Nodoklu butiba un funkcijas

ODOKĻU BŪTĪBA UN FUNKCIJAS

Nodokļi pilda noteiktas funkcijas. Jau kopš senatnes nodokļi vispirms tika izmantoti, lai uzturētu valsts aparātu, armiju un citas valstij svarīgas institūcijas. Tādējādi iedzīvotāji tika iesaistīti valsts vajadzību finansēšanā.
1. Nodokļu svarīgākā funkcija ir Valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana.
2. Ar nodokļu starpniecību valsts var stimulēt vai ierobežot noteiktus darbības veidus. Piemēram, samazinot nodokļus, tā var stimulēt ražotājus modernizēt rūpnīcas, ieviest jaunāko tehnoloģiju un celt darba ražīgumu.
3. Dažkārt nodokļi tiek izmantoti, lai aizsargātu noteiktas ražošanas nozares no importa preču ieplūšanas valstī. Piemēram, importa precēm, kuras var ražot pašzemju uzņēmumi, tiek uzlikts samērā augsts muitas nodoklis.
4. Nodokļi tiek izmantoti, lai aizkavētu tādas iedzīvotāju rīcības, kuras valdība uzskata par kaitīgām.
5. Valdība nodokļus izmanto, lai regulētu ekonomiskās aktivitātes un pārdalītu ienākumus. Kā zināms, tirgus sektors vienmēr atražo sociālo netaisnību vai arī tas ir neitrāls attiecībā pret to iedzīvotāju daļu, kuri nav maksātspējīgi. Lai iekļautu visus valsts iedzīvotājus tirgus attiecībās, pakļautu tos pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai, valdība izmanto nodokļus ienākumu pārdalei; tādējādi tā nodrošina sociālo taisnīgumu sabiedrībā.

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS
Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

3) likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt kontroli pār Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

5) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;

6) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;

7) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.

NODOKĻU VEIDI UN LIKMES

Starptautiskā statistika visus nodokļus iedala divās grupās: Tiešos un netiešos nodokļos.
Tiešie nodokļi. Tos iekasē no juridisko un fizisko personu ienākumiem vai mantas pēc noteiktām nodokļu likmēm. Tādi nodokļi ir: uzņēmumu ienākuma nodoklis, peļņas nodoklis, sociālais nodoklis, dāvinajuma un mantojuma nodoklis.
Netiešie nodokļi. Tos iekasē no noteiktiem darbības veidiem, piemēram, tādi ir akcīzes nodoklis, muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Šie nodokļi ir iekļauti produkcijas tirgus cenā un tos pārsvarā nomaksā patērētājs.
Praksē lieto dažādas nodokļu likmes. Izšķir stingrās(cietās), proporcionālās, progresīvās un regresīvās nodokļu likmes.
Stingrās nodokļu (nodevu) likmes noteic absolūtā summā attiecībā uz apliekamo vienību neatkarīgi no ienākuma apmēriem. Piemēram, par iebraukšanu Vecrīgā ir jāmaksā 10 Ls. Zemes nodoklis ir noteikts latos un santīmos par vienu hektāru zemes konkrētā teritorijā u.tml.
Proporcionālās nodokļu likmes noteic vienāda procentu apmērā no apliekamā objekta neatkarīgi no ienākuma lieluma. Piemēram, proporcionālā nodokļu likme pievienotās vērtības nodoklim ir 18%. Neatkarīgi no ienākuma visi šo nodokli maksā vienādi, iegādājoties preces vai pakalpojumus. Proporcionālais nodoklis ir arī muitas, akcīzes un sociālais nodoklis.
Progresīvās nodokļu likmes nozīmē to, ka tās palielinās, pieaugot apliekamajiem ienākumiem. Latvijā progresīvās nodokļu likmes ir īpašuma nodoklim.
Regresīvās nodokļu likmes nozīmē, ka augstāka procentu likme ir jāmaksā par noteiktu apliekamo ienākumu. To pārsniedzot, procentu likme par pārsnieguma summu tiek samazināta, t.i., ir jāmaksā zemāka procentu likme.
Praksē visbiežāk lieto progresīvās nodokļu likmes, jo tās tiek uzskatītas par ekonomikas automātisko stabilizatoru.
Ekonomiskā uzplaukuma periodos, pieaugot ienākumiem, automātiski pieaug arī nodokļu likmes. Līdz ar to pieaug arī nodokļu maksājumi Valsts budžetā. Toties ekonomikas lejupslīdes periodā, nodokļu maksātāji automātiski tos maksā pēc zemākām likmēm. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.
Jāuzsver, ka augstas nodokļu likmes nesekmē ekonomisko attīstību. Palielinot nodokļu likmes, pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Taču ir kāds lūzuma punkts (max), kad, turpinot palielināt nodokļu likmes, nodokļu ieņēmumi samazinās.

Lafēra līkne.

