Mūzika
Senajā Ķīnā, mūzikas prasmi uzskatīja par noslēpumainu, ko cilvēks saņēmis no senčiem – dieviem. Mūzikai piedēvēja dievišķo zināšanu gudrība, kas ietverta skaitļu izteiksmē. Ar mūzikas palīdzību varēja radīt harmoniju, vai otrādi, radīt haosu. Konfūcijs uzskatīja, ka mūzika ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, kas ietekmē cilvēku, tā noskaņojumu un attiecības ar līdzcilvēkiem.
Ķīniešu tradicionālajā mūzikā bijušas pazīstamas kā 5 tā 7 pakāpju skaņkārtas. Galvenokārt tomēr izmantotas 5 pakāpju skaņkārtas – pentatonika jeb tā saucamā „ķīniešu gamma” (visvienkāršāk tās noskaņu izbaudīt, spēlējot uz klavierēm tikai pa melnajiem taustiņiem).
Mūzikas pirmsākumi meklējami senajās cilšu rituālajās dejās un dziesmās. Ķīniešu vokālā mūzika ir galvenokārt vienbalsīga. Nacionālajai dziedāšanas manierei raksturīga arī falseta vai rīkles skaņu lietošana.
Instrumentālajā mūzikā raksturīga spēlēšana unisonā vai oktāvās.
Reizēm tika izmantoti arī daudzbalsības elementi. Senajā Ķīnā bija pazīstami ap 200 mūzikas instrumentu. Galma orķestrī tika izmantoti ap 100 instrumentu veidi.
Piemēram: erhu – divstīgu vijole, ciņs – cītaras paveids, šengs – līdzīgs mutes ermoņikām, pipa – lautas paveids, sjao – flautas tipa instruments, bjanciņs – sitamais instruments, kas sastāvēja no 14 – 24 nefrīta plāksnēm.
Ķīnā izplatīti bija ksilofonveidīgi instrumenti un, protams, gongi – auklās iekārti sitamie instrumenti, kas tika izlieti no metāla, kā arī zvani. Instrumentus parasti klasificēja pēc materiāla, no kā tie bija izgatavoti, piemēram, koka, māla, kaula, metāla, akmens utt. No 2.gs.p.m.ē. imperatora galmā bija speciāla mūzikas darbnīca, kas nodarbojās ar mūzikas instrumentu vākšanu, melodiju pierakstīšanu.
Pentatonika – skaņu secība, kas ietver piecas pakāpes vienas oktāvas robežās.
Falsets – augsta, ar īpašu dziedāšanas paņēmienu panākta vīrieša balss skaņa, kuras veidošanā piedalās tikai balss saišu maliņas.
Unisons – divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.