzskati, ja viņi spēs būt stipri un gudri,

rīcībspējīgi, tad viņus nepiemeklēs šī nelaime- atkarība no narkotikām.

Narkotisko vielu izplatības tendences Eiropā

13

Kanabis (marihuāna, hašišs) ir narkotiska viela, kuras kaitīgā lietošana

joprojām paliek plaši izplatīta Eiropā, tās nelikumīgā kultivēšana un apgrozījuma

apjomi pieaug. ANO kontroles komiteja pauž bažas par kanabis kaitīgo ietekmi, kuru

tā atstāj uz Eiropas jauniešiem, it īpaši Rietumeiropā. Narkotiskā viela kanabis,

vispieejamākā jaunatnei, ir tās izklaides un atpūtas vietās, jo šo narkotisko vielu

neuztver kā īpaši kaitīgu. Pēdējos pāris gados Eiropā arvien lielākos apmēros tiek

audzēts kanabis. Piemēram, Šveicē kanabis tiek audzēts no 300- 500 h lielā zemes

platībā, un katru gadu valstī tiek izaudzētas un realizētas 50- 200 t kanabisa, kas ir

pietiekoši, lai apmierinātu iekšējo tirgus pieprasījumu. Veiktie pētījumi Lielbritānijā

liecina par to, ka vairākums cilvēku, kuri lieto kanabisu, to audzē paši. Vairākumā

valstu, kanabisa sēklas var iegādāties netraucēti. Kanabis kontrabandas ceļā visvairāk

tiek izplatīts uz Eiropas un Rietumāzijas valstīm no Albānijas.

Kokaīna tirgus Eiropā joprojām tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem.

Pēdējos dažos gados kokaīna konfiskācija Eiropā arvien pieaug. Šai sakarā pieaug arī

kokaīna lietošana visos tā veidos, tai skaitā arī tiek lietots kreks- intravenozi

lietojamais kokaīns. Šīs narkotiskās vielas izplatība pārsvarā tiek novērota lielpilsētās,

it īpaši Rietumeiropas valstīs. Ir pieejamas liecības arī par to, ka kokaīna apjoms, kuru

ieved ES kontrabandas ceļā no Dienvidamerikas, ar katru gadu pieaug. Trīs galvenās

ostas, pa kurām kokaīns nonāk Eiropā, ir Spānija, Nīderlande un Lielbritānija. Trešo

vietu pasaulē, kurā visvairāk ir konfiscēts kokaīns, ieņem Spānija. Pēdējo 10 gadu

laikā konfiscēto kokaīna daudzums ir divkāršojies. Vairākas Eiropas valstis ir

paziņojušas par kokaīna nelikumīgās lietošanas pieaugumu. Turpretī, dažas no

Centrālās Eiropas valstīm, piemēram, Austrija, Vācija un Šveice ir paziņojušas par

kokaīna nelikumīgās lietošanas stabilizāciju un samazināšanos.

Heroīna lietošanas pieaugums ir novērojams pārsvarā Centrālajā un

Austrumeiropā, lielākoties heroīns izkonkurē nelikumīgi ražotos vietējos opiātus. Tā

kā Afganistānā divu gadu laikā bija novērotas ļoti lielas magoņu opija ražas, tad ir

gaidāms, ka nelikumīgie heroīna apgrozības apjomi pieaugs. Tas var palielināt heroīna

lietošanu, kuras seku rezultātā ir iespējams saslimstības pieaugums ar HIV. Uz

nelikumīgajiem heroīna tirgiem Eiropā tiek piegādāts Afganistānas izcelsmes heroīns,

kuru visticamāk ieved pa Balkānu maršrutu, vai arī caur centrālo Āziju, Kaspijas jūru

un Krieviju. Pieaugošā “zīda ceļa”(heroīna) nozīme no Afganistānas atspoguļojas tajā,

ka ir ir daudz vairāk konfiscēto narkotisko vielu. Pēdējo gadu laikā heroīna lietošana

14

ES dalībvalstīs ir stabilizējusies vai samazinājusies. Viszemākais narkomānu skaits ir

Spānijā. Austrumeiropas valstīs heroīna lietošana pieaug.

Par vienu no lielākajiem reģioniem, kur tiek ražotas sintētiskās narkotikas,

uzskata Eiropu. Pasaulē visvairāk konfiscētā narkotika MDMA (ekstazī) tiek ražota

Nīderlandē. Nīderlandes valdība veica dažādus pasākumus cīņai pret šīs kaitīgās

narkotiskās vielas izplatību, kuru rezultātā tika konfiscēts ļoti liels skaits nelikumīgo

narkotiku. Ekstazī izplatīšanas centrs ir arī Beļģija. Arvien vairāk pieaug pagrīdes

laboratoriju skaits Ukrainā, kā arī turpinās nelikumīgā amfetamīna ražošana Polijā, un

ir arī ziņas par to, ka nelikumīga ražošana notiek Baltijas valstīs un Rumānijā.

