Ievads
Projekta uzdevums: atrast kādu operētājsistēmu, kas nav Windows, aprakstīt par to, arī par Windows un abas operētājsistēmas salīdzināt.
Es izvēlējos Macintosh operētājsistēmu, jo tā man likās populāra. Es šajā projektā salīdzināšu Windows ar Macintosh, kā arī nedaudz pastāstīšu gan par Windows, gan par Macintosh un arī nedaudz par operētājsistēmām, proti, kas ir operētājsistēma.
Par operētājsistēmām
Operētājsistēma ir programma, precīzāk, programmu komplekss, kas darbojas ar programmām. Operētājsistēma apvieno sevī funkcijas, ko lieto vairākas programmas. Operētājsistēma nodrošina pielietojamo programmu darbu, izdalot tām nepieciešamos atmiņas resursus, ļaujot izmantot datora iekārtas, piemēram, cieto disku, printeri. Operētājsistēma nodrošina darbošanos ar failu sistēmu un daudzko citu.
Windows
Microsoft Windows ir Microsoft radīta operētājsistēma personālajiem datoriem un serveriem. 1985.gadā Microsoft izstrādāja operētājsistēmu Windows kā papildinājumu MS-DOS. Tā bija kā atbilde uz tolaik parādījušos, jauno, kompānijas Apple datorsistēmu – Apple Macintosh, kurā jau tika izmantota grafiskā lietotāja saskarne (GUI). Microsoft Windows galu galā ir kļuvusi par dominējošo operētājsistēmu personālajiem datoriem.
Vēsture Microsoft savas operētājsistēmas izstrādā divos paralēlos virzienos – pirmais virziens ir mājas lietotāji, bet otrs virziens ir profesionāli IT lietotāji. Šie divējādie virzieni drastiski ietekmē operētājsistēmu izstrādi – piemēram, mājas lietotāju versijās ir lielāks multimediju atbalsts, taču mazāks drošības un tīkla atbalsts. Turpretim profesionālajās versijās ir mazāks multimediju atbalsts, taču lielāka funkcionalitāte tīkla konfigurācijā un drošībā.
Pirmajai patstāvīgajai Microsoft Windows versijai – 1.0, kuru izlaida 1985. gada novembrī, bija maz funkciju un tādejādi tā neguva lielu popularitāti, pie tam tai vēl bija jāsacenšas ar Apple operētājsistēmu. Windows 1.0 patiesībā pat nevarētu nosaukt par operētājsistēmu, drīzāk par MS-DOS papildinājumu. Microsoft Windows 2.0 tika izlaista 1987. gada novembrī un tā guva lielāku popularitāti, nekā tās priekštece. Windows 2.03, kuru izlaida 1988. gada janvārī bija izmainīta operētājsistēma no vienkāršiem kantainiem logiem uz jau cits citu pārklājošiem logiem. Šī izmaiņa noveda pie tiesu darbiem starp Apple Computer un Microsoft, jo Apple uzskatīja to par autortiesību pārkāpumu.
Microsoft Windows 3.0 bija pirmā veiksmīgā Windows versija, kura guva pirmo lielo peļņu. Pusgada laikā tika pārdotas 2 miljoni kopiju. Tā sevī ietvēra uzlabotu saskarni un vairāk uzdevumu veikšanas funkciju. Šīs versijas uzlabojums bija Windows 3.1, kuru izlaida 1992. gada 1. martā, un Microsoft atbalsts šai versijai beidzās 2001. gada 31. decembrī.
1993. gada jūlijā, Microsoft izlaida Windows NT, kura bija veidota uz jauna kodola bāzes. NT tika veidota kā profesionālā operētājsistēma. NT un Windows neprofesionālais virziens vēlāk saplūda vienā veidojot Windows XP.
1995. gada augustā, Microsoft izlaida Windows 95, kurā tika pamatīgi uzlabots grafiskais dizains un lietotāja saskarne, kā arī tā bija pirmā operētājsistēma Windows, kurā darbojās priekšlaicīgais vairāk uzdevumu režīms (preemptive multitasking). Galvenais Windows 95 atbalsts no Microsoft beidzās 2000. gada 31. decembrī, un pagarinātais atbalsts beidzās 2001. gada 31. decembrī.
