Netiešo nodokļu loma ekonomikā

Ievads

Nodokļi ir neatņemama ikvienas valsts sastāvdaļa. Lai gan vairākums cilvēku atzīst nodokļu nepieciešamību, valsts nodokļu sistēma parasti tiek vairāk kritizēta nekā slavēta. Nevienam cilvēkam nepatīk maksāt nodokļus. Nodokļu maksāšana vai nemaksāšana atspoguļojas valsts ekonomikā, tirgus aktivitātēs, budžetā un sociālajā sfērā.

Jebkuras valsts budžeta galvenais ienākumu avots ir nodokli. Latvijas budžetā nodokļu ieņēmumi veido ap 80 % no kopējiem ieņēmumiem. Tas dod iespējas uzturēt un attīstīt valsts ekonomiku.

Tomēr valdības izdevumu segšana nav vienīga nodokļu funkcija. Dažreiz nodokļi pilda protekcionisma funkciju – aizsarga vietējo tirgu ražotājus no

o
o ārzemju konkurences.

Kā arī nodokli tiek izmantoti ka kaitīgo darbību aizkavētājs. Piemēram, akcīzes nodoklis ir uzlikts alkoholam un cigaretēm, lai atturētu iedzīvotājus no to lietošanas.

Darba mērķis ir izpētīt netiešo nodokļu lomu Latvijas ekonomikā.

Darba uzdevumi:

1) raksturot netiešos nodokļus Latvijā;

2) izanalizēt netiešo nodokļu lomu valsts budžetā un ekonomikā;

3) izanalizēt netiešo nodokļu ieņēmumu dinamiku;

4) izvērtēt nodokļu likumdošanas izmaiņu efektivitāti.

1. Netiešo nodokļu būtība un to veidi

Latvijā visi nodokļi iedalās tiešajos un netiešajos. Tie tiek aprēķināti un izmaksāti latos.

Netiešie nodokļi ir jaunāki nodokļi, jo daudzi no tiem ir saistīti ar da

a
arījumu un vērtību uzskaiti, iegrāmatošanu, atspoguļošanu dokumentos un norēķinos. Netiešo nodokļu aprēķināšana un iekasēšana ir vienkāršāka par tiešajiem nodokļiem. Apliekamais objekts šiem nodokļu veidiem ir preces, produkti un pakalpojumi. Šie nodokļi tiek pievienoti pie cenas un pircējs visu apmaksā.

Šajā sadaļā ti
i
iek izskatīti sekojoši netiešie nodokļi:

1) pievienotas vērtības nodoklis;

2) akcīzes nodoklis;

3) muitas nodoklis;

4) dabas resursu nodoklis;

5) izložu un azartspēļu nodoklis.

1.1. PIEVIENOTAS VĒRTĪBAS NODOKLIS

Pievienotās vērtības nodoklis ir galvenais patēriņa nodokļa veids. Mūsdienās tikai divās OECD valstīs, tas ir, ASV un Austrālijā vēl nepastāv pievienotās vērtības tipa nodokļi.

Līdz 1992. gada Latvijā spēkā esošais apgrozījuma nodoklis faktiski bija saglabājies no padomju laikiem (tas ir, kā iepriekš noteikta starpība starp ražošanas un patēriņa cenu).

1992. gadā izdarītie grozījumi apgrozījuma nodokļa likumā jau bija vērsti uz šā nodokļa veidošanu pēc pievienotās vērtības nodokļa principiem. Laikā no 1992. gada līdz 1994. gada l. jūnijam spēkā esošā apgrozījuma nodokļa likmes bija diferencētas: pamatlikrne – 12%, pazeminātā likme lauksaim¬niecības produktiem — 6%, vēlāk pamatlikrne – 18%, pazeminātā likme — 10%, bet no 1994. gada 1. jūnija vienota likme 18% (arī OECD valstis iesaka PVN piemērot vienotu likmi, lai nodrošinātu ražotāju un patērētāju iz
z
zvēles neitralitāti un vienkāršotu nodokļa administrēšanu). 1995. gadā tika pieņemts likums par pievienotās vērtības nodokli, kas aizstāja likumu par apgrozījuma nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa priekšrocības ir tas, ka šis nodoklis ir viegli iekasējams un administrējams (to dēvē par “neredzamo” nodokli), kā ari pieņemts uzskatīt, ka šis nodoklis mazāk bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt, pievienotās vērtības nodokļa trūkums ir tas, ka šis nodoklis ir sociāli netaisnīgs (reduktīvs), jo nodokļu slogs trūcīgajiem iedzīvotājiem ir lielāks kā turīgajiem iedzīvotājiem.

Ar nodokli apliekamās personas

Fiziskām vai juridiskajām personām un šā
ā
ādu personu grupām vai to pārstāvjiem ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja to ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10000 latu (jāreģistrējas l mēneša laikā no šīs summas sasniegšanas brīža).

Svarīgi, ka tikai reģistrētām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem”. Ievedot preces iekšzemē, nodokli jāmaksā gan apliekamām, gan neapliekamām personām.

Ar nodokli apliekamie darījumi

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

Ir svarīgi noteikt preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, lai varētu noteikt vai tā ir iekšzeme vai nē un varētu attiecīgi piemērot nodok|a likmi.

