Pasaules valutas tirgus un tas attistibas valutas tendences

Vidzemes Augstskola

Patstāvīgais darbs

Makroekonomikā.

Pasaules valūtas tirgus , tā attīstības tendences

Valmiera 2008

Satura rādītājs

1. Darba mērķis 3.lpp

2. Darba uzdevumi 4.lpp

3. Starptautiskais valūtas tirgus 5.lpp

4. Starptautisko valūtas tirgu (SVT) darbība 6-7.lpp

5. Valūtas tirgi un to dalībnieki 8-9.lpp

6. Lielākie pasaules valūtas tirdzniecības tirgi 10.lpp

7. Galvenie valūtas tirgus dalībnieki 11-12.lpp

8. Secinājumi 13.lpp

9. Literatūras saraksts 14.lpp

Darba mērķis:

Iepazīties ar valūtas tirgus būtību un tā saistību ar starptautisko ekonomiku. Apzināt starptautiskā valūtas tirgus attīstības posmus un tendences.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīstināt ar Starptautisko valūtas tirgu (SVT) darbību

2. Noskaidrot lielākos pasaules valūtas tirdzniecības tirgus

Starptautiskais valūtas tirgus

Lai norēķinātos par darījumiem valsts iekšienē, cilvēki lieto

nacionālo valūtu. Šim mērķim kalpo speciāli tirgi

Tātad Ārējie valūtas ti

i
irgi: ir finansu institūcijas, kurās notiek tirdzniecība ar ārzemju valūtām un to apmaiņa

Sekmīgai tautsaimniecības attīstībai, kā to ir pierādījusi attīstītu Rietumvalstu prakse, ir nepieciešama valūtas, naudas, kapitāla, vērtspapīru un citu tirgu attīstība. Bankas attīstītās valstīs ļoti aktīvi piedalās visos iepriekšminētos tirgos ne vien ar savu pieredzi, sniedzot konsultācijas klientiem, bet arī veicot spekulatīvus darījumus. Zināšanu un pieredzes trūkums šajā jomā ātri var novest pie lieliem zaudējumiem un pat bankas maksātnespējas. Tātad, viens no priekšnoteikumiem, lai varētu aktīvi darboties šajos tirgos, ir
r
r augsti kvalificēti darbinieki, kuri ir spējīgi uzņemties lielu atbildību. Lielākajā daļā gadījumu tieši no šiem cilvēkiem ir atkarīgs vai banka iegūs peļņu no valūtas darījumiem, vai nesīs zaudējumus.

Valūtas tirgus ir arī svarīgs rādītājs, lai valstī ieplūstu ārvalstu investīcijas, jo ar
r
r operācijām attīstītā valūtas tirgū pastāv iespējas minimizēt valūtas risku, kas pastāv pat augsti attīstītās valstīs. Ārzemju investori, ienākot valstīs ar vēl nestabilu ekonomiku, noteikti izskata iespējas samazināt valūtas risku, kas saistās ar valūtas kursu svārstībām.

Ja mēs gribam kļūt par valsti ar attīstītu ekonomiku, kuru zina pasaulē, un kuru ciena, tad visi iepriekšminētie faktori neapstrīdami liecina par nepieciešamību attīstīt valūtas tirgu Latvijā.

Starptautisko valūtas tirgu (SVT) darbība

SVT darbojas visu diennakti. Atkarībā no tirgus izvietojuma, var izdalīt noteiktus laika periodus. Diena sākas austrumos Tokijas tirgū. Vienlaicīgi uzsāk darbību arī citi Āzijas reģiona tirgi: Singapūra, Honkonga, Austrālija un Jaunzēlande. Pēc tam darbu uzsāk Eiropas valūtas tirgi, un darba diena noslēdzas ASV

Starptautisko valūtas darbības laiki

Starptautiskā valūtas

tirgus vieta Valūtas tirgus

atvēršanas laiks Valūtas tirgus

slēgšanas laiks

Tokija 02:00 09:00

Singapūra un Honkonga 04:00 11:00

Frankfurte 09:00 16:00

Londona 10:00 17:00

Ņujorka 15:30 22:00

No ko

o
opējā tirdzniecības apjoma apmēram 25% dod Āzijas un ASV tirgus un 50% – Eiropas tirgus.

