SATURS
IEVADS…………………………………………………………………………………………………….2
1. Municipālā policija un municipālās policijas darbinieks……………………………….3
2. Municipālās policijas funkcijas un to nozīme………………………………………………4
3. Municipālās policijas funkciju atbilstība Latvijas likumdošanai…………………..12
4. Pašvaldības policijas paraugnolikums……………………………………………………….13
5. Pašvaldība un municipālā policija…………………………………………………………….14
6. Rīgas pašvaldības policija……………………………………………………………………….15
NOBEIGUMS…………………………………………………………………………………………..19
BIBLIOGRĀFIJA………………………………………………………………………………………20IEVADS
Mūsdienu situācijā, kad Latvijā sāk celties noziedzības līmenis, aktuāli kļūst jautājumi par municipālās policijas darbību. Saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu municipālā jeb pašvaldības policija savus pienākumus (funkcijas) pilda attiecīgajā administratīvajā teritorijā un ietilpst policijas sastāvā. Tāpēc var teikt, ka tieši no municipālās policijas darbības ir atkarīga kārtība un miers zināmā administratīvajā teritorijā.
Pētījuma objekts: tiesību aizsargājošs process municipālās policijas darbībā.
Pētījuma priekšmets: municipālās policijas funkcijas.
Darba mērķis ir izpētīt municipālās policijas funkcijas un to nozīmi. Hipotēze: Municipālās policijas funkcijas ir atbilstošas likumdošanai un nodrošina tiesību aizsargājošo funkciju, kā arī noziedzības apkarošanu mūsu valstī.
Nospraustā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
izzināt un apkopot materiālus, lai noskaidrotu municipālās policijas atbilstību Latvijas likumdošanai;
noteikt municipālās policijas funkcijas;
atklāt municipālās policijas funkciju nozīmi.
Pētīšanas metodes:
1. Informācijas vākšanas un sistematizācijas metode;
2. Analīze;
3. Informācijas atveidošana grafiskajā veidā.
Pamatā darba autors šai darbā balstīsies uz mūsu valsts likumdošanu, proti, pētīs likumus un citus normatīvos aktus, kuri skar municipālās policijas darbību. Daži no pētāmiem likumiem: likums „Par policiju”, „Civilās aizsardzības likums”, „Par pašvaldībām”.
Darba struktūru. Darbs ir izklāstīts uz 20 lapām. Darbs ietver 1 shēmu.1. Municipālā policija un municipālās policijas darbinieks
Municipālā policija ir pašvaldības policija. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par policiju” municipālā policija ir policijas vienība, kas atšķirībā no Valsts policijas un Drošības policijas pilda savus pienākumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Municipālā policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos sadarbojas ar Valsts policiju.
Zemāk shēmā Nr.1 attēlosim Latvijas policijas iedalījumu.
Shēma Nr.1 Latvijas policijas struktūra
PILDA SAVUS PIENĀKUMUS ATTIECĪGAJĀ ADMINISTRATĪVAJĀ
TERITORIJĀ
Municipālās policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda likumā „Par policiju” noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.2. Municipālās policijas funkcijas un to nozīme
Municipālās policijas, tāpat kā Valsts policijas un Drošības policijas, darbību regulē spēkā esošie Latvijas Republikas normatīvie akti. Šajā punktā apskatīsim vairākus normatīvos aktus, kuri nosaka municipālās policijas funkcijas un kopumā regulē municipālās policijas darbību.
Latvijas Republikas likums „Par policiju”.
Minētā likuma 19.pants nosaka sekojošas municipālās policijas funkcijas:
1. likumpārkāpumu profilakse;
2. palīdzības sniegšana sociālajā rehabilitācijā personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietām vai kuras ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības;
3. apsargāt un konvojēt (pavadīt) personas, kuras aizturētas un arestētas par administratīvajiem pārkāpumiem;
4. kontrolēt ar pašvaldību apstiprināto noteikumu izpildi. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā uzlikt naudas sodu un piedzīt to;
5. atbalstīt Valsts un Drošības policiju sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Latvijas Republikas Satversme.
