Neverbālās saskarsmes etniskās īpatnības (Japāņi rietumnieku skatījumā)

RĒZEKNES AUGSTSKOLA

INŽENIERU FAKULTĀTE

Referāts

Saskarsme un profesionālā ētika

NEVERBĀLĀS SASKARSMES ETNISKĀS ĪPATNĪBAS

Japāņi rietumnieku skatījumā

Augstākās profesionālās izglītības

studiju programmas “Inženieris programmētājs”

1.kursa studente

************

Stud***********

Lektors ***************

Rēzekne

2004

SATURS

1. Vispārējas ziņas par japāņu neverbālās komunikācijas īpatnībām 3.lpp.

2. Roku žesti 5.lpp.

3. Sejas izteiksmes, ķermeņa žesti 8.lpp.

4. Izmantotā literatūra 12.lpp.

“Neverbālā saskarsme ir definēta kā saskarsme, kas nepaļaujas uz verbālo saturu.”(Miyake, 1995) Neverbālā saskarsme mums pauž daudz precīzāku informāciju nekā verbālā. Kāda paruna vēsta: “Acs pasaka daudz vairāk nekā mute.” Saskaņā ar pētījumiem ASV (Okabe,1988), vārdi spēj izteikt tikai 35% saskarsmes jēgas. No otras puses, 65% saskarsmes notiek ar neverbālās komunikācijas palīdzību. Ja šā

ā
āds pētījums tiktu veikts Japānā, kas tiek saukta par “Klusuma kultūru”, neverbālās saskarsmes procentu daudzums būtu daudz lielāks.

Tika veikts sejas izteiksmju precizitātes (izteiksmīguma) pētījums (Matsumoto, 1985), tika izpētītas sešas emocijas: dusmas, riebums, bailes, laime, skumjas un pārsteigums.

1.tabula

Dusmas Laime Riebums Bailes Skumjas Pārsteigums

Japāna 5.1 7.9 6.0 4.4 5.8 7.4

ASV 7.2 7.8 6.0 6.5 7.4 7.4

Perfekts punktu skaits ir 8. Jo lielāks cipars, jo vieglāk ir izprast cilvēku izjūtas no viņu sejas izteiksmēm. Sejas izteiksmju precizitātes pētījuma rezultāti atklāj, ka japāņi sliktāk orientējas sejas izteiksmju tulkošanā. Tāpat varētu teikt, ka japāņi nepietiekoši izrāda savas emocijas. Re

e
ezultāti liecina arī, ka pozitīvās emocijas (laime, pārsteigums) japāņi un amerikāņi izrāda vienlīdz izteikti, toties negatīvās emocijas (dusmas, riebums, bailes, skumjas) japāņi izrāda daudz mazākā pakāpē. Japāņiem ir tendence paļauties uz neverbālās saskarsmes izteiksmes līdzekļiem, kad viņiem ir jārunā par em
m
mocionālām, garīgām lietām, kā arī par visām lietām, par kurām viņi nevēlētos runāt. Japāņi secina, par ko cilvēks grib runāt, no viņa sejas izteiksmes. Saskarsme domu līmenī, pašiem paliekot klusumā, ir japāņu ideālās saskarsmes paraugs (Higuchi).

Japānā klusums ir tikpat svarīgs kā saruna. Tas ir brīdis, lai saprastu, kas tikko tika pateikts, lai pārdomātu, lai rastu vislabāko atbildi, lai atbilde būtu pārdomāta un nesasteigta. Rietumos klusums tiek uzskatīts par savādu brīdi un mēs mēģinām maskēt šo nepatīkamo sajūtu ar vārdiem.

Japāņu tieksme izmantot rūpīgi izvēlētas delikātas kustības ir nepieciešamības radīta, jo šajās mazajās kalnainajās salās dzīvo 125 miljoni cilvēku. Pārblīvētības grūtības ir izvērtušās par estētisku kultūru radīt skaistumu mazās vietās. Japānu dzīvesvietas un sabiedriskās vietas parasti ir pārblīvētas. Cilvēki dala telpu ar
r
r citiem nepārtraukti mājās, darbā, rotaļājoties. Ir biedējoši viegli fiziski pārkāpt citas personas privāto telpu, tāpēc japāņi dara visu, kas vien ir viņu spēkos, lai no tā izvairītos. Japāņi ir audzināti vidē, kas neatbalsta uzmācīgu un “skaļu” izturēšanos sabiedrībā. Lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, viņi tiecas turēt savas rokas, pēdas, elkoņus un ceļgalus pēc iespējas tuvāk augumam. Būt pieklājīgam, rezervētam un uzmanīgam pret sava un citu cilvēku ķermeņu kustībām it neatņemama japāņa sastāvdaļa. Uz āru vērstas rokas parasti liecina pa
a
ar kaut ko, un tāpēc ārzemnieku ķermeņa nepiespiestās, “vaļīgās” pozas ar komforti uz āru vērstiem locekļiem izskatās drīzāk agresīvas un iedomīgas. Ārzemnieki, kas pirmo reizi ieradušies Japānā, bieži netīšām izsauc apkārtējo cilvēku dusmas sabiedriskās vietās, pateicoties sava ķermeņa kustībām.

