Nelegālā nodarbinātība Latvijā

Nelegālā nodarbinātība Latvijā

Referāts

Ievads

Nelegālās nodarbinātības problēma ir aktuāla visā pasaulē, Latvijā tā sāk pieņemt draudīgus apmērus. Statistiķi, Finansu ministrija un speciāli izveidotas komisijas mēģina noteikt ēnu ekonomikas apjomu, taču tā noteikšanas metodes un kritēriji ir dažādi un iegūtie dati ir nepareizi, tātad ekonomisko patieso vērienīgumu var tikai nojaust.

Neveiksmīga valdības cīņa ar to, lai privātuzņēmumi piekoptu godīgu grāmatvedību, maksājot atbilstošus nodokļus no reāli izmaksātām algām, noveda pie bumeranga efekta, kas sevišķi spēcīgi izpaužas būvniecībā- šobrīd legālajā būvniecības darba tirgū tikpat kā nav pi

i
ieejams darbaspēks, jo tam ir izdevīgāk strādāt nelegāli, saņemot tādā veidā lielāku algu „uz rokas”.

Arī darba devējam nav ne pozitīvas, ne negatīvas motivācijas neizmantot legālu darbaspēku. Savukārt noslēpjot savu reālo situāciju, uzņēmēji var palielināt savu konkurenci, palielinot cenas un iegūt lielāku peļņu.

Tādā veidā ”ieguvēji” ir trīs sociālās grupas- darba devēji, darba ņēmēji un patērētāji.

Dabiski, ka šai šķietami izdevīgai situācijai ir milzīgi negatīvie aspekti- valsts budžeta samazinājums, kā rezultātā sekas mēs varam paši sajust, redzot, ka noteiktām nozarēm valdība piešķir ma
a
azāk līdzekļu. No tā cieš arī pensijas lielums- pārejot uz 2. pensijas līmeni, nodrošinājums vecumdienās ir stipri atkarīgs no tagadējās reģistrētās algas.

Taču mūsu valstī neviens par tālo nākotni un kopējo labumu nedomā, kāda gan ir iespējama tālredzība nabadzīgā valstī, kurā jādomā pa
a
ar savu izdzīvošanu tagad un tūlīt?

Tāpēc nelegālas nodarbinātības problēmu nedrīkst apskatīt tikai no viena redzesloka, tā drīzāk ir cilvēku zemās labklājības rezultāts. Ir jācīnās vispirms ar to, ir jārada normāla vide izaugsmei, normāli apstākļi dzīvošanai tā, lai droša un godīga dzīve būtu lielāka prioritāte par liekiem pāris desmitiem latu.

Šī apsvēruma dēļ savā referātā es centos pievērsties ne tikai otršķirīgiem nelegālās nodarbinātības rašanās cēloņiem, bet arī pašiem galvenākiem, kurus pieminēju jau iepriekš. Šo problēmu nevarēs iznīdēt, cīnoties tikai ar tās sekām, bet ne īstiem cēloņiem. Tas novedīs pie bumeranga efekta, kas jau tagad novērojams būvniecībā.

Tomēr aplami būtu arī pievērsties tikai vienai šīs problēmas pusei. Ideālā variantā būt ieteicams gan pastiprināt cīņu pret tagadējo eksistējošo nelegālo nodarbinātību, gan arī uzsākt aktīvu valsts vi
i
irzienu pretī labklājībai un nabadzības novēršanai, kas dabiskā ceļā atrisinātu daudzas, ne tikai nelegālās nodarbinātības, problēmas apmērus.

1. Nelegālās nodarbinātības raksturojums

Statistikas dati liecina, ka valsts sfērā strādājošiem pēc nodokļu nomaksas vidējā alga ir 190 latu, privātos uzņēmumos strādājošiem- 150 latu. Taču īstenība šo situāciju noliedz- darba meklētāji cenšas iegūt darbu tieši privātajā sektorā. 1 Šāda situācija rodas tādēļ, ka ļoti bieži privātais uzņēmums uzrāda mazāku ar nodokli apliekamos nodokļu, tādējādi izvairoties no nodokļu maksāšanas. Bez nesamaksātiem nodokļiem ierēķina neuzrādītos ienākumus, piepelnoties ar remontēšanu, bērnu pieskatīšanu, ro

o
okdarbiem un citām aktivitātēm, kas netiek uzrādītas un par kurām valsts nodokļus nesaņem.

