1. Stājas traucējumi ir mugurkaula deformācija nepietiekamas vai nevienādas muskuļu attīstības dēļ.
2. Salīdzinot normālu stāju ar stājas traucējumiem, normālu stāju raksturo visu mugurkaula izliekumu vienmērīga attīstība, galva tiek turēta taisni, pleci izvērsti, nedaudz atvirzīti atpakaļ, krūtis izvirzītas uz priekšu, lāpstiņas cieši pieguļ krūšu kurvim, vēders ievilkts, kājas iztaisnotas. Pareiza stāja ir sinonīms labai fiziskai attīstībai, labai pašsajūtai un pašapziņai.
3. Stājas traucējumu galvenais cēlonis ir muskuļu (muguras, vēdera, krūšu, u.c.) un saišu nepietiekama, nevienāda nesimetriska attīstība, parasti tā saistīta ar pavājinātu muskuļu tonusu vienā muskuļu grupā un pārmērīgu tonusu citā. Viens no cēloņiem var būt nevienāds kāju garums, kā arī kaulu un locītavu slimības.
4. Nesabalansētība muskuļos izraisa nevienādu muskuļu iestiepumu ap locītavu un ietekmē tās normālās funkcijas, kas ar laiku var izsaukt nepatīkamas subjektīvas sajūtas, vēlāk organiskas izmaiņas locītavās, vizuāli izteiktu stājas traucējumu , pat deformāciju, kas turpmākā dzīvē var būt par cēloni iekšējo orgānu u.c. saslimšanu. Visizplatītākās nepareizas stājas formas, kad mugurkaulāja liekumi ir palielināti, ir sekojoši:
• Apaļa mugura – ar palielinātu mugurkaula krūšu daļas kifozi, kuras dēļ muguras muskulatūra ir iestiepta, turpretī ķermeņa priekšpusē krūšu muskuļi savilkti, saīsināti;
• Ieliektai mugurai raksturīgi palielināta mugurkaula jostas daļas lordoze, kuras dēļ muskulatūra šai rajonā ir savilkta, saīsināta, bet vēdera muskulatūra iestiepta, novājināta;
• Ja mugurkaula fizioloģiskie liekumi nav izveidojušies jeb izveidojušies nepilnīgi, to sauc par plakano muguru. Tā parasti rodas vāji attīstītas ķermeņa muskulatūras dēļ (nepietiekoša fiziskā attīstība).
• Skolioze ir mugurkaula novirze no vertikālās ass, plecu – vidukļa „trīsstūru” vai lāpstiņu asimetrija.
Nosauktās nepareizās stājas formas var dažādi kombinēties, un var izveidoties apaļi ieliektā, plakani ieliektā mugura u.c. Pats galvenais līdzeklis pret mugurkaula deformācijām ir ārstnieciskā vingrošana (turklāt labāk individuāli, nevis grupā). Pilnībā izlabot mugurkaula deformācijas varbūt nav iespējams, bet šie procesi vismaz neattīstās tālāk.
Kā pieaugušam cilvēkam, tā arī bērnam diennaktī jāguļ 7 – 8 stundas. Tieši miega laikā atbrīvojas organisma muskulatūra un atpūšas mugurkauls. Gulta nedrīkst būt pārāk mīksta. Vislabākais matracis ir tas, kurš guļot uz tā pieņem auguma formas. Šīm prasībām atbilst mūsdienu ortopēdiskie matrači. Spilvens jāpiemeklē atbilstoši vecumam. Tam jābūt zemam, neblīvam, lai tas spētu noturēt kakla skriemeļus. Vajadzētu izvairīties no smagumu celšanas. Ja tas nav iespējams, tad pietupties, paņemt smagumu un tikai tad celties augšā turot muguru taisni. Nesot smagumus, to svars jāsadala vienlīdzīgi abās rokās, nevis pārāk jānoslogo tikai viena roka. Uzkopjot dzīvokli, runājot pa telefonu vai lasot grāmatu vienmēr jāizvēlas ērta poza.
5. Ja man rastos problēmas ar stāju, pirmais ko notiekti darītu dotos pie ārsta, lai noteiktu diagnozi. Pēc tam ar ārsta nosūtījumu dotos oie speciālista, lai veiktu koriģējošo vingrošanu. Un vairāk piedomātu pie sadzīviskām lietām, piemēram, par pareizu pozu sēžot, lasot, kā arī ievērotu roku noslogojumu, lai tas būtu vienmērīgs. Protams pēc stājas uzlabošanas veiktu profilaksi, lai atkal neizveidotos stājas problēmas.
6. Arī es pārāk maz pievēršu uzmanību tam, lai vienmēr sēdētu taisni un pareizi, lai pārāk ilgi nepavadītu pie datora ar saliektu muguru un noliektu galvu. Rakstot šo darbu, ieguvu informāciju, kas liks aizdomāties par dažām lietām, kas saistītas ne tikai ar nepareizas stājas veidošanos, bet arī ar sekām, kas varētu rasties mugurkaula deformācijas rezultātā ar gadiem. Manuprāt, mūsdienās stājas problēmas ir lielākajai daļai jauniešu, jo netiek pievērsta uzmanība stājai un daudz laika pavadam sēžot pie datora un kā jau zināms parasti sēžam kā ērtāk aizmirstot par savu mugurkaulu. Šī problēma nav aktuāla tikai jauniešiem ar to saskaras arī citas vecuma grupas, īpaši jau tās profesijas pārstāvji, kuri lielāko daļu darbadienu pavada sēžot pie datorgalda.
7.Izmantotā literatūra
• „Ģimenes enciklopēdija.” 3. sējums. R.: Latvijas enciklopēdija, 1992.
• „Populārā medicīnas enciklopēdija.” 3. izd. R.: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.
• „Cilvēks, anatomija, fizioloģija, pataloģijas pamati” Pēteris Apinis