Fiziskās izturēšanās kods eksistē gandrīz visur Japānā. Cilvēki pārsvarā nerunā skaļā balsī, neaizskar viens otru (izņemot, ja ir spiesti to darīt, piemēram, pārpildītā satiksmes līdzeklī), un nekādos citādos veidos nemēdz traucēt apkārtējos sabiedriskās vietās. Japāņi svešinieku vidū izturas atsvešināti un rezervēti. Protams, tas ātri var mainīties, tiklīdz tie vairs nav svešinieki, bet kāda paziņu vai draugu grupa (klases biedri, kolēģi utt.). Tomēr pat draugu starpā ir nerakstīti likumi, kas ir jāievēro, kodekss, kas nosaka, ko tu vari darīt ar savām rokām un kājām un ko – nē. Bērniem, īpaši zēniem, ir atļauts sabiedrībā izturēties brīvi līdz tam vecumam, kamēr viņi iestājas skolā, no šī brīža gan skolotāji, gan vienaudži uzspiedīs pielāgošanos grupas noteikumiem. Pat bosozoku (pusaudžu vecuma motociklistu apvienības) un yakuza (organizētās gangsteru apvienības) vidēs ir strikti noteiktas uzvedības normas, bieži vien daudz stingrākas nekā parastās sabiedrības normas (lai gan bieži vien tās ir sabiedrības normu komiskas parodijas).

Roku žestu ir ļoti daudz un tie ir noderīgi, it īpaši, kad ir kāda ziņa, kas jānodod bez apkārtējo uzmanības pievēršanas. Vīrieši izmanto roku žestus biežāk nekā sievietes, lai gan tas ir atkarīgs no tā, kurš vēro. Turpmāk uzskaitītas izplatītākie roku žesti pēc to izmantošanas biežuma.

Roku žesti

1.att. ‘Panāc šurp’ (Chotto.oide)

Lai gan šis žests (1.att.) atgādina Rietumnieciskā stila atvadīšanos, tas tiek izmantots, lai pasauktu pie sevis kādu, kas atrodas blakus. Kustinot plaukstas locītavu, jāmāj ar četriem pirkstiem tās personas virzienā, kuras uzmanību jūs vēlaties pievērst. Šo žestu nav ieteicams izmantot, lai piesauktu augstākstāvošos, tomēr tiek uzskatīts – labāk izmantot šo žestu, nekā kliegt.

2. att. ‘Uz redzēšanos!’ 3. att. “Nē” 4. att. ‘Atvainojiet’ (Sumimasen)

2. attēlā redzamais žests nozīmē ‘Uz redzēšanos!” (bieži pavadīts ar aizlienēto no angļu valodas “bye-bye”) Pirksti pilnībā izstiepti, roka kustas uz kreiso un labo pusi ātri.

3. attēlā redzamais žests nozīmē atteikumu. Īkšķis vērsts pret seju, īsi rokas vēzieni uz labo un kreiso pusi, it kā atgaiņājot kādu kukaini. Atkarībā no situācijas, var būt dažādas nozīmes (nē, ne es; nē, paldies; utt.).

4. attēlā redzamo žestu izmanto, kad iejaucas divu cilvēku sarunā, jebšu kā vispārēju atvainošanos. Atvasināts no budistu svētīšanas žesta, līdzīgs sasveicināšanās kustībai Dienvidāzijā, tikai izpildāms ar vienu roku. Delna izstiepta, īkšķis netālu no deguna, īsi vēzieni uz augšu un leju, acis vērstas lejup.

5.att. Rakstīt Kanji 6.att. Miers/Uzvaras simbols

5. attēlā redzamais žests – rakstīt Kanji (ķīniešu simbolus) ir skaļas domāšanas veids, veids, kā izrunāt sūtījumu – japāņi bieži raksta ar pirkstu uz delnas vai gaisā. Vizualizējot rakstu zīmes, tas palīdz noskaidrot, kura rakstu zīme no vairākām ar vienādu skanējumu tika domāta.

“Uzvaras simbols” (6.att.) – retos gadījumos var tikt izmantots ar nozīmi “Miers” (Peace), it kā sakot “es negribēju tevi sadusmot”, tomēr biežāk šis simbols tiek izmantots kā draisks žests, pozējot fotouzņēmumiem, kamerai. Bieži tiek izmantots arī kā panākumu apliecināšanas žests, kā, piemēram, grūta uzdevuma atrisināšana. Dažkārt tiek arī izmantots, lai sasveicinātos ar ārzemniekiem.