Viens no municipālās policijas uzdevumiem ir rūpēties par to, lai valstī tiek nodrošinātas katra cilvēka pamattiesības. Pie pamattiesībām pieskaitāmas tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz privātu dzīvi un daudzas citas tiesības. Municipālās policijas uzdevums, veicot savus pienākumus, ir nepārkāpt šīs pamattiesības, proti, rīkoties likumīgi. Piemēram, pat ja persona ir vainīga kāda nozieguma izdarīšanā, policijas darbinieki saskaņā ar mūsu valsts Satversmi nedrīkst viņu spīdzināt, lai panāktu atzīšanos, citādi cietsirdīgi un pazemojoši izturēties .
Cita municipālās policijas funkcija ir nodrošināt kārtību un miermīlīgumu sapulču un gājienu, kā arī piketu laikā.
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija arī vēršas pie cilvēka pamattiesībām. Šīs deklarācijas 1.pants nosaka, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Savukārt 2.pants nosaka, ka katram cilvēkam ir jābūt apveltītam ar tiesībām un brīvībām, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās un citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa .
Municipālās policijas darbību skar arī, piemēram, minētās deklarācijas 9.pants, kurš nosaka, ka nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
Dotās konvencijas 5.panta 2.punkts īpaši skar municipālo policiju. Tajā ir atrunāts, ka ikvienu arestētu personu nekavējoties jāinformē viņam saprotamā valodā par aresta iemesliem un par jebkuru viņam uzrādīto apsūdzību .
Civilās aizsardzības likums.
Civilā aizsardzība ir organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums valstī vai sācies karš .
Civilās aizsardzības galvenie uzdevumi ir sekojoši:
1. veikt katastrofu pārvaldīšanu;
2. sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;
3. samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;
4. ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, – atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.
Izejot no augstāk minētajiem uzdevumiem, municipālās policijas loma to izpildē varētu saistīties ar palīdzības sniegšanu katastrofās cietušajiem.
Pašvaldības policijas darbinieka uzdevums ir reizē vienkāršs un sarežģīts. Vienkāršs tādā ziņā, ka šis uzdevums ir skaidrs – uzturēt mieru un kārtību noteiktajā administratīvajā teritorijā. Tomēr tas ir arī sarežģīts, jo policijas darbinieks vispārīgi nevar pildīt savus uzdevumus jeb funkcijas tikai noteiktā ierobežotā darba dienas laikā, piemēram, no plkst. 9:00 līdz 18:00. Var teikt, ka būt policijas darbiniekam – nozīmē piekopt līdz ar to arī savdabīgu dzīvesveidu, kurš bāzējas uz …domas, ka „nepieciešamības gadījumā man vienmēr jāpalīdz”.
Šī punkta sākumā mēs definējām municipālas policijas kā organizācijas funkcijas. Tomēr šo funkciju veiksmīga izpilde ir atkarīga no katra atsevišķi ņemta municipālas policijas darbinieka. Tālāk apskatīsim, kādas tiesības saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu ir municipālās policijas darbiniekiem. Jāpiebilst, ka šīs tiesības vienlaicīgi var skatīt arī kā pienākumus. Piemēram, viena no municipālās policijas darbinieka tiesībām ir prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus. Tomēr tas ir jebkura municipālās policijas darbinieka uzdevums, tātad – pienākums. Vēl derētu arī piebilst, ka municipālās policijas darbiniekus skar tās pašas tiesības, kuras skar jebkuru policijas darbinieku (ne obligāti to, kurš strādā municipālajā policijā).
Tātad, kā jau tika minēts, viena no municipālās policijas darbinieka tiesībām ir prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus. Viņš arī ir tiesīgs pieprasīt jebkuras citas rīcības pārtraukšanu, kura traucē municipālās policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus .
Ja municipālās policijas darbinieks aiztur personu, kura tiek turēta aizdomās par likumpārkāpumu, pirmajam ir tiesības pārbaudīt šai personai personību apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei.
Municipālās policijas kompetencē esošu lietu un materiālu izskatīšanai municipālās policijas darbinieks ir tiesīgs veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus un izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar šo lietu vai materiāliem, un, ja šī persona neierodas, pielietot piespiedu līdzekļus tās atvešanai uz minēto iestādi.
Municipālās policijas darbinieks ir tiesīgs sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai.
Aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma – arī ietilpst municipālā policijas darbinieka tiesībās.
Šķiet, vienas no izplatītākajām tiesībām, kuras realizē municipālās policijas darbinieki, ir tiesības aizturēt personas līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstāvjiem, vai bērnu iestādēm. Ne mazāk sabiedrībai zināmas ir municipālās policijas darbinieku tiesības nogādāt ārstniecības iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā ir zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties, vai arī var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev. Nosauktajos „stāvokļos” esošās personas municipālās policijas darbinieki ir tiesīgi arī aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata.
