..Peru..
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Peru atrodas Dienvidamerikas rietumos un valsts rietumu krastu apskalo Klusais okeāns. Peru kaimiņvalstis ir Ekvadora, Kolumbija, Brazīlija, Bolīvija un Čīle.
Pēc iedzīvotāju skaita Peru ir viena no lielākajām Dienvidamerikas valstīm.
Tajā ir Andu grēda un plakankalņu josla, bet austrumu daļā – mitrie tropiskie meži. Vairums iedzīvotāju ir ļoti trūcīgi un dzīvo fermās kalnos vai arī strādā plantācijās, kur eksportam audzē kafijas pupiņas, cukurniedres un kokvilnu.
Andos uz robežas starp Peru un Bolīviju atrodas Titikakas ezers– lielākais augstkalnu ezers pasaulē. Dažviet ezers ir 180 m un pat 300 m dziļš. Pa ezeru kursē lieli kuģi, bet vietējie ļaudis no niedrēm būvē tradicionālās zvejas laivas. Peru ir 12 000 dažādu izmēru ezeri un 262 dažādu upju baseinu.
Galvaspilsēta un tās koordinātes
Galvaspilsēta ir Lima. 78°ZP; 13°AG
Reljefs un derīgie izrakteņi
Derīgie izrakteņi ir polimetāliskās r., vara r., nedaudz ir arī alvas r.
Peru ir izteikti kalnains reljefs.
Klimata joslas un dabas zonas
Peru nav viena veida klimats – tuksneši, džungļi, kalnu ciemati un piekrastes pilsētas ir dažādu dabas spēku ietekmēti. Lietus sezona ir jūnijs – septembris Limā un novembris – marts kalnos. Ziemeļu un dienvidu augstienēs lietus sezona ir oktobris – aprīlis. Gar Amazoni ir vienmēr karsts un mitrs. Piekrastē ir sauss un mērens klimats, Andos no mērena līdz aukstam laikam.
Iedzīvotāju nodarbošanās
Audzē liellopus, lamas, aitas.. Mežos tiek sagatavoti kokmateriāli, iegūts kaučuks, sveķi, ārstniecības augi.
Valodas, rases un reliģijas
Oficiālā valoda: Peru ir divas oficiālās valodas – spāņu un iezemiešu kečvu. Spāņu valodu lieto valdībā un mēdijos, kā arī izglītībā un tirdzniecībā. Amerindiāņi, kas dzīvo Andu augstienēs runā kečvu valodā.
Reliģija: Kristietība 89%
Iedzīvotāju skaits
Iedzīvotāju skaits: 28.65 milj.
Kādas problēmas šajā valstī ir ļoti aktuālas
Neliela nianse: Peru praktiski netiek ievērots visu veidu transporta saraksts, tāpēc uz pārsēšanos lidmašīnā ieteicams ieplānot laicīgi izmantojot vilcienu un tāpat vajadzētu ierēķināt kādu papildus laiku katram gadījumam.
Papildinformācija…
Valūta: No 1991. gada jūlija oficiālā valūta ir jaunais sol. Apgrozībā ir pieejamas 10, 20, 50, 100 sol banknotes un monētās – 0,10; 0,20; 0,50; 1; 2; 5 sol.
Pilsētā un rajonos ir arī iespēja norēķināties gan dolāros, gan ar kredītkartēm, kas ir pasulē pieņemts norēķināšanās veids (milzīgos veikalos un viesnīcās), toties provincēs tas nav iespējams. Valūtu iespējams apmainīt maiņas punktos, lidostās un bankās.
Nav ieteicams maiņu veikt uz ielas (daudz krāpnieku). Dzeramnauda (aptuveni 10% no cenas) bāros, restorānos, frizētavās un viesnīcās tā jau ir iekļauta cenā
Politiskā sistēma: Valsts galva – prezidents, ievēlēts uz 5 gadiem. Viņš savā kārtībā ieceļ ministrus. Galējais lēmums pieder vienpalātas kongresam, kurā darbojas 120 kongresmeņi. Kongresa pilnvaras termiņš – 5 gadi. Izpildvara atrodas republikas prezidenta un ministru rokās. Tiesu vara pieder Augstākajai Tiesai un tiesu varām atsevišķos rajonos.
Laiks: atpaliek no Rīgas laika par 7 stundām.
Valsts iekārta: Republika
Naudas vienība: Sols = 100 sentimo
Nacionālā virtuve: Peruiešu virtuve ir viena no labākajām Dienvidamerikā un ir pazīstama ne tikai pēc tās izsmalcinātas garšas, bet arī pēc tās dažādības un spējas apvienot dažādu laiku un kultūru ietekmi. Pateicoties trīs reģioniem un okeānam Peru ir tirgu, kas piedāvā svaigus produktus, pārpilnība. Peruiešu kulinārijas vēstures aizsākumi ir meklējami inku un pirms-inku laikā. Peru ir daudz austrumniecisko restorānu. Valstī ir vairāk nekā 2000 ķīniešu restorānu, kurus sauc par “chifas”.