LAFĒRA LĪKNE

Jebkurā sabiedrībā un visos laikos, kamēr vien pastāv nodokļi, aktuāls ir jautājums par optimālu nodokļu likmju noteikšanu. Šīs likumsakarības ir analizējis ASV ekonomists
Arturs B. Lafērs. Savos pētījumos viņš ir atklājis sakarību starp ieņēmumiem Valsts budžetā un nodokļu likmēm. Tas ir atspoguļots līknes veidā, kura tiek dēvēta par Lafēra līkni.

Šīs shēmas horizontāla ass parada nodokļu likmes no 0% līdz 100%. Vertikālā ass parāda Valsts budžeta ieņēmumu summu.

Lafēra līkne atspoguļo šādas sakarības:
• Ja nodokļu likme ir 0%, tad Valsts budžetā ieņēmumu vispār nav. To nebūs arī tad, ja nodokļu likme būs 100%.
• Valsts budžeta ieņēmumi pieaug, palielinoties nodokļu likmei. Taču to nevar noteikt pārāk augstu, bet gan tikai līdz noteiktam maksimumam.
• Maksimālais nodokļu likmes lielums, mūsu piemērā punkts B, liecina par to, ka, ja pārsniedz maksimālo nodokļu likmes lielumu, tad ieņēmumi Valsts budžetā sāk samazināties un veido negatīvu efektu. Pārāk augstas nodokļu likmes mazina uzņēmējdarbības stimulus, līdz ar to samazinās arī ieņēmumi Valsts budžetā.
Pēc A. Lafēra pētījumiem, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei, budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi – no 35% līdz 65%. Prakse rāda, ka visās valstīs nav vienādi nodokļu likmes lielumi. Pastāv valstis, kurās maksimālās nodokļu likmes ir zemākas nekā 35%. Bet ir arī valstis, kur tās ir augstākas par 65%. Tomēr pārāk augstas nodokļu likmes nestimulē uzņēmējdarbību. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.

LIKUMS “PAR NODOKĻIEM UN NODEVĀM”

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, maksātāju un administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.
Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrēta nodokļa likums neparedz citu, konkrētā specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums “Par muitas nodokli” un Muitas likums.
Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem.
Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šajā likumā minētajiem terminiem “nodoklis”, “nodeva” vai pašvaldības nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies speķa atbilstoši grozījumi šajā likumā.
Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1. valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikts uzņēmuma iegūtais ienākums.
• Īpašuma nodoklis — tiek aplikts īpašums.
• Akcīzes nodoklis — tie aplikti ieņēmumi no atsevišķu preču apgrozījuma.
• Pievienotās vērtības nodoklis — tiek aplikti preču un pakalpojumu apgrozījuma ieņēmumi.
• Sociālais nodoklis — tiek apliktas izmaksas darba algai un tai pielīdzinātās summas.
• Zemes nodoklis — tiek aplikta lietojamā zeme.
• Dabas resursu nodoklis — šis nodoklis sastāv no maksas par dabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu limitu noteiktajos ietvaros, kā arī no sankcijām par virslimita piesārņojumu un resursu pārtēriņu. To vides piesārņojuma veidu un dabas resursu sarakstu, par kuriem jāmaksā nodoklis, apstiprina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti iedzīvotāju ienākumi par algotu darbu.
• Izložu un azartspēļu nodoklis.
 Nodoklis – ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.
Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
 Valsts nodeva – obligāts maksājums valsts budžetā vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētajiem speciālajiem mērķiem.
 Pašvaldības nodeva – pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos.
 Nodokļu maksātāji – LR vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katrā konkrētā nodokļa likumā.
 Nodokļu administrācija – VID un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos.