Mūsu apskatāmajiem darbiniekiem ir arī tiesības nogādāt personas ārstniecības iestādēs. To viņi var realizēt, ja a) šīm personām ir nepārprotami psihiski traucējumi un tās ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un ja b) šādas personas mēģinājušas izdarīt pašnāvību. Pēdējā gadījumā municipālās policijas darbinieks ir tiesīgs arī noskaidrot notikušā apstākļus .
Kas attiecas uz municipālās policijas darbinieku tiesībām novērot publiskās vietas, tad tādas tiesības viņiem ir. Turklāt viņi var izmantot tehniskos līdzekļus, lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedrības kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, kā arī atrastu meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus. Tāpat municipālās policijas darbiniekiem ir tiesības uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses .
Nolūkā kon…statēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psiho¬tropās vai toksiskās vielas, municipālās policijas darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var tās pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu.
Municipālās policijas darbinieku tiesības attiecībā uz transportlīdzekļa apturēšanu un tā apskates izdarīšanu ir sekojošas:
o apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā;
o aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību;
o atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām;
o nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;
o izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.
Municipālās policijas darbinieki ir tiesīgi ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu .
Vēl dažas citas municipālās policijas darbinieku tiesības:
o izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;
o steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot iestādēm, privātpersonām vai personu apvienībām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;
o dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību iestādēm piederošos elektroniskos sakaru līdzekļus;
o bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi.
Tāpat kā citiem policijas darbiniekiem, arī municipālās policijas darbiniekiem ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos. Šādas tiesības minētajiem darbiniekiem iestājas saskaņā ar likuma „Par policiju” 13.pantu , kurā teikts, ka augstāk minētos līdzekļus un spēku var pielietot sekojošās situācijās:
– uzbrukumu atvairīšanai personām, policijas darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
– uzbrukumu atvairīšanai ēkām, telpām, celtnē…m un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
– ķīlnieku atbrīvošanai;
– masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumu novēršanai;
– likumpārkāpēju aizturēšanai un nogādāšanai policijas iestādē, kā arī aizturētas, arestētas, apcietinātas un notiesātas personas savaldīšanai, ja tā nepakļaujas vai pretojas municipālās policijas darbiniekiem, vai ir pamats uzskatīt, ka tā var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;
– ļaunprātīgas nepakļaušanās likumībām prasībām pārtraukšanai.
Izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, policijas darbinieki ir tiesīgi arī uz laiku ievietot personas norobežotās pagaidu turēšanas vietās.
Neskatoties to, ka likums atrunā policijas darbinieku tiesības pielietot fizisku spēku un dažādus speciālos līdzekļus, tas tomēr netiek pieļauts attiecībā pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot masu nekārtību vai sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumu laikā, kā arī gadījumos, kad tiek apdraudēta citu personu dzīvība vai veselība vai kad tiek izrādīta bruņota pretošanās vai izdarīts bruņots uzbrukums.
Atsevišķos gadījumos municipālās policijas darbiniekiem tiek ļauts arī pielietot šaujamieroci. To nosaka likuma „Par policiju” 14.pants. Šaujamieroci drīkst pielietot, lai:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2.) atbrīvotu ķīlniekus;
3.) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām;
5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
Šaujamierocis izmantojams arī kā trauksmes signāls vai palīdzības izsaukšanai. Pirms šaujamieroča izmantošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Nepieciešamības gadījumā var izdarīt brīdinājuma šāvienu ….3. Municipālās policijas funkciju atbilstība Latvijas likumdošanai
Iepriekšējā punktā bijām apskatījuši vairākus normatīvos aktus, kuri skar municipālās policijas darbību. Mēs konstatējām, ka normatīvajos aktos ir atrunātas municipālās policijas funkcijas (likums „Par policiju”), kā arī municipālā policijas darbinieka tiesības un pienākumi (arī likumā „Par policiju”). Kaut gan, izņemot likumu „Par policiju”, pārējos normatīvajos aktos netiek tieši atrunāti municipālās policijas pienākumi, tas nebūt nenozīmē, ka tie neskar municipālo policiju. Piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija vēršas pie cilvēka tiesībām un brīvībām, pareizāk sakot, pie to atzīšanas, cienīšanas un ievērošanas. Tieši ar pēdējo arī nodarbojas municipālā policija – dara visu iespējamo, lai netiktu pārkāptas katra cilvēka tiesības. Savukārt Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības komisija nosaka to, kādā veidā jārīkojas ar aizturētām personām, lai nepārkāptu viņu kā cilvēku tiesības. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka municipālā policija savu darbību īsteno saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošu likumdošanu. Citiem vārdiem sakot, municipālās policijas funkcijas atbilst Latvijas likumdošanai.