Nākamā Windows versija tika laista klajā ar nosaukumu Windows 98, kuru izlaida 1998. gada jūnijā. Šī versija tika ļoti kritizēta tās lēnā ātruma un kļudu dēļ salīdzinājumā ar Windows 95. Galvenās kļūdas tika izlabotas Windows 98 Second Edition 1999. gadā. Galvenais atbalsts no Microsoft šajai versijai darbojās līdz 2002. gada 30. jūnijam, un pagarinātais atbalsts līdz 2006. gada 11. jūlijam.
Kā daļu no profesionālā virziena, Microsoft, 2000. gada februārī izlaida Windows 2000. Nākamā mājas lietotāju versija pēc Windows 98 bija Windows Me (Millennium Edition), kuru izlaida 1999. gada septembrī. Šajā versijā parādījās jau tāda jauna tehnoloģija, kā “Universal Plug and Play”. Taču arī šī windows versija tika smagi kritizēta tās savietojamības un stabilitātes problēmu dēļ.
2001. gada oktobrī, Microsoft laida klajā Windows XP, kura tika bāzēta uz NT kodola. Pārmaiņas pēc, šī Windows versija tika ļoti slavēta tās funkciju un pielietojamības dēļ. Tā ir veidota divās versijās “Home” mājai lietotājiem, un “Professional” priekš profesionālajiem lietotājiem. Profesional sevī ietver vairāk drošības un tīkla funkcijas nekā Home versija. Vēlāk, 2002. gadā Microsoft laida klajā “Media Center” versiju, kurai bija TV un DVD atbalsts, ieskaitot programmas ierakstīšanu no TV, kā arī tālvadības pulti. Galvenais Microsoft atbalsts priekš Windows XP turpināsies līdz 2009. gada 14. aprīlim un pagarinātais atbalsts līdz pat 2014. gada 8. aprīlim.
2003. gada aprīli, Microsoft izlaida Windows Server 2003, aizvietojot Windows 2000 profesionālo operētājsistēmu sērijā ar jaunām funkcijām un stingru virzienu drošības jomā. 2005. gada decembrī tika izdota jauna Windows Server 2003 versija – Windows Server 2003 R2.
Drošība ir bijis Windows sāpīgākais punkts jau daudzus gadus. Lielās Windows popularitātes dēļ arī kaitīgo programmu īpatsvars ir lielāks tieši Windows vidē atšķirībā no GNU/Linux, Unix, Mac OS X un FreeBSD.
Pašos pirmsākumos, Windows tika veidota kā viegli lietojama operētājsistēma datoriem, kuri nav pieslēgti tīklā, tāpēc tajā nav pamatā iebūvētas nekādas drošības sistēmas. Turpretim Windows NT un tās priekšteči ir jau pamatā veidoti ar drošības sistēmām arī tīklā, taču ne Internetā, jo 1990. gadu sākumā Interneta lietošana bija ļoti nepopulāra. Turklāt, līdz pat Windows Server 2003 iznākšanai, vairākums uz Windows NT bāzes veidotās sistēmas tika pārdotas ar pēc noklusējuma izslēgtām drošības iespējām, un ar ieslēgtām ievainojamām funkcijām, pēc noklusējuma.
Microsoft sāka publiski atzīt savas programmatūras drošības problēmas, un līdz ar to izvirzīja drošību par savu galveno prioritāti. Microsoft laiž klajā drošības labojumus aptuveni vienreiz mēnesī (parasti katra mēneša otrajā otrdienā), caur servisu, kas saucas Windows Update. Arī kritiskie labojumi īsākos laika intervālos pēc vajadzības tiek piedāvāti caur šo servisu. Windows 2000 (SP3 vai jaunāka), Windows XP, Windows Server 2003 un Vista vidēs, atjauninājumi var tikt uzstādīti automātiski, ja vien lietotājs ir ieslēdzis šādu iespēju. Kā rezultātā, piemēram, 2. Servisa pakotne priekš Windows XP vai 1. servisa pakotne priekš Windows Server 2003 tika uzstādīta uz lietotāju datoriem daudz ātrāk.