Ēnu ekonomikā (nelegālā ekonomika) plaši izplatīta ir nelegālā nodarbinātība (tā dēvētais “melnais darbs”), nodokļu nemaksāšana, arī darba algu izmaksa “aploksnēs”, darījumu apliecinošu čeku neizsniegšana, dubultā grāmatvedība un citas nelikumīgas darbības. 2

Tāda veida piekoptā ekonomika ir izdevīga uzņēmējiem, jo nemaksājot nodokļus par darbinieku, iespējams paaugstināt peļņu, ko var izmantot personīgajos nolūkos vai izmantot konkurences cīņā. Tas ir izdevīgi arī darbiniekiem, jo viņi „uz rokām” saņem lielāku naudas summu.

Pēc Finanšu ministrijas (Fm) pētījuma datiem, apmēram 40% no ekonomiskajām aktivitātēm Latvijā veido ēnu ekonomika. 3 Salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm, Latvijā ir visaugstākais ēnu ekonomikas rādītājs. Nelegāla nodarbinātība, savukārt ir galvenais cēlonis iedzīvotāju ienākuma nodokļa un obligāti sociālās apdrošināšanas iemaksu nepietiekamiem ieņēmumiem pašvaldību un sociālā budžetā.

Tādā veidā samazinās iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis no uzņēmumiem, līdz ar to samazinās oficiāli aprēķinātais IKP.

Valsts kasē nenonāk ievērojamas naudas summas, kuras varētu izmantot sociālo programmu izstrādei un ieviešanai, darbinieku darba samaksas paaugstināšanai u.c. Bez tam, nerisinot nelegālās nodarbinātības problēmas, nodarbinātību veicinošo pasākumu īstenošana valstī nedos sagaidāmo efektu, jo nodarbinātības līmenis un bezdarba līmenis precīzi neatspoguļos reālo situāciju darba tirgū, kas, savukārt, var sarežģīt valsts politiskos risinājumus nodarbinātības jomā.4

2. Nelegālās nodarbinātības rašanās cēloņi

Sociālie iemesli:

• neuzticība valstij, tam, ka līdzekļi no valsts budžeta tiks godīgi izmantoti;

• valsts neaizstāv cilvēku intereses (kā rāda 2001. gadā SKDS aptaujas dati- cilvēku galvenās prioritātes bija šādas- sociālā aizsardzība, bezdarba likvidēšana, labklājības līmeņa celšana. Savukārt Ministru Komisijas pieņemtās budžeta prioritātes bija integrācija NATO, iestāšanās ES un izglītības reforma.); 1

• zemais labklājības līmenis- statistikas dati rāda- jo valsts bagātāka, jo ēnu ekonomikas līmenis tajā mazāks;

Ekonomiskie iemesli:

• aplokšņu algu maksātājs var pārdot pakalpojumu vismaz par 15,3% lētāk; 2

• strādnieks uz rokām var saņemt vismaz par 10,4% vairāk; 3

• uzņēmuma peļņa tādējādi var būt par 88% lielāka; 4

• iespēja iegūt lielāku konkurētspēju;

• vēlme iegūt monopolstāvokli, pazeminot cenu produktiem;

• iegūst arī pircēji, pērkot lētākus produktus;

• ēnu ekonomika slikti iespaido godīgus uzņēmējus, kuru ražotā produkcija izrādās nekonkurētspējīga, tamdēļ arī viņi ir spiesti kaut vai daļēji piekopt nelegālo grāmatvedību, lai nebankrotētu;

• dažreiz arī nepieciešamība, jo ārvalstu investoriem piederošajiem uzņēmumiem ir daudz lielāka pieeja resursiem nekā nelielajiem Latvijas uzņēmumiem. Tāpēc nepastāv godīga konkurence, kuras dēļ daudzi vietējie uzņēmumi saprot, ka viņi var konkurēt ar lielu uzņēmumu filiālēm tikai tad, ja ar vienu kāju atrodas baltajā sektorā, bet ar otru- pelēkajā; 5

Valsts noteikumi:

• nesakārtota nodokļu sistēma;

• biežās pārmaiņas nodokļu sistēmā;

• pārāk augstas nodokļu likmes priekš maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• nepilnīgs kontroles mehānisms;

• kontrolējošo institūciju sadarbības trūkums;

