Acs, diafragma, lupa, mikroskops, teleskops un tālskatis, fotoaparāts, projekcijas aparāts

Acs

Tās diametrs ir apmēram 2,5 cm, tā ir pārklāta ar plēvi- cīpsleni. Acs priekšējā daļā tā ir caurspīdīga tā ir radzene. Aiz radzenes atrodas varavīksnene. Tajā ir atvērums – zīlīte, pa kuru acī nokļūst gaisma.
Varavīksnene un zīlīte veido acs diafragmu. Telpu starp radzeni un varavīksneni aizpilda ūdeņains šķidrums. Aiz zīlītes – acs lēca. Acs muskuļa darbības rezultātā lēcas forma mainās.
Pārējo acs daļu aizņem šķidrs stiklveida ķermenis. Acs aizmugurē sanāk kopā redzes nerva gali, tajos atrodas gaismjūtīgas šūnas- nūjiņas un vālītes.
Nervu gali sazarojas uz tīklenes. Gaismas kairinājums tiek pārvadīts pa redzes nervu no tīklenes uz smadzenēm kur rodas redzes sajūta.
Acī gaismas stari tiek lauzti uz radzenes un acs lēcas veidojot uz tīklenes reālu apgrieztu un samazinātu priekšmeta attēlu. Tālāk to apstrādā smadzenes.
Redzes leņķis. Jo priekšmets tuvāk acīm, jo lielāks redzes leņķis.
Minimālais redzes leņķis labā apgaismojumā ir 1 minūte. Vājā apgaismojumā 1 grāds.
Redzes traucējumi. Ja acī tāla priekšmeta attēls veidojas pirms tīklenes to sauc par tuvredzību. To labo ar brillēm, kurās ir izkliedētājlēcas.
Ja attēls veidojas aiz tīklenes to sauc par tālredzību. Tālredzību labo ar brillēm kurās ir savācējlēcas.

Diafragma
Ja pirms lēcas novieto necaurspīdīgu priekšmetu (diafragmu) ar atvērumu, tad no priekšmeta galējiem punktiem uz lēcas malām krītošie stari neiet cauri diafragmai un attēla izmēri samazinās, tādēļ attēls kļūst asāks. Samazinot diafragmas atvērumu, palielinās attēla asuma dziļums, samazinās gaismas enerģija, kas veido attēlu.
Diafragmas ir fotoaparātos, lupās, mikroskopos un citos optiskajos instrumentos

Lupa

Lai palielinātu redzes leņķi un labāk varētu saskatīt kādu priekšmetu lieto savācējlēcu – lupu.
Lupai redzes leņķa palielinājums ir robežās no 2.5 – 25 Г0=L/F

Mikroskops

Tā ir ierīce sīku priekšmetu aplūkošanai. Tas sastāv no objektīva un okulāra. Objektīvs darbojas kā savācējlēca, bet okulārs kā lupa.
Attālumu starp objektīvu un okulāru sauc par tabusa garumu. Bet attālumu starp objektīva un okulāra fokusu par mikroskopa optisko intervālu.
Okulāra palielinājums – Гok = L/Fok

Teleskops un tālskatis

Šos abus lieto tālu priekšmetu aplūkošanai. Tie sastāv no objektīva ar lielu fokusa attālumu un okulāru, kas darbojas kā lupa.
Tie palielina redzes leņķi, ja aplūko tālus priekšmetus.
Teleskopa palielinājums- Г= tg α2/tg α1 tg α1 =A1B1/Fobj
Г= Fobj /Fok
Jo lielāks objektīva diametrs un tā fokusa attālums, jo lielāku redzes leņķa palielinājumu var iegūt ar teleskopu.
Ar Klepera teleskopu iegūst apgrieztu attēlu attiecībā pret priekšmetu.
Galileja tālskatis (izmanto teātros un operās) sastāv no objektīva un okulāra.
Observatorijās izmanto kombinētus teleskopus kuru objektīvi ir lēcu un spoguļu sistēmas – Meninsa teleskopas.

Fotoaparāts

Tā ir ierīce ar kuru iegūst priekšmeta īstu , apgrieztu un samazinātu attēlu uz fotofilmas.
Sastāv no objektīva-savācējlēcas un necaurspīdīgas kameras.
Lai iegūtu skaidru attēlu uz filmas maina attālumu starp objektīvu un fotofilmu.
Gaismas enerģijas daudzumu regulē ar slēdzi, kas atver objektīvu, izmantojot diafragmu noteiktā laika intervālā, ko sauc par ekspozīcijas laiku.
Mainot diafragmu mainās asuma dziļums.

Projekcijas aparāts

Tā ir ierīce īsta, palielināta attēla iegūšanai uz ekrāna.
Projekcijas aparātā priekšmets ir diapozitīvs, kuru novieto speciālā lodziņā starp objektīva fokusu un divkāršo fokusu tā, ka diapozitīva attālums no objektīva tikai nedaudz pārsniedz objektīva fokusa attālumu. Diapozitīvu no aizmugures apgaismo ar aparātā esošo gaismas avotu, kurš atrodas ieliekta sfēriska spoguļa fokusā. Spogulis pastiprina gaismu.
Starp gaismas avotu un diapozitīvu novieto lēcu sistēmu, kuru sauc arī par kondensoru. Tas novada visu tam caurizgājušo gaismu uz diapozitīvu.
Projekcijas aparāta asumu regulē tuvinot vai attālinot objektīvu no diapozitīva. Attēla veidošanai izmanto no priekšmeta atstaroto gaismu.