„Noturīgie organiskie piesārņotāji”

Noturīgie organiskie piesārņotāji

Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jutību pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus. Īpaši neaizsargāti ir embriji un bērni, kas attīstības pirmajos gados NOP ietekmei pakļauti, saņemot barības vielas caur placentu, mātes pienu vai uzturā lietojot produktus, kuros ir salīdzinoši augsta NOP koncentrācija. Nekontrolēti degšanas procesi, t.sk. atkritumu dedzināšana, ir galvenie dioksīnu un furānu avoti Latvijā. Cementa ražošanas laikā rodas daudzreiz mazāk dioksīnu izmešu nekā nekontrolētas dedzināšanas procesā.
Savukārt veselības traucējumus, ko ir izraisījusi saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grūti pierādīt, jo cilvēku veselību ietekmē vairāki citi faktori arī bez NOP.
Daži bīstamākie Latvijā izmantotie NOP:
– DDT – to plaši izmantoja II pasaules kara laikā, lai pasargātu karavīrus un vietējos iedzīvotājus no malārijas, tīfa un citām insektu izplatītām slimībām. Latvijā DDT aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1967.gada;
– Dioksīni un furāni – vielas, kas rodas nepilnīgas sadedzināšanas, atsevišķu ķimikāliju ražošanas, metāla pārstrādes, pārkausēšanas un papīra balināšanas procesos. Tāpat dioksīni ir atrodami automašīnu izplūdes gāzēs, tabakas dūmos, tie rodas arī koksnes un ogļu dedzināšanas laikā;
– Heptahlors – tiek izmantots, lai nogalinātu kokvilnā mītošos kukaiņus, siseņus un citu kultūru parazītus, tāpat arī malāriju pārnēsājošos moskītus un augsnē dzīvojošos kukaiņus, termītus. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1986.gada;
– Polihlorētie bifenili (PHB) – rūpniecībā tiek izmantot kā siltumu izolējoša viela. Tāpat tiek izmantoti elektrības transformatoros, kondensatoros un kā piedeva krāsās, oglekli nesaturošos kopējamos papīros un plastmasas priekšmetos. Latvijā vēl joprojām tiek izmantoti dažādās ar energoapgādi saistītās iekārtās – galvenokārt transformatoros un kondensatoros;
– Toksafēns – līdzeklis cīņai pret kukaiņiem, kas parazitē kokvilnā, labībā, augļos, riekstos un dārzeņos. Tāpat to izmanto cīņā pret mājlopu ērcēm un citiem parazītiem. Toksofēns Latvijā izmantots no 1966.gada līdz pat 1993.gadam (kopā 161 tonna). Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un izmantot no 2000.gada.

Sakarības un atkarības
NOP vidē saglabājas vairākus gadus, pat gadu desmitus, uzkrājas un koncentrējas dzīvo organismu taukaudos.
Dažādu NOP riska līmenis ir atšķirīgs, tomēr visām šīm vielām ir raksturīgas četras īpašības :
– NOP ir ļoti toksiski;
– NOP ir noturīgi – paiet gadi, pat gadu desmiti, līdz tie degradējas, veidojot mazāk bīstamas vielas;
– NOP izgaro un pārvietojas pa gaisu, ūdeni ļoti lielā attālumā no vietas, kur tie sākotnēji tika izmantoti;
– NOP uzkrājas dzīvnieku un cilvēku taukaudos.
Ja Latvijā būs noiets neierobežotam papīrmalkas daudzumam, tad drīzāk agri nekā vēlu būs redzamas ekosistēmas izmaiņas, kas saistītas ar mežu izciršanu. Mežs saglabā nokrišņu plūsmas regulētāja lomu. Mežu masveida izciršana izmaina klimatu, veicina vētras un to izraisītās vējlauzes. Bitēm zudīs dabiskās zemeņu, aveņu, melleņu un brūkleņu ziedu ganības. Šie augi zied pakāpeniski un visu sezonu nodrošina ienesumu. Izcērtot mežu, zūd sēņu vietas. Apdraudētas putnu un derīgo meža dzīvnieku izdzīvošanas iespējas. Līdz bioloģiskā līdzsvara izjaukšanai dabā tad vairs tikai daži soļi.
Ķīmiskais piesārņojums tik atklāts visās produktu vienībās. Vairākas no konstatētajām ķimikālijām, tika atklātas arī WWF apkārtējas vides un cilvēku biomonitoringa pētījumu laikā.

12 hlororganiskie pesticīdi (OCP)incl. DDT, HCB, lindāns, hlordāns

Izcelsme: Izmantoti lauksaimniecībā un veselības aizsardzības kontroles nolūkos pret kaitēkļiem.
Aizliegti Eiropā, daži no tiem arī globālā mērogā.
Bioakumulatīvi ar augstu noturību, atstāj ilgtermiņa toksisku iedarbību uz apkārtējo vidi.

Rezultāti: Bieži konstatēti dažādos produktos, ieskaitos zivis, sieru, kūpinātu lasi, sviestu un gaļu. Salīdzinoši zemā līmenī salīdzinājumā ar nesen veikto PMA pētījumu ASV.
p,p’ DDE – DDT metabolīts, atklāts 16 no 27 pārtikas produktu vienībām –īpaši augsts līmenis konstatēts zivīs (marinētās siļķēs, kūpinātā lasī) un sierā. Visaugstākā koncentrācija atklājās marinētās siļķēs.
p, p’ DDE un o, p’ DDE atklātas arī apelsīnu sulā. Kopējais augstākais OCP līmenis tika atklāts marinētās siļķēs, kurām sekoja apelsīnu sula..