Vispārīgā gadījumā par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja adrese. Tomēr likumā ir arī atsevišķi izņēmumi. Piemēram, advokātu, revidentu, konsultantu, reklāmas u.c. pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka pēc pakalpojuma saņēmēja adreses, bet ar nekustāmo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta pēc vietas, kur atrodas īpašums.

1.tabula[6]

Iekšzemes jēdziena raksturojums

Iekšzeme ir tad, ja preču piegāde: Nav iekšzeme, ja preču piegāde:

Sākas iekšzemē → beidzas iekšzemē

Sākas iekšzemē → beidzas citā valstī

Sākas citā valstī → beidzas iekšzemē

Izņēmumi un atvieglojumi

1) pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanu), ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījumu vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāžu dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

8) līdz 2004. gada 30. aprīlim – medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē;

9) cilvēku orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes un cita veida azartspēles;

12) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģisko un rituālos pakalpojumus;

13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos pakalpojumus;

14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem;

b) siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu;

c) līdz 2004. gada 31. decembrim – siltumenerģiju;

d) dzīvojamo telpu īri;

15) specializētos produktus zīdaiņiem;

16) zinātniskos pētījumus;

17) finansiālos darījumus (tai skaitā kreditēšanu, naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām u.c.);

18) masu informācijas līdzekļus;

19) konsulāros pakalpojumus;

20) līdz 2004.gada 30.aprīlim – mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā

izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu

valodā, kā ari tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai;

21) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas, ja tās piegādā un izplata

Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;

22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus šo kooperatīvo

sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai;

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku

kopīgai lietošanai un apkopei;

23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota

nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

24) ugunsdrošības pakalpojumus;

25) pasta pakalpojumus, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu past¬-

markas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus;

26) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šiem mērķiem licencēti

pārvadātāji;

27) autoratlīdzību par autoru radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju

saņemto atlīdzību.

Nodokļa likme un taksācijas periods

Nodokļa likmi 18% apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības.

Līdz 2004. gada 30. aprīlim nodokļa likmi 9% apmērā piemēroja:

1) veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un

veterinārmedicīnas pakalpojumiem;

2) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm;

3) masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus);

4) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

5) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

6) kanalizācijas pakalpojumiem;

7) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pa¬

kalpojumiem.

No 2004- gada 1. maija nodokļa likmi 5% apmērā piemēro:

1) medikamentu piegādēm;

2) medicīnisko ierīču un medicīnas precu piegādēm, kas paredzētas

invalīdu un slimnieku personīgajai lietošanai;

3) veterināro medikamentu piegādēm;

4) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm;

5) grāmatu piegādēm;

6) masu informācijas līdzekļu piegādēm, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus un masu informācijas līdzekļus,

kuros reklāmas apjoms pārsniedz 50%;

7) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs

(viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās,

kempingos, tūrisma mītnēs);

8) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

9) kanalizācijas pakalpojumiem;

10) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas

pakalpojumiem.

Nodokļa likmi 0% apmērā nosaka šādām preču piegādēm un pakalpo¬jumiem:

1) preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kuru piegādes un snieg¬šanas vieta nav iekšzeme;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā;

3) pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, ka arī

preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta

apgādi un apkopi;

4) ostas maksām par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti starptautiskajā

satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glābšanas vai palīdzības

darbus jūrā;

5) ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem (saskaņā ar likuma 13. pantu);

6) uz paritātes principa – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti

ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam un minēto personu ģimenes locekļiem, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un to darbiniekiem;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu

palīdzības līdzekļiem;

8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Republikā nereģistrētai

ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi Latvijas Republikā preces,

saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Latvijas;

9) to preču piegādēm beznodokļu tirdzniecības veikaliem, kuras paredzētas tālākai realizācijai fiziskām personām, kas izbrauc no Latvijas

Republikas muitas teritorijas uz ārvalstīm;

10) starptautiskā transporta piegādēm un tā importam.

Pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periods ir kalendārais mēnesis.

Atbilstīgi Eiropas Savienības prasībām, pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmei ir jābūt vismaz 15%, bet samazinātās likmes nedrīkst būt mazākas par 6 procentiem.

Lai gan OECD valstis iesaka pievienotās vērtības nodoklim piemērot vienotu likmi, ka redzams 2. tabulā, arī daudzās Eiropas valstīs ir saglabājušas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes.[1]

2. tabula[1]

Pievienotās vērtības nodokļa likmes dažās OECD valstīs 2004. gadā

Valsts Nodokļa pamatlikme, % Pazeminātās likmes, % Paaugstinātās likmes, %

Japāna 3 — —

Šveice 6,5 2 —

Kanāda 7 0 —

Vācija 15 7 —

Lielbritānija 17,5 0/2,5/8 —

Itālija 19 4/10/16 —

Austrija 20 10/12 —

Francija 20,6 2,1/5,5 —

Beļģija 21 0/1/6/12 —

Somija 22 0/6/12/17 —

Dānija 25 — —

Turcija 15 1/8 23/40

1.2. AKCĪZES NODOKLIS

Akcīzes nodoklis ir otrs patēriņa nodokļa veids un bieži vien to sauc arī par selektīvo patēriņa nodokli.

Noteiktu preču veidu aplikšana ar nodokli ir saistīta ar vēsturiskām likumsakarībām. Dažās OECD valstīs ar akcīzes nodokli aplika tādas preces, kā, piemēram, cukuru, sāli, kafiju, tēju u.c., taču pakāpeniski 1965.— 1990. gadā nodoklis uz tādām precēm tika atcelts.