Katra reģiona tirgus īpatnības:

o Tokijā galvenokārt tiek tirgota Japānas jena, eiro un ASV dolārs

o Eiropā galvenokārt tiek tirgotas Eiropas valstu valūtas un ASV dolārs

o Ņujorkā tiek tirgotas visas valūtas. Darbu uzsāk, iepazīstinot tirgus dalībniekus ar jaunajiem ASV makroekonomikas rādītājiem

Vislielākā aktivitāte parasti ir darba sienas sākuma stundās un darba dienas beigās. Vislielākās svārstības valūtas kursos vērojamas Ņujorkas un Tokijas valūtas tirgos

Aktivitātes valūtas tirgos nav vienādas arī nedēļas dienu kontekstā:

o Sestdienās un svētdienās darījumi parasti ne

e
enotiek;

o Mazāk aktīva ir pirmdiena, jo tirgus dalībnieki prognozē iespējamās nedēļas aktivitātes;

o Aktīvās dienas ir otrdiena un piektdiena, jo piektdienās īpaši daudz slēdz valūtas spekulatīvās pozīcijas, lai tās neatstātu uz brīvdienām.

Starptautiskajam valūtas tirgum:

Ø Nav konkrētas vietas darījumu veikšanai – tie tiek veikti visā pasaulē;

Ø Nav konkrēts darba laiks – darījumu slēgšana notiek visu diennakti (izņemot izejamās dienas);

Ø Nav ietekmes „no augšas” – tikai pieprasījums un piedāvājums nosaka cenas;

Ø Ir pats lielākais dalībnieku skaits un darījumu apjoms;

Ø Ir lielākais ātrums un augstākā likviditāte – darījumi norisinās sekundes laikā.

Valūtas tirgi un to dalībnieki

Mūsdienu valūtas tirgus pamati veidoti ap 50-60 gadiem Bretonvudsas valūtas sistēmas funkcionēšanas laikā. Taču savu lielāko attīstību guva ap 70 gadiem ar straujo sakaru tehnikas attīstības sākumu. Lielākā daļa valūtas operāciju tiek veiktas no speciāli bankās izveidotām dīleru istabām. Izmantojot telefona, teleksa un Reuter Dealing sakaru sistēmas palīdzību dīleri atrodas nepārtrauktā kontaktā ar citām bankām, brokeriem, klientiem.

Latvijā valūtu tirgus sāka veidoties 1991.gadā, kad Latvijas Banka izsniedza pirmās licences valūtas operāciju veikšanai Latvijas komercbankām.

Valūtas tirgus ir milzīgs valūtas pircēju un pārdevēju kopums. Tā dalībnieki ir, sākot ar gigantiskām bankām un daudznacionālām korporācijām ar dienas apgrozījumu, kas sastāda vairākus miljardus dolāru un beidzot ar tūristiem, kuri pērk nelielas naudas summas mazās banknotēs. Tas ir tirgus, kur tā dalībnieki reti tiekas tieši viens ar otru.

Valūtas tirgus ir viss valūtas maiņas un depozītu operāciju kopums, ko savā starpā veic šā tirgus dalībnieki izmantojot esošo tirgus kursu un procentu likmes. Pateicoties šim tirgum, jebkura fiziska vai juridiska persona atkarībā no pieejamības pakāpes var veikt nepieciešamās valūtas pirkšanas un pārdošanas. Valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas veido īstermiņa operācijas ar izpildes laiku līdz vienam gadam. Liela daļa valūtas tirgus operāciju veidojas no valstu un to uzņēmēju starptautiskajiem ārējiem norēķiniem par tirdzniecību, tūrismu, dažāda veida pakalpojumiem, kā arī kapitāla migrācija, valūtas likviditātes pārvietošana un dažādi citi valūtas iejaukšanās līdzekļi. Taču otru iespējams lielāko daļu valūtas tirgū aizņem spekulatīvās valūtas operācijas.

Valūtas tirgus ir kvalificējams pēc divām pazīmēm:

1. pēc operāciju veida,

2. pēc teritoriālās pazīmes.

Pēc operāciju veida izšķir:

1. FOREX (foreign exchange) tirgu,

2. depozītu tirgu.

FOREX tirgu tālāk iedala pēc operāciju tipa, piemēram, dolārs/marka, dolārs/jēna, dolārs/lats utt. Dažādu valūtu lomu valūtas tirgū nosaka to īpatsvars starptautiskajos saimnieciskajos darījumos. Pasaulē lielāka daļa visa veida valūtas operāciju notiek izmantojot EIRO , tālāk ļoti plaši izmantotas tiek arī Amerikas dolāru (USD), Anglijas mārciņas (GBP), Japānas jēnas (JPY), Francijas franki (FRF) un Šveices franki (CHF).

Arī depozītu tirgu iedala tāpat pēc valūtu tipa. Dažādu valstu valūtas pievilcību investoru vidū parasti piesaista valūtas ar augstākajām procentu likmēm. Tāpēc bieži dažādu valstu ekonomisku manipulāciju rezultātā notiek masveidīga kapitāla pārplūšana no mazāk pievilcīgām valūtām uz ienesīgākām.