44 polihlorētie bifenili (PHB)

Izcelsme: Izmantoti kā dzesēšanas šķidrumi un transformatoru, kondensatoru un citu elektrisko aprīkojumu sastāvā.
Aizliegti globālā mērogā
Bioakumulatīvi ar augstu noturību
Daži no tiem atstāj kaitīgu ietekmi uz neuroloģisko attīstību.

Rezultāti: Dažādos līmeņos atklāti visos analizētajos pārtikas produktos, pat sviestā medū un tumšajā maizē.
Augstākais līmenis konstatēts zivīs (kūpinātā lasī un marinētās siļķēs).
Rezultāti ir salīdzināmi ar EPDP (Eiropas pārtikas drošības pārvaldi) sagatavoto ziņojumu par Eiropas pārtiku.

33 bromētie liesmu novērsēji (BLN) ieskaitot 31 polibromētie difenilēteri (PBDEs) + HBCD and TBBP-A

Izcelsme: Izmantoti, lai aizkavētu plastmasas, tekstila, mēbeļu, paklāju, elektronisko ierīču (televizoros, datoros) u.c. aizdegšanos. Noturīgi un bioakumaulatīvi. Daži no tiem aizliegti, citi joprojām tiek izmantoti. Vairāku šo elementu iedarbība tiek saistīta ar uzvedības un nervu sistēmas attīstības izmaiņām dzīvniekos.

Rezultāti: Atklāti 19 no 26 analizētajiem produktiem, g.k. gaļā, sierā un zivīs, kā arī tumšajā maizē, sviestā un medū
Atšķirībā no citiem pētījumiem, vislielākā koncentrācija tika atklāta nevis zivīs, bet gan gaļā un dažos sieros – vislielākais PBDE līmenis tika atklāts kapātajā gaļā, otrs augstākais – skotu Čedera sierā.
PBDEs tika konstatēts arī tuncī un marinētajās siļķēs, bet kūpinātajā lasī tas nebija.
Koncentrāciju līmenis salīdzinājumā ar citiem pētījumiem ir zemāks nekā ASV pētījumā, taču kopumā augtāks nekā 2006. gadā veiktajā Lielbritānijas FSA analīzē.

8 perfluorētās ķimikālijas (PFC) t. skaitā PFOS and PFOA.

Izcelsme: Lieto piedegumdrošo pārklājumu, ātrās ēdināšanas produktu ražošanā, tauknecaurlaidīgu un ūdensnecaurlaidīgu materiālu apstrādē. Augsta bioakumulācija. Iespējams izraisa aknu bojājumiem, urīnpūšļa vēzi.
Tiek izstrādāti ES ierobežojumi.

Rezultāti: PFOS un PFOSA atklāti tikai marinētās siļķēs iepriekšējā pētījuma laikā. Atklātais PFOS līmenis bija augstāks nekā PFOSA līmenis.
Līdzīgs PFOS līmenis atrasts Lielbritānijas Pārtikas Standartu Aģentūras diētu paraugos, bet dažādos produktos (zivīs atklāts nav). Līdzīgi vielas līmeņi atklāti jūras veltēs no Ķīnas.

8 ftalāti ta skaitā DEHP, DBP, BBP

Izcelsme: Tika izmantoti plastmasas mīkstināšanai (īpaši PVC) kā arī tualetes piederumos un kosmētikā. Iespējams izraisa hormonālo procesu traucējumus. Iespējama negatīva ietekme uz vīriešu seksuālo attīstību (dzimšanas defekti, sēklinieku vēzis, zems spermas līmenis).
Vairāki ftalāti ir aizliegti ES, aizliegums neattiecas uz visiem ftalātiem.

Rezultāti: Atklāts 17 no 21 analizētajās precēs – galvenokārt gaļā (piem. Vista, šķiņķis – jamon curado) un piena produktos (sviestā un īpaši sieros – biezpiena siers, caciotta, manchego).
DBP, BBP un īpaši DEHP ir visbiežāk atklātie ftalāti.
Visaugstākais DEHP līmenis atklāts olīveļļā.
Otrais augstākais DEHP (un vispār ftalātu) līmenis atklāts manchego sierā.
Par līdzīgiem šo vielu līmeņiem ziņojusi Lielbritānijas Pārtikas Standartu Aģentūra.

Rezultāti atklāj, ka vairums no šiem savienojumiem ir atrodami pārtikā, kuru koncentrācija ir no 0.1 līdz 10 ng/g, izņemot ftalātus, kuru parastā koncentrācija ir par divām pakāpēm augstāka.

Aizliegtie pesticidi.

12 hlororganiskie pesticīdi (OCP) incl. DDT, HCB, lindāns, hlordāns

Rezultāti: Bieži konstatēti dažādos produktos, ieskaitos zivis, sieru, kūpinātu lasi, sviestu un gaļu. Salīdzinoši zemā līmenī salīdzinājumā ar nesen veikto PMA pētījumu ASV.
p,p’ DDE – DDT metabolīts, atklāts 16 no 27 pārtikas produktu vienībām –īpaši augsts līmenis konstatēts zivīs (marinētās siļķēs, kūpinātā lasī) un sierā. Visaugstākā koncentrācija atklājās marinētās siļķēs.
p, p’ DDE un o, p’ DDE atklātas arī apelsīnu sulā.
Kopējais augstākais OCP līmenis tika atklāts marinētās siļķēs, kurām sekoja apelsīnu sula..

