Mērnieku laiki

Romānā dzīves patiesība izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attieksmi, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan ar kaimiņiem. Kaudzītes prot atrast vārdus, kas precīzi raksturo personas, izteic rakstnieku attieksmi pret tām. Viņi pareizi saskatījuši un atspoguļojuši mērnieku patvaļīgās rīcības seku otru pu

u
usi – zemnieku protestu. Ar zemes mērīšanas notikumiem Kaudzītes atklājuši zemnieku un muižas pretrunu sekas – verdzisku padevību, pielūgsmi, savstarpēju nenovīdību. Problēma romānā ir demokrātijas trūkums un ekonomisko sistēmu maiņa. Visa vara pieder tikai valsts vīriem. Cilvēki nevar mainīt likumus un nevar tiem protestēt, jo viņi netiek uzklausīti. Cilvēkiem ir ļoti daudz grūtību, jo viņi atrodas uz robežas starp feodālismu un kapitālismu. Viņi īsti nezin , ko viņiem darīt un kā uzvesties, jo viņu dzīves režīms valstī vēl nav iekārtots. Tāpēc cilvēki mēģina da
a
arīt to, ko viņiem iesaka citi cilvēki. Valstī ir ļoti sarežģīta ekonomiska situācija, jo pastāv korupcija. Cilvēki mēģina gūt sev labumu negodīgā ceļā. Viņi dod naudu augstāk stāvošām personām un no tā zaudē. Mūsdienu Latvijā ir pilnīga demokrātija un visu, ka
a
as notiek valstī ietekmē pilsoņi ar savu balsošanu, kā arī kukuļdošana ir aizliegta ar likumu.