NATO un Latvija

NATO un Latvija

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO).

Visietekmīgākā pasaules aizsardzības organizācija ir NATO. Tā ir dibināta 1949.gada 4. aprīlī Vašingtonā(ASV), 10 Eiropas valstīm, ASV un Kanādai parakstot kopēju līgumu par kolektīvo aizsardzību. Šādas organizācijas dibināšanu izraisīja nepieciešamība aizsargāt Rietumu pasauli pret komunistisko valstu iespējamo agresiju.

Mūsdienās NATO apvieno jau 27 dalībvalstis- Austrija, Beļģija, Igaunija, Spānija, Holande, Īrija, Itālija, Grieķija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Francija, Zviedrija, Vācija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Lielbritānija, Dānija, Čehija, Ungārija, Bulgārija un Rumānija.

Visu NATO valstu kopējais mērķis ir aizsargāt dalībvalstu br

r
rīvību un drošību ar militāriem un politiskiem līdzekļiem. Saskaņā ar NATO pamat līguma 5. pantu uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiks uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei un uzbrucēj valsts saņems visu NATO valstu prettriecienu.

NATO šodienas misija sadarbībā ar citām organizācijām sastāv no sekojošiem elementiem:

• Pirmkārt, tā joprojām veic trešo valstu militāras agresijas atturēšanas funkciju.

• Otrkārt, tā palīdz paplašināt un konsolidēt drošības, stabilitātes un miera telpu Eiropā.

• Treškārt, ievērojami pieaugusi alianses loma starptautisku krīžu noregulēšanā un konfliktu izbeigšanā – sākotnēji Eiropas ģeogrāfiskajās robežās (bij. Dienvidslāvija), vē

ē
ēlāk arī ārpus tām (Afganistāna, Sudāna).

Kopš 90.-to gadu vidus līdz ar virknes Eiropas valstu vēlmi iestāties NATO vai vismaz nodibināt aktīvas partnerattiecības, Alianse guva iespēju uzstādīt Rietumu standartus un normas šo valstu reformu procesam kā politiskajā, militārajā, likumu, tā arī ad
d
dministrācijas un finansu jomās. Vienlaicīgi ar NATO “atvērto durvju politiku” tiek paplašināta stabilitātes un attīstības telpa Centrālajā un Austrumeiropā – no Baltijas jūras reģiona līdz Rietumbalkāniem un Melnās jūras piekrastei. Šie virzieni guva atspoguļojumu 1999.gada Vašingtonas samitā apstiprinātajā NATO stratēģiskajā koncepcijā. Vienlaicīgi notika pirmais paplašināšanās raunds, uzņemot Centrāleiropas valstis – Poliju, Čehiju un Ungāriju. Latvijas konsekventā virzība uz dalību NATO vainagojās ar uzņemšanu Aliansē 2004.gada 29.martā. Šī procesa gaitā tika veikts liels darbs pie iekšējo likumu un struktūru pieskaņošanas – pirmkārt, aizsardzības resorā, bet arī drošības dienestu un administratīvajā sektorā. Atbilstoši jau minētajai NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai, notika Latvijas bruņoto spēku pielāgošana jaunajiem uzdevumiem kolektīvās aizsardzības apstākļos. Mūsu gadījumā svarīga ir t.s. īpašo spēju izkopšana – skaitliski ierobežotu, bet speciālas funkcijas profesionāli pildošu vienību izveide un
n
n nosūtīšana uz NATO misijām un operācijām. Augsti novērtētu sniegumu parādījuši Latvijas sapieri, ūdenslīdēji, militārie policisti, kara ārsti un sakaru virsnieki.Ar iestāšanos NATO un ES par svarīgu Latvijas ieguldījumu starptautiskajā drošībā kļuvusi sadarbība un pieredzes nodošana ieinteresētajām partnervalstīm – Rietumbalkānu valstīm, Moldovai, Ukrainai, Gruzijai. Iegūstot pilntiesīgas dalībvalsts statusu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā, Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija ir ne tikai saņēmusi reālas savas drošības garantijas, bet arī palielinājusi savu ietekmi reģionā un visā transatlantiskajā telpā. Tam apliecinājums ir arī dalībvalstu lēmums pa
a
ar 2006.gada NATO samita noturēšanu Rīgā. Paralēli dalībai NATO, iestājoties Eiropas Savienībā Latvija ieguva ne tikai ekonomiskās stabilitātes un augšupejas ilgtermiņa perspektīvu. Mūsu valsts ir centusies aktīvi iesaistīties ES iniciatīvās un aktivitātēs Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros (EDAP).