Turpinās arī nelikumīga metamfetamīna izgatavošana Čehijā, kurš tiek realizēts ne

tikai vietējā tirgū, bet kontrabandas ceļā nonāk Vācijā, Austrijā un Slovākijā, kur tiek

izplatīts ar nosaukumu ”crystal speed”. Vislielākais amfetamīnu lietotāju skaits ir

Īrijā, kurai seko Anglija, Velsa un Nīderlande. Bez tam, amfetamīnu un to paveidu

vislielākā pieejamība ir Eiropas atpūtas centros, piemēram, Spānijas salā ibisā.

Rietumeiropas valstīm ir raksturīga divu veidu pieeja narkotisko vielu kaitīgās

lietošanas problēmai. Kampaņu laikā jaunatne tiek aicināta atturēties no

narkotiskajām vielām un tiek brīdināta par to kaitīgo ietekmi, taču praksē valdība

nepieņem nekādus mērus, lai apturētu pamudināšanu lietot narkotiskās vielas. Šāda

veida mudināšana ir iespējama noteiktos masu informācijas līdzekļos vai arī citā

veidā, ko ir grūti izkontrolēt. Tāpēc brīdinājuma stratēģijai par narkotisko vielu

kaitīgo ietekmi būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam faktam, ka jauniešu vidū tieši vai

netieši, apzināti vai neapzināti tiek popularizēta narkotisko vielu lietošana. Šīs

stratēģijas mērķi vajadzētu virzīt uz to, lai jaunatnei izveidotos kritiskāka attieksme

pret narkotisko vielu lietošanu.

Lai apkarotu narkotisko vielu izplatību ir izstrādātas dažādas reģionālās

sadarbības. ANO kontroles komiteja seko līdzi Eiropas narkotiku un narkomānijas

monitoringa centra darbībai. Sākot ar 2002. gadu Eiropas informācijas tīklā par

narkotikām un narkomāniju tika iesaistītas 10 valstis, kuras 2004. gadā pievienojās

Eiropas savienībai. Komiteja atzīmē arī to ,ka tieslietu ministru padome Eiropas

Savienības darbībā 2002. gada novembrī apstiprināja operatīvo attīstības plānu cīņā

pār nelikumīgo sintētisko narkotiku piedāvājumu. Šajā plānā ir noteikti vairāki mērķi,

kurus nepieciešams sasniegt, lai atrisinātu sintētisko narkotiku problēmu. 2003. gada

martā Krievijas federācijā norisinājās praktikums par starptautisko līgumu plānu

īstenošanu, kas saistīts ar narkotiku kontroli nacionālajā valstu likumdošanā. Ungārija,

15

Polija, Slovākija un Čehija turpina savstarpējo sadarbību tādās jomās, kā informācijas

sistēma narkotisko vielu lietošanas ārstniecībā, speciālistu sagatavošana narkotisko

vielu atkarīgo slimnieku ārstēšanai, dienesta suņu sagatavošana un apmācība

narkotisko vielu meklēšanai, kā arī tiek realizēta sadarbība Centrālās Eiropas tiesību

sargājošajā sfērā. 2003. gada septembrī Dānijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas,

Norvēģijas, Somijas, Šveices un Igaunijas valdību ministri pieņēma deklarāciju, kurā

ir izklāstīti Ziemeļvalstu ilglaicīgās partnerattiecības kopīgie politiskie mērķi un

prioritātes, kā arī ir paredzēta attiecību nostiprināšana visos narkotisko vielu

problemātiskajos aspektos, tai skaitā profilaktiskā, narkomānija ārstniecībā un likumu

ievērošanas nodrošināšanā.

Narkoloģijas valsts aģentūras dati

16

2004. gada janvāra- jūnija mēnešos narkoloģiskā dienestā reģistrēta 2101

persona ar pirmreizēji uzstādītu diagnozi(2003. gada janvāra- jūnija mēnešos 1956

personas), kur aptuveni 22,3% no pirmreizēji reģistrēto skaita ir sievietes. Pārmērīga

alkohola lietošana sievietēm saglabājas stabili augsta. Daļēji tas saistīts ar pārmaiņām

profesionālajā nodarbinātībā, daļēji- ar pārmaiņām dzimuma lomās. Pamatā pārmērīga

alkohola lietošana sievietēm neatšķiras no vīriešiem. Bērni un pusaudži ir viena no

riska grupām attiecībā uz narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanu. Ārstu- narkologu

uzmanības lokā nonāk tie jaunieši, kuriem alkohola un atkarību izraisošo vielu

lietošana jau radījusi veselības un psihosociālas problēmas. Narkoloģiskā dienesta

uzskaitē 2004. gadā pirmreizēji reģistrēti 266 bērni un pusaudži( vecumā līdz 18

gadiem). No tiem 2,3% ar alkohola atkarības diagnozi, 3,8% narkotisko un psihotropo

vielu atkarību, 36,1% ar narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējošu

lietošanu. Narkologu redzes lokā nonākuši 10 gadus veci zēni- līmes ostītāji un

alkohola lietotāji, 12- 13 gadus vecas meitenes- alkohola lietotājas. 2004. gada

janvāra- jūnija mēnešos narkoloģiskajos stacionāros ārstēti 5790 pacienti. No tiem