NODOKĻU SISTĒMU ATŠĶIRĪBA

ES dalībvalstu nodokļu sistēmas ir diezgan dažādas, un arī nodokļu likmes starp dažām dalībvalstīm ir atšķirīgas. Tradicionāli augstākas nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes ir Skandināvijas valstīs, turpretī Dienvideiropas valstīs tās ir zemākas. Kā viens no nodokļu sistēmas raksturlielumiem var tikt izmantots nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Piemēram, tiešo nodokļu (iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļi) īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) Dānijā ir 32%, bet Grieķijā tikai 9%. Savukārt netiešie nodokļi (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis) Spānijā veido 11% no IKP, bet Dānijā – 19%.
Ņemot vērā faktu, ka tieši dažādi nodokļi var tikt lietoti kā tieši vai netieši ierobežojumi ES vienotā tirgus efektīvai darbībai, viens no ES likumdošanas pamatnosacījumiem attiecībā uz nodokļu politiku ir prasība neizmantot nodokļus vietējo uzņēmumu un ražojumu aizsardzībai, vai cita veida konkurences izkropļošanai.
Netiešie nodokļi
Visstingrāk ES tiek regulēti netiešie nodokļi – PVN, akcīzes nodoklis un muitas maksājumi. ES tiesību akti nosaka minimālo robežu PVN vispārējai likmei – 15 %, maksimālie nodokļa likmes griesti nav noteikti. Tajā pašā laikā var tikt piemērota viena vai divas samazinātās nodokļa likmes, bet tās nevar būt zemākas par 5%. ES direktīvā ir stingri noteikts, kādām precēm un pakalpojumiem iespējams piemērot samazināto nodokļa likmi.
ES dalībvalstīs tiek piemērotas dažādas vispārējās un samazinātās PVN likmes. Mēģinājumi samazināt atšķirības starp dažādām ES dalībvalstīm vispārējo likmju un samazināto likmju piemērošanā līdz šim nav izdevušies. Dažas valstis atsevišķām precēm un pakalpojumiem joprojām piemēro samazināto likmi 0% apmērā. Piemēram, Lielbritānijā šāda likme tiek piemērota atsevišķām farmācijas un pārtikas precēm, kā arī ūdens piegādei. Šobrīd kopumā sešās valstīs atsevišķiem darījumiem piemēro samazināto PVN likmi, kas ir zemāka par 5%. Samazināto likmju lielums ES dalībvalstīs svārstās no 0 līdz 17%, bet vidēji tās ir virs 8% (Latvijā ar 2003.g. – 9 %). Savukārt PVN standartlikmes svārstās no 15 līdz 25% un vidējā standartlikme ir 19, 5% (Latvijā – 18%).
ES Padomes direktīvās ir arī noteikts, kuras preces vai pakalpojumus dalībvalstīm var atļaut neaplikt ar nodokli. Šajā sarakstā ietilpst slimnīcu pakalpojumi un medicīniskā aprūpe, bērnu un jauniešu izglītība, universitāšu izglītība, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, derības un loterijas u.c.
Akcīzes nodokļa piemērošanas pamatprincipus un preču, kurām piemērojams akcīzes nodoklis, sarakstu nosaka 1992.gadā pieņemtā direktīva (92/12 EEC). Saskaņā ar to akcīzes nodoklis ir piemērojams naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem. Direktīva nosaka arī akcīzes nodokļa maksāšanas kārtību un vispārīgos atbrīvojumus no akcīzes nodokļa. ES tiesību akti nosaka tikai minimālās akcīzes nodokļa likmes. Dalībvalstis ir tiesīgas valsts teritorijā noteikt akcīzes nodokli arī citām precēm.
Attiecībā uz naftas produktiem dalībvalsts var noteikt arī samazinātās likmes atsevišķiem produktiem, ja tie tiek patērēti stacionārās iekārtās, kā arī celtniecībā un publiskajos darbos izmantotās iekārtās. ES direktīvas paredz arī iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus gadījumos, ja naftas produktus izmanto elektrības un siltuma ražošanai, kā arī ūdensceļu un ostu rakšanas un paplašināšanas darbos.
No tabakas izstrādājumiem akcīzes nodoklis tiek piemērots cigaretēm, cigāriem, cigarellām un smēķējamai tabakai. ES noteiktās minimālās nodokļu likmes iecerēts pārskatīt ik pēc četriem gadiem.
Par alkoholiskajiem dzērieniem direktīvas paredz iespēju dalībvalstīm atsevišķiem dzērieniem piemērot likmes, kas ir mazākas par minimālajām (piemēram, mazajās alus darītavās ražotajam alum, kurā alkohola saturs nepārsniedz 2,8%). Tāpat ir noteikti arī gadījumi, kad valstīm ir tiesības piemērot pilnīgu nodokļu atbrīvojumu.

Tiešie nodokļi
Mēģinājumi harmonizēt tiešos nodokļus ES norit jau vairākas desmitgades, tomēr līdz šim tie nav bijuši veiksmīgi. Saskaņā ar ES spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstīm nav noteikti nekādi ierobežojumi uzņēmumu ienākuma un īpašuma nodokļiem. Dalībvalstīm ir tiesības piemērot atšķirīgas nodokļu likmes dažādiem nodokļu maksātājiem. Tāpat dalībvalstis var brīvi rīkoties, lai novērstu dažādus likumpārkāpumus nodokļu jomā.
Dalībvalstu nodokļu administrācijām ir pienākums sadarboties un novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt transnacionālo uzņēmumu darbību. Tāpat dalībvalstis ir apņēmušās cieši sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju citu dalībvalstu nodokļu administrācijām, lai novērstu nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
ES ir pieņemti vairāki nozīmīgi tiesību akti, kuru mērķis ir novērst atsevišķu ienākumu veidu dubulto aplikšanu ar nodokli.

