Pēdējos gados Latvijā ļoti aktuāla ir kļuvusi migrācija, aizvien vairāk cilvēku izbrauc no valsts, lai dotos „peļņā”, sakot ka „šeit nevar galus savilkt kopā”. Iespējams ka viņiem ir taisnība, bet es tā nedomāju. Cilvēka peļņa atkarīga no ieguldītā darba, pārāk daudz ir tādu cilvēku, kas grib pelnīt lielu naudu gandrīz neko nedarot, aizbraucot uz ārzemēm viņi strādā darbu, kas neatbilst viņu kvalifikācijai, un bieži vien atgriežas atpakaļ Latvijā, saprotot ko nav darījuši pareizi.
Ļoti daudz cilvēku no Latvijas emigrē uz attīstītajām valstīm, bet visvairāk uz Īriju, lai atrastu darbu un mēneša laikā nopelnītu tik daudz cik šeit vairķu mēnešu laikā. Es šajā lietā neredzu neko labu, jo cilvēki ar augstu kvalifikāciju un zināšanām brauc prom, un tagad ir izveidojusies situācija, kad Latvijai jāsāk ievest viesstrādnieki, jo nav kas strādā maz apmaksātu darbu, ārzemnieki ir ar mieru strādāt pie mums, jo viņu dzimtenē algas ir vēl zemākas. Ir arī tādi cilvēki kas dodas uz citām valstīm jo tur dzīvo viņu radi, kas palīdzētu sākt jaunu dzīvi citā vietā. Latvija ir diezgan pievilcīga zeme ārvalstu imigrantiem, jo šeit ir atšķirīgs klimats, kā piemēram Ķīnā, tomēr Latvijā attālāku zemju pārstāvju ir visai maz. Ļoti daudz Latvijā ir bijušās Padomju Savienības valstu iedzīvotāju, kuri tagad izdomā doties uz savu dzimteni. Tā ir pat labāk, jo krievu tautību cilvēku Latvijā ir pārāk daudz, Rīgā krievu tautības cilvēku ir vairāk par 50 %, tas nav nekas labs, ja uz ielas dzirdama gandrīz tikai krievu valoda, un pat televīzijas speciāli piesārņo raidījumus, tiem veidojot tulkojumu krievu valodā, krievu tautības cilvēkiem ir domāti televīzijas kanāli krievu valodā. Tomēr visvairāk cilvēku brauc uz ārzemēm zemā atalgojuma dēļ, Latvijā tiešām nav sakārtota algu sistēma, labi ka minimālo algu paaugstināja līdz 160 latu robežai, tomēr pašreizējos inflācijas tempu apjomos, tas ir sīkums. Ļoti daudzu profesiju pārstāvji saņem mazāku atalgojumu nekā tiem pienāktos, piemēram pastnieki saņem tikai minimālo algu par grūto darbu, varbūt avīžu iznēsāšana neliekas nekas grūts, bet lauki, ziema.., ir ko padomāt. Vismaz tagad pastniekus sāk apgādāt ar mašīnām, lai atvieglotu darbu. Arī medicīnas profesiju pārstāvji ir nonākuši neapskaužamā situācijā, lielākā daļa pārstāvju ir tuvu pensijas vecumam, jaunajiem nav motivācijas to uzņemties, jo visur dominē atalgojums, kas pilnīgi noteikti neatbilst ieguldītajam darbam un pieredzei, daudzi strādā vairāk nekā darba līgumā teikts, taču par to nesaņem piemaksas, varētu teikt ka viņi to dara aiz labas sirds. Ārvalstīs medicīnai ir lielāks prestižs, un nav grūti piesolīt kādu lielāku naudas apjomu, lai mūsu speciālisti uz to uzķertos. No vienas puses likas nepieņemams šis algu jautājums, bet arī paši darba devēji nav pārāk labā situācijā, jo tagad ik mēnesi kaut kas kļūst dārgāks, un zūd iespēja palielināt darbiniekiem algu, kaut arī kā to gribētos. 