44 polihlorētie bifenili (PHB)

Izcelsme: Izmantoti kā dzesēšanas šķidrumi un transformatoru, kondensatoru un citu elektrisko aprīkojumu sastāvā.
Aizliegti globālā mērogā. Bioakumulatīvi ar augstu noturību. Daži no tiem atstāj kaitīgu ietekmi uz neuroloģisko attīstību.

33 bromētie liesmu novērsēji (BLN)
ieskaitot 31 polibromētie difenilēteri (PBDEs) + HBCD and TBBP-A

Izcelsme: Izmantoti, lai aizkavētu plastmasas, tekstila, mēbeļu, paklāju, elektronisko ierīču (televizoros, datoros) u.c. aizdegšanos.
Noturīgi un bioakumaulatīvi.
Daži no tiem aizliegti, citi joprojām tiek izmantoti. Vairāku šo elementu iedarbība tiek saistīta ar uzvedības un nervu sistēmas attīstības izmaiņām dzīvniekos.

Rezultāti: Atklāti 19 no 26 analizētajiem produktiem, g.k. gaļā, sierā un zivīs, kā arī tumšajā maizē, sviestā un medū
Atšķirībā no citiem pētījumiem, vislielākā koncentrācija tika atklāta nevis zivīs, bet gan gaļā un dažos sieros – vislielākais PBDE līmenis tika atklāts kapātajā gaļā, otrs augstākais – skotu Čedera sierā.
PBDEs tika konstatēts arī tuncī un marinētajās siļķēs, bet kūpinātajā lasī tas nebija.
Koncentrāciju līmenis salīdzinājumā ar citiem pētījumiem ir zemāks nekā ASV pētījumā , taču kopumā augtāks nekā 2006. gadā veiktajā Lielbritānijas FSA analīzē.

Šeit minētie pārtikas analīzes rezultāti un WWF veiktais biomonitorings parāda, ka mēs nepārtraukti saskaramies un tiekam saindēti ar dažādu bīstamu ķimikāliju kokteili. Bet, par spīti šai saskarei, pašlaik nav pietiekami daudz informācijas par veselību un drošību, lai novērtētu, kāda ir daudzu pašlaik ES valstīs lietoto ķimikāliju ietekme.
Maz ticams, ka pārtikā atrastais ķīmisko vielu daudzums varētu tieši ietekmēt veselību (tāpēc patērētājiem nevajadzētu uztraukties vai izvairīties no šiem pārtikas produktiem), bet pastāv bažas par ilgtermiņa sekām, kādas varētu rasties zemas koncentrācijas ķīmisko vielu esamībai diētā, īpaši to ietekme uz embriju attīstības stadijā, zīdaiņiem un maziem bērniem. Pastāv arī vēl plašāks jautājums par bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu, kuras dēļ tiek saindēta vide un pārtika visā pasaulē. WWF uzskata, ka ķīmiskās vielas vajadzētu regulēt efektīvāk, lai samazinātu mūsu un mūsu bērnu saskari ar šīm vielām.
Ietekme uz veselību, kas rodas esot ilgtermiņa saskarē ar ķīmiskajām vielām pašlaik vēl nav pilnībā izprasta, bet būtu vērts atcerēties, ka –

– Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, daudzas ķīmiskas vielas savstarpēji papildina viena otru. Šis fakts ir ļoti svarīgs cilvēkiem, kas saskaras ar plaša spektra ķīmiskajām vielām. Katra viela atsevišķi var būt ‘droša’, bet kopā tās var izraisīt nelabvēlīgu efektu.
– Drošu pārtikas saskarsmi ar ķīmiskajām vielām nosaka ķīmisko vielu riska novērtējumos. Šie novērtējumi bieži balstīti uz nepietiekamu informāciju un tajos ņem vērā vispārējos pieņēmumus par to, kāda ir mūsu saskarsme ar noteiktām ķīmiskām vielām. Nepilnīga informācija par saskarsmes veidiem un iespējamo iedarbību var apgrūtināt drošības līmeņa noteikšanu. Vispārējie diētas pētījumi var arī neattiekties uz biežiem produkta patērētājiem un bērniem, kas ir īpaša riska grupa.
– Embriji, zīdaiņi un mazi bērni ir īpaši jūtīgi pret ķīmiskām vielām. Saskarsme ar ķīmiskajām vielām grūtniecības laikā var ietekmēt embrija attīstību. Iespējamo negatīvo efektu ietekmē ne tikai saskarsmes koncentrācijas līmenis, bet arī saskarsmes ilgums, īpaši attiecībā uz vielām, kas sagrauj endokrīno sistēmu.
– Ilgtermiņa zemas koncentrācijas saskarsmes sekas jau dzīves pirmajos gados var pēkšņi parādīties daudzus gadus vēlāk.
– Vairākām ķīmiskajām vielām nav droša saskarsmes līmeņa, īpaši jūtīgiem organismiem, piemēram, embrijiem.
Daudzas ķīmiskās vielas, ar kuram cilvēki saskaras, tai skaitā lielākā daļa no ķīmiskajām vielām pārtikā, ir bioakumulatīvas. Tas nozīmē, ka to līmenis organismā turpina paaugstināties, ja vien saskarsme ar tiem netiek pārtraukta.