Akcīzes nodokļa iekasēšanas nepieciešamību pamatoto ar to, ka:

1) daudzu gadu laikā ir pierādījies, ka akcīzes nodoklis dod lielus un viegli iekasējamus ieņēmumus, no kuriem valdībai ir grūti at¬teikties. Tas it sevišķi attiecas uz alkoholisko dzērienu lietošanu, smēķēšanu, automašīnu un azartisko spēļu izmantošanu, jo pēc šīm precēm un pakalpojumiem ir liels pieprasījums, kas ir diezgan neelastīgs uz cenu izmaiņām, pie tam šīm precēm un pakalpo¬jumiem nav iespējams atrast lētākus aizvietotājproduktus;

2) tādu preču kā alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu un tādu pakalpojumu, kā, piemēram, azartspēles lietošana un izman¬tošana var kaitēt gan pašam patērētājam gan apkārtējiem cilvēkiem. Apliekot ar nodokļi šīs preces un pakalpojumus, palielinās to cena, kas var ierobežot šo preču un pakalpojumu patēriņu;

3) šā nodokļa ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu tādus valsts izdevumus, kas saistīti ar akcīzes nodokli apliekamo preču patēriņu,

piemēram, nodoklis no naftas produktiem tiek izmantots, lai segtu

ceļu remontdarbu izmaksas, bet nodoklis no alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un automašīnām, lai segtu izdevumus veselības aprūpei;

4) ar akcīzes nodokļa palīdzību var pārdalīt ienākumus starp turīgiem

un trūcīgiem iedzīvotājiem, piemēram, apliekot ar nodokli dārgas

automašīnas, kažokādu un juvelieru izstrādājumus, melnos ikrus u.c.

Patlaban Latvijā ir spēkā pieci atsevišķi likumi par akcīzes nodokli:

1) likums “Par akcīzes nodokli” (pieņemts 1999. gada 25. novembrī, stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī);

2) likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” (pieņemts

1997. gada 13. novembrī, stājas spēkā 1998. gada 1. janvāri;

3) likums “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” {pieņemts

1998. gada 29. oktobri, stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī);

4) likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” (pieņemts 1998. gada 29. oktobrī, stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī);

5) likums “Par akcīzes nodokli alum” (pieņemts 1999. gada 25.novembrī, stājās spēkā 2000. gada l, janvārī).

Nodokļa maksātāji

1) fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu grupas, kas akcīzes

preces (naftas produktus, tabakas izstrādājumus, alkoholiskos

dzērienus u.c.) ieved Latvijas Republikas teritorijā izlaišanai brīvam

apgrozījumam;

2) akcīzes preču noliktavu turētāji (likumā “Par akcīzes nodokli” •

akcīzes preču ražotnes turētāji);

3) citas personas saskaņā ar attiecīgo akcīzes nodokļa likumu.

Nodokļa objekts un likmes

Ar nodokli apliekamais objekts un likmes redzamas 3. tabulā[9] :

3.tabula[9]

Ar akcīzes nodokli apliekamais objekts un likmes 2004. gadā

Ar nodokli apliekamais objekts Likme, LVL

Alkoholiskajiem dzērieniem:

Vīnam par 100 litriem 30

Pārējiem raudzētiem dzērieniem par 100 litriem 30

Starpproduktiem (ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem) par 100 litriem 42

Starpproduktiem (ar absolūtā spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem) par 100 litriem 70

Spirtam par 100 litriem 550

Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem 550

Alum:

Ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpumprocentiem līdz 2,8 tilpumprocentiem par 100 litriem 3,3

Ar absolūtā spirta daudzumu virs 2,8 tilpumprocentiem līdz 4,0 tilpumprocentiem par 100 litriem 4,7

Ar absolūtā spirta daudzumu virs 4,0 tilpumprocentiem līdz 5,5 tilpumprocentiem par 100 litriem 6,4

Ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,5 tilpumprocentiem līdz 7,0 tilpumprocentiem par 100 litriem 8,1

Ar absolūtā spirta daudzumu virs 7,0 tilpumprocentiem par 100 litriem 42,0

Tabakas izstrādājumiem:

Cigāriem un cigarellām par 1000 cigāriem vai cigarellām 11,0

Cigaretēm no 01.01.2004. līdz 31.12.2004. 6,3 lati par 1000 cigaretēm + 6,1% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas

Smalki sagrieztai smēķējamai tabakai cigarešu uztīšanai par 1000 gramiem: līdz 30.06.2003. 16,6

no 01.07.2004. 18,3

Citai smēķējamai tabakai par 1000 gramiem 11,4

Naftas produktiem:

Svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem 160

Svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem 210

Petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem 100

Dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 litriem 100

Naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, izņemot dabasgāzi, par 1000 kilogramiem 50

Degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuru kolorimetriskais indekss ir mazāks par 2,0 un kinemātiskā viskozitāte 500 C ir mazāka par 25cSt, par 1000 litriem 100

Degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuru kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 500 C ir vienāda ar 25cSt vai lielāka, par 1000 kilogrāmiem

Parējām ar akcīzes nodokli apliekamām precēm:

Bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem 2

Kafijai par 100 kilogramiem 50

Vieglajiem automobiļiem:

 ne vecākiem par gadu

 gadu veciem

 2 gadus veciem

 3 gadus veciem

 4 gadus veciem

 5 līdz 7 gadus veciem

 8 gadus veciem

 9 gadus veciem

 10 gadus veciem

 11 gadus veciem

 12 gadus veciem

 13 gadus veciem

 14 gadus veciem

 15 gadus veciem

 16 gadus veciem

 17 gadus veciem

 18 gadus veciem

 19 līdz 25 gadus veciem

250

200

150

125

100

75

80

85

90

100

110

130

150

170

190

210

230

250

Motocikliem nodokli aprēķina pēc motocikla vecuma automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes, to reizinot ar 0,25

Atbrīvojumi un atvieglojumi

Atbilstīgi likumam “Par akcīzes nodokli” ar nodokli netiek aplikti:

1) vieglie automobiļi un motocikli, kas atbrīvoti no muitas un

pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem;

2) vieglie automobiļi un motocikli, kuru vecums pārsniedz 25 gadus;

3) vieglie automobiļi ar elektromotoru;

4) speciālie vieglie automobiļi (tai skaitā ātrās medicīnas palīdzības

vieglie automobiļi, dzīvojamiem vieglie automobīļi, vieglie katafalkautomobiļi);

5) nefasēti bezalkoholiskie dzērieni, kas izgatavoti sabiedriskas ēdi¬nāšanas uzņēmumā patērēšanai šajā uzņēmumā;

6) bezalkoholiskie dzērieni līdz 12 litriem un kafija līdi l kilogramam,

ko fiziskā persona ieved Latvijas muitas teritorijā savam patēriņam u.c.

Atbilstīgi likumam “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” ar nodokli netiek aplikti naftas produkti, kas tiek izmantoti:

1) tādu gaisa transportlīdzekļu (lidmašīnu u.c.) apgādei:

 kuri kursē starptautiskajā satiksmē;

 kurus Latvijas Republikā reģistrētas aviosabiedrības izmanto gaisa

pārvadājumos un speciālo darbu veikšanai Latvijas Republikā;

 kurus glābšanas dienesti izmanto avārijas un glābšanas, arī palī¬dzības darbiem;

 kuri nodrošina valsts aizsardzību.

2) tādu jūras transportlīdzekļu (kuģu u.tml.) apgādei:

 kuri kursē starptautiskajā satiksmē;

 kuri Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēti kā zvejas kuģi;

 kuri ir ārvalstu zvejas kuģi;

 kurus glābšanas dienesti izmanto avārijas un glābšanas, arī palī¬dzības darbiem;

 kuri nodrošina valsts aizsardzību;

 kuri veic kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

Likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” ir paredzēti arī nodokļa atvieglojumi:

1) lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas veic saimniecisko

darbību un kārto grāmatvedības uzskaiti — tiek atmaksāts nodoklis,

kas samaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu, rēķinot viena kalendārā

gada laikā 100 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā, patstāvīgā

lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotās zemes hek¬tāru;

2) juridiskajām personām — tiek atmaksāts samaksātais akcīzes

nodoklis par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuru kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 500 C ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka un kuri izmantoti siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Atbilstīgi likumam “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”

ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, ko fiziska persona ieved personiskajam patēriņam Latvijas Republikas muitas teritorijā (līdz 200 cigaretēm, līdz 20 cigāriem vai cigarellām, līdz 200 gramiem smēķējamās tabakas) u.c.

Atbilstīgi likumam “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” no nodokļa tiek atbrīvoti:

1) denaturēti alkoholiskie dzērieni;

2) spirts medicīnas, veterinārmedicīnas un farmaceitiskās rūpniecības

vajadzībām;

3) spirts zinātniskās pētniecības vajadzībām;

4) alkoholiskie dzērieni, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikas

teritorijā savam personiskajam patēriņam (vīns, raudzētie dzērieni,

dzirkstošais vīns un starpprodukti līdz 2 litriem un citi alkoholiskie

dzerieni līdz l litram) u.c.

Atbilstīgi likumam “Par akcīzes nodokli alum” ar nodokli neapliek alu, ko fiziskā persona ieved personiskajam patēri¬ņam Latvijas muitas teritorijā (līdz 5 litriem) u. c.[1]

1.3. MUITAS NODOKLIS

Ar muitas politikas palīdzību valdība valstī var realizēt protekcionisma (iekšējā tirgus aizsardzības) funkcijas vai atbalstīt brīvu tirdzniecību starp valstīm.

Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu, ar muitas politikas palīdzību realizē protekcionisma funkciju. Tas nozīmē, ka muitas nodokļa fiskālai lomai ir niecīga nozīme.

Muitu klasificē:

1) ievedmuita;

2) izvedmuita;

3) tranzītmuita.

Latvijā ar muitas politiku nodarbojas Muitas tarifu padome, kas ir speciāli izveidota valsts institūcija. Tā ierosina palielināt vai samazināt kādu muitas tarifu likmi (bieži vien tiek samazināta dažādu produktu ievedmuita, piemēram, pavasarī – sēklas produktiem). Tiek slēgti brīvās tirdzniecības līgumi.

Muitas tarifu likmes var iedalīt:

1) fiskālās — pamatmērķis palielināt budžeta ieņēmumus;

protekcionisma – kuras uzliek noteiktai produkcijai, lai aizsargātu

iekšzemes ražotāju. Tās trūkums ir tāds, ka tas samazina konku¬renci, kas savukārt var ietekmēt produkcijas kvalitāti;

2) preferenciālās (atvieglotas) – tās ir nedaudz samazinātas attiecībā pret

vidējo likmi, lai veicinātu importu;

3) antidempinga – tas nozīmē, ka kāda valsts subsidē savus ražotājus, lai tie varētu eksportēt savu produkciju par zemu cenu. Ja kāda cita valsts negrib veicināt šo eksportu, tad tā var uzlikt antidempinga likmi.

