Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta ietilpst divdīgļlapju klasē. Nakteņu dzimtā, salīdzinājumā ar citām augu dzimtām, nav liela sugu daudzveidība. Tajā ir apmēram 2600 sugu. No tām 9 sastopamas arī Latvijā. Tie ir gan plaši pazīstami pārtikas augi (kartupeļi, tomāti, paprika), gan puķes (petūnijas, fizāļi, puķu tabaka u.c.), gan ne tik pazīstami indīgie augi (melnā naktene, bebrukārkliņš, belladonna jeb vilkoga).Vairums nakteņu dzimtas augu ir daudzgadīgi lakstaugi, bet sastopami arī viengadīgi šīs dzimtas pārstāvji (piemēram tomāti). Augus apputeksnē kukaiņi.

Nakteņu dzimtas augiem auglis ir oga vai pogaļa. Lapas ir

rr vienkāršas. Tās sakārtotas pamīšus. Stumbrs ir stāvs vai ložņājošs. Ziedi ir ar saaugušām kauslapām un vainaglapām. Gan kauslapas, gan vainaglapas, gan putekšņlapas šīs dzimtas augiem ir piecas, bet augļlapas – divas. Zieda formula ir Ca(5) Co(5) A5 G2.

Nakteņu dzimtas pazīstamākie augi

Kartupelis – visplašāk kultivētais nakteņu dzimtas augs. Savvaļā tie aug Dienvidamerikā. Tur tie ir daudzgadīgi augi. Latvijā kartupeļus audzē kā viengadīgos augus. Eiropā kartupeļus ieveda 16.gs., bet kā bumbuļaugus tos sāka audzēt tikai 17.gs. beigās. No savvaļas kartupeļa laika gaitā ir iz

zzveidojušās vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirņu. Dažādu šķirņu kartupeļi atšķiras ar bumbuļu krāsu, garšu un lielumu, ziedu krāsu (balta, sārta, violeta, zila), kā arī izturību pret slimībām.

Iestādītajiem kartupeļu bumbuļiem no pumpuriem attīstās laksti un piesaknes. Piesaknes izveido bārkšsakņu sistēmu. Virszemes va
aasas veido 50 – 80 cm augstu ceru ar 4 – 8 stumbriem. Lapas ir plūksnaini dalītas. Auglis ir divcirkņu oga ar sīkām sēklām. Kartupeļu ēdamā daļa – bumbuļi veidojas pazemes dzinumu (stolonu) galos. To miza var būt dažādās krāsās (dzeltena, balta, sārta u.c).

Slimības. Pārlieks mitruma daudzums veicina slimību izplatīšanos.Vēlā un mitrā pavasarī stādījumus bojā kartupeļu bumbuļu melnais kraupis (uz asniem rodas tumši plankumi un tie pamazām atmirst). Slimība pārziemo uz melnām kārpiņām, kas attīstās uz bumbuļiem.

Vēl pazīstamas slimības ir lakstu puve, kartupeļu melnkāja, parastais kraupis, lapu sausplankumainība u.c.

Petūnijas.To dzimtene, gluži tā pat kā kartupeļiem un tomātiem, ir Dienvidamerika. Arī latvijā šie krāšņumaugi ir ļoti izplatīti.Atkarībā no šķirnes, petūniju augstums ziedēšanas laikā var būt 25 – 80cm. To ziedi var būt līdz pat 16 cm plati un dažādās krāsās (b

bbalti, zili, sarkani, violeti, rožaini u.c. arī vairākkrāsaini). Ziedu malas var būt gludas, viļņainas vai bārkstainas.

Petūnijas zied visu vasaru. Tās audzē apstādījumos, puķu dobēs, uz balkona kastēs vai podos. Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Petūnijām vajag daudz gaismas un svaiga gaisa. Tās ir ļoti jūtīgas pret zemu temperatūru, salnām.

Interesanti fakti par nakteņu dzimtas augiem

• Visvairāk nakteņu dzimtas augu ir tropos.

• Šīs dzimtas raksturīgākā pazīme ir starainie ziedi.

• Kartupeļus sākumā audzēja kā dekoratīvus augus. To ziedus uzskatīja par ļoti skaistiem. Galminieki tos nereti izmantoja fr

rrizūru un apģērba dekorēšanai.

• Eiropā tomāti ievesti 1554. gadā. Latvijā tos sākotnēji audzēja kā dekoratīvus augus.

• Latvijā uzturā tomātus lieto 70-80 gadus.

• Visās tomāta daļās izņemot gatavus augļus ir solanīns.

• Arī kartupeļu augļi satur solanīnu. Tas veidojas arī bumbuļos, ja tie ilgāku laiku atrodas saules gaismā.

• Ārsta uzraudzībā lietojot dažus indīgos nakteņu dzimtas augus (bebrukārkliņus, driģenes u.c.), var arī izārstēt slimības.

• Viens no raksturīgākajiem nakteņu dzimtas augiem ir tabaka. Īstā tabaka ir indīgs augs ar lielām lapām, ko izmanto smēķēšanai.

• Fizāļus izmanto ne tikai pārtikā, bet arī ziedu kompozīcijās.

• Tautas medicīnā papriku lieto ēstgribas un gremošanas veicināšanai.

• Paprika satur daudz vitamīnu.

• Tomātiem nogatavojušās ogas var būt ne vien dzeltenas un sarkanas, oranžas, bet arī zaļas, violetas un brūnas.