Pesticīdi

Pesticīdu atlikumi ir kaitīgi cilvēkam
Ierobežojumi norādīti dažādos ekomarķējumos

Pesticīdu atlieku rašanās avoti:

– kokvilna (insekticīdi, herbicīdi, fungicīdi)
– aitu vilnas tīrīšana no parazītiem
– pesticīdu saturošās ķimikālijas audumu ražošanas procesā (aizsardzība no kodēm…)
– šķiedru un audumu attīrīšana no puves aizsargājošām vielām

Pesticīdi lieto augu aizsardzībā un ražu palielināšanas ķimikālijas kokvilna patērē ap 16 % no pasaules pesticīdu patēriņa diazionon (visizplatītākais) – bioloģiski sadalās
– minerālmēsli
– pesticīdi
– fungicīdi
iekļauti sarakstā un pesticīdu atlikumi tiek ierobežoti ar ekomarķēšanu
dažu pesticīdu lietošanu ierobežo ar likumdošanu (DDT, gameksāns u.c.)
Šādas ķimikālijas nelieto kokvilnas audzēšanā, ko nosaka Eiropas Savienības ekomarķēšana.

Par pesticīdiem sauc ķīmiskas vielas, kurām piemīt spēja toksiski iedarboties uz kādu noteiktu dzīvo organismu grupu. Pesticīdu pielietošanas objekti ir praktiski visas dzīvo organismu grupas no baktērijām, vienšūņiem, sēnēm līdz augiem un siltasiņu dzīvniekiem. Vielas ar šāda tipa darbību pazīstamas jau sen (daži arsēna savienojumi, vara sāļi, piretroīdi) tomēr plaša pesticīdu lietošana ir izvērsusies tikai pēdējo 20-50 gadu laikā. Pašlaik ir zināmi ap 30000 dažādu pesticīdu.
Pesticīdi ūdensbaseinos nedrīkst būt. Tie var nokļūt ūdeni, izskaloties no augsnes. Augsnē pesticīdi ir stabilāki nekā ūdenī. Tomēr arī ūdenī daži pesticīdi ir ļoti stbili,piemēram y-heksahlorcikloheksāns ūdenī ir stabils 360 dienas,bet 2,4-dihlorfenoksietiķskābe-140-250 dienas.
Pēdējā laikā konstatēts,ka pesticīdu stabilitāte palielinās dažu metālu jonu
klātbutnē,piemēram, Fe, Mn, A1 un Pb. Iespējams, ka tas saistīts ar komplekso savienojumu
veidošanos, bet tas arī pierāda, ka bieži viens piesārņojums stabilizē citu piesārņojumu.

Pesticīdi ir vielas un produkti augu kaitēkļu un slimību, nezāļu, lauksaimniecības produktu, nevajadzīgu ūdensaugu, materiālu un izstrādājumu bojājošo kukaiņu un organismu, kā arī cilvēka un dzīvnieku parazītu un slimību, vīrusu pārnēsātāju apkaroðanai.
Daži pesticīdi kaitīgos organismus neiznīcina, bet traucē to vairošanos (hemosterilanti padara kukaiņus vairoties nespējīgus), pievilina (atraktanti) vai atbaida (repelenti), iedarbojas uz tiem, nomācot to orientēšanās spējas, nomāc dzīvnieku barošanās refleksus (antifidanti), ietekmē augu attīstību.

Pesticīdu toksiskās iedarbības rezultātā mainās dzīvās šūnas bioķīmiskie parametri (piemēram, virsmas spraigums, osmotiskais spiediens), bioķīmiskie procesi (vielmaiņa).
Pesticīdu nozīme sevišķi palielinājusies pēdējos 100 gados, jo augu kaitēkļi un slimības, kā arī nezāles procentuālo lauksaimniecības kultūru ražu pasaulē samazina gandrīz par vienu pusi.

Pesticīdu iedalījums.

Pēc ķīmiskā sastāva pesticīdus iedala šādi:
– Neorganiskie pesticīdi;
– Organiskie pesticīdi;
– Jaukta tipa (gan organiski, gan neorganiski).
– Augu vai mikroorganismu izcelsmes bioloģiski aktīvie preparāti.
Pēc apkarojamiem vai ierobežojamiem organismiem pesticīdus iedala šādi:
– Insekticīdi;
– Zoocīdi;
– Limacīdi;
– Nematocīdi;
– Fungicīdi;
– Antrocīdi;
– Bakteriocīdi;
– Herbicīdi.