Nodokļu likmes, atkārībā no piemērošanas iedala šādi:

1) pamatlikme (faktiski augstākā likme);

2) likme vislielākās labvēlības režīma valstīm (piemēro precēm no šīm valstīm);

3) likme brīvās tirdzniecības režīma valstīm (piemēro precēm no šādām valstīm);

4) 0 % likme precēm no valstīm, kurām LR piešķīrusi vispārējo priekšrocību režīmu (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru un ķīmiski tīru saharozi cietā stāvoklī).

Ja likme ir %, tad jānosaka preces vērtība. Latvijas likumdošanā pastāv MK Noteikumi (no 31.12.1995.g.), kuri nosaka vairākas preču vērtību noteikšanas metodes gan importa gadījumiem, gan eksporta gadījumiem atsevišķi. Informācija par izvedamo preču un priekšmetu muitas vērtību ir visās muitas iestādēs.[1]

Atvieglojumi

Ievedamajām precēm likumā paredzētas vairāk kā 20 preču grupas, kuras ar nodokli neapliek. Galvenās no tām:

1) transportlīdzekļi, kuri veic reisus vai brauc personīgās darīšanās;

2) transportlīdzekļu komplektācijas un materiāltehniskās apgādes priekšmeti;

3) tranzītkravas;

4) humānās palīdzības sūtījumi utt.;

5) valstij vai pašvaldībai adresēti mantojumi, dāvinājumi un konfiscētās mantas;

6) fizisko personu mantotā manta un sadzīves priekšmeti, ja persona pārceļas uz dzīvi LR vai citā valstī;

7) speciālās pārtikas produkti bērniem;

8) apbalvojumi, laimesti u.c.;

9) izstāžu materiāli, paraugi, pētniecībai domātie materiāli utt.;

10) invalīdiem paredzētie piederumi;

11) grāmatas bibliotēkām un mācību iestādēm, kā arī citi priekšmeti u.c.

Iebraucot Latvijas Republikā, fiziskajām personām ir tiesības, nemaksājot muitas nodokli, pārvietot pāri Latvijas Republikas robežai nekomerciāliem nolūkiem preces, kuru ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 150 latus, turklāt vienāda nosaukuma preces – ne vairāk par trim vienībām vai bez daudzuma ierobežojuma, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latus. Preču mērvienības nosakāmas saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Par precēm un citiem priekšmetiem, kuru kopējā muitas vērtība vai daudzums pārsniedz likumā “Par muitas nodokļi (tarifiem)”, minēto muitas vērtību vai daudzumu, fiziskajai personai ir jāmaksā divas reizes lielāks muitas nodoklis, nekā noteikts attiecīgajā muitas nodokļa likmē.[6]

1.4. DABAS RESURSU NODOKLIS

Šis nodoklis ir samērā jauns un dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi un cilvēka veselībai kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, bīstamo atkritumu sadedzināšanu, ridioaktīvo atkritumu uzglabāšanu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā līdz to apglabāšanai un apglabāšanu, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.

Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā;

5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk – vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

6) ieved (importē) radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā.

Nodokļa likmes

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu.

Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.

Maksātājs nodokli aprēķina un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam. Nodokli par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu (importu) aprēķina un maksā saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.[7]

1. 5. Izložu un azartspēļu nodoklis

Izložu un azartspēļu nodokļa likums nosaka izložu un azartspēļu organizēšanas, uzturēšanas un to ierobežošanas noteikumus. Latvijā izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai ir nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Izloze vai azartspēle ir spēle, kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs.

Apliekamais objekts

Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs – uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Izložu un azartspēļu nodoklis ir papildus nodokļu nasta tiem uzņēmējiem, kuri darbojas spēļu biznesa jomā. Viņi no saviem ienākumiem vispirms samaksā šo nodokli un no atlikušās daļas, ja tāda ir, maksā vēl uzņēmuma ienākuma nodokli.[3]

Nodokļa likmes

No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis pēc šādām likmēm par katru kārtējo kalendāro gadu:

1) rulete (cilindriskā spēle) – par katru ruletes LVL l6500;

rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu

2) kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu – LVL 4000;

3) bingo (līdz 100 vietām)- LVL 11 000;

4) bingo (līdz 200 vietām}- LVL 16 500;

5) bingo (līdz 300 vietām) – LVL 22 000;

6) bingo (virs 300 vietām) – LVL 33 000;

7) totalizators vai derības – LVL 30 000;

8) videospēles un mehāniskie automāti – par katra LVL 600.

automāta kairu spēles vietu –

Azartspēļu nodoklis aprēķināms par katrā azartspēļu tiešās norises vietā esoša katra spēļu automāta katru spēles vietu un spēles galdu katru mēnesi, ieskaitot mēnesi, kurā spēļu automāts vai spēles galds uzstādīts vai demontēts, kā viena divpadsmitā daļa no minētajām nodokļa likmēm.

Veiksmes spēlei pa tālruni azartspēļu nodoklis ir 10 procenti no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Ja kalendāra mēneša laikā spēļu automāts vai spēles galds tiek pārvietots uz citu azartspēļu tiešās norises vietu, attiecīgajā mēnesī nodoklis aprēķināms proporcionāli par katru azartspēļu tiešās norises vietu.