7. att. Jan-Ken (Izvēle)

Šī ir pirmā spēle, kas tiek iemācīta bērniem (līdzīga rotaļai “Akmens – šķēres”), tā bieži tiek izmantota, lai, piemēram, no grupas izvēlētos cilvēkus darba veikšanai, vai lai vienkārši izlozētu pēdējo šokolādes gabaliņu. Spēlētāji sauc: “Jan ken pon!” un izveido vienu no iespējamiem simboliem – akmeni, šķēres, papīru ( attiecīgi Gu, Choki, Pa).

8. att. Skaitīšana

Atšķirībā no Rietumu tradicionālajiem žestiem, kad skaitīšana sākas ar pirkstu iztaisnošanu, japāņi sāk skaitīt no iztaisnotiem pirkstiem pakāpeniski nonākot līdz savilktai dūrei, sākot ar īkšķi un beidzot ar mazo pirkstiņu. Izmantojot to pašu roku, atliecot atkal mazo pirkstiņu, izsaka – seši (un tā var turpināt, līdz atkal visi pirksti ir iztaisnoti).

11. att. Oni (mājas gars, goblins) 12. att. “Iesim uzkost (paēst)”

11. attēlā redzamais žests apzīmē dusmīgu personu. Abi rādītājpirksti izstiepti uz augšu un nedaudz virzīti uz priekšu abās galvas pusēs līdzīgi ragiem, parasti galva arī i r nedaudz noliekta uz priekšu. Lai pastiprinātu efektu, kustina pirkstus.

“Iesim pusdienās” (12.att.) – rādītājpirksts un vidējais pirksts iztaisnoti mutes priekšā, attēlojot irbulīšus, it kā ņemot ar tiem ēdamo no otras rokas, kas it kā tur trauku.

14. att. Nauda 15. att. Tengu (Gardegunis goblins)

Naudas simbols (14.att.) – pirksti salikti tā, lai veidotu monētu. Līdzīgs žests Rietumos apzīmē O.K.

Tengu žests (15.att.) attēlo iedomīgu tukšprāti, lielībnieku. Dūre, it kā kaut ko turot, sejas priekšā, attēlojot garu degunu kā goblinam Tengu.

16.att. Sakrustoti zobeni 17.att. Solījums 18. att. 19. att.

Ķīviņš (16.att.) – cilvēki strīdas, to var norādīt, sakrustojot rādītājpirkstus kopā kā zobenus cīņā.

Yakusoku (17.att.) – lai dotu nopietnu, svinīgu solījumu, sakrusto rokas mazos pirkstiņus. Lai gan tas ir nedaudz bērnišķīgi, pat Japānas ministru prezidents tā rīkojas, lai akcentētu kaut kā būtību.

Pacelts īkšķis (18.att) var nozīmēt tēvu, bosu, augstākstāvošo.

Pacelts mazais pirkstiņš (19.att.) var nozīmēt kaut ko vulgāru, šis žests tiek bieži izmantots humoristiskās televīzijas reklāmās; nozīmē, ka kaut kādā ziņā ir iesaistīta sieviete.

Sejas izteiksmes, ķermeņa žesti

20.att. “Es?” ( Boku? vai Watashi? ) 21.att.Galva sastingusi, kustas tikai acis

Sejas izteiksmes un rokas žesta kombinācija (20.att.) tiek izmantota tajā pašā veidā, kā Rietumu valstīs, vienīgā atšķirība ir tā, ka rietumnieki, jautājot “Es?” norāda uz krūtīm, bet japāņi – viegli pieskaras savam degungalam. Ļoti izplatīts žests, atkarībā no situācijas, to var pavadīt izbrīns, patiess vai viltots pārsteigums, vienaldzība, prieks utt.

Nelūkoties acīs augstākstāvošajam ir adekvāta uzvedība, tāpat kā lūkoties citā virzienā, klausoties kādu runājam (21.att.). Acu kontakts ir Rietumu pašpārliecinātības un atklātības simbols. Tomēr japāņi daudzos gadījumos tiešu un nepārtrauktu acu kontaktu uztver kā rupju rīcību, kas nozīmē nepakļaušanos, izaicinājumu. Japāņi var lūkoties lejup vai klejot ar skatienu, lai izrādītu cieņu kādam cilvēkam. Neitrāla seja japāņiem ir ļoti tuva. Japānā valda uzskats, ka izrādīt savas emocijas publiskās vietās nav pieļaujams. “Pokera-spēlētāja seja” tiek izmantota, lai slēptu negatīvās emocijas, kā arī lai kā ar vairogu aizsargātu savu privātumu. Smaids bieži tiek izmantots, lai maskētu apmulsumu, sāpes, uztraukumu. Neērtā situācijā japānis bieži var censties maskēt savas patiesās izjūtas ar nervoziem smiekliem vai savādu smaidu.