Insekticīdi ir pesticīdi, ko izmanto kaitīgo kukaiņu un dzīvnieku apkarošanai. Daudzi agrāk plaši lietotie insekticīdi (piemēram joda un hlora) vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti indīgi. Hlororganiskajiem savienojumiem (piemēram, heksahlorānam) tika konstatēta stabilitāte apkārtējā vidē pat 50 gadus. Tādejādi tie uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā (galvenokārt muskuļaudos) un ir par cēloni daudzām slimībām.
Insekticīds DDT (ClC8H2)5COHCCl7 tika plaði izmantots 40.-60. gados kaitīgo kukaiņu apkarošanai. DDT nešķīst ūdenī, bet šķīst organiskajos šķīdinātājos, tādejādi uzkrājoties apkārtējā vidē, kā sekas ir bioloģiskā līdzsvara izjaukšana. Cilvēku un dzīvnieku organismos notiek saindēšanās, lēna totāla intoksikācija ar kancerogēnu iedarbību.
Fosfororganiskie savienojumi (piemēram, benzols, etinols, 2,2-dimetil-heptāns) gan neuzkrājas apkārtējā vidē, tomēr daudzi no tiem ir ļoti indīgi siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem.
Insekticīdi uz kaitēkļiem var iedarboties nokļūstot to organismā caur segaudiem pēc apsmidzināšanas, ar saindēto barību, caur elpošanas orgāniem gāzu vai tvaika veidā vai auga intoksikācijas veidā caur sakņu vai lapu sistēmu. Tie atstāj neatgriezenisku iespaidu uz nervaudiem, kā rezultātā organisms iet bojā.
Limacīdi ir gliemjveidīgo rāpuļu apkarošanas līdzekļi. Nozīmīgākais limacīds ir metaldehīds, ko izkaisa vai izsmidzina suspensijas veidā. Dzīvnieka organismā tas nokļūst caur ādu (pieskares inde) vai ar barību (intoksikācijas inde). Saindēšanās izraisa bagātīgu gļotu izdalīšanos, kā rezultāta gliemjveidīgie rāpuļi iet bojā no atūdeņošanās. Vēl izmanto veldzētos kaļķus, armātiskos ogļūdeņražus.
Fungicīdi ir ķīmiskie preparāti, ko lieto tādu augu apkarošanai, kas ierosina augu slimības vai bojā koka konstrukcijas. Pazīstamākais no fungicīdiem ir RDN šķīdums, kas izgudrots 1882. gadā un ir efektīvs pat pret vārpatu.
Herbicīdi ir ķīmiskie preparāti, kas paredzēti nezāļu apkarošanai. Izšķir vispārējās iedarbības herbicīdus, ko lieto vietās, kur kultūraugus neaudzē, un selektīvās iedarbības herbicīdus, kas iznīcina noteiktas augu sugas un ko lieto gan veģetācijas periodā, gan pirms sējas un sadīgšanas.

Bioloģiski aktīvās vielas.

Pēdējā laikā tiek izmantotas daudzas bioloģiski aktīvās vielas:
Antdetranti, kas nomāc kukaiņu barošanos.
Atraktanti ir dabiskas vai sintētiskas vielas, kas pievilina dzīvniekus. Vairāk izplatīti ir bezdzimuma un barošanās atraktanti. Barošanās atraktantus izdala augi, lai pievilinātu kukaiņus un, tiem barojoties, tiktu apputeksnēti paši augi. Tomēr šo īpašību var izmantot arī, lai pievilinātu un iznīcinātu kaitēkļus. Dzimuma atraktantus izdala pievilināmā īpatņa pretējā dzimuma pārstāvji, tāpēc arī tos var izmantot, lai pievilinātu kaitēkļus un tos iznīcinātu.
Desiktanti, kas izraisa lapu nobirðanu.
Defolianti, kas izraisa auga sažūšanu.
Hormoni, kas regulē organisma funkcijas.
Ruhibitori, kas organismā pilnīgi vai daļēji nomāc fermentu darbību, vielmaiņu, vielu pārvietošanos organismā.
Repelenti – vielas, kas atbaida dzīvniekus (kukaiņus, ērces, grauzējus, putnus). Repelenti var būt dabīgas vielas. ko izdala augi (piemēram, vaivariņi, purva mirtes, kaktusi), dzīvnieki (piemēram, blaktis, skunksi) vai sintētiski produkti, ko ražo šķīdumu, emulsiju, aerosolu, ziežu veidā. Repelenu īpašības piemīt arī citiem pesticīdiem, piemēram, kodināšanas līdzekļiem. Repelentu iedarbība nav ilga. Repelentus plaši izmanto asinssūcēju divspārņu un blakšu atbaidīšanai no cilvēka un mājdzīvniekiem, retāk – augu aizsardzībai.
Retardanti, kas samazina auga augšanu garumā.

Augu bioloģiski aktīvo vielu izmantošana sadzīvē.

Parasti lieto augu izvilkumus un novārījumus, retāk pulverus un ziedes. Ieteikumi par augu izvilkumu gatavošanu ir visai dažādi, jo visbiežāk balstās uz individuālu pieredzi. Tā kā augu izvilkumos parasti nenosaka darbīgās vielas sastāvu, tad nav zināma arī konkrētā vielas konsentrācija un toksiskums. Darbīgās vielas koncentrācija izvilkumā atkarīga no auga attīstības stadijas , sagatavošnas veida, glabāšanas u.c. apstākļiem.

Pēc savām īpašībām augu izvilkumi iedalāmi atsevišķās grupās:
– Bioloģiski aktīvās vielas ar insekticīdu iedarbību, kas iznīcina kaitēkļus. Latvijā 30. gados augu aizsardzībā nereti izmantoja baobaba sakņu skaidiņas, kas ir tropu augs. Kukaiņu mirstību izraisa arī izvilkumi no vērmelēm, kreimenēm, kokāļiem. Toksiskas īpašības ir arī tabakas pulverim, ko izmanto spradžu, mušu, blakšu, ērču, kāpostu balteņu kāpuru apkarošanai.
– Bioloģiski aktīvās vielas ar repelentu iedarbību. Šeit var minēt ķiploku izvilkumu, kas atbaida laputis, ērces, tripšus. Apelsīnu, citronu un mandarīnu mizu izvilkumi. Izmanto arī vaivariņu, kliņģerīšu, kumelīšu, samteņu un citu augu izvilkumus, kam piemīt spēcīga īpatnēja smarža. Parasti smaržu dod augos esošās ēteriskās eļļas. Arī terpēns, ko satur dažādi skuju augi atbaida dažus kaitēkļus.
Ir izvilkumi, kam piemīt gan insekticīdu, gan repelentu īpašības. Šeit var minēt tomātu lapu un pasaknīšu izvilkums, kas satur tomatīnu, un kartupeļu lakstu izvilkums, kas satur karotīnu.
Mājas apstākļos iegūtos koncentrātus var izmantoto tūlīt pēc pagatavošanas un atšķaidīšanas līdz vajadzīgajai koncentrācijai. Tos var iepildīt slēgtos, vislabāk tumšos traukos un uzglabāt vēsumā, bet ne ilgāk par 10-12 mēnešiem, jo šo šķīdumu īpašības var būtiski mainīties.