Ar izložu nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi no biļešu realizācijas.

Izložu nodokli aprēķina pēc šādām likmēm no biļešu realizācijas:

1) izlozes – 8 procenti;

2) momentloterijas – 10 procenti.

Azartspēļu nodoklis maksājams katru mēnesi kā viena divpadsmitā daļa no gada kopējās nodokļa likmes.

Azartspēļu nodoklis par veiksmes spēli pa tālruni maksājams katru mēnesi atbilstoši veiksmes spēles pa tālruni organizēšanas ieņēmumiem.

Izložu nodoklis maksājams katru mēnesi atbilstoši biļešu realizācijas ieņēmumiem.

Izložu un azartspēļu nodokli maksā par iepriekšējo mēnesi līdz nākamā mēneša 15. datumam (ieskaitot).

Izložu un azartspēļu organizētāji 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli pārskata ceturksnī. Pārskata veidlapas un iesniegšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.[6]

2. Netiešie nodokļi valsts budžetā un ekonomikā.

Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valsts ieņēmumu un izdevumu kopums noteiktajā laika periodā. Galvenos valsts budžeta ieņēmumus veido tieši ieņēmumi no nodokļiem (skat. tabulu 4. )

4. tabula[2]

Valsts konsolidēta kopbudžeta ieņēmumu saraksts

tūkst. latu

Posteņu nosaukumi 1995.g. 2000.g. 2001.g. 2004.g. 2005.g.

Ieņēmumi pavisam 878938 1623006 1696897 1874049 2107435

tai skaitā:

Nodokļu ieņēmumi 774262 1373319 1452292 1598487 1782554

no tiem:

PVN 219969 337867 350572 383011 459201

Akcīzes nodoklis 35274 164037 160973 177506 212134

Muitas nodoklis 18294 14415 15340 15088 18779

Dabas resursu nodoklis 1511 10365 10537 10784 9813

Uzņēmuma ienākuma nodoklis 47543 73721 98417 109713 93939

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1334173 261161 283758 319537 367139

Īpašuma nodoklis 14952 4596 1282 228 2

Nekustamā īpašuma nodoklis ——– 38312 43760 46168 51724

Zemes nodoklis 10790 1300 1043 267 155

Sociālās apdroš. iemaksas 289177 466370 481279 528822 561897

Pārējie nodokļu ieņēmumi 3579 1175 5331 7363 7772

Nenodokļu ieņēmumi 36794 234727 232694 260313 311692

Citu valdības līmeņu maksājumi un norēķini 67882 2031 1718 3507 4752

Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi ——- 12930 10193 11743 8436

Lielāku daļu no nodokļu maksājumiem valsts budžetā veido netiešie nodokļi, it īpaši pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas ir redzams tabulā 3 . Vismazākais netiešu nodokļu devums budžetā bija 1995.gadā.Tas ir saistīts ar Krievijas krīzes izpausmēm. Tajā gadā visi radītāji bija vizmazākie salīdzinot ar parējiem pārskata gadiem.Pēc 1995.gada parādījas tendence uz radītāju pieaugumu.

Lieta ir tāda, kā netiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Netiešo nodokļu īpatnība ir tā, ka šos nodokļus pilnībā “pārnes” uz patērētāju, ietverot nodokli patēriņa preces vai pakalpojuma pārdošanas cenā. Savukārt, tiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju. No tā izriet, ka netiešos nodokļus nākas maksāt visiem iedzīvotājiem ,kad tie iepērkas, bet tiešos nodokļus maksā pašu nodokļu maksātāji. Tieši tāpēc, kad valsts budžetai nepietiek līdzekļu, pieņem lēmumu palielināt netiešo nodokļu slogu. Pie tam šie nodokļi ir viegli iekasējami. Iznāk ka netiešie nodokļi ir sociāli netaisnīgi, jo nodokļu slogs turīgajiem iedzīvotājiem ir mazāks nekā trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Augstas nodokļu likmes nesekmē ekonomisko attīstību. To var secināt no zināmās “Laffera līknes”(1.attēls)

Palielinot nodokļu lik¬mes, pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Taču ir kāds lūzuma punkts (max), kad, turpinot palielināt nodokļu likmes, nodokļu ieņē¬mumi samazinās.

Nodokļu ieņēmumi

Iemesli, kuri ietekmē uz nodokļu ieņēmumu samazināšanu:

1) samazinās ražošana;

2) pieaug ēnu ekonomikas sektors.

Nodokļu likmes

1. att. Laffera līkne[1]

Pieaugot nodokļu likmēm uzņēmēji sāk meklēt ceļus, kā izvairīties no nodokļu maksājumiem. Ja nodokļu maksājumi ir ļoti lieli un to likmes ir samērā augstas , tad pieaug ražošanas izdevumi . Augsts nodokļu slogs izraisa tādu parādību kā “ēnu ekonomiku”

“Ēnu ekonomikas” izpausmes ir :

1) nelikumīga preču ievešana valstī, izvairoties no muitas, akcīzes , dabas resursu un pievienotas vērtības nodokļiem, jo tieši šos nodokļus maksā uzreiz muitas zonā ievedot preces Latvijas republikā;

2) dubultgrāmatvedības eksistēšana;

3) nelikumīgas ražotnes izveide, piemēram spirta un alkohola ražošana. Pie tam šāda veida ražošana ir bīstama ar to, ka netiek ievēroti likumos noteikti standarti. Preces tiek ražotas nekvalitatīvas;

4) attiecīgi dabas resursu nodoklim tiek izveidoti nelikumīgas bīstamo kravu izgāztuves, kas savukārt negatīvi ietekmē uz apkārtējo vidi un ekoloģisko situāciju.

