Paladzinjsh kultuurs veesturee par rokoko

Rokoko –māxlas & modes stils 18. Gs ASV & EU, atīstijās absolūtisma
Krīzes apstākļos. Tam raxturīgs – rotaļība, dekoratīvisms, asimetrija,
Liektu formu dinamika, krāsu gaišums, kas arhitektūrā izpaudās
Intīmu piļu & savrupmāju celtniecībā. Interjeram raxturīga augu
Valsts motīvu & spoguļu pārbagātība, glezniecībā dominēja pastelī
Veidoti, idealizēti portreti, venēras tēls, parka ainavas, tēlniecībā-
Kailfigūras, porcelāna sīkplastika, juvelierizstr. Rokoko EU visvairāk
Izpaudās FR 18. Gs. Vidū, spilgt. Pārstāvji – Vats, Bušē, Fragonārs.
Spilgtākie LV rokoko paraugi-Liepājas 3vienības baznica, Rundāles &
Jelgavas pils, kokgriezumos Cīravā & Dundagā. 18. Gs. Zinātne dabas
Zinātne atīstijās, galvenie pētnieki – Linnejs, Vats, Lavozjē, Ņūtons.
Kārls Linnejs – zviedru dabas pētnieks, devis augu & dzīvnieku
Sistemātikas pamatus, augus dalīja 24 kl., putnus 6 kl. Džeimss Vats
angļu izgudrotājs, radīja tvaika mašīnu. Lavozjē – franču ķīmiķis,
fiziķis, 1 no zinātniskās ķīmijas & termoķīmijas pamatlicējiem, 1.
Pētijumus izmantojis kvantitmērijumus, atklājis gaisa sastāvu,
Vadījis vispārējās ķīmijas nomenklatūras izstrādāšanu. Humbolts –
Vācu filologs & filozofs atīstijis mācību par valodu kā par nepārtrauktu,
Radošu procesu & domas formētāju kā visas tautas & indivīda pasaules
Uztveres izteicēju. Mocarts – viņa melodijās bija tāds dziļums un nianšu
Bagātība, kādu citi tā laika komponisti nesasniedza. Savos darbos viš
Atspoguļoja apgaismības laikmeta idejas. Šis austriešu komponists bija
Vīnes klasiskās skolas pārstāvis, brīnumbērns & jau 7 gadu vecumā
koncertēja Parīzē. Sacerējis ap 20 operu „Burvju flauta”, „Rekviēms”
41 simfonija, 20 klavierkoncertu, ap 15 koncertu instrumentiem ar
Orķestri, vairāk kā 50 āriju. Brīvība & neatkarība bija viņa raxturīgās
Īpašibas. 27 gadu vecumā sāka pasliktināties dzirde, kad dzirde pazuda
Pilnveidoja simfonijas žanru „Svinīgā mesa”, „Likteņsimfonija”. Haidns
Austriešu komponists lika pamatus klasiskai simfonijai & stīgu
Kvartetam ap 30 operu, oratorijas – „Pasaules radīšana”, „Gadalaiki”,
Simfonijas – „Sēru simfonija”. 18. Gs. Literatūra Fridrihs Šillers – vācu
Raxtnieks vācu jaunlaiku literatūras pamatlicējs, ietekmējis EU
Dramaturģijas izveidi, studējis filozofiju, estētiku & vēsturi, bijis Jēlas
Unversitātes vēstures profesors. Traģēdija „Laupītāji”, „Marija Stjuarte”
Balādes, dzejoļi. Traģēdija „Volfenšteins”, „Orleānas jaunava”
Johans Volfgangs Gēte – vācu raxtnieks, domātājs, dabas zinātnieks
1 no vaču jaunlaiku literatūras pamatlicējiem”Jaunā vertera ciešanas”,
Traģēdija dzejā – „Fausts” atklātas laikmeta galvenās tendences &
Pretrunas, LV darbi kopš 1827. G. Raxti 7 sējumos. Rokoko māxla
Izveidojās ap 1720. G. Uzplauka gs. Vidū, tas bija stils kas atspoguļo
Tā laika aristokrātijas dzīves izjūtas
Antuāns Bato – gleznoja rokoko stilā smalko aprindu ļaudis viņu
Nodarbēs, viš parādija viņu krāšņos apģērbus & labās manieres
„Svētceļojums uz Kitāras salu”, tur iemilējušies pāri dzīvo salā kur
Ir mūžīga mīlestība, „Svētki parkā” liriska aina kur mīlētāji risina
savas problēmas, „Mīlas gamma”. Bato īpaši tuvi bija aktieri Arletīns
un Jero, gleznās tiem piemita smeldzīga noskaņa. Viņa kolorīts =
neatkārtojams, tur valda dažādu krāstoņu saskaņa, viņa māxla
saistīja vēlāko māxlinieku paaudžu uzmanību. Žans onorē Fragonārs
franču gleznotājs, sekoja Bato pēdās, prata atēlot reālu ainavu & tajā
saskatīt daiļumu, gleznoja arī portretus, reliģiskus darbus, miniatūras,
vieglprātīgas ainas „šūpoles” Fransuā Bušē – 1 no ievērojamākiem
franču stājgleznotājiem, veidojis reliģiskus mitoloģiskus, alegoriskus,
vēsturiskas kompozīcijas, darinājis darbus Parīzē – Versaļas pilī.