Lielākie pasaules valūtas tirdzniecības tirgi:

1. Eiropas,

2. Ziemeļamerikas,

3. Tālo austrumu.

Savukārt tajos izdala lielākos centrus:

1. Eiropā – Londona,

– Cīrihe,

– Frankfurte pie Mainas,

– Parīze;

2. Ziemeļamerikā – Ņujorka;

3. Āzijā – Tokija,

– Singapūra,

– Honkonga.

Sakarā ar starptautiskās tirdzniecības attīstību un dažādu valūtas apgrozības aizliegumu atcelšanu daudzās valstīs pēdējos gados strauji pieaug valūtas darījumu apjomi.

Galvenie valūtas tirgus dalībnieki

Tirgus dalībnieki:

o Indivīdi, uzņēmumi, t.sk. bankas u.c.;

o Valūtas spekulanti

o Eksportētāji, importētāji, tūristi u.c.

Galvenie tirgus dalībnieki ir lielās komercbankas, kas pilda dīlera, reizēm brokera funkcijas. Peļņa no valūtas pirkšanas un pārdošanas cenu starpības ir 1% par lieliem darījumiem, 4-5% par maziem darījumiem.

Bankas caur saviem klientiem akumulē visu nepieciešamo pieprasījumu pēc attiecīgo valūtu maiņas, tāpat arī pēc līdzekļu aizdošanas un noguldīšanas, un iziet ar savu piedāvājumu pie citām bankām. Bankas ne tikai izpilda klientu pieprasījumus, bet arī darbojas ar saviem līdzekļiem. Rezultātā varētu teikt, ka valūtas tirgus lielos vilcienos ir starpbanku darījumu tirgus. Nav būtiska iemesla, kādēļ valūtas tirgum vispirms vajadzētu būt banku pakalpojumam, bet fakts ir tāds, ka bankām gadu gaitā ir izveidojies lielisks tehniskais nodrošinājums valūtas operāciju veikšanai. Tirgus dalībnieki, kas nav bankas, galvenokārt savas operācijas veic caur bankām.

Starpbanku valūtas tirgus dalībniekus nosacīti iedala divās lielās grupās:

1. Viena grupa sastāv no tirgus pasīviem dalībniekiem (market users), t.i., tirgus lietotājiem, kuriem laiku pa laikam rodas nepieciešamība veikt valūtas operācijas (gan uz sava, gan klientu rēķina) un kuri tādā gadījumā griežas pie citām bankām pēc cenām;

2. Otru grupu veido tā sauktie aktīvie dalībnieki (market makers), t.i., tirgus veidotāji, tie kuri veido cenas un pie kuriem griežas visi pārējie pasīvie tirgus dalībnieki. Aktīvās bankas tāpat bieži tirgo arī savā starpā tikai parasti ar lielākiem darījumu apjomiem. [11]

Pasaules valūtas tirgos tirgus veidotāji ir lielākās starptautiskās bankas, kuras ikdienā veic valūtas operācijas ar milzīgām summām, kas sniedzas desmitos miljardos ASV dolāru, kā piemēram, The Bank Of New York, Chase Manhattan, Union Bank of Switzerland, Barclays Bank, Fuji Bank, Deutche Bank un daudzas citas. Iespējami arī tirgus veidotāji katras atsevišķas valūtas tirgū, piemēram, Zviedrijas kronai – Svenska Handelsbanken, Dānijas kronai – Den Danske Bank, utt.

Secinājumi

1. Valūtas pirkšana un pārdošana ir svarīgs starpbanku funkcionēšanas elements. Ikvienā bankā tas ir ātrs likviditātes nodrošināšanas, papildus peļņas gūšanas un naudas iegādes veids, kā arī izeja pasaules finansu apritē.

2. Galvenie valūtas tirgus dalībnieki ir komercbankas. Tās veic vislielāko valūtas operāciju apjomu. Bankas caur saviem klientiem akumulē visu nepieciešamo attiecīgo valūtas maiņas, kā arī līdzekļu aizdošanas un noguldīšanas pieprasījumu, un iziet ar savu piedāvājumu pie citām bankām.

Izmantotā literatūra

1. http://www.wallstreet.lv/index.php?id=17707(19.04.2008)

2. V.Bikse „Makroekonomika” Ekonomikas teorijas pamatprincipi Rīga 2007

3. U.Gods „Makroekonomika” Rīga 2002

4. V.Bikse „Makroekonomika”, tālmācības kurss, Rīga 2003