Macintosh
Mac (sākotnēji Macintosh) šobrīd ir attiecināms uz jebkuru personālo datoru, kuru izstrādā, ražo un izplata Apple Inc.. Aizgūstot nosaukumu no McIntosh ābolu šķirnes, pirmais Macintosh tika izlaists 1984. gada 24. janvārī. Tas bija pirmais komerciāli veiksmīgais personālais dators, kas tā laika standarta komandrindas saskarnes vietā lietoja grafisko lietotāja saskarni un datorpeli. Šī brīža Macintosh ietver sākot no Apple sākuma līmeņa Mac mini galda datora, līdz vidējā līmeņa serverim Xserve. Mac sistēmas pamatā ir mērķētas mājas, izglītības un radošo profesionāļu tirgiem. Macintosh ražošana ir balstīta uz vertikālās integrācijas modeli, kurā Apple īsteno visus aparatūras aspektus un izstrādā savu operētājsistēmu, kas ir instalēta visos Mac datoros.
Pašlaik Macintosh vairāk ir stilīgo dators, lai gan grafikas uzdevumus tas veic labāk par visiem. 2002.gada pētījums rāda, ka vidējais statistiskais Mac lietotājs ir augstāk izglītots un pelna vairāk nekā vidējais IBM PC lietotājs. Mac dārdzība drīzāk ir pircēja statusa simbols.
Macintosh izstrādātāji vienmēr pievērsuši lielu uzmanību dizainam un revolucionāriem jauninājumiem. Piemēram, 3,5 collu diskešu iekārta, USB ports, bezvadu tīkls un, protams, grafiskā saskarne pirmo reizi parādījās tieši Mac datoros. 90-jos gados Apple pievērsās arī citu elektroierīču ražošanai. Tika radīta ciparu fotokamera, plaukstdatora priekštecis, kā arī 2001.gadā – pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs iPod, kas tagad aprīkots ar 60 GB cieto disku. 2005.gada pēdējā ceturksnī vien pārdots 14 miljoni šo ierīču, bet Internetā legāli nokopēts pavisam viens miljards dziesmu.
“Izveidot jaunu standartu nenozīmē radīt kaut ko mazliet atšķirīgu. Tas nozīmē dot kaut ko pilnīgi jaunu un no tiesas piesaistīt cilvēku uzmanību. No visām mašīnām, ko esmu redzējis, vienīgā, kas spējusi radīt šādu standartu, ir Macintosh”: tā teicis Bils Geitss tālajā 1984.gadā, un ne velti – Apple oriģinālajām un izsmalcinātajām tehnoloģijām pašlaik nav līdzīgu.
1984.gada 24.janvārī pirmā “Macintosh” konfigurācija bija šāda: 128 KB RAM, 8 MHz “MC68000” “Motorola” procesors, 400 KB diskešu iekārta un 9 collu monitors. Cena arī nebija nekāda mazā – 2495 USD.
Viens no svarīgākajiem izstrādājumiem toreiz skaitījās grafiskā saskarne (Graphical User Inferface), ko varēja vadīt ar peli un atsevišķi programmas logi bija aizverami un atkal atverami. Šis izstrādājums ielika pamatus nākotnei. Tieši tā paša gada septembrī darba atmiņa jau bija palielināta līdz 512 KB
Salīdzinājumi
Windows operētājsistēmas izvēlas 95% cilvēku no visas pasaules, tātad Windows ir populārāks nekā Macintosh.
Macintosh ir par vienu gadu senāks, nekā Windows.
Windows vēsturē ir bijušas problēmas ar drošību, bet Microsoft pamazām tās novērsis.
Macintosh ir labāks dizains, nekā Windows.
Windows ir labākas programmas, nekā Macintosh.
Izmantotā literatūra
http://lv.wikipedia.org/
Māris Detlavs, Katrīna Sataki -Ieskaties datoru pasaulē
http://lat.times.lv