Izgāšanās, teatrālās paslīdēšanas, komiski sānsoļi

Ir daudzi veidi, kā izlikties pārsteigtam vai izbrīnītam. Tos lieto, lai sasmīdinātu citus, pasmietos par kādu, mazinātu spriedzi nepatīkamā situācijā. Daudzi žesti ir klasiski un ir atrodami tradicionālajā teātrī, toties citus jau ir attīstījušas mūsdienu pazīstamas televīzijas personības.

22.att.”Vai! Cik neērti! Es pieļāvu kļūdu” izgāšanās žests

23.att. “Baka! (Muļķi!)” 24.att.Sakrustotas rokas

23.attēlā redzamais žests – pļauka pa galvu, nozīmē: “Tu muļķi, kāpēc tu tā izdarīji?”

Sakrustotas rokas (24.att.) – ja skatiens ir vērsts uz leju vai acis ir aizvērtas, nozīmē domāšanu, dziļu aizdomāšanos. Ja acis ir atvērtas un skatiens vērsts tieši uz saskarsmes partneri, nozīmē nepiekrišanu teiktajam; šāds žests var tikt uzskatīts par izaicinošu un naidīgu.

25. att. Ojigi (Noliekšanās)

Noliekšanās (25.att.) nozīmē pazemību. Jūs cieniet, paaugstiniet, godiniet kādu personu noliecoties viņa (viņas) priekšā. Jo zemāk jūs noliecieties, jo lielāku cieņu jūs izjūtiet pret otru pusi. No ārzemniekiem negaida, lai viņi noliektos pirmie, bet uz noliekšanos vienmēr ir jāatbild (izņemot uz apkalpojošā personāla sveicinājumiem). Nenoliekties atbildē nozīmē to pašu, ko neatbildēt uz rokasspiedienu. Pirmā noliecas persona, kurai ir zemāks statuss, šī pati persona arī noliecas viszemāk un ir pēdējā, kas pieceļas. Visbiežāk izmantotā neformālā noliekšanās paredz noliekties apmēram 15 grādu leņķī un palikt šādā stāvoklī apmēram divas sekundes. Tādos gadījumos, kad noliecas augstākstāvošā priekšā vai kādos formālos gadījumos (kā, piemēram, iepazīšanās), noliecas apmēram 30 grādu leņķī un paliek šādā stāvoklī apmēram trīs sekundes. Vīrieši noliecoties parasti tur rokas gar sāniem, bet sievietes parasti novieto rokas uz augšstilbiem, turklāt pirkstu gali ir daļēji sakrustoti vai vienkārši saskaras. Papēžiem jābūt novietotiem kopā. Ja jūs esiet piecēlies, bet otrs cilvēks joprojām noliecas jūsu priekšā, jums jānoliecas vēlreiz. Daudzumos gadījumu, it īpaši atvadoties, noliecas vairākas reizes. Noliekšanos izmanto: iepazīšanās, sasveicināšanās laikā; pierādot, ka personas klātbūtne ir ievērota (pat ja šī persona atrodas otrā istabas galā); pievēršot uzmanību; piedāvājot palīdzību, ēdienu, dāvanas utt.; izrādot pateicību; apsveicot; izrādot simpātiju, līdzjūtību; izsakot pieprasījumu, atvainošanos; izrādot cieņu; ceremoniālos gadījumos; piekrišanas gadījumā.

26.att. O-s un X-s 27.att. Urrā! (BANZAI!)

O-s un X-s žesti (26.att.) O-veida zīme simbolizē: O.K., klātbūtni, kaut ko labu, uzvaru utt.; to var pielīdzināt ASV lietotajam O.K. žestam. Abas rokas un delnas veido lielu apli apkārt galvai. X-veida zīme simbolizē: kaut ko nelāgu, neesošu uz vietas, kaut ko sliktu, zaudējumu utt. Veido, sakrustojot pirkstus “X” formā vai sakrustojot apakšdelmus krūšu augstumā sejas priekšā (vai virs galvas).

BANZAI! (Urrā!) žests (27.att.) – burtiski nozīmē “desmit tūkstoši gadu”, šis žests ir prieka izpausme. Abas rokas paceļ virs galvas trīs reizes, saucot “Banzai!”

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. JAPANESE BODY LANGUAGE;

Non-Verbal Communication in the Classroom

by Robert L. Seltman; Originally submitted to the School for International Training, Brattleboro, Vermont. Nov.1991

2. http://www.lov-e.com/RLSArticlesfolder/JBL1.html

3. http://www.shinnova.com/part/99-japa/abj17-e.htm

Leave a comment