Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4. gadu, un dalās ziemas un vasaras Olimpiskajās spēlēs. Bet es vēlētos salīdzināt, tieši kādas tās bija kad tās aizsākās un kādas tās ir izveidojušās tagad.
Šobrīd olimpiskās spēles norit pilnā sparā, taču tās aizsākās Olimpijā, Grieķijā jau 776. g. p.m.ē. Tās ilga līdz 393. gadam. 1896. gadā franču barons Pjērs De Kubertēns atjaunoja olimpiskās spēles un ar to sākās jauna Olimpisko spēļu ēra. Senajā Hellādā – vienas no tautas spēlēm panhellēniskajām sporta spēlēm (vēl bija Pitijas spēles Delfos no 586. g., Istmas spēles Korintā no 582. g., Nemejas spēles Nemejā no 573. g.). Šīs spēles ļoti atšķiras no spēlēm, kuras tiek spēlētas mūsdienās. Man šķiet, ka agrākās spēles bija daudz interesantākas, jo arī cilvēki nebija tik ļoti aprobežoti un ar tik augstām prasībām.
Pēc sengrieķu mītiem var secināt, ka Olimpiskās spēles aizsāka Hērakls, ar savu varonību un neatkārtojamo sparu. Spēļu nosaukums ir radies no tās vietas, kur tās noritējā, tā tad Olimpijā. Antīko Olimpisko spēļu tradīcijā, kā obligāts pamatnosacījums bija vispārējs pamiers, kura laikā bija kategoriski aizliegti visu veidu kari un konflikti. Lielākais ētikas pārkāpums bija saistīt Olimpiskās spēlēs ar politiku. Piedalīties Olimpiskajās spēlēs drīkstēja tikai hellēņi.
Antīkās Grieķijas filozofi ticēja, ka fiziskais skaistums, spēks un veselība nav vienīgās īpašības, kas vajadzīgas vīrietim un sievietei, bet, ar vingrinājumu un sacīkšu palīdzību attīstītas, kā arī apvienotas ar morālajām un garīgajām vērtībām, tās var radīt īsti pilnvērtīgu cilvēku, kas būtu līdzsvarots visās savās izpausmēs un darbībā. Es uzskatu, ka šiem filozofiem ir bijusi taisnība, jo ir ļoti svarīgi, lai cilvēks būtu pilnvērtīgs dzīvot un izpausties visdažādākajos veidos.
Mūsdienās Olimpiskajās spēlēs ikviens var pārbaudīt sevi klasiskajos sporta veidos, dzenājot bumbu šādos vai tādos veidos, kā, piemēram, futbolā un volejbolā, vai izvēloties ko netradicionālāku. Tā manuprāt ir ļoti liela iespēja saprast vai ir vēlēšanās savu dzīvi turpināt ar sportu…un lielā mērogā, vēl pie tam.
Bet kāda tad īsti ir atšķirība, starp mūsdienu un bijušajām Olimpiskajām spēlēm? Es domāju, ka šis jautājums vēl ilgi būs aktuāls. Tomēr, atšķirība ir it visā, spēlēs, cilvēkos, laikmetos, attieksmē. Taču, kas kopīgs arī ir un tā ari gara spēle, kas mums seko uz soļa, vēlme uzvarēt, neizsakāma tieksme pēc panākumiem un atzinībām. Gan toreiz, gan tagad cilvēki vēlas sevi parādīt no labās puses, un ar to arī ir īpašas šīs spēles, kuras norisinās ik pēc četriem gadiem.
Varu secināt to, ka spēles palīdzēja attīstīties gan toreiz, gan tagad, un tas, manuprāt, ir galvenais, un pārējais vairs nav svarīgs vai uzmanības vērīgs.