Šīs parādības ļoti ietekmē uz valsts ekonomiku. Tieši šo parādību eksistēšana samazina nodokļu maksājumu lielumu valsts budžetā. Problemātiski ir tas, ka neviens nevar aprēķināt valsts budžeta zaudējumus no “ēnu ekonomikas” sektora, bet pieņem ka to lielums ir ļoti liels.

5. Tabula[9]

Nodokļu ieņēmumi 1995. – 2005.gadā

(% no iekšzemes kopprodukta)

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Nodokļu ieņēmumi

t.sk. 33,9 33,7 34,6 36,4 34,3 31,7 30,6 31,6 30,1 29,5 29,3

Tiešie nodokļi 21,3 20,2 21,0 21,9 21,4 19,4 19,2 19,9 18,5 18,0 17,8

Netiešie nodokļi 12,4 13,3 13,2 14,1 12,5 11,9 11,1 11,3 11,3 11,2 11,1

Pārējie nodokļi 0,2 0,2 0,4 0,4 0,4 0,4 0,4 0,4 0,4 0,3 0,3

5.tabulā ir parādīta nodokļu ieņēmumu dinamika 1995. – 2005. gadā procentos no iekšzemes kopprodukta. No šis tabulas var redzēt, ka netiešo nodokļu loma ieņēmumos katru gadu samazinās. 1998.gadā bija maksimālais netiešo nodokļu devums ieņēmumos un tas bija 14,1 % no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinot netiešo nodokļu devumu 2000.gadā un 2005.gadā, var secināt, ka tas samazinājas par 0,8 % 2005.gadā un sastādīja 11,1 % no IKP. Savukārt, šis radītājs ir viszemākais periodā 1995.-2005.g.

Kopš 1995.gada jūtami palielinājies akcīzes nodokļa īpatsvars, kas izskaidrojams ar jaunās akcīzes nodokļu sistēmas ieviešanu, sākot ar 1998.gadu. Pēdējo gadu laikā gan vērojama tendence nostabilizēties šim īpatsvaram, kas būtu skaidrojams ar akcīzes nodokļu sistēmas nostabilizēšanos kopumā. Pievienotās vērtības īpatsvara samazināšanos jāskaidro ar liberālāku normu ieviešanu likumdošanā saistībā ar ES prasību izpildi, īpaši izceļot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību paplašināšanu, kas rada augsni arī krāpniecisko shēmu īstenošanai valstī (skat.2.attēlu).[9]

2.attēls. Netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā [9]

Netiešo nodokļu ieņēmumu tendence, sākot ar 1995.gadu, kad tika ieviests pievienotās vērtības nodoklis, rāda, ka šī nodokļu ieņēmumi ar katru gadu pieaug (skat. 3.attēlu). Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmēja un arī joprojām ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjomu pieaugums. Kā vēl vienu ietekmējošo faktoru var minēt akcīzes nodokļa likmju palielinājumu, jo palielinoties akcīzes nodokļu likmēm, ir vērojama arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielinājums.

Kā sliktāko netiešo nodokļu ieņēmumu gadu var minēt 1999.gadu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms šajā gadā saglabājās 1998.gada līmenī, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās. Sākot ar 2000.gadu, sākotnējā netiešo nodokļu ieņēmumu tendence saglabājās, t.i., netiešo nodokļu ieņēmumi pieaug. Ņemot vērā, ka netiešie nodokļi ir patēriņa nodokļi, turpmākajos gados to ieņēmumu palielinājums varētu tikt saistīts ar nodokļu iekasēšanas uzlabošanos, kā arī ar mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjomu pieaugumu un daļēji ar akcīzes nodokļa cigaretēm palielinājumu. Pēdējais minētais faktors būtiski nepalielinās pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, jo šīs likmes ieviešana būs pakāpeniska un līdz ar to nav gaidāms straujš nodokļu ieņēmumu palielinājums.

3.attēls. Netiešo nodokļu ieņēmumi, milj. latu

Kopš akcīzes nodokļu saskaņošanas uzsākšanas ar Eiropas Savienības prasībām 1997.gadā ir būtiski paplašinājies akcīzes nodokļa objektu loks, kā arī pakāpeniski ir pieaugušas akcīzes nodokļa likmes. Akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmē arī tādi apstākļi kā iedzīvotāju pirktspēja un akcīzes preču patēriņa struktūra.

4.attēls. Akcīzes nodokļu ieņēmumu struktūra 2004.gadā

Akcīzes nodokļa ieņēmumos lielāko daļu tradicionāli veido ieņēmumi no naftas produktiem, kas ir vairāk kā puse no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Nākamie lielākie ieņēmumi ir attiecīgi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un pārējām akcīzes precēm (skat.4.attēlu).

Samazināto PVN likmi piemēros apkurei, elektrības un gāzes piegādēm

Valdība 11.05.2006.g. vienojās, ka no šā gada 1. jūlija pazemināto 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemēros apkurei, bet no nākamā gada sākuma – elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī mājokļu remonta un frizieru pakalpojumiem.