14,4% ar alkohola psihozes diagnozi, 75,8% ar alkoholisma diagnozi. 2004. gada

janvāra- jūnija mēnešos ārstētas 226 personas ar narkotisko un psihotropo vielu

atkarību.

Statistika

17

REĢISTRĒTĀ SASLIMSTĪBA AR NARKOTISKO

UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBU

LATVIJAS PILSĒTĀS UN RAJONOS 2002. UN 2003.GADĀ

uz 100 000 iedzīvotājiem

2002. UN 2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ

DIENESTA UZSKAITĒ ESOŠIE NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU

18

0 10 20 30 40 50

Alūksne

Preiļi

Saldus

Valka

Limbaži

Gulbene

Balvi

Madona

Aizkraukle

Jēkabpils

Cēsis

Ogre

Valmiera

Daugavpils raj.

Dobele

Jelgava+raj.

Daugavpils

Krāslava

Bauska

Ludza

Liepāja+raj.

LATVIJA

Rēzekne+raj.

Tukums

Kuldīga

Talsi

Rīgas raj.

Rīga

Jūrmala

Ventspils+raj.

2002 2003

ATKARĪBAS SLIMNIEKI (KONTINGENTS)

pilsētās un rajonos uz

100 000

iedzīvotājiem

19

0 50 100 150 200 250

Alūksne

Saldus

Valka

Preiļi

Aizkraukle

Balvi

Valmiera

Madona

Jēkabpils

Limbaži

Gulbene

Daugavpils raj.

Talsi

Cēsis

Krāslava

Rēzekne+raj.

Bauska

Ludza

Daugavpils

Kuldīga

Dobele

Tukums

Ogre

LATVIJA

Liepāja+raj.

Rīgas raj.

Rīga

Jelgava+raj.

Ventspils+raj.

Jūrmala

2002 2003

20

2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ DIENESTA UZSKAITĒ ESOŠĀS PERSONAS

AR NARKOTISKO UN PSIHOAKTĪVO VIELU ATKARĪBAS DIAGNOZI, INTOKSIKĀCIJU VAI

KAITĒJOŠI PĀRMĒRĪGU LIETOŠANU

(KONTINGENTS)

pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem

VALSTĪ NO NELEGĀLĀS APRITES IZŅEMTĀS

NARKOTISKĀS UN PSIHOTROPĀS VIELAS*

1998 1999 2000 2001 2002 2003

Magoņu salmi kg 192.2

8

30.25 145.9

5

182.9 83.46 57.72

Heroīns g 98.15 767.9

8

774.8

5

464.8 6080.

4

600.44

Marihuāna kg 2.48 231.1

9

6.78 193.5

8

6.64 6.02

Hašišs g 3150.

0

685.3

8

494.7

9

191.4

8

422.7

9

50052.

26

Efedrīns g 346 281.2 802.2

9

570 109.0

0

847.24

Amfetamīni g 458.3

3

493.6

7

853.2

5

3550.

8

4615.

64

9040.1

4

„Ekstasi” tab. 1020 – 1114 1620 18298 9239

Kokaīns g 62.51 1915 27.28 1024.

25

402.8

6

1777.2

1

LSD gab 58 27 14 16 30 20

21

Narkotiskās vielas

saturošie

medicīniskie

preparāti ml

300.9 171 1306 16900 570 7970.7

2

* Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes dati

NARKOTIKU CENAS “MELNAJĀ TIRGŪ” *

2000 2001 2002

Vidējā

cena

(eiro)

Minimālā

cena (eiro)

Maksimālā

cena (eiro)

Vidējā

cena (eiro)

Minimālā

cena (eiro)

Maksimālā

cena (eiro)

Vidējā

cena (eiro)