ES NODOKĻU POLITIKA UN LATVIJA

Latvija, aizstāvot nacionālās intereses, izvirzīja vairākas prasības un panāca vairākus pārejas periodus un noteiktas atkāpes.
Divi būtiskākie panākumi ir: Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu par minimālās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu cigaretēm; Latvija vienojās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz PVN maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma slieksni.
Akcīzes nodoklis
Reformas akcīzes nodokļa jomā Latvijā tika aizsāktas jau 1997. gadā, un pašlaik nacionālajos tiesību aktos jau gandrīz pilnībā ir iestrādātas ES direktīvās noteiktās prasības akcīzes nodokļa piemērošanā un maksāšanas kārtībā.
Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” ES direktīvās noteiktās minimālās nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem jau ir pārsniegtas, izņemot alu, kam akcīzes nodokļa likme tika paaugstināta līdz ES noteiktajam līmenim kopš 2003.gada 1.janvāra.
Naftas produktiem minimālās akcīzes likmes jau ir pārsvarā ieviestas (izņemot dīzeļdegvielu) un pilnīgu atbilstību ES standartiem paredzēts sasniegt iestāšanās brīdī.
Līdz šim pašam laikam ir paredzēts sasniegt arī ES direktīvās noteikto minimālo akcīzes līmeni smēķējamai tabakai. Neapšaubāmi, būtiskākais panākums ir tas, ka Latvija varēs izmantot visgarāko pārejas periodu no visām kandidātvalstīm (līdz 2009.gada 31.decembrim), lai pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienībā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi cigaretēm (jāatzīmē, ka cigarešu cenas ES ir trīsreiz augstākas). Te tika ieņemta stingra pozīcija, jo nodokļa likmes tieši skar plašu Latvijas iedzīvotāju slāņu ekonomiskās un sociālās intereses. Straujš cigarešu cenu kāpums būtu ļoti bīstams Latvijas ekonomikai. Pirmkārt, ienākumi budžetā no nodokļu likmes paaugstināšanas neatsvērs izdevumus, kas būs nepieciešami, lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu un cīņu pret pieaugošo kontrabandu. Otrkārt, Latvijas patērētāju pirktspēja pieaugs daudz lēnāk nekā cena cigaretēm, tādēļ cenu pieauguma izstiepšana garākā laika periodā arī patērētājam ļautu labāk piemēroties cenu kāpumam. Straujais cenu kāpums negatīvi ietekmētu arī tabakas industriju un tajā iesaistīto darbaspēku. Treškārt, cenas trīskārtīgs pieaugums nepilnu divu gadu laikā atstātu ļoti negatīvu iespaidu uz inflāciju.
Pievienotās vērtības nodoklis
Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijas likumdošana gandrīz pilnībā jau ir harmonizēta ar ES acquis, bet atlikušās nesakritības iecerēts novērst līdz iestāšanās ES brīdim. Darbs ES direktīvu prasību pilnīgā ieviešanā galvenokārt koncentrēts uz PVN piemērošanas precizēšanu preču un pakalpojumu piegādēm brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā, PVN piemērošanas precizēšanu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES iekšējā tirgū.
Pēdējo gadu laikā Latvija veikusi būtiskas izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Galvenās izmaiņas attiecas uz samazinātās PVN likmes ieviešanu (9% apmērā) un būtiskām izmaiņām ar nodokli neapliekamo preču sarakstā. Saskaņā ar ES prasībām Latvijā turpmāk ar samazināto PVN likmi tiks aplikti vairāki iepriekš no šā nodokļa atbrīvoti pakalpojumi un preces (medikamenti un medicīnas preču piegādes, grāmatas, bērnu pārtika, ūdens piegāde u.c.). Iestāšanās sarunās Latvija arī panāca pārejas periodu līdz 2005. gada 1. janvārim, lai turpinātu piemērot atbrīvojumu no PVN iedzīvotāju maksājumiem par apkuri.
Svarīgas ir ar ES panāktās vienošanās arī turpmāk Latvijā radošo profesiju pārstāvju autoratlīdzību neaplikt ar PVN un turpināt piemērot starptautiskajiem pasažieru avio un jūras transporta pārvadājumiem 0% PVN likmi, kas, ņemot vērā līdzīgu nodokļa piemērošanas režīmu ES dalībvalstīs, ļaus saglabāt Latvijas transporta sektora konkurētspēju un neradīs sarežģījumus nodokļa administrēšanā. Tika panākta arī vienošanās par pastāvīgā izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz PVN maksātāju obligātai reģistrācijai nepieciešamā gada apgrozījuma slieksni. Tas tiks saglabāts bez izmaiņām, t.i., četras reizes augstāks nekā ES direktīvās paredzētais. Šajā jomā ieguvums ir abpusējs: vairākiem uzņēmējiem nevajadzēs iziet reģistrācijas procedūru PVN reģistrā un valstij neradīsies papildu administrēšanas izdevumi.
Tāpat Latvijai būs iespējas izmantot tehnisko pārejas periodu PVN aprēķināšanas shēmai kokmateriāliem un pēc iestāšanās panākt tiesības izmantot to arī turpmāk, tādējādi efektīvi cīnoties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Viens no smagākajiem nodokļu politikas sadaļas jautājumiem ir saistīts ar nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ). Ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti nepieciešamie tehniskie grozījumi spēkā esošajā nodokļu likumdošanā, lai brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu efektīvi darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tiešie nodokļi
Direktīvas, kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem (direktīvas par kapitāla palielināšanas netiešo transakciju, par uzņēmumu apvienošanos, par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem), Latvijas likumdošanā paredzēts iestrādāt un ieviest līdz iestāšanās brīdim ES. Tā kā šo direktīvu normas var tikt piemērotas tikai ES dalībvalstīs, to prasību praktiskā ieviešana tiks nodrošināta līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Arī daudzpusējai ES dalībvalstu arbitrāžas konvencijai, kas attiecas uz saistīto uzņēmumu peļņas izlīdzināšanu, Latvija var pievienoties tikai, kļūstot par ES dalībvalsti.
Ieguvumi:
– ES standartu un prasību ieviešana nodokļu piemērošanā sekmēs Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošanu un vienkāršošanu.
– ES principu ievērošana aizsargās uzņēmumus no konkurences izkropļošanas, ko var izraisīt atsevišķi nodokļu piemērošanas nosacījumi.
– Ieviešot ES likumdošanu nodokļu politikā, tiks nodrošināta efektīvāka nodokļu iekasēšana, tātad palielināsies budžeta ieņēmumi.
– Ciešāk sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm nodokļu administrēšanā, tiks novērsta dubultā nodokļu aplikšana un samazināts nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaits.
– Paaugstinoties akcīzes nodoklim cigaretēm, ievērojami augs arī cigarešu cena, kas varētu veicināt smēķētāju skaita samazināšanos Latvijā.
Zaudējumi:
– Integrējoties ES, Latvijā tiks paaugstināts akcīzes nodoklis naftas produktiem un alkoholam un līdz pat 2010. gadam turpinās paaugstināsies akcīzes nodoklis cigaretēm, tā ka paaugstināsies šo produktu cena vietējā tirgū.
– Latvijai iestājoties ES, fiziskajām personām vairs nebūs iespējas iegādāties preces par zemāku cenu beznodokļu (Tax free) veikalos, izbraucot uz citu ES dalībvalsti.
– Piemērojot Latvijas likumdošanu ES prasībām, PVN likme atsevišķām precēm tiks paaugstināta no 0 līdz 5%, un tas nozīmē arī šo preču cenu kāpumu.