Policija ir tiesību aizsargājošs orgāns. Tās darbība, kā jau šajā darbā tika vairākkārtēji minēts, ir aizsargāt. Lai īstenotu šo aizsardzību, policijai ir jāveic dažādas specifiskas darbības (piemēram, pielietot fizisku spēku, šaujamieroci vai vienkārši aizturēt). Tieši šīs specifiskās darbības atrunā mūsu likumdošana, jo, arī policijai pildot savus pienākumus, ir jāievēro noteiktas robežas, lai ar savām darbībām neaizskartu aizturēto personu pašcieņu, pat gadījumā, ja tās ir vainīgas.4. Pašvaldības policijas paraugnolikums
Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 nosaka pašvaldības (municipālās) policijas paraugnolikumu. Šie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma „Par policiju” 19.pantu astoto daļu. Tie ietver sekojošu informāciju:
1. Pašvaldības (municipālās) policijas definīcija – tā ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.
2. Pašvaldības (municipālās) policijas atribūti – pašvaldības policijai ir savs zīmogs ar pašvaldības ģerboņa attēlu un pilnu pašvaldības policijas nosaukumu, noteikta parauga veidlapas, norēķinu konts un pašvaldības policijas karogs.
3. Pašvaldības (municipālās) policijas pienākumi – šādi pienākumi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikti likuma „Par policiju” 19.panta otrajā un ceturtajā daļā.
4. Pašvaldības (municipālās) policijas darbinieka tiesības – noteiktas likuma „Par policiju” 12.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 17., 20., 21., 24., 26., 27. un 28.punktā. Kā arī lietot likuma „Par policiju” 19.panta sestajā daļā noteiktos speciālos līdzekļus minētā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Un likuma „Par policiju” 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.
5. Pašvaldības (municipālās) policijas priekšniekam ir tiesības atcelt pretlikumīgus pašvaldības (municipālās) policijas darbinieku lēmumus.
6. Pašvaldības (municipālās) policijas priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu pašvaldības policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.
7. Pašvaldības (municipālās) policijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
8. Pašvaldības (municipālās) policijas priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz pašvaldībai pārskatu par pašvaldības (municipālās) policijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu .5. Pašvaldība un municipālā policija
Saskaņā ar likuma ,,Par pašvaldībām’’ 6.panta 6.daļu un 12.pantu, pašvaldību kompetencē ietilpst arī brīvprātīgās iniciatīvas funkcijas, kas nozīmē, ka pašvaldības attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē un šāda darbība nav aizliegta ar likumu. Iepriekš minētais nozīmē, ka brīvprātīgās iniciatīvas funkcija nav valstij piederoša funkcija. Viena no brīvprātīgās funkcijas realizācijas piemēriem ir pašvaldības jeb municipālās policijas iestāžu izveidošana un to darbinieku iecelšana amatos. Dome vai padome savā administratīvā teritorijā ir tiesīga veidot pašvaldības policiju, izstrādājot tās nolikumu, pamatojoties uz paraugnolikuma normām. Tāpēc saikne starp pašvaldību un municipālo policiju ir acīmredzama.6. Rīgas pašvaldības policija
Šī darba autors nolēma, ka šajā darbā būtu svarīgi arī pievērsties kādai konkrētai pašvaldības (municipālai) policijai un izanalizēt tās darbību. Tāpēc šajā punktā tiks apskatīta Rīgas pašvaldības (municipālā) policija.
Vēsture.
1990.gadā visās Rīgas pilsētas priekšpilsētās (rajonos) izveidoja pašvaldības (municipālās) policijas. Pirmā pašvaldības policijas vienība tika izveidota 1990.gada 26.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā.1995.gada 1.janvārī Rīgas dome, apvienojot sešas Rīgas rajonu/priekšpilsētas pašvaldības (municipālās) policijas, izveidoja vienotu Rīgas pašvaldības policiju .
