Ievads.
Šis referāts ir par nodokļiem, jā par nodokļiem. Par to kas un kādi ir mūsu nodokļi, par to kā tiek tērēta mūsu nauda, par to kas ir valsts ieņēmumu dienests un arī par nodevām. Šis referāts ir tieši saistīts ar nodokļiem un domāts ekonomikai.
Saturs.
Sākumlapa… 1 lpp.
Ievads… 2 lpp.
Saturs… 3 lpp.
Nodoklis (valsts nodeva, pašvaldības nodeva…) 4 lpp.
Kas ir valsts ieņēmumu dienests? Tā uzdevumi… 5 lpp.
Valsts ieņēmumu dienesta struktūra… 6 lpp.
Valsts sociālā apdrošināšana, maksātāji… 7 lpp.
Azartspēles… 8 lpp.
Kur paliek mūsu nauda?… 9 lpp.
Izmantotā literatūra… 10 lpp.
Nodoklis
Nodoklis, kas tad īsti ir nodoklis? Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējumu naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Savukārt valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Pašvaldības nodeva – pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos.
Nodokļu un nodevu sistēma.
Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1. valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem maksājumiem.
Konkrētā nodokļu likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Nodokļu administrācija – Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotās institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotās iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos.
Nodokļu maksātāji – Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrēta nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katrā konkrētā nodokļu likumā.
Kas ir Valsts ieņēmumu dienests?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kāro muitas lietas.
Valsts ieņēmuma dienesta galvenie uzdevumi.
1. VID nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas;
2. VID realizē valsts muitas politiku un jānodrošina muitas robežas aizsardzība;
3. VID kontrolē Korupcijas novēršanas likuma izpilde, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu;
4. VID uzdevums ir novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;
5. VID nodrošina savu darbinieku apmācību, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;
6. VID veic nodokļu maksātāju uzskaiti un reģistrāciju, kā arī kontrolē reģistrācijas dokumentu atbilstību likuma prasībām un faktiskajam stāvoklim.
=VALSTS IEŅĒMUMA DIENESTA STRUKTŪRA=
=VALSTS SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA=
Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošu personu risku zaudēt ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumā vai saslimšanu ar arodslimību.
Sociālās apdrošināšanas veidi:
valsts pensiju apdrošināšana;
sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam;
sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām;
invaliditātes apdrošināšana;
maternitātes un slimības apdrošināšana;
Sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai ( par kuru ) ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
Brīvprātīgā sociālās apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko persona, kas nav pakļauta obligātajai apdrošināšanai, veic valsts pensiju speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši iemaksu apmēram.
=MAKSĀTĀJI=
Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie:
darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs;
aktīvā valsts dienesta karavīri;
personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;
personas, kuras uzturas ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;
pašnodabinātie;
visi 15 gadus sasniegušie ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs;
ārvalstu nodokļu maksātājs, ja tie uzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā;
=OBLIGĀTO IEMAKSU OBJEKTS=
Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo minimumu. Citām sociāli apdrošinātām personām apdrošināšanas iemaksu objektu un minimālo un maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.
Azartspēles.
“Likuma vārdiem” runājot…
=IZLOŽU UN AZARTSPĒĻU NODOKLIS UN NODEVA=
Latvijas Republikā izložu un azartspēļu organizēšanai ir nepieciešama licence (speciāla atļauja). Izloze un azartspēle ir spēle, kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs.
=MAKSĀTĀJI=
LR Uzņēmumu reģistrā iekļauti uzņēmumi un uzņēmējdarbības, kas veic saimniecisko darbību un kapitāla (naudu u.c. līdzekļus) ieguldījumus azartspēļu organizēšanai, uzturēšanai, kā arī šo spēļu līdzekļu un uz azartspēlēm attiecināmu priekšmetu (ruletes galdu, mehānisko spēļu automātu u.c.) nomu, un , kuri saņēmuši Finansu ministrijas izsniegtu licenci.
=APLIEKAMAIS OBJEKTS=
1. Ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas.
2. Ar izložu nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi no biļešu realizācijas.
Katrs Latvijas iedzīvotājs 2000. gadā nodokļos samaksās
vidēji 507.80 Ls
Vispārējiem valdības dienestiem 40.96 Ls
Veselības aprūpei 51.66 Ls
Sociālajai nodrošināšanai un
sociālajai apdrošināšanai 207.73Ls
Aizsardzībai 46.55 Ls
Izglītībai 38.17 Ls
Lauksaimniecībai 26.22 Ls
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai,
Tiesību aizsardzībai 96.57 Ls
Vienam Latvijas iedzīvotājam izmaksā
Valsts prezidenta kanceleja… 34 sant.
Saeima… 2.47 Ls
Ministru kabinets… 1.44 Ls
Izmantotā literatūra :
Uzziņu krājums jaunatnei “Kur paliek mana nauda?”