Pesticīdu ietekme uz vidi un cilvēku.

Pesticīdus lieto galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, taču to cirkulācija gaisā, ūdenī un pārvitošnās pa dzīvajiem organismiem var veicīnāt pesticīdu plašu izplatīsanos apkārtējā vidē, tādejādi kaitējot cilvēka un dzīvnieka veselībai, un apdraudot citu sugu (arī aizsargājamo) eksistenci.
Lai pesticīdi negatīvi neietekmētu apkārtējo vidi un cilvēku, tie tiek pārbaudīti, reģistrēti un tiek noteiktas pesticīdu devas, izmantošanas laiks, pieļaujamās atliekas augsnē, augos, pārtikas produktos, lopbarībā un ūdenī, arī uzglabāšanas telpās. Ir arī noteikts laiks, cik dienas pēc pesticīdu lietošanas drīkst novākt ražu, lai tajā nebūtu vairāk pesticīdu atlikumu nekā pieļaujams. Tiek notikta arī darbīgās vielas ietekme uz augiem, dzīvniekiem, cilvēku un citām zoocenozēm. Katram preparātam jāievēro arī tā noārdīšanās laiks. Pēc iedarbības uz cilvēku iedala: sevišķi bīstamos, ļoti bīstamos, vidēji bīstamos un maz bīstamos pesticīdus.
Lietojot pesticīdus jāievēro darba drošibas notikumi un lauksaimniecībā atļauto pesticīdu saraksts. Jāpievērš uzmanība pesticīdu uzglabāšanai, jo tie var būt ļoti indīgi. Nepareizi lietojot pesticīdus, var notikt smagas saindēšanās. Pēc ilgāka laika, strādājot ar pesticīdiem, var resties dažādas alerģijas, ko cilvēki bieži pamato ar alerģisku reakciju pret kādu uzturproduktu, taču tā var dūt reakcija pret šī produta audzēšanas procesā izmantotajiem pesticīdiem.
Daudzu pesticīdu negatīvās īpašības tiek konstatētas pat pēc vairākiem gadu desmitiem, kad kaitīgās vielas nodarījušas pat neatgriezeniskus procesus, ļoti negatīvi ietekmējot cilvēka imūnsistēmu, izmainot iedzimtības informāciju. Daudziem pesticīdiem, kas ir maz izpētīti tikai vēlāk tiek atklātas kancerogēnas īpašības. Tāpēc vajadzētu lietot pārbaudītus un pazīstamus preparātus.
Apstrādājot pārtikā izmantojamos augus ar pesticīdiem var mainīties to garša, smarža un citas fizikālās īpašības. Kādā Francijas vīnaudzētavā pagāja 30 gadi, līdz tika noskaidrots, ka vīna garšas kvalitāti bojā pesticīdi, ko izmantoja vīnogulāju aizsardzībai pret kaitēkļiem.
Tikai daļēji pareizs uzskats, ka, lietojot lielāku daudzumu vai koncentrāciju pesticīdu, tiks panākts labāks aizsardzības efekts. Katram preparātam ir stingri notikts kā, kad un cik to lietot, pretējā gadījumā pats augs var attīstīties lēnāk, bez tam tiek piesārņota apkārtējā vide un tiek negatīvi ietekmētas cilvēka un mājdzīvnieku veselības. Jāievēro arī pareiza objektu apstrāde ap pesticīdiem, lai pēc iespējas mazāk pesticīdu nonāktu apkārtējā vidē un neietekmētu citas sugas. Kā piemēru var minēt agrāk plaši izmantoto pesticīdu izsmidzināšanu no gaisa ar lidmašīnu, kā rezultātā pesticīdi piesārņoja apkārtējo vidi. Pie kolhozu laukiem augušie burkāni nebija kurmju sagrauzti, kad ar pesticīdiem tika apstrādāti lauki, taču pēc kolhozu sabrukuma āboli ir kļuvuši tārpaini, kas liecina, ka notiek plaša pesticīdu izplatīšanās apkārtējā vidē. Tikai, ievērojot pesticīdu lietošanas notikumus, var panākt vajadzīgos rezultātus bez negatīvām sekām.
DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns tika atklāts 1874. gadā, bet masveidā to sāka ražot un lietot 2. pasaules kara laikā, kad DDT kā insekticīdu lietoja asinssūcēju kukaiņu iznīcināšanai. Tiek lēsts, ka pasaulē saražots vairāk nekā trīs miljoni tonnu DDT!
DDT un citu hlororganisko insekticīdu cirkulācija dabā, tiem uzkrājoties augsnē, ūdeņos un dzīvajos organismos, veicinājusi daudzu sugu dzīvnieku skaita (it īpaši putnu) samazināšanos un pat bojāeju. DDT spēj iedarboties negatīvi uz cilvēku organismu un nervu sistēmu.
Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1966. gada 15. septembrī aizliedza DDT lietošanu augu aizsardzībā. Ar šo Ministru padomes lēmumu tika ierobežota heksahlorana savienojumu lietošana. Pēc dažiem gadiem no atļauto pesticīdu saraksta tika svītroti arī polihlorpinens un polihlorkamfens. Pēc tam, kad 1968. gadā tika aizliegts lietot hlororganiskos pesticīdus, krietni samazinājās vides piesārņojums ar stabilajiem hlororganiskajiem savienojumiem. Ceru, ka, izlasot šo materiālu, jūsos nostiprināsies pārliecība, ka nedrīkstam pieļaut bīstamu projektu īstenošanu Latvijā, jo bez lielīšanās varam teikt, ka Latvija ir Zaļā zeme.