Rīgas pašvaldības (municipālās) policijas darbības apraksts.
Rīgas pašvaldības policija ir Rīgas domes struktūrvienība, kas darbojas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tās darbību nosaka 2003.gada 1.jūlijā apstiprinātais „Rīgas pašvaldības policijas nolikums”.
Rīgas pašvaldības policija ir tiesībsargājoša institūcija, kura ir ieņēmusi stabilu vietu citu tiesībsargājošo institūciju sistēmā. Tai ir vienota kompleksa struktūra, kas sastāv no administrācijas, sešām teritoriālajām priekšpilsētu/rajonu pārvaldēm, kuru darbības zona sakrīt ar Rīgas administratīvi teritoriālo iedalījumu rajonos un priekšpilsētās, un specializētajām nodaļām.
Rīgas pašvaldības (municipālās) policijas galvenie darbības virzieni.
1. Rīgas domes apstiprināto saistošo noteikumu un lēmumu izpildes kontrole un administratīvā soda piemērošana par šo noteikumu neievērošanu.
2. Izsaukumu apkalpošana diennakts režīmā.
3. Fizisko un juridisko personu iesniegumu, priekšlikumu un sūdzību izskatīšana.
4. “02” saņemto izsaukumu koordinēšana starp Valsts policiju un Pašvaldības policiju, lai operatīvi reaģēt uz sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.
5. Sadarbība ar Drošības un Valsts policiju, tai skaitā Ceļu policiju un LR Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā valsts svētku un atceres dienu, ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā.
6. Tiesu izpildītāju darba nodrošināšana tiesas sprieduma piespiedu izpildes laikā.
7. Patrulēšana publiski visbiežāk apmeklētās vietās Rīgā.
8. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana piketu, mītiņu, komercpasākumu, sporta un atpūtas pasākumu laikā.
9. Personu, kuras zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, nogādāšana medicīnas iestādē vai dzīves vietā.
10. Nelegālā alkohola un spirta tirdzniecības vietu konstatēšana un to tirdzniecības pārtraukšana.
11. Patērētāju tiesību aizsardzība un tirdzniecības noteikumu ievērošanas kontrole, pārbaužu veikšana tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
12. Vispārizglītojošo pasākumu organizēšana skolās, ar mērķi iepazīstināt bērnus ar policijas darbu, kā arī iepazīstināt ar bērnu pienākumiem, tiesībām un atbildību.
13. Bērnu izņemšana no sociālā riska ģimenēm, par kurām ir ziņas, ka šajās ģimenēs tiek apdraudēta bērna veselība vai dzīvība, un viņu ievietošana valsts audzināšanas iestādēs, informāciju sniedzot Rīgas Bāriņtiesai.
14. Palīdzības programmu veidošana, sadarbībā ar pašvaldības institūcijām, personām, kurām ir sociālās funkcionēšanas problēmas.
15. Personu informēšana par iespēju saņemt sociālo palīdzību speciālajos dienestos.
16. Kompetences ietvaros, palīdzības sniegšana krīzes situācijā nonākušajām vai no vardarbības cietušajām personām.
17. Sadarbība ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas dienestu.
18. Regulāra sadarbība ar Tramvaju trolejbusu pārvaldi un autobusu parku “Rīgas Satiksme” sabiedriskā transporta lietošanas nosacījumu izpildes kontrolē.
19. Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts veterināro pārvaldi un citām institūcijām, kopēju reidu organizēšana ielu tirdzniecības, tirgu un citu pakalpojumu sniegšanas vietu pārbaudē.
20. Personu piespiedu atvešana pēc tiesas vai prokuratūras lēmuma.
21. Personu, kuras atzīstas par rīcībnespējīgām, nogādāšana pie psihiatra, ja šīs personas apdraud savu vai citu veselību un dzīvību.
22. Noziegumu vietas apsardze, …aizturēto par krimināla rakstura nozieguma izdarīšanu personu vai aizdomās turamo personu nogādāšana Valsts policijā.
23. Īpaši svarīgu pašvaldības objektu diennakts apsardzes nodrošināšana.
24. Kriminālsoda – piespiedu darba sprieduma izpilde – notiesāto personu uzraudzība un kontrole.
25. Transporta līdzekļu stāvēšanas un apstāšanās noteikumu ievērošanas kontrole.
26. Sabiedriskās kārtības pasākumu nodrošināšana Rīgas pilsētas kapsētās.
27. Valsts valodas likuma ievērošanas kontrole.
28. Autortiesību un blakustiesību ievērošanas kontrole.
29. Glābšanas darbu veikšana uz ūdens, ledus, zem ūdens un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem Rīgas peldvietās.
