Viena no spilgtākajām personībām latviešu literatūrā ir dzejniece Mirdza Ķempe, kas dzimusi un uzaugusi Liepājā. Dzimtajā pilsētā tapuši arī viņas pirmie dzejoļi. Dzejoļos, kas saistīti ar Liepāju, visvairāk tiek apdzejota pati pilsēta. Savu dzimto pilsētu M. Ķempe sauc dažādi – par ‘’Jūras meitu’’, ‘’Zemes māsu’’ un par ‘’Ērkšķrozīti’’.
Dzejolī ‘’Šeit gribas atgriezties’’ dzejniece stāsta par savām ilgām pēc dzimtās pilsētas, jo dzīvodama Rīgā, M. Ķempe vēlējās arī kādreiz atpūsties no šīs lielās, plašās un skaļās pilsētas. Dzimtā pilsēta viņai bija kā miera osta.
Liepājas simbols M. Ķempes dzejā ir dzintars. Arī viņas mīļākās rotas bija darinātas no dzintara, kurš vienmēr dzejniecei atgādināja viņas dzimto pilsētu. Šis brīnišķīgi skaistais akmens M.Ķempes dzejā simbolizē Liepājas daiļumu un tīrību. Dzejolī ‘’Dzintars manā gredzenā’’ dzejniece apraksta ne tikai dzintara rašanos, bet arī tā skaistumu.
M. Ķempe ļoti mīlēja dabu, jūru un arī Liepājas ezeru, kuram dzejniece veltījusi dzejoļus ‘’Ezers’’ un ‘’Liepājas ezers’’, jo šī pilsēta taču nav iedomājama bez šiem zilajiem ūdeņiem. Arī jūrmala viņai bija ļoti tuva: baltās jūras smiltis, skarbais vējš, viļņu šļakatas un jūras smarža. Šīs neaprakstāmi skaistās izjūtas dzejniece ir aprakstījusi dzejoļos ‘’Jūra’’ un ‘’Jūra pie Liepājas’’.
Dzejniece savā daiļradē, kurā ir minēta Liepāja, jūra un vēl dažādas lietas, kuras saistītas ar viņas dzimto pilsētu, parāda savu stipro mīlestību un pieķeršanos Liepājai!