Labāk vēlu nekā nekad varu informēt par datiem, kuriem noņemts slepenības statuss. Tās ir 1969. un 1970. gadā izdarītās aknu un taukaudu 736 analīzes uz hlororganisko pesticīdu atlikumiem no 368 paraugiem biopreparātos, kas iegūti no P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā mirušajiem slimniekiem. Analizējot cilvēku taukaudus, tajos atrasti līdz 34 mg/kg DDT, kaut gan šie ļaudis nav bijuši tiešā saskarē ar DDT. Turklāt tajos paraugos, kuros DDT līmenis bija zems, DDE daudzums bija lielāks. Tas apstiprina hipotēzi, ja organismā iekļūst nelieli DDT daudzumi, šis preparāts var intensīvāk pārveidoties par DDE. Visbiežāk cilvēki veselībai tik bīstamās indes uzkrājuši, ēdot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus – pienu, gaļu, taukus, olas, zivis u.c. Izrādās, ka pesticīdu atliekas ir taukos šķīstošas vielas un tādēļ taukaudos uzkrājas ievērojamos daudzumos. Ja kāds resnītis, kura organismā uzkrājušās taukos šķīstošas indes, strauji novājē, viņš riskē izbaudīt saindēšanās sekas.
Salīdzinot analīžu rezultātus, kas izdarīti no 1965. līdz 1980. gadam, ar prieku varam secināt, ka pesticīdu atlikums, kas atrasts 1 kg pārtikas produkta, katru gadu samazinās. Tā, piemēram, atrastais DDT preparāta biežums analīzēs samazinājies par 98,2%, bet heksahlorāna – par 94,7%. Kopš 1968. gada pārtikas produktos biežāk atrod DDT noārdīšanās preparātu DDE, kura koncentrācijas absolūtie skaitļi kopš tā laika ir samazinājušies pat 20–25 reizes. Pēdējos gados samazinājies paraugu skaits, kuros atrasti pesticīdu atlikumi arī pārtikas produktos: 100 reižu – dārzeņos un augļos, trīs reizes – kartupeļos. No 1967. līdz 1980. gadam arī lopbarības paraugu piesārņojums samazinājies 12 reižu, un tas labi ietekmējs piena produktu kvalitāti.
Pārlieku priekam tomēr iemeslu nav daudz, jo pašlaik Latvijā intensīvajā lauksaimniecībā cītīgi tiek lietoti dažādi jaunas paaudzes pesticīdi, atliek vien pašķirstīt lauksaimniekiem domātos žurnālus un laikrakstus un iepazīties ar optimistiskajām reklāmām. To ietekmē zemnieki uzskata, ka bez raundapa lietošanas nav iespējama nezāļu ierobežošana, bet neņem vērā, ka ķimikālijas nekur nepagaist, kā sola ražotāji, bet gan izraisa audzējus. Un piekabināt tam visam cerīgās zilbes «Bio-» vai «Eko-» ir noziedzīgi.
Mūsu taukaudi un aknas nesatur DDT, un tas ir tādēļ, ka Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas pirms 35 gadiem aizliedza lietot hlororganiskos pesticīdus. Mūsu zeme ir atbrīvojusies no stabilo hlororganisko savienojumu atlikumiem augsnē, ūdenī, zivīs, augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos. Bet priecājoties nevajag aizmirst, ka tikai puse no mūsu apēstajiem produktiem ir ražoti Latvijā, pārējie ir ievesti. Turklāt ir maz cerību, ka citas valstis uz Latviju eksportē visaugstākās kvalitātes produktus.
Mūsu zeme ir attīrījusies, bet atkal sapņojam to sadranķēt – Jēkabpils rajona Ozolsalā ražot celulozi un piesārņot Daugavu un Latvijas vidi ar bīstamajiem hlororganiskajiem savienojumiem, kas radīsies celulozes masas balināšanas procesā. Celulozes rūpnīcas tehnoloģiskajā procesā lietotās ķīmiskās vielas var apdraudēt planktonu un visas zivju sugas, kas dzīvo Daugavā, hloru saturošās un citas celulozes apstrādes vielas traucēs Daugavas pašattīrīšanās procesus.
Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu. Bez šādām vielām nebūtu iedomājama mūsdienu dzīve, jo mēs tās izmantojam medicīnā, pārtikas un sadzīves priekšmetu ražošanā — visās dzīves sfērās. Tomēr daudzas no šīm vielām nav pietiekami izpētītas un var radīt neatgriezeniskas negatīvas sekas gan mūsu veselībai, gan videi.
Zobu pastas sastāvā esošais triklozāns ir antibakteriāls līdzeklis, kuru ilgstoši lietojot, var tikt bojāta cilvēka organisma imūnsistēma un izstrādāties izturība pret antibiotikām. Ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, nokļūstot mātes organismā, var traucēt jaundzimušo zēnu hormonālo sistēmu un dzimumorgānu attīstību. Polihlorētie bifenili (PCB) — ķīmiskās vielas, kas aizliegtas jau vairāk 30 gadu — joprojām tiek atrasti cilvēku un dzīvnieku organismos.
Tie ir tikai daži bezatbildīgas ķīmisko vielu izmantošanas piemēri. Līdzīgu piemēru ir simtiem. Vienīgais veids, kā panākt to, lai apkārtējā vide un cilvēku organismi nākotnē netiek vēl vairāk piesārņoti ar ķimikālijām, ir stingri ķīmisko vielu pārbaužu un lietošanas noteikumi. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, pieņemot stingru ķīmisko vielu likumdošanu, 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro.