30. Pēc dažādu institūciju pieprasījumiem zemūdens darbu veikšana, kas saistīta ar dažādu priekšmetu vai noslīkušo personu meklēšanu un izcelšanu no ūdens.
31. Rīgas pilsētas iedzīvotāju drošības garantēšana iespējamo avāriju, katastrofu, stihisku nelaimju u.c. ārkārtas situāciju gadījumos, bīstamo objektu apsekošana, evakuācijas plānu sastādīšana, nelaimes gadījumos cietušo personu izmitināšana un pirmās sociālās palīdzības sniegšana.NOBEIGUMS
Šajā darbā tika apskatīta municipālā jeb pašvaldības policija. Darba mērķis bija izpētīt municipālās policijas funkcijas un to nozīmi. Hipotēze: Municipālās policijas funkcijas ir atbilstošas likumdošanai un nodrošina tiesību aizsargājošo funkciju, kā arī noziedzības apkarošanu mūsu valstī.
Nospraustā mērķa sasniegšanai bija nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
izzināt un apkopot materiālus, lai noskaidrotu municipālās policijas atbilstību Latvijas likumdošanai;
noteikt municipālās policijas funkcijas;
atklāt municipālās policijas funkciju nozīmi.
Šī darba autors uzskata, ka ir veiksmīgi ticis galā ar visiem uzstādītājiem uzdevumiem. Pirmkārt, tika apkopoti materiāli par municipālo policiju. Par materiāliem kalpoja Latvijas Republikas normatīvie akti, tostarp, likums „Par policiju”, „Civilās aizsardzības likums”, kā arī Vispārējo cilvēktiesību deklarācija u.c. Otrkārt, tika noteiktas municipālās policijas funkcijas, kā arī izskatītas katra municipālās policijas darbinieka funkcijas (tiesības/pienākumi). Un, treškārt, tika atklāta municipālās policijas funkciju nozīme. Tā kā uzstādītie uzdevumi tika veiksmīgi izpildīti, var droši apgalvot, ka arī darba mērķis tika sasniegts. Darba gaitā arī tika pierādīta autora izvirzītā hipotēze.
Darba autors ir izdarījis sekojošus secinājumus:
Municipālā policija ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
Katrai municipālai policijai ir jāizveido savs nolikums atbilstoši MK noteikumos minētajam paraugnolikumam;
Municipālā policija ietilpst policijas sastāvā. Latvijas policiju veido Valsts policija, Drošības policija un municipālā policija. Municipālā policija darbojas noteiktajā administratīvajā teritorijā;
Municipālās policijas funkcijas ir sekojošas:
1. likumpārkāpumu profilakse;
2. palīdzības sniegšana sociālajā rehabilitācijā personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietām vai kuras ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības;
3. apsargāt un konvojēt (pavadīt) personas, kuras aizturētas un arestētas par administratīvajiem pārkāpumiem;
4. kontrolēt ar pašvaldību apstiprināto noteikumu izpildi. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā uzlikt naudas sodu un piedzīt to;
5. atbalstīt Valsts un Drošības policiju sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Municipālās policijas funkcijas pilnībā atbilst Latvijas Republikas spēkā esošajai likumdošanai.BIBLIOGRĀFIJA
1. LR likums „Par policiju” Spēkā ar 04.06.1991. Avots: http://www.likumi.lv/doc.php?id=67957
2. LR Satversme. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Spēkā ar 07.11.1992. Avots:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980
3. ANO pieņemtā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Spēkā ar 24.03.1992. Avots: http://rpp.riga.lv/lv/home/about/legislation/likums/Default.aspx
4. ANO pieņemtā Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija. Spēkā ar 27.06.1997. Avots:
http://rpp.riga.lv/lv/home/about/legislation/likums/Default.aspx
5. Civilās aizsardzības likums. Spēkā ar 01.01.2007. Avots:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474
6. MK noteikumi Nr. 397. Pašvaldības policijas paraugnolikums. Spēkā ar 22.06.2007. Avots: http://www.likumi.lv/doc.php?id=159176
7. Rīgas pašvaldības policijas mājas lapa. http://rpp.riga.lv