Panteons ( dievnams, kas ir veltīts Dieviem ) Panteons bija uzcelts 115-125 gg. Adriānas laikā, uz viets kur agrāk bija analaģiskajs dievnams 27 g. p.m.ē. Panteons ir vienīgā būve kura ir saglabajušies Roma, tas lielakāja antīkaja kupola būve, tas augstums ir 43 metri.
No VII gs. atrodas pāvesta īpašuma un rodas kristīga baznīca ( Santa Marija Rotonda ).
Panteona interjers rada mieras un harmonijas jūtu.Viņa celtniecības materiāla izlietoja – akmens, ķieģeli un betons; sienas apdare ir izpildīta no krasaina mramora.Pussfērisks griestu spraislis sadalīts uz dziļam kesonam, kuriem iekšā agrāk bija bronzas rozetes. Zeltas rozetes ar lielo daļu citiem izrotājumiem, biji noņemti pēc pavēles Romas pāvesta XVII gs. Milzīgs izplatījums, ierobežota ar augstu, kura iet pa apli sienai ar nišu, un slēgta ar kupolu, līdzīgam biķerim, kura ir apgāzta pāri galvai vai debesa spraislim. Caur lielu apaļu atvārsni, kupola centra, dievnama iekļust saules stari, kļuva redzamās zilās debesis.
Panteona mākslas attēla bāze pieņemts stingrs aprēķins. Rotondas caurmērs ir vienāds kopējam dievnama augstumam. Tātad ja viņa izplatījuma ierakstīt bumbu, pusi no tā veido kupols.
Panteons plāna ir apaļš dievnams, bet lielu lomu viņas kompozicija spēle garenass, pārspīlēta ļoti izvirzīto portiku un pretejai ieejai nišai ar statuju Jupītera. Lai apslāpēt būves apgrūtinātību un grūtumību iespaidu, masters sadalīja no āra sienu uz trīm joslam gar gorizontāli. Rotondas harmoniskais miers ir apvienojūsies ar kustību gareniski paredzamas centrālas ass.Ši brīnišķīgaja celtne , kura bija uzcelta augšupeja imperijas perioda – galotne romas arhitektūra.