Rumānija
Galvaspilsēta: Bukareste
Platība: 238 000 km
Politiskā sistēma: republika, demokrātija
Iedzīvotāji: 21,8 miljoni
Naudas vienība: Rumānijas leja
Pievienošanās gads ES: 2007
Galvenās valodas: rumāņu un ungāru
Etniski iedzīvotāji iedalās 90% rumāņu un 7% ungāru. Rumāņu valoda, kā daudzas citas valodas Dienvideiropā, ir cēlusies no latīņu valodas, lai arī Rumāniju no citām romāņu valodā runājošām tautām atdala valstis, kurās runā slāvu valodās.
Reliģija: Pareizticīgie un katoļi
Klimats: Kontinentāls klimats; lietainās dienas vasarā vidēji 3 mēnesī; gaisa temperatūra dienā aprīlī +17º jūlijā +31º oktobrī +22º; naktī: aprīlī +9º jūlijā +20º oktobrī +13º; ūdens temperatūra aprīlī +12º jūlijā +24º oktobrī +19º
Lielākā pilsēta: Bukareste
Otrā lielākā pilsēta: Konstance
Lielākā upe: Donava
Galvenās eksportpreces: tekstilpreces, minerāli, ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves produkti, apavi
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, dzelzs, varš un boksīts.
Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Nozīmīgie naftas un dabasgāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas parādība ir auglīgā augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas izmantošanā. Vairākumu eksportam paradzētās produkcijas izved caur valssts lielāko ostu – Konstancu.
Kalni, meži, lauksaimniecība: Rumānijas teritorijas ziemeļos un vidienē paceļas divas lielas kalnu grēdas. Rietumu – austrumu virzienā stiepjas Transilvānijas Alpi (Dienvidkarpati), kuros atrodas Rumānijas austākā virsotne – 2544 m augstais Moldovjanu kalns. Uz ziemeļiem no šiem kalniem plešas nelīdzenais Transilvānijas plato, kuru ziemeļos un austrumos norobežo Karpatu kalni. Meži klāj vairāk kā ceturto daļu valsts teritorijas un ir mājvieta daudzu sugu dzīvniekiem, piemēram, vilkiem, briežiem, lāčiem, meža cūkām un lūšiem. Apmēram 45% no platības aizņem lauksaimniecībā izmantojama zeme.
Robežvalstis: ziemeļrietumos – Ungārija, austrumos – Ukraina, dienvidos – Bulgārija, rietumos – Serbija un Melnkalne
Rumānijas neatkarību pasludināja 1878.gadā
Valsts austruma daļu apskalo Melnā jūra
Iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums:
Dzimstība: 11 %
Mirstība: 12%
Zīdaiņu mirstība: 14,5%
Nacionālā virtuve: Ciobra cu perisoare – sautēti skābēti kāposti ar sautētiem dārzeņiem; Sarmale – kukurūzas biezputra ar skābētiem kāpostiem; Skābā zupa ar gaļas frikadelēm; Mamaliga – biezputra ar sarīvētu sieru; Papanasi – biezpiena plācenīši ar krējumu; Guivechi – ceptas zivis rumāņu gaumē; Medījuma ķidu zupa; Alivenci – pīrādziņi ar biezpienu.
Apskates objekti: Parlamenta pils Bukarestē (Čaušesku pils); Bistricas sakšu pilsētiņa; Vlada Uzdūrēja kaps Sanagovas ezera klosterī; Drakulas pils Brāna; Rasnovas pils; Melnā baznīca Brašovā; Vlada Drakulas dzimtās mājas mūru ieskautajā Sigišoārā; Dominikānas klostera baznīca Sigišoārā; Romas katoļu katedrāle Timišoārā; Konstanta – Melnās jūras piekraste – Mamaias pludmale ar vairāk nekā 60 viesnīcām; Karpatu kalni; Apgleznotās Bukovinas klostera baznīcas.