NODOKĻU UN NODEVU SISTĒMA

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Maksātājs
1) iekšzemes nodokļu maksātāji, kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus LR un ārvalstīs;
2) ārvalstu nodokļu maksātāji, kas taksācijas periodā ieguvuši ienākumus LR;
3) fiziskās personas – individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākumu nodokli.
Apliekamais objekts
Apliek fiziskās personas gūtos ienākumus un tas sastāv no:
1. algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
2. patentmaksas. kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskas darbības veikšanu;
3. nodokļa par ienākumiem;
4. no uzņēmējdarbības, ja tie nav ieņēmumu ienākuma nodokļa objekts, no individuālā darba,
5. no īpašuma un citiem avotiem
Likmes
1) 25%
2) 10% nerezidentiem izmaksātājām dividendēm
Atvieglojumi
• Fiziskām personām – rezidentiem:
• neapliekamais minimums
• vispārējais 252 Ls gadā
• pensiju saņēmējiem:
• par apgādībā esošām personām 126 Ls gadā par katru personu
• par invaliditāti:
• politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem
Taksācijas periods ir kalendāra gads.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis
Maksātājs
1. Iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību;
2. Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības;
3. No valsts un pašvaldību budžetiem finansētās institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskas darbības (izņemot valsts uzņēmumus, no valsts budžeta finansētās valsts institūcijas un no pašvaldību budžeta finansētās institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts un pašvaldību budžeta sastāvdaļa) l .,2. un 3. punktā minētie maksātāji tiek saukti par rezidentiem.
4. Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas;
5. Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības.
Apliekamais objekts,
1. Ar nodokli apliekamais objekts attiecībā uz rezidentiem ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums.
2. Ar nodokli apliekamais objekts attiecībā uz pastāvīgām pārstāvniecībām ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības pastāvīgi gūtais apliekamais ienākums.
3. Ja nerezidents Latvijā tieši veic uzņēmējdarbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati uzņēmējdarbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tieši gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākumu nodokli.
4. Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Uzņēmumu ienākumu nodoklis tiek ieturēts no:
a) dividendēm-10%;
b) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem -10%;
c) procentu maksājumiem, ja to maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas – 10%, bet procentu maksājumiem, ko LR reģistrētas komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām – 5%;
d) maksājumiem par autortiesībām vai tiesībām izmantot autortiesības uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, -15%;
e) maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem-5%;
f) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu – 5%;
g) ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas Latvijā -10%;
turēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Likmes
3) 2002.gadā – 22%
4) 2003.gadā -19%
5) no 2004.gada -15%
6) nerezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem – no 5% līdz likmei, kas noteikta attiecīgajam taksācijas periodam
Atvieglojumi
1. Nodokļa summa uzņēmumiem tiek samazināta:
• par ārvalstīs samaksāto nodokli
• uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus atbalstāmo investīciju projektu ietvaros
• uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību
• uzņēmumiem, kas izmanto kā darba spēku notiesātos
• ziedotājiem
• invalīdu, medicīniska rakstura un labdarības fondu uzņēmumiem
• uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību LR speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās
2. Apliekamais ienākums tiek samazināts autotransporta uzņēmumiem par summu speciālās rezerves veidošanai līdz 5000 Ls par katru tam piederošo autobusu
3. Uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos pamatlīdzekļu nolietojuma likme tiek palielināta atbilstoši katrai pamatlīdzekļu kategorijai noteiktajam koeficientam
4. Ar 2002.gadu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu vai pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem par jūru, ir tiesības izvēlēties, vai maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, vai arī reģistrēties kā tonnāžas nodokļa maksātājiem un maksāt tonnāžas nodokli par ienākumiem, kas gūti, izmantojot kuģus starptautiskajos pārvadājumos. Tonnāžas nodoklis nosaka, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi reizinot ar apliekamo ienākumu, kura apmērs atkarīgs no kuģa tilpības.
Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu, Krājaizdevu sabiedrību likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