2007. gadā algas ir pieaugušas apmēram par 17 %, taču inflācija to pasteidzas aprīt. Tikai dažas nozares spēj izsisties uz augšu un uzturēt algu līmeni augstāku virs vidējā, tās ir IT un būvniecība. IT nozarei ir vislielākās iespējas attīstīties, pēdējā laikā kļūst diezgan jūtami valsts centieni un aicinājumi studentiem izvēlēties šo nozari. Nedaudz sliktākā stāvoklī ir nokļuvusi būvniecības nozare, kas piedzīvo lejupslīdi pēc pagājušā gada straujā lēciena, kad uzņēmumi bija gatavi darbā ņemt gandrīz vai jebkuru, kas zina katra instrumenta pielietojumu un zina kā gatavo cementu, tad tagad uzņēmumi spiesti no šiem strādniekiem tikt vaļā, atstājot tikai pašus noderīgākos, kas patiešām ko prot. Pateicoties mazkvalificētajam darbaspēkam vairs nav nekāds jaunums izdzirdēt par pilnīgi jaunu namu īrnieku nedienām, ka stūrī veidojas kaut kādi pleķi, no griestiem kaut kas pil, un vējš pat atrauj no ārsienām kādu siltinājuma kārtu. Valstij vajadzētu pievērst lielāku uzmanību darbinieku pārkvalificēšanai, jo cilvēkiem, kam ir pāri 40 vai 50 gadiem paliekot bez darba nav nemaz tik viegli iekļauties darba tirgū, bet līdz pensijai vēl tālu. Valstij vajadzētu šiem cilvēkiem nodrošināt vismaz bezmaksas datorkursus, informācijas tehnoloģijas noteikti palīdzētu darba atrašanā. Vispār arī pati valsts ir vainīga pie tā, ka liels skaits darbinieku paliek bez darba, piemēram abu Latvijas cukurfabriku likvidēšana, tagad arī sērkociņu fabrikas slēgšana Liepājā. Pāris tūkstošu kompensācija izkusīs ātri, bet šī cilvēka pensija jau no tā nepalielināsis. Es nesaprotu kāpēc Latvija Eiropas prasībām un ieteikumiem klausa uz vārda, vajadzētu cīnīties, lai mums ir pēc iespējas vairāk produkcijas ko eksportēt, taču nē, labāk lai Latvijā ienāk imports, vai tad visi nekliedz ka jāpalielina naudas plūsma kas ienāk Latvijā. Valstij vajadzētu pēc iespējas vairāk atbalstīt rūpniecību, vēl vairāk samazināt nodokļu likmes, palīdzēt ar izejmateriālu iegādi. Daudzi uzņēmu pat sāk apsvērt iespēju pārcelt savas ražotnes uz ārvalstīm, bet tas taču dos ienākumus un darbavietas citas valsts ekonomikā, situāciju nedaudz uzlabo tas ka nedaudz palielinās arvalstu kompāniju vēlme būvēt rūpnīcas mūsu valstī, bieži vien šī vēlme apklust, jo rūpnīcai paredzētā vietā uzrodas vietējie iedzīvotāji, kas varētu domāt iestājušies „Greenpeace” aktīvistu rindās, piemēram tagad tiek daudz runāts par Francijas uzņēmuma „Saint – Gobain” vēlmi Ogrē būvēt Isover akmens vates ražotni. Labs piemērs ārvalstu interesei uzsākt ražošanu Latvijā ir vienas no vadošajām būvmateriālu ražošanas kompānijām pasaulē – „Cemex” ražotnes būvniecība tepat Brocēnos, tā būs viena no modernākajām šī uzņēmuma ražotnēm Eiropā, un jau tagad dod daudz darba vietu, pēc celtniecības beigām strādnieku skaits nebūs tik liels, bet tomēr labi ka jaunas darbavietas rodas, un uzņēmumi ir gatavi par savu naudu apmācīt strādniekus.
Es domāju, ka migrācijas apjomi Latvijā ir diezgan kritiski tieši darbavietu dēļ, tomēr situāciju var labot, valstij ir tikai jācenšas vairāk ko darīt. 2007. gadā no Latvijas izbraukuši apmēram 40000 cilvēku, centieni mazināt migrāciju kļūst aizvien manāmāki, jo valdības vīrus sāk uztraukt pieaugošie skaitļi, kas rāda, cik iedzīvotāju pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs pavisam, ķļūstot par citas valsts pilsoņiem. Tas nozīmē, ka par to pašu skaitli samazinās arī Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, iebraucēji mūsu valstī, kas iegūst Latvijas pilsonību, šo apjomu ne tuvu nevar atsvērt.