Šādus ierosinājumus izteica valdības izveidotā darba grupa, kurai pēc Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmes bija jāmeklē risinājums pazeminātās PVN likmes piemērošanai Latvijā.

Izrēķināts, ka pazeminātās PVN likmes piemērošana valsts budžeta ieņēmumus samazinātu par 18 miljoniem latu, bet inflāciju – par 0,46 procentpunktiem.

Pazeminātās PVN likmes ietekme uz apkures tarifiem katrā pašvaldībā ir atšķirīga. Piemēram, ar 5% likmi, pēc darba grupas rīcībā esošās informācijas, vislielākais tarifa samazinājums būtu Rīgā un Olainē – par 8%, bet citās pašvaldībās tas varētu nebūt tik būtisks, piemēram, Cesvainē – par 0,6%, Lubānā – par 0,8%.

Darba grupa gan norāda, ka, neskatoties uz PVN pazeminātās likmes ieviešanu, turpmākajos gados siltumenerģijas piegādes cenas varētu turpināt pieaugt citu faktoru dēļ, piemēram, energoresursu iepirkumu cenu rezultātā.

Ņemot vērā PVN iespējamās izmaiņas siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī pieaugušos elektroenerģijas un dabasgāzes tarifus, pēc darba grupas secinājumiem, būtu jāizskata arī iespēja turpmāk piemērot pazemināto likmi elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem.

Patlaban Latvijā elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, tāpat kā visiem patērētājiem, tiek piemērota PVN standartlikme – 18%.

Darba grupa norāda, ka pazeminātās nodokļa likmes piemērošana iedzīvotājiem mazinās maksājumus par elektroenerģiju un dabasgāzi.

Pazeminātās likmes piemērošana ierobežotu inflācijas pieaugumu. Piemēram, elektroenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem samazinātos par 11%, patēriņa cenu indeksu samazinot par 0,24 procentpunktiem. Dabasgāzes galatarifs samazinātos arī par 11%, samazinot patēriņa cenu indeksu par 0,07 procentpunktiem.

ES finanšu ministru lēmums pazemināto PVN likmi ļauj piemērot arī atsevišķiem darbietilpīgiem pakalpojumiem, piemēram, maziem labošanas darbiem divriteņiem, apaviem un ādas izstrādājumiem, apģērbam un mājsaimniecības tekstilijām, privātu mājokļu remontam, logu un privātu mājsaimniecību tīrīšanai, mājas aprūpes pakalpojumiem, frizieru pakalpojumiem.

Izvērtējot iespējamo PVN pazemināto likmju piemērošanu darbietilpīgiem pakalpojumiem, darba grupā secināts, ka to varētu piemērot privātu mājokļu remontu pakalpojumiem un frizieru pakalpojumiem.

Pēc Latvijas Skaistumkopšanas nozares asociācijas sniegtās informācijas, pazeminātās PVN likmes piemērošana frizieru pakalpojumu cenas tieši neietekmētu, taču kopumā veicinātu nozares attīstību. Valsts budžeta ieņēmumus pazeminātā nodokļa likme frizieru pakalpojumiem mazinātu par 1,1 miljonu latu.

Pēc Latvijas Amatniecības kameras pārstāvju sniegtās informācijas, arī privātu mājokļu remonta pakalpojumu grupā būtu ļoti grūti noteikt tiešu PVN pazeminātās likmes piemērošanas ietekmi. [6]

Secinājumi

1) Nodoklis ir likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājams par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Latvijā ir divu veidu nodokļi: tiešie un netiešie nodokļi. Netiešie nodokļi ir tie nodokļi, kas tiek iekļauti preču cenās un ietverto preces cenā nodokli maksā pircējs atdodot to pārdevējam, kas savukārt nodokli maksā valsts budžetā.

2) Latvijas nodokļu sistēmā netiešos nodokļus veido:

 pievienotas vērtības nodoklis,

 akcīzes nodoklis,

 muitas nodoklis,

 dabas resursu nodoklis,

 izložu un azartspēļu nodoklis.

3) Pēdējos gados valsts fiskālā politika ir vērsta uz netiešo nodokļu īpatsvaru palielināšanu kopējos budžeta ieņēmumos. 1995.gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 12 %, 2005. gadā – 13,3 %. Šāda veida tendences atbilst ES prasībām. Savukārt netiešie nodokļi ir viegli administrējami un tos nākas maksāt visiem valsts iedzīvotājiem iepērkoties.

4) Pārāk lielais nodokļu slogs Latvijā veicina “ēnu ekonomikas” attīstību. Lai gan pastāv dažādi nodokļu atvieglojumi, tomēr Latvijas iedzīvotāji ir samērā nabadzīgi un nodokļu palielināšana tikai sekmē kontrabandas preču lielāku noietu.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Kodoliņa I. Nodokļi Latvijā 2004: mācību grāmata / R:Turība, 2004.

2. Latvijas Statistikas Gadagrāmata. 2005.g. / Rīga

3. Lukašina O. Nodokļi Latvijā: / R: Mērkurijs LAT, 2002. – 263lpp.

4. Gods U. Makroekonomika: mācību grāmata / R: Turība,2002.–349lpp.

5. www.vid.lv

6. www.financenet.lv;

7. www.csb.gov.lv

8. www.likumi.lv

9. www.vid.gov.lv

10. www.vgk.lv

Leave a Comment