Pievienotās vērtības nodoklis
Likums “Par pievienotās vērtības nodokli” ir izstrādāts, ievērojot 1977.gada 17.maija Eiropas Padomes Sestās Direktīvas prasības.
PVN ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Preču piegāde, arī pašpatēriņš, pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš, imports.
Maksātājs
1. fiziskās personas;
2. juridiskās personas;
3. līgumsabiedrības;
4. personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai, kas darbojas uz līguma pamata;
ārvalstu persona, kura LR nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus.
Apliekamais objekts
Ar nodokli apliekamā persona ir fiziska vai juridiska persona un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji , kas veic šādus darījumus, kā preču piegāde, pakalpojumu sniegšana, preču imports un pašpatēriņš.
Likmes
Nodokļa likme tiek noteikta 18% apmērā no preču piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas apliekama ar nodokli.
Nodokļu likme 0% apmērā tiek noteikta saskaņā ar likuma “Par PVN” 7. pantu:
1. preču eksportam;
2. preču piegādēm uz LR teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;
3. pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē
Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana
1) preču piegādēm un pakalpojumiem, kuru piegādes vieta nav LR teritorijas iekšzeme;
2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem;
3) pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi;
4) ar tūrismu saistītajiem pakalpojumiem;
5) uz paritātes principa pamata – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām, konsulārajām pārstāvniecībām LR un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un to darbiniekiem;
6) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem;
7) pārstrādes pakalpojumiem, kurus LR nereģistrētai ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi LR preces pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Latvijas Republikas.
Nodokļa 9 % likmes piemērošana (spēkā ar 01.01.2003.)
1) medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm;
2) veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un pakalpojumiem;
3) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm;
4) grāmatu piegādēm;
5) masu informācijas līdzekļu piegādēm;
6) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs;
7) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;
8) kanalizācijas pakalpojumiem;
9) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.
Taksācijas periods ir viens mēnesis.

Akcizes nodoklis
Maksātājs
Akcīzes nodokļa maksātāji ir juridiskās un fiziskās personas vai šādu personu apvienība, kas realizē pašražotās vai ieved augstākminētās preces. Par akcīzes nodokļa maksātājiem uzskatāmas arī tās juridiskās personas, kas iegādājušās minētās preces no tādām juridiskajām personām , kuram nav likumā “Par uzņēmējdarbību” noteiktās speciālās atļaujas šo preču realizācijai.
Apliekamais objekts
Ar šo nodokli apliek šādas pašražotās un ievestās preces:
rektificētu etilspirtu, alkoholiskos dzērienus, cigaretes un citus tabakas izstrādājumus, zeltu un citus dārgmetālus, izstrādājumus no tiem, izstrādājumus ar briljantiem, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem, vieglos automobiļus.
Nodokļa likmes

