Pašnavība

Pašnāvība (Suicidium, Selbstmord, Suicide, Selfmurder) – dzīvē un terminoloģijā vārds „pašnāvība” ir domāts kā apzināta un neapzināta savas būtības pārtraukšana, ko izpilda pats cilvēks.

Visiem ir zināms, ka pašnāvība ir pats smagākais grēks. Pareizticīgajā baznīcā ir lūgšanas un apstāvēšanas aizliegums tādiem cilvēkiem tāpēc, ka tie pārkāpj Dieva likumu uz dzīvi, kuru viņiem devis Dievs un arī tāpēc viņiem nav tiesības to ierobežot. Vienīgais izņēmums ir ārprātīgie, kuri pabeidz dzīvi prāta aptumšošanās mirklī. Agrāk pašnāvniekus apraka ārpus kapiem. Aizkapa dzīvē pašnāvniekus sagaida mūžīgas mo

ookas ellē, kaut arī Bībelē pašnāvība netiek komentēta. Pašnāvnieku apstāv tikai tādā gadījumā, jā mācītājs atzīst mirušo par ārprātīgu.

Arī Korāns aizliedz pašnāvību. Tomēr savā ziņā tiek atļauts arī atņemt sev dzīvību, un tas neskaitās kā pašnāvība ( šahidi ). Zināmā mērā šahidi nav pašnāvnieki tāpēc, ka mērķis ir cita cilvēka vai cilvēku grupas nogalināšana, un pats šahids izskatās kā Allāha karavīrs.

Senā elkdievība neliedz pašnāvību, arī hinduismā, budismā, sintoismā pašnāvība ne tikai nav aizliegta, bet ir izdarāma dažādos variantos : seppuku = harakiri. Pašnāvības forma bi
iija izdarāma vai nu pēc sprieduma, vai nu brīvprātīgi, ja bija aizskarts samuraja gods. Tomēr nevienā pasaules reliģijā pašnāvība nav laba rīcība.

Cēloņu ir ļoti daudz :

1. Strīdi personīgajā dzīvē,

2. nelaimīga mīlestība,

3. problēmas darbā,

4. fiziskais pazemojums (izvarošana, sitieni),

5. dzīves jēgas zaudēšana,

6. finanšu problēmas,

7. veselības problēmas (ASV Floridas štatā fo
oormāli arī eitināzija (nezinu, kā jāraksta šis vārds) ir pašnāvība, tādēļ tiek uzskatīts, ka slimam cilvēkam vajadzētu varēt ievadīt zāles sev pašam, bez ārstu starpniecības. reliģijas fanātisms (bieži ir izplatīts sektās), rituāla pašnāvība,

8. psihiskas slimības (šizofrēnija, depresija),

9. goda aizstāvēšana ( seppuku (harakiri), kuņģa atārdīšana).

Izplatītākās un vairāk zināmās pašnāvības metodes :

1. Pakāršanās,

2. nosmakšana,

3. noslīcināšanās,

4. noindēšanās,

5. nolekšana no augstuma,

6. sadedzināšanās,

7. krišana uz šķēpa (Senā Roma),

8. dažreiz tiek kombinētas dažādas metodes, lai rezultāts būtu garantēts.

Ir arī cits izplatīts veids, neidentificēts kā pašnāvība – pašuzupurēšanās. Piemēram, tas attiecas uz japāņu kamikadzēm un citām personām, kas apzināti atdot dzīvību ideāla dēļ. (Aleksands Motrosovs un citi).

Pašnavība dzīvnieku pasaulē:

1. 2005. gada jūlijs – 1500 aitas vienlaicīgi nolēca bezdibenī Turcijā un 450 no tām nomira.

2. Ir zināmas daudzkārtīgas vaļu izmešanās pludmalē. Tomēr nav nekādu faktu, kāpēc tas tā notiek, vai tiešam tā ir vēlēšanās pabeigt dzīvi va

aai arī ļoti nopietni piesārņota biosfēra.

Es nevaru precīzi pateikt, vai pašnāvība ir vai nav saprātīga rīcība. Es ticu Dievam un man liekas, ka tā vispār ir neētiski rīkoties, bet ir cilvēki, kuri ir morāli ļoti vāji un viņiem kaut kāda pavisam maziņa problēma var likties kā vispār nerisināma dzīves situācija. Un tādi cilvēki neredz citas izejas kā atņemt sev dzīvību.

Bet ļoti daudz cilvēku izdara pašnāvību, lai pievērstu sev vairāk uzmanības, tāpēc, ka viņi savā dzīvē ir, kā saka, „p

ppelēka pele”, un tas tiešam ir ļoti bēdīgi – darīt ko tādu, lai citi reizēm rūpētos par tevi.