Eiropas drošības un aizsardzības politika sāka formēties jau pastāvošās Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) ietvaros 1998. un 1999.gadā pēc Francijas un Lielbritānijas vadītāju iniciatīvas. Nicas līgums, kas tika parakstīts 2001.gadā, jau ietvēra nosacījumus par EDAP veidošanu un sniedza jaunas iespējas tālāk attīstīt ES politiku ārlietās, ļaujot ES īstenot krīžu noregulēšanas operācijas. Īpaši strauja EDAP attīstība ir tieši pēdējos pāris gados, jo, saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos un integrācijas politiku, palielinās ES vēlme pozicionēt sevi kā nozīmīgu globāla rakstura spēlētāju un aktīvi iesaistīties drošības problēmās ne tikai Eiropā, bet visur pasaulē. Šīs ambīcijas ilustrē 2003.gada 12.decembrī ES Padomes pieņemtā visaptverošā Eiropas drošības stratēģija ar nosaukumu – “Drošāka Eiropa labākā pasaulē”, kas nosaka galvenās EDAP vadlīnijas un prioritātes turpmākajiem gadiem. Neskatoties uz negatīvajiem referenduma par Eiropas Konstitūciju rezultātiem Francijā un Nīderlandē un ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības situācijā, Eiropas Padome 2004.gada jūnijā apstiprināja jaunus Vadošos mērķus (Headline Goals) 2010.gadam attiecībā uz militāro spēju kvalitatīvo nodrošinājumu (efektīvāku savstarpējo sadarbību, ātru reaģēšanu un operāciju ilgtspējas nodrošinājumu). 2004. gada 12. jūlijā Eiropas Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Aizsardzības Aģentūras izveidi, kuras galvenais uzdevums ir atbalstīt ES Padomi un dalībvalstis aizsardzības spēju uzlabošanā krīžu vadīšanā un stiprināt EDAP attīstību kopumā.EDAP tiek īstenota starpvaldību sadarbības formā un ar šo politiku saistītie jautājumi tiek apspriesti ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP), kurā ES dalībvalstis ir pārstāvētas ārlietu ministru līmenī. EDAP lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams vienprātīgs balsojums. Īpaša loma Padomes darbā un ārpolitiskajās aktivitātēs ir ES prezidējošai valstij, kas vada visas Padomes sanāksmes, kā arī Augstajam Pārstāvim Kopējās ārējās un drošības un politikas jautājumos – Havjēram Solanam.

Latvijas prioritātes EDAP Praktiskajā līmenī par Latvijas prioritāti EDAP uzskatāmi, galvenokārt, tādi darbības virzieni, kā dalība ES misijās, īpaši EUBAM uz Ukrainas un Moldovas robežas (sk. 2.3.1. sadaļu par starptautiskām misijām un operācijām), piedalīšanās ES Aizsardzības Aģentūras darbībā un ES Kaujas grupu veidošanā. Latvija uzskata, ka jāuzlabo institucionālais dialogs starp ES un NATO, lai novērstu Eiropas valstu militāro spēju dublēšanos un nodrošinātu saskaņotu rīcību krīžu noregulējuma jautājumos. Kopš 1995.gada Latvijas parlaments un visas valdības. publiski ir paudušas vēlmi pievienoties NATO un strādājušas šajā virzienā. Latvija ir spējusi nodrošināt vispār politiskos nosacījumus un intensīvi strādāt pie tehnisko kritēriju nodrošināšanas.

Kaujas grupas 2003.gada decembrī ES Padome pieņēma lēmumu uzsākt darbu pie ES Ātrās reaģēšanas spēju attīstīšanas. Lielbritānija, Vācija un Francija iesniedza priekšlikumu veidot tā dēvētās kaujas grupas (Battle groups), kas būtu mazākas par NATO reaģēšanas spēkos (NRF) paredzētajām, taču tām būtu augstāka reaģēšanas gatavība. 2005.gada maijā Latvijas aizsardzības ministrs parakstīja nodomu vēstuli (Letter of Intent) ar Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas ministriem par kopējas kaujas grupas izveidi līdz 2010.gadam.

Latvija un Eiropas Aizsardzības aģentūra Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) ir starpvaldību ES institūcija un vadošā iestāde militāro resursu jautājumos. Tā tika izveidota ar mērķi attīstīt elastīgākas un efektīvākas Eiropas militārās spējas.2005.gadā Aģentūra ir pārņēmusi vairākās būtiskas militāro spēju attīstības iniciatīvas: Eiropā ir atvērts aizsardzības ekipējuma tirgus, lai palīdzētu konsolidēt un stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi ar brīvprātīgu starpvaldību režīmu; 2006.gada 1.jūlijā stājās spēkā Aizsardzības iepirkumu rīcības kodekss, kas veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu pieeju aizsardzības tirgiem. Šobrīd EAA aktīvi sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstīm, izstrādājot ES militāro spēju attīstības ilgtermiņa vīziju (Long Term Vision), kas veidotu konceptuālu pamatu EDAP 20-25 gadu perspektīvā.

Piedaloties Eiropas Aizsardzības Aģentūrā (European Defence Agency) un ES militāro spēju attīstībā, Latvija atbalsta Aģentūras darbības saskaņotību ar NATO spēju attīstīšanas procesiem, jo katrai Eiropas valstij ir tikai viens bruņoto spēku kopums, kurus tā vienlaicīgi deleģē abām organizācijām.

ES – NATO sadarbība

Šobrīd saskaņota un koordinēta ES un NATO sadarbība balstās uz 1999.gada NATO Vašingtonas samitā panākto “Berlīne Plus” vienošanos, kas noteica, ka ES ir pieeja Alianses kopējiem līdzekļiem un spēju izmantošanai; kā arī uz ES Spēju attīstības mehānismu (EU Capability Development Mechanism).Ņemot vērā to, ka Eiropas valstu militāro spēju attīstība notiek paralēli gan NATO, gan ES ietvaros, Latvija ir ieinteresēta abu organizāciju plānošanas ciklu sinhronizācijā nākotnē.

Leave a Comment