Nr. Produkts Mērvienība Likme (Ls)
1. Vīns par 100 litriem 30
2. Pārējie raudzētie dzērieni par 100 litriem 30
3. Starpprodukti līdz 15 % par 100 litriem 42
4. Starpprodukti virs 15% līdz 22% par 100 litriem 70
5. Spirts un pārējie alkoholiskie dzērieni par 100 litriem absolūtā spirta 550
Vīnam, ko fiziskā persona ieved savam patēriņam virs noteiktā atbrīvojuma daudzuma, nodokļa likmi nosaka divkāršā apmērā.
Taksācijas periods
Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

Muitas nodoklis
Muitas nodoklis ir nodoklis, ko noteikta kartība valsts budžeta iemaksa fiziskas un juridiskās personas, kas ieved LR vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Ar muitas nodokli muitas teritorijā apliek preces un citus priekšmetus, piemērojot muitas tarifos norādītās nodokļa likmes.
Likmes
Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmes iedala šādi:
1. pamatlikme;
2. likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā vislielākais labvēlības režīms;
3. likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā brīvās tirdzniecības režīms;
likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus;
Tiek paredzēta 0% likme (VPR likme), kas piemērojama preču, izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru un ķīmiski tīru saharozi cietā stāvoklī, ievešanai no valstīm, kurām Latvija piešķīrusi vispārējo priekšrocību režīmu tirdzniecībā. Tādējādi, likums tiek papildināts ar jaunu pielikumu Nr. 9 “To valstu saraksts, kuru izcelsmes precēm tiek piemērota VPR ievedmuitas nodokļa likme 0% apmērā”.
Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz:
• preču vai citu priekšmetu muitas vērtību;
• muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru;
• likumā “Par muitas nodokli” un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem..

Nekustāmā īpašuma nodoklis
Maksātājs
Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā.
Apliekamais objekts
No 2003.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma (zemes un ēku) kadastrālā vērtība
Likmes
• (līdz 2003.gada 31.decembrim) – 1,5%
• (no 2004.gada 1.janvāra) – 1%
Atvieglojumi
• 50% nodokļa atlaide politiski represētām personām par zemi un individuālajām dzīvojamām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz 5 gadus un kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā
• pašvaldību noteiktie nodokļa atlaides;
• nodokļa atlaide speciālo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrībām atbilstoši speciālo ekonomisko zonu un brīvostu likumiem
Taksācijas periods kalendāra gads.

Dabas resursu nodoklis
Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu..
• Nodokļa ieņēmumi 40% apmērā tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā un 60% apmērā pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.
Maksātājs
Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju veic kādu no šādām darbībām:
1) LR teritorijā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
2) LR teritorijā ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
3) ieved videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam LR muitas teritorijā;
4) LR realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces, preces iepakojumā.
Apliekamais objekts
1) jebkurus saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus;
2) vides piesārņojumu – atkritumus, un piesārņojošās vielas;
3) videi kaitīgas preces un produktus;
4) importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.
Likmes
Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas šā likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm.
Atvieglojumi
• Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama šā projekta realizācijai.
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīgas noteikt nodokļa atvieglojumus un atlaides uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta darbībās principiem.
Lai saņemtu nodokļa atlaides, nodokļa maksātājs iesniedz Finansu ministrijā un attiecīgajā pašvaldībā:
1. iesniegumu par nodokļu atlaides piešķiršanu;
2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu par projektu;
3. VID teritoriālās iestādes izziņu par nodokļu samaksu.
Taksācijas periods ir ceturksnis.

Izložu un azartspēļu nodeva un nodoklis
LR izložu un azartspēļu organizēšanai ir nepieciešama licence. 1zloze un azartspēle ir spēle. kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs.
Maksātājs
LR Uzņēmumu reģistrā iekļauti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas veic saimniecisko darbību un kapitāla ieguldījumus azartspēļu organizēšanai, uzturēšanai, kā arī šo spēļu līdzekļu un attiecināmu priekšmetu nomu, kuri saņēmuši Finansu ministrijas izsniegtu licenci.
Apliekamais objekts
1) organizētājs, azartspēļu norises vieta un spēju iekārtas.
2) ieņēmumi no biļešu realizācijas.
Likmes
Par licences azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai iekasējama valsts nodeva šādā apmērā (stājas spēkā ar 2001. gada 8. decembri):
par licences izsniegšanu par licences pagarināšanu par licences ikgadējo pārreģistrāciju
spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles organizēšanai un uzturēšanai: Ls 300 000 Ls 50 000 Ls 50 000
totalizatora vai derību organizēšanai un uzturēšanai Ls 30 000 Ls 30 000 Ls 30 000
veiksmes spēles pa tālruni organizēšanai un uzturēšanai Ls 10 000 Ls 10 000 Ls 10 000
No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis pēc šādas likmes par katru kārtējo kalendāro gadu:

