„Pēc kādiem rādītājiem var spriest par valsts dzīves 1īmeni”
Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju prātus ar vien biežāk sāk nomākt domas par valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Viena no, šobrīd, ļoti aktuālām tēmām ir iedzīvotāju dzīves līmenis, kas pēdējā gada laikā ir samazinājies. Dzīves līmeni raksturo vairāki rādītāji – nodarbinātība, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kā arī tautas attīstības indekss.
Katras valsts ekonomiku raksturojošais rādītājs ir iekšzemes kopprodukts, kas ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais preču un pakalpojumu daudzums naudas izteiksmē. No tā, kā izmainās iekšzemes kopprodukts, ir atkarīga iedzīvotāju labklājība tagadnē un nākotnē. Ja iekšzemes kopprodukts pastāvīgi pieaug, tad rodas lielākas iespējas vairāk naudas līdzekļu novirzīt izglītības attīstībai, jaunu skolu celtniecībai, iedzīvotāju veselības aprūpei, strādātāju darba algas, pensiju un pabalstu palielināšanai, jaunākas tehnoloģijas ieviešanai ražošanā. Latvijā salīdzinot ar “šā gada trešo ceturksni iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, samazinājies par 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums,” kas liecina par to, ka Latvijas dzīves līmenis salīdzinot ar iepriekšējo gadu sāk strauji samazināties.
Protams, vēl viens svarīgs faktors valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, ir valsts iedzīvotāju nodarbinātība, jo darba tirgū jāpastāv darbaspēka pieprasījuma un darbaspēka piedāvājuma līdzsvaram. Tomēr, ja veidojas darbaspēka iztrūkums, tas kavē ne tikai valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī palielina bezdarbu. Savukārt, bezdarbs ir svarīgs dzīves līmeņa rādītājs, jo valstī zemāks bezdarba līmenis, jo labāki ir šīs valsts iedzīvotāju dzīves apstākļi. Latvijā, “2006. gada 2.ceturksnī darba meklētāju skaits bija 82,6 tūkst, 2007. gadā 69.4 tūkstoši, bet 2008. gadā 76,5 tūkstoši darba meklētāji.”
Kā pēdējais no svarīgākajiem valsts dzīves līmeņa rādītājiem jāmin tautas attīstības indekss, kas sevī ietver un apkopo iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, izglītības līmeni, analfabētu skaitu to iedzīvotāju vidū, kas ir vecāki par 15 gadiem, slepkavības, vardarbības gadījumus, bruņotas laupīšanas utt. Tautas attīstības indekss ļauj vispārīgi aplūkot cilvēku dzīves līmeni kopumā, īpaši neiedziļinoties ekonomikā, bet tieši iedzīvotāju dzīves apstākļos.
Valsts dzīves līmeni raksturo daudzi rādītāji, bet, manuprāt, būtiskākais rādītājs ir tautas attīstības indekss, jo tā pārskats sniedz labāku izpratni par valsts iedzīvotāju problēmām vai progresu. Pēc iekšzemes kopprodukta un bezdarbnieku skaita var secināt, ka Latvijas ekonomiku ir piemeklējusi lejupslīde un valsts dzīves līmenis ir sarucis, jo IKP samazinās kā arī bezdarbs Latvijā salīdzinot ar citiem gadiem tikai pieaug
www.csb.lv