Nafta ir mūsdienās visplašāk izmantotais energoresurss. Nafta ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Bez naftas nebūtu iedomājama mūsu dzīve. No naftas mēs iegūstam kurināmos, degvielu, arī asfalta izgatavošanai ir nepieciešama nafta. Tomēr naftas izmantošanai ir arī ļoti daudz negatīvo aspektu.
Naftas produkti ir mūsu planētas zemes lielākie piesārņotāji. Sadedzinot naftas produktus atmosfērā nonāk ogļskābā gāze, sērs. Tā visā rezultātā rodas process, ko sauc par globālo sasilšanu. Šis cilvēku radītais process ir cieši saistīts ar naftas iegūšanu. Katru dienu no zemes tiek izpumpēti miljoniem barelu melnā zelta, bet daudzi cilvēki nedomā par to kur tas viss paliek. Lielākā daļa no tā nonāk atmosfēra, paliek uz zemes vai vēl ļaunāk, nonāk ūdeņos. Šis piesārņojums ar katru mirkli paliek arvien lielāks un nepanesamāks. Piemēram, nometot zeme polietilēna maisiņu, mēs nepadomājam par to, ka būtībā mēs zemē nometam naftu, un arī to, ka šī nafta nemaz tik ātri vis nepārstrādājas, un iespējams, ka pat mūsu bērni un mazbērni kādreiz atradīs tieši šo maisiņu, ko mēs esam nometuši.
Protams, nevar aizmirst arī par to, ko nafta ‘’dara’’ ar mūsdienu starptautisko politiku un politiķiem. Irāna jau sen īsteno agresīvu retoriku pret pārējo pasauli, jo viņiem ir daudz naftas, šī melnā, dolārus nesošā zelta. Nesenais ASV iebrukums Irākā arī ir lielā mērā saistīts ar naftas trūkumu pašu mājās, jo jaunā Irākas valdība ir draudzīga ASV un dod piekļuvi saviem naftas krājumiem, turpretī Sadams Huseins bija negatīvs pret ASV. Arī tādās valstīs kā Venecuēla pastāvoša režīma lielākais atbalstītājs ir melnā ogļūdeņraža masa, kas dziļi zem zemes ‘’regulē’’ visus un visu. Ja tā labi padomā tad nafta ir ideālākais valsts sabiedrotais kāds vien var būt. Kam ir nafta tam ir nauda, vara, un energoresursi, tas var regulēt lielāko daļu pasaules notikumu. Liela daļa cilvēku nedomā par to, kas būs kad nafta beigsies, bet vēl lielāka daļa nemaz nezin kad tas būs. Un tieši tāpēc melnais zelts ir tik bīstams, jo tas ir neprognozējams
Bet nav jau tikai tā, ka nafta un tās produkti ir slikti un nevajadzīgi. Tieši otrādi, nafta mums dod lielāko daļu, kas mums mūsu dzīvei nepieciešams. Dzerot rīta kafiju un lasot avīzi mēs nepadomājam, ka šīs abas lietas pie mums nokļuvuša pateicoties naftai, proti, atvestas ar automašīnu, kas par dzinējspēku izmanto naftas produktus. Jūs teiksiet, : „Bet es šo kafiju atnesu no veikala polietilēna maisiņā!’’ Jā, protams, bet šis maisiņš tiek pagatavots no naftas produktiem. Arī pār mūsu pārvietošanās objektu – asfaltu gulstas naftas ēna. Arī to nevar radīt bez naftas produktiem. Un tieši tāpēc bez naftas mūsdienas dzīve nebūtu iedomājama.
Personīgi es domāju, ka nafta ir ļoti labs izejmateriāls kā enerģijas iegūšanai, tā arī citu ikdienā lietojamu priekšmetu izveidei, taču mēs nedrīkstam aizmirst par naftas kaitīgumu gan apkārtējai videi, gan starptautiskajām attiecībām. Un tieši tāpēc es ceru, ka zinātnieki, ķīmiķi un citi mūsu gaišie prāti izdomās kādu ‘’zaļu’’ alternatīvu mūs jau iemīlētajai naftai. Tādu alternatīvu, kas lielāko daļu pasaules valstu nostādītu līdzīgās situācijas energoresursu ieguves ziņā. Diez vai tas notiks mūs dzīves laikā, bet es ceru, ka kādreiz tā būs.