Ietekme uz veselību
Ķimikāliju ietekme uz cilvēka organisma nav tūlītēja. Bīstamās ķīmiskās vielas, kas ir noturīgas un bioakumulatīvas, cilvēka organismā uzkrājas pamazām. Bīstamākās ir tās, kas ir toksiskas, kancerogēnas vai negatīvi ietekmē mūsu nervu un hormonālās sistēmas, ir noturīgas un var uzkrāties mūsu audos.
Šīs vielas ietekmē ne tikai mūs, bet arī citus dzīvos organismus. Ātes tēviņi, kas Kalifornijas krastos barojas pie notekūdeņu izplūdes vietām, maina dzimumu. Zinātnieki uzskata, ka pie tā visdrīzāk ir vainojams oksibenzons (INN), ķīmiskā viela, ko plaši izmanto sauļošanās krēmu ražošanā. Paralēli veikts pētījums liecina, ka šī parādība ir novērojama visām piekrastē mītošajām zivīm. Šī viela no cilvēku ķermeņiem tiek noskalota pludmales dušā, no kurienes tā caur notekūdeņiem nokļūst ūdenī un zivju barībā.

Bīstamo vielu avoti
Ķīmiskās vielas, kas atrastas cilvēka asinīs, ir no dažādām vielu grupām, to skaitā ir pesticīdi, no kuriem daļa jau sen ir aizliegti, piemēram, DDT vai tautā pazīstams kā dusts vai polihlorētie bifenili (PCB), kas tika izmantoti elektroiekārtu ražošanā, bet ir aizliegti jau kopš 1970. gadiem, bromētie liesmu novērsēji, kurus izmanto, lai novērstu mēbeļu un elektroiekārtu aizdegšanos, perfluorētās pretpiedeguma vielas (PFC), kas ir nepiedegošo pannu, mēbeļu un apģērba sastāvā, sintētiskie muskusi, kas izmantoti kā aromatizatori gaisa atsvaidzinātājos, tīrīšanas līdzekļos un kosmētikā, bisfenols A, kas ir polikarbonāta plastmasas (PC7) sastāvā, antibakteriālais līdzeklis triklozāns, kas tiek izmantots zobu pastā un citos ķermeņa kopšanas līdzekļos, plastmasas mīkstinātāji — ftalāti, kas atrodami plastmasas izstrādājumos un kosmētikā, un daudzas citas vielas.
Pasaules Dabas Fonda pētījumu rezultāti parāda, ka vecāku cilvēku organismos atrodas jau sen aizliegtas vielas, piemēram, agrāk lietoti pesticīdi un jau pieminētie polihlorētie bifenili. “Jaunās” ķīmiskās vielas, piemēram, mēbelēs esošie bromētie liesmu novērsēji un mākslīgais muskuss, kas tiek izmantots kosmētikas ražošanā, biežāk un lielākās devās tika atklāti jaunākajā paaudzē. Savukārt, pētījumā lielākais perfluorēto pretpiedeguma vielu (PFC) daudzums tika atrasts Latvijas ģimenes mātes asinīs.

Ko darīt?
Ievērojot vienkāršus pamatprincipus, iespējams samazināt savu saskarsmi ar potenciāli bīstamajām ķimikālijām:
– Kad vien iespējams, iegādājies dabīgu produkciju.
– Pirms ēšanas augļus un dārzeņus nomazgā un nomizo.
– Izvairies no pesticīdu un herbicīdu izmantošanas mājās vai dārzā.
– Nelieto konservētu pārtiku. Tās vietā izvēlies svaigus vai žāvētus produktus.
– Lietot polikarbonātu (PC7) nesaturošas bērnu barošanas pudelītes, vai, vēl labāk, baro ar krūti.
– Izvairies no apģērba, paklājiem un mēbelēm, kas apstrādātas ar prettraipu un pretaizdegšanās vielām.
– Tā vietā, lai izmantotu gaisa atsvaidzinātājus, atver logus.
– Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.
– Iegādājies ziepes, šampūnus un kosmētiku, kas nesatur sintētiskas aromātvielas, triklozānu vai parabēnus.
– Nevajadzīgo kosmētiku, zāles, sadzīves ķīmiju, elektropreces, lakas un krāsas neizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet nodod bīstamajos atkritumos tam īpaši paredzētās vietās.
– Izmanto krāsas, lakas un līmes ar zemu GOS saturu vai tādas, kas ražotas uz ūdens bāzes.