3. Problēmas iespējamie risināšanas varianti

• Valsts darba inspekcijas administratīvās kapacitātes paaugstināšana un kontroles pilnveidošana-jāpalielina valsts darba inspektoru skaits, jāveic pasākumi darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai, galvenā uzmanība jāpievērš to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārbaudēm, kuru saimnieciskā darbība ir šādās paaugstināta nelegālās nodarbinātības riska nozarēs, jāveic tematiskās pārbaudes visos tajos uzņēmumos, kuri Valsts ieņēmumu dienestā nav iesnieguši vai iesnieguši neaizpildītus pārskatus; 1

• Jāveicina kontrolējošo institūciju sadarbība; 2

• Jāveic informatīvā kampaņa un daudz lielākā apjomā skaidrošanas darbs darba tiesību jautājumos; 3

• Jāidentificē riska nozares;

• Jāveic ieņēmumu, apgrozījumu, izdevumu struktūras analīzi, ņemot vērā darbinieku skaitu un darba algas lielumu, nodokļu nomaksu un uzņēmuma nozīmīgākos partnerus; 4

• Jāsakārto nodokļu sistēma, jāievieš noteikti nodokļu atvieglojumi;

• Nodokļu likmes būtu jāizanalizē katra reģiona mērogā, lai Latvijā tās būtu konkurētspējīgas ar kaimiņiem;

• Jāveicina labvēlīga attieksme pret valsti, nostiprinot politisko stabilitāti;

• Pamazām uzlabot ekonomisko situāciju. Palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, arvien lielākai daļai sabiedrības zudīs nepieciešamība slēpt savus ienākumus, jo mierīgai dzīvei bez bailēm zaudēt to, kas ir, būs lielāka prioritāte;

• Vairāk jāatbalsta Latvijas uzņēmumi, nodrošinot viņiem lielāku konkurētspēju;

• Jāpalielina sodu apmērs par nelegālās ekonomikas piekopšanu.

Nobeigums

Ir pieņemts, ka ja ēnu ekonomika valstī ir lielāka par 25% no IKP, var tikt apdraudēta valsts attīstība. Pēc citām metodēm teikts, ka šī kritiskā robeža ir 50% no IKP, kas līdz šim Latvijā vēl nav pārsniegta. Šādā situācijā ir padraudēta pat demokrātija valstī, jo rodas situācija, kad oficiālo brīvo valsts uzņēmēju konkurenci tur grožos uzņēmēji, kuru darbības attīstība un uzvara konkursos vai cīņa par ražošanas vidi ir stingri saistīta ar tumšo ekonomiku. Tādējādi citiem godīgiem uzņēmējiem nav attīstības iespēju- lielākā daļa no viņiem spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību vai pārorientēties uz citu nozari, kur cenšas minimizēt savus izdevumus, minimizējot nodokļus likumā atļautos veidos.

Pastāvos ēnu ekonomikai, tiek apdraudēta visa sabiedrība kopumā- valsts gadā zaudē miljoniem latu, ko varētu gūt nodokļos, valstiski svarīgi lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz nepareiziem statistikas datiem.

Tāpēc šī problēma ir jācenšas atrisināt pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Tagadējie soda mēri ir niecīgi- „Jebkurš uzņēmējs secina, ka tā saukto melno brigāžu izmantošana un sods par šo likumpārkāpumu ir finansiāli daudz izdevīgāks nekā likuma normu ievērošana un nomaksa. Pat vēl vairāk- soda naudas apjoms, kas tiek piespriests vainīgajam uzņēmumam, zināmā mērā pat stimulē pārkāpt likumu. Piemēram, saskaņā ar VID datiem, šogad naudas sodus saņēmusi 155 darba devēji par kopējo summu 11,5 tūkstoši latu. Tātad- katram sodītajam darba devējam šis pārkāpums izmaksājis aptuveni 74 latus.”(Pēteris Dzirkals, Latvijas energoceltnieks valdes priekšsēdētāja vietnieks).

Cīņā pret ēnu ekonomiku valstij ir jāizstrādā speciāla programma, kura būtu orientēta gan uz tagadējo institūciju darbības uzlabošanu, gan uz attiecīgo likumu izmaiņu, gan uz pastiprinātu kontroli. Tajā pašā laikā būtu jāuzsāk kurss pretī uzņēmējvides uzlabošanai, atbalstot Latvijas jaunos mazos un vidējos uzņēmumus, radot tiem atbilstošus apstākļus godīgam biznesam.

Leave a Comment