Veids Likme – pēc jaunās likuma redakcijas Likme – pēc vecās likuma redakcijas
rulete (cilindriskā spēle) – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu Ls 16 500.- Ls 15 000.-
kāršu un kauliņu spēles – par katru galdu Ls 4 000.- Ls 3 000.-
bingo (līdz 100 vietām) Ls 11 000.- Ls 10 000.-
bingo (līdz 200 vietām) Ls 16 500.- Ls 15 000.-
bingo (līdz 300 vietām) Ls 22 000.- Ls 20 000.-
bingo (virs 300 vietām) Ls 33 000.- Ls 30 000.-
videospēles un mehāniskie automāti – par katra automāta katru spēles vietu Ls 600.- Ls 420.-
Ir paredzēts jauns ar nodokli apliekams objekts – veiksmes spēle pa tālruni – un attiecīgi azartspēļu nodoklis ir 10 % no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Nodoklis ir ienākumu pārdales veids, to daļēja atsavināšana par labu valstij. Nodokļu politika ir spēcīgākā ekonomiska svirā, ko valdība var izmantot savu mērķu sasniegšanai.
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.
Nodokļi ir nepieciešami, jo ar tiem var segt valsts izdevumus, regulēt ekonomiskas aktivitātes, aizkavēt tādas iedzīvotāju rīcības, kuras valdība uzskata par kaitīgām, aizsargāt ražošanas nozares, veikt ienākumu pārdali un pabalstītu trūcīgākus sabiedrības locekļus un ekonomikas stabilizācijas funkcijas.
Ekonomiskā doma nodokļus iedala divās grupās:
Tiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts pieder uz pašu nodokļu maksātāju.
Netiešie nodokli ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi.
Tieši nodokļi atšķiras no netiešajiem pēc to iekasēšanas īpatnībām, to ietekmes uz uzņēmumu finansiāli ekonomiskās darbības rādītājiem.
Nodokļu likmes:
1. Proporcionālās nodokļu likmes noteic, vienāda % apmērā no apliekama objekta neatkarīgi no ienākuma lieluma.
2. Progresīvās nodokļu likmes nozīmē to, ka tās palielinās, pieaugot apliekamajiem ienākumiem.
3. Regresīvās nodokļu likmes nozīmē, ka augstāka procenta likme ir jāmaksā par noteiktu apliekamo ienākumu.
4. Stingrās nodokļu likmes uzliek absolūtā summā attiecībā uz apliekamo vienību neatkarībā no iemākuma apmēriem.
Priekšlikumi:

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
1. Likums “Par akcīzes nodokli”
2. Likums “Par dabas resursu nodokli”
3. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
4. Likums “Par izložu un azartspēļu nodokļiem un nodevām”
5. Likums “Par muitas nodokli”
6. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”
7. Likums “Par pievienotās vērtības nodokli”
8. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
9. J. Saulītis, M. Šenfelde “Ievads makroekonomikā” // Rīga, 2002
10. Zvejnieks “Nodokļi un nodevas” // Rīga, 1998
11. Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu krājums
12. Valsts sociālās apdrošināšanas brošūra
13. Dž. F. Stenleiks “Ekonomikas pamati” // Rīga, 1999
14. V. Bikse “ Makroekonomikas pamati” // Rīga, 1998
15. www.fm.gov.lv

IEVADS

Savu kursa darbu rakstu par “ Nodokļu būtība, funkcijas, veidi un likmes” Mūsdienu tautsaimniecībā ir ļoti daudz problēmu, kuras nav atrisināmas bez valsts iejaukšanās. Tās kompetencē ir virkne ekonomisko funkciju, kuras apkopojot iezīmējas galvenie valsts darbības virzieni: ekonomiskas efektivitāte; stabilitāte; sociālais taisnīgums.
Tautsaimniecības attīstību var būtiski ietekmēt valsts ar savu monetāro un fiskālo politiku. Lēmumi valsts izdevumu un nodokļu sfērā veido valsts fiskālo politiku, kuru izmanto ekonomikas stabilizācijā.
Jaunajiem uzņēmējiem ir grūtāk uzsākt savu personīgo biznesu, jo viņus ierobežo naudas līdzekļu apgrozība. Viņiem neizdodas apgrozīt naudas līdzekļus tik lielā apjomā, ka gribētos un nodokļi arī šķiet pārāk lieli. Šādā situācijā viņiem rodas jautājums – Kā samazināt izdevumus? Ja mēs šo lēmumu darām uz nodokļu rēķina kam seko vēlāk soda naudas par kavējumiem, kas tādā veidā uzņēmumu noved līdz bankrota stāvoklim. Iemesls varētu būt tikai viens – izpratnes trūkums par nodokļu nomakses nepieciešamību.
Manuprāt, nodokļu jautājumu izpēte palīdzēs izvairīties no daudzām problēmām.
Kursa darba mērķis ir izpētīt nodokļu būtību un tā veidus kā arī nodokļu likmes.
Darbā ir izmantota informācija no LR likumiem, Interneta un grāmatām.

Scroll to Top