Vēsture: Pirmie Peru iedzīvotāji bija mednieki-vācēji, kas dzīvoja Peru piekrastes alās. Līdz 15.gs pirmajai pusei Inku impērija kontrolēja lielāko valsts daļu. 1525.gadā inku valsts bija visaugstāk attīstīta, tās teritorija pletās vairāk nekā 3200 km garumā gar Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrasti. Pēc inku valdnieka nāves, valstī sākās pilsoņu karš starp diviem pretendentiem uz troni. Kad 1532.gadā ieradās neliela spāņu iekarotāju vienība, tā ieraudzīja pilnīgi izpostītu zemi. Spāņi drīz vien uzvarēja inkus, un jau 1533.gadā inku valsts bija spāņu rokās. 1535.gadā Fransisko Pizarro nodibināja Limu. Peru palika lojāla Spānijai līdz 1824.gadam, kad valsti atbrīvoja venecuēlietis Simons Bolivars un argentīnietis Jose de San Martins. 1879.gadā Spānija atdzina Peru par patstāvīgu valsti. 1879 – 1884 notika robežkari starp Peru, Čīli un Bolīviju. Valstu nesaskaņas par robežām noveda pie īsiem bruņotiem konfliktiem 1981. un 1995. gadu sākumā, bet 1998.gadā Peru un Ekvadoras valdība parakstīja vēsturisku miera līgumu un nozīmēja robežas.1999.gada beigās Peru un Čīle līdzīgi beidzot īstenoja 1929.gada vienošanos par robežām.
Iedzīvotāji:Apmēram 24,5 milj. Iedzīvotāji, no kuriem 45% kečua un aimari, 37% metisovi, 15% eiropieši un apmēram 3% japāņi, ķīnieši un citas Āzijas nācijas. Selva – indiešu iedzīvotāju apmešanās vieta, kas pieder dažādām valodu grupām (arābu, pano, tupi – guarani utt.), mācību materiālos var atrast uzskaitītas vairāk nekā 700 ciltis no gints grupām, taču faktiskais skaits nevienam nav zināms.
Valoda: Spāņu, Kečua (valsts valodas), angļu.
Reliģija: Romas katoļu ticība.
Ģeogrāfija: Valsts Dienvidamerikas rietumos, viena no lielākajām valstīm Latīņamerikā. Ziemeļos robežojās ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos – ar Brazīliju un Bolīviju, dienvidos ar Čīli. Ievērojamu zemes daļu pārklāj Peruiešu Andu kalnu grēdas (augstākā virsotne – Uaskan – 6768 m), kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem un lietus tropiskie meži Amazones ielejā. Rietumos šaurā līnijā stiepjās Kosta – piekraste, kuru apskalo Klusais okeāns, tuksneša krasta puses līnija, kuras platums ir no 80 – 150 km. Serri kalnu pakājē nelielajā Laurikoča ezerā sāk tecēt pasaules ūdens bagātīgākā upe – Amazone. Kopējā platība – 1,28 mlj. km².
Klimats: Pārejošs no tropiskā austrumos līdz tropiski kalnainam rietumos. Vidējā mēneša temperatūra piekrastē – +15° – +25°C, Andos no +5° – + 16°C. Nokrišņu daudzums no 700 līdz 30000 mm/gadā.
Piejūras pusē (Kostā) lietus vietā dažkārt krīt smalka krusa, kuras īstais nosaukums ir “garua”.
Augstās Peru okeana plūsmas samazina gada vidējo gaisa temperatūru piekrastē vidēji līdz +6°C.
Andu grēdas rada nepārsniedzamu barjeru okeāna okeāna gaisa masām, kā rezultātā rodas kontrasts starp tuksnešaino slīpumu Klusā okeāna piekrastē un slīpumu uz Atlantikas pusi, kas pārklāts ar mežu.
Līdz 3500 m augstumam ir mērena temperatūra, nav ne sals, ne karstums, jau augstāk sākas “puni” zona (“auksta vieta”), kurā raksturīgs retināts gaiss, zemas temperatūras (augstienēs virs 4100 m, tā neceļās augstāk par 0°C) un strauja diennakts temperatūras maiņa (dienā dažkārt līdz +20°C, naktī sals līdz -12°C).
Gada vidējā temperatūra 4500 m augstumā ir tikai +2°C. Selvas klimats ir mitrs, tropisks, ar lielu nokrišņu daudzumu. Gada vidējā temperatūra +25°C – 28°C. No novembra līdz martam – lietus sezona.
Iebraukšanas noteikumi: Peru vīza Latvijas pilsoniem vairs nav vajadzīga. Bērniem rekomendējama vakcinācija.