Ģenētiski modificēta pārtika.
Pēdējos pāris gados cilvēki arvien vairāk sākuši rūpēties par savu veselību. Kā zināms viens no labas veselības pamatprincipiem ir veselīgs uzturs. Tādēļ, īpaša uzmanība tiek pievērsta veikala plauktos esošajiem produktiem un to sastāvdaļām. Liela daļa sabiedrības ir negatīvi noskaņota pret ģenētiski modificētu pārtiku, kuru jau kādu laiku ir iespējams atrast jebkurā lielveikalā.
Pārtikas produktus, kas iegūti no organismiem, kuri izveidoti ar gēnu inženierijas metodēm sauc par ģenētiski modificētu pārtiku. Tā ir jauna veida pārtika, kura vēl tiek pētīta un pilnveidota. Protams, viss jaunais rada sabiedrību piesardzīgu. Tomēr, iedzīvotājiem vajadzētu pārdomāt ne tikai ģenētiski modificētās pārtikas sliktās īpašības, bet arī priekšrocības.
Visbiežāk tiek minēti trīs galvenie faktori, kas var rasties lietojot ģenētiski modificētu pārtiku. Tā var būt alergēna vai toksiska, iespējama nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām, kā arī pastāv risks videi.
Bieži tiek minēts gadījums, kad ASV kompānija Pioner Hi- Bred ar mērķi paaugstināt sēru saturošu aminoskābju daudzumu sojas pupās, tajās ievadīja Brazīlijas riekstu gēnus. Pārbaudēs tika konstatēts, ka riekstu proteīns ir alerģisks cilvēkiem. Tāpēc, cilvēkiem, kuri nepanes konkrētu augu produktu, var rasties nopietni sarežģījumi, ja viņi netiks brīdināti, ka tomātos ir, piemēram, pupu gēnu kodēti proteīni vai kartupeļos darbojas riekstu gēni.
Dati par iespējamu nelabvēlīgo iedarbību uz imūno sistēmu ir ļoti pretrunīgi. Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radio raidījumā „Pasaules Darbībā” 1998.gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ģenētiski modificētiem kartupeļiem, samazinās to augšanas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, divas dienas vēlāk prof. Džeims institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci.
Savukārt, risks videi izpaužas kā nevēlama iedarbība uz derīgiem kukaiņiem, draudi biodaudzveidībai, nekontrolējama gēnu izplatīšanās vidē, kaitēkļu un nezāļu rezistento formu attīstība. Pastāv bažas, ka ģenētiski modificēti organismi var nejauši nonākt vidē un izplatīties savvaļā. Bet, tas ir maz ticams arguments, jo ģenētiski modificēti augi ir kultūraugi. Nav faktu, kuri pierādītu, ka kultūraugi būtu izspieduši nezāles no apkārtējās vides.
Tomēr, ģenētiski modificēti organismi reālajā dzīvē tiek plaši izmantoti. To izmantošana lauksaimniecībā, produktu uzturvērtības palielināšanā un pat medicīnā ir izraisījusi tikai pozitīvas emocijas.
Ģēnētiskā modifikācija ļauj iegūt jaunas augstražīgas augu kultūras, kuras būtu rezistentas pret kukaiņiem un vīrusiem, vai tolerantas pret herbicīdiem. Piemēram, baktērijas Bacillus thuringiensis sporas satur efektīvu bioloģisku insekticīdu vielu, kas veidojas kā kristāliska viela baktērijas sporulācijas laikā. Kristāliskā viela satur insekticīdu proteīnu, kas bojā kukaiņu zarnu epitēliju un izraisa kukaiņa bojāeju.
Šī proteīna gēnu apzīmēja ar bt. Zinātniski pierādīts fakts, ka šis proteīns nav toksisks cilvēkam.
Tāpāt, iespējams izveidot pārtiku, ar uzlabotu uzturvērtību,tādejādi atvieglojot cilvēku rūpes par savu uzturu. Piemēram, tomātus ar paaugstinātu vitamīnu saturu vai zemesriekstus ar samazinātu alergēnu daudzumu.
Galvenie ģenētiskās modifikācijas sasniegumi ir novērojami medicīnā-insulīna, asins recēšanas ražošanā, fibrozes ārstēšanā, cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšanā. Kā, piemēram, 1982.gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration) atzinīgi novērtē un atbalsta pirmās ģenētiski izveidotās zāles – cilvēka insulīna formu, ko izstrādājusi baktērija.
Tiek pausts uzskats, ka ģenētiski modificēta pārtika būtībā ir kaitīga, jo tiek izjaukta harmonija dabā. Taču. ir ļoti maz datu, kas parādītu šīs pārtikas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu Vairāk ir pierādījumu par to, ka bīstama ir ģenētiski modificēto augu nekontrolēta izplatīšanās, kas varētu kļūt draudoša līdzsvaram dabā. Manuprāt, sabiedrībai nav pamata uztraukties un ierobežot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, jo risks lietojot ģenētiski modificētu pārtiku nav konstatēts lielāks kā parastajiem pārtikas produktiem, tādēļ asajām diskusijām pret ģenētiski modificētu pārtiku nav pamata.