Latvija 1. pasaules kara laikā
Oskars Kalpaks 1. latviešu armijas virspavēlnieks.
Izcils virsnieks
Oskars Kalpaks dzimis 1882. gadā latviešu zemnieku ģimenē. Skolas laikā zēns apguva vijoļspēli, ko viņam patika spēlēt arī vēlāk. Viņš ieguva labu militāro izglītību cariskās Krievijas armijā un mērķtiecīgi veidoja profesionāla virsnieka karjeru. O. Kalpaka virsnieka spējas un personiskā varonība daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās tika novērtētas, un viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam.
Mērķis – Latvijas neatkarība
Nacionālo militāro vienību esamība un pulkveža O. Kalpaka uzticamība ļāva pirmajai Latvijas valdībai izmantot vēsturisko iespēju tuvoties faktiskajai neatkarībai – vispirms noslēgt pagaidu vienošanos ar vācu un krievu baltgvardu daļām, lai cīnītos pret lielinieku iebrukumu. O. Kalpaka bataljonam bija izcila nozīme šajā militāri politiskā kompromisa apvienībā, un tas vērtējams kā būtisks solis pretī Latvijas neatkarībai.
Latvijas pretinieku trieciens
Šajā laikā Latvijā sadūrās dažādu valstu ģeopolitiskās intereses. Tāpēc Latvijas neatkarības pretinieki ātri saskatīja O. Kalpaka un viņa bataljona pieaugošo spēku kā apdraudējumu savu ieceru realizācijai. Pretiniekiem kļuva aktuāli vājināt tautas atbalsta pieaugumu pulkveža vadītajām vienībām. Iespējams tāpēc 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē “pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām -, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū – bataljona komandieris pulkvedis O. Kalpaks. Versijas ir dažādas, taču ir aculiecinieki un fakti, kas vēsta, ka uz Skrundas ceļa tika realizēta iepriekš plānota Kalpaka bataljona vadības iznīcināšana. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšana tika uzticēta kapteinim Jānim Balodim.
Varoņa piemiņai
Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Varoņa piemiņai tika radīti dzejoļi, un pirmskara Latvijā Oskars Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. Pulkveža O. Kalpaka kapa vietu Meirānu pagasta Visagala kapos rotā tēlnieka Kārļa Zāles veidots piemineklis. Pulkvedim pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu. Gadu gaitā O. Kalpaka vārdā ir tikušas nosauktas ielas, skolas un dažādi valstiski pasākumi.
Atmiņas un rītdiena
Lai cildinātu pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un viņa nopelnus Latvijas valsts izveidē, kā arī lai mūsu tautā celtu pašapziņu un ticību ideāliem, 2002. gada 27. septembrī tika nodibināts Kalpaka pieminekļa fonds, kas izvirzīja mērķi – latviešu leģendārajam virsniekam uzstādīt pieminekli Rīgā.
O. Kalpaka dzīves vērtības – profesionālisms, patriotisms un ticība savai valstij – ir īpaši aktuālas mūsdienu Latvijā. To nostiprināšana ir nozīmīgs garants tautas pašapziņas, pašvērtības un identitātes spēka uzturēšanai un celšanai, kā arī saglabāšanai globalizācijas laikmetā.
O. Kalpaka personības nozīmīgumu apliecina arī 2004. gada beigās laikraksta “Latvijas Avīze” un Latvijas Televīzijas rīkotais tautas balsojums par visu laiku Latvijas ievērojamākajām personībām. Par spīti tam, ka padomju režīma laikā oficiālā vēsture uz ilgiem gadiem bija pārveidojusi patiesību par izcilo Latvijas karavīru, tautas balsojumā O. Kalpaks atzīts kā septītais redzamākais Latvijas kultūras, politikas un sporta personību vidū.