Mitrie ekvatoriālie meži.
Mitrie ekvatoriālie meži (tos dēvē arī par tropu mežiem, lietus mežiem vai
hilejām) aizņem apmēram 9% no kontinenta teritorijas- Gvinejas līča piekrasti un
Kongo ieplaku no 7` D.p. līdz 12` Z.p. Tie plešas 3000 km garā vienlaidu joslā,
Āfrikas vidienē, no Gvinejas līdz Ruvenzori kalnu masīvam.
Tajos sastopamas apmēram 3000 koku sugas. Pazīstamākie ir dažādi
sarkankoki, mahagons, dzeltenkoki, ebenkoki, dzelzskoki, ebenkoki, sandalkoki,
maizeskoki, hinīnkoki, eļļas palmas, kaučukaugi, kokveida papardes, kafijkoki un
kokospalmas. No daudzu koku stumbriem, vairāku metru augstumā stiepjas dēļiem
līdzīgas saknes. Tāds koks parasti aizņem ļoti daudz vietas un tā apkārtmērs sasniedz
20 metrus. Mežos ir daudz liānu, kas stiepjas no koku stumbriem kā virves. Tāda,
piemēram, ir dzeloņainā, kāpelējošā rotangpalma, kas var pārsniegt 100 metru
garumu. Uz kokiem, zariem un lapām sastopami tā sauktie parazītaugi- epifīti un
simbionti. Galvenokārt tās ir orhidejas. Visraksturīgākā šo mežu iezīme ir tā, ka tur
vienlaidus vērojamas visas augu dzīves stadijas. Ekvatoriālajā zonā nav noteiktu
gadalaiku, tāpēc arī augiem nav noteiktu attīstības periodu. Ekvatoriālais mežs
parasti aug vairākos stāvos. Augstākie koki sasniedz pat 70 metru augstumu.
Mežos sastopama liela dzīvnieku sugu daudzveidība. Tur ir cilvēkveidīgie
pērtiķi- gorillas un šimpanzes, kā arī citu sugu pērtiķi-babuīni, makaki, paviāni.
Mežos mīt mežacūkas, bifeļi, leopardi, gepardi, lauvas, ziloņi antilopes, zaķi, kā arī
ap 750 putnu sugu. Upēs mājo nīlzirgi jeb behemoti, krokodili, bruņurupuči.
Krastos mīt pelikāni, flamingi, gārņi, marabu, stārķi u.c. tur ir daudz indīgu čūsku-
melnās mambas, karaliskie pitoni un kukaiņi- cecemušas, malārijodi, zirnekļi,
klejotājskudras, moskīti, termīti.
Šajos mežos mīt pigmeju tauta, lēš, ka pigmeju skaits ir apmēram 80 000.
Viņu dzīvesveids ir primitīvs, cieši saistīts ar norisēm dabā. Grieķu valodā vārds
‘pygmaios’ tulkojumā nozīmē ‘dūres lielumā’ Pigmeju augums ir 140-150 cm. Viņi
dzīvo nelielos ciematos, būdiņās, kas celtas no klūgām un lapām. Iztiku tie gādā
medījot un vācot ēdamus augus un dzīvniekus. Sievietes vāc vardes čūskas,
gliemežus, kukaiņus, augļus, sēnes un medu. Vīrieši iet medībās. Pigmeji nekad
neapmaldās. Mežs šiem cilvēkiem dod visu- ēdienu, apģērbu un materiālus būdām.
Pēcpusdienā mežos veidojas lietus mākoņi, iztvaikojot un kondensējoties ūdenim,
tāpēc pigmeji šajā laikā guļ savās būdās.
Ekvatoriālie meži mūsdienās ir apdraudēti, jo masveidīgi tiek izzāģēti vērtīgie koki.
Tropu mežus pirmās sāka iznīcināt bantu ciltis, kuras nodarbojās ar zemkopību un
meklēja jaunas apmetņu vietas, nodedzinot mežus. Tā kā šajās augsnēs trūdvielas
veidojas tikai no augsnēs trūdvielas veidojas tikai no augu atliekām, tad pēc mežu
iznīcināšanas tās kļūst arvien neauglīgākas un cilvēki atkal meklē jaunas vietas.
Šajās vietās mežs ataug tikai pēc 100 gadiem. Pasaules mitrie ekvatoriālie meži ir
galvenie skābekļa ražotāji Zemes gaisa apvalkam- atmosfērai. Ja tie tiks iznīcināti,
tad var mainīties gaisa sastāvs un cietīs visas dzīvās būtnes uz Zemes.