Kannabis – sveķi 1g 16 9 18 16 15 21 18

Kannabis – lapas

1 g

9 3 16 9 12 16 14

Heroīns baltais 1

g

80 34 84 60 60 100 80

Kokaīns 1 g 62 59 84 67 45 65 55

Amfetamīns 1g 23 17 30 20 12 18 15

„Ekstasi” tablete 12 4 13 8 6 9 7.5

LSD deva 10 6 10 8

* Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes dati

PERSONU SKAITS, KURAS SAUKTAS

PIE KRIMINĀLATBILDĪBAS SAISTĪBĀ AR NARKOTISKĀM VIELĀM

absolūtos skaitļos

22

786

494

645

571

352

311 291

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ

PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO

VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC IZGLĪTĪBAS

Izglītība Kopā tajā skaitā

vīrieši sievietes

KOPĀ 143 109 34

tajā skaitā

Nepabeigta pamatskolas 20 13 7

Pamatskolas 67 53 14

Vidējā vai vidējā speciālā 54 41 13

Augstākā 2 2 –

2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ

PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO

VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC IZGLĪTĪBAS

procentos

2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ

PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO

VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC NODARBOŠANĀS

Nodarbošanās Kopā tajā skaitā

vīrieši sievietes

KOPĀ 143 109 34

tajā skaitā

Regulāri nodarbināti 9 8 1

Skolēni/studenti 18 15 3

Bezdarbnieki 4 3 1

Bez noteiktas nodarbošanās 101 74 27

Pensionāri, mājsaimnieces, -ki 1 – 1

23

1.8

37.6

48.7

11.9

41.2 38.2

20.6

0

10

20

30

40

50

60

Nepabeigta

pamatskolas

Pamatskolas Vidējā vai vidējā

speciālā

Augstākā

vīrieši sievietes

Citi 10 9 1

2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ DIENESTA UZSKAITĒ

ESOŠO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU

SADALĪJUMS PA VECUMA GRUPĀM

absolūtos skaitļos

MIRUŠO PERSONU SKAITS, KURU TIEŠAIS NĀVES CĒLONIS

IR SAINDĒŠANĀS AR NARKOTISKĀM UN PSIHOTROPĀM VIELĀM*

Vecuma grupas Kopā tajā skaitā

vīrieši sievietes

KOPĀ 11 9 2

tajā skaitā

20 – 24 gadi 1 – 1

25 – 29 gadi 5 4 1

30 – 34 gadi 2 2 –

35 – 39 gadi 3 3 –

40 un vecāki – – –

* Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati

24

0

200

400

600

800

1000

1200

<15 15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 >=60

Nobeigums

Secinot pēc visas jauniegūtās informācijas, narkotisma izplatība ir ļoti spēcīga

visā Eiropā un tai ir tendence izplatīties un pārņemt savā varā arvien vairāk cilvēku.

Narkotisko vielu lietotāji ir visa vecuma grupās: gan bērni, gan jaunieši, pusaudži un

cilvēki gados. Kas reiz ir iesācis lietot narkotikas, no tām diez vai kādreiz varēs

atbrīvoties, jo to iedarbība ir ļoti spēcīga un cilvēkiem rodas atkarība gan fiziska, gan

psihiska. Narkotiku lietošana izraisa neglābjamu postu gan pašam indivīdam, kas lieto

narkotikas, gan cilvēkiem, kas ir viņam apkārt. Narkomāns riskē ar savu veselību,

lietojot narkotikas, jo ātri var iegūt dažādas slimības, kas nav ārstējamas, jo viņam

pašam nav informācijas par to vai citi narkotisko vielu lietotāji ir veseli. Bīstamās

slimības, ar kurām var saslimt, ir AIDS, HIV vīruss un C hepatīts. Lietojot narkotikas,

mainās arī pats cilvēks, viņa uzskati, intereses un arī ārējais izskats. Ir izdalāmas

vieglās un smagās narkotikas, bet protams to radītais efekts un atkarība ir vienlīdzīgi.

Bieži vien uz narkotisko vielu lietošanu izprovocē apkārtējā vide, cilvēki un notikumi,

kā arī masu saziņas līdzekļos izteiktais viedoklis par to, ka vieglās narkotikas nav

nekas bīstams. Lai cīnītos ar narkotisko vielu izplatību, ir izveidotas organizācijas,

centri un komitejas, arī starptautiskā līmenī, jo narkotiku tirgus ir aptvēris visu pasauli

kontrabandas ceļos. Latvijā galvenā institūcija, kas informē iedzīvotājus par

narkomāniju un tās sekām, ir Rīgas Narkomānijas profilakses centrs. Galvenais, kā

apturēt narkotisko vielu izplatību, ir katram pašam cilvēkam saprast to, cik narkotikas

ir bīstamas un kādas sekas tās rada.

25

Izmantotā literatūra

1. h ttp://www.liis.lv

2. h ttp://www.narcomania.lv

3. h ttp://www.narko.lv

4. Narkoloģijas centrs ”Narkotikas un to lietošanas sekas”, 1999. g.

5. “Praktiskā farmakoloģija”, I. Purviņš, Rīga, 1994.g.

26