Vai ekonomika var stradat efektivi

Vai ekonomika var stradat efektivi, ja resursu dala nav nodarbinata?

Talak, atbilde uz so jautajumu, es aprakstiju kas ir ekonomika un resursi, secinaju to ka, Ekonomika nevar stradat efektivi, ja resursu dala nav nodarbinata,jo ir piemeram dabas resursi: ja mes tos nekopsim tad neka nebus. Jo, ar jedzienu ekonomika, mes pelnam no dabas resursiem. Piemeram atputas kompleksi,tajos ari pastav ekonomika,jo ka vini varetu stradat ja viniem nebutu resursu.

DABAS RESURSI

Viss, ko cilvēki atzinuši par derīgu, ir resursi. Gandrīz viss dabā sastopamais – vējš, ūdens, ieži, augsne, meži, pat lauku ainava – uzskatāms par resursiem. Daudzi mūsu dabas resursi izmantojami par izejvielām rūpniecībā. Tomēr materiāli kļūst par resursiem tikai tad, ja cilvēki ir atraduši tiem pielietojumu. Piemēram, kaučukaugi eksistēja ilgi pirms to sulu – sauktu par lateksu – sāka izmantot riepu un lietusmēteļu ražošanai. Resursus var izmantot vienīgi tad, ja to ieguve ir lētāka nekā paši materiāli. Alvu tagad patērē daudz mazāk nekā agrāk, jo tās ieguve kļuvusi pārāk dārga un to bieži var aizstāt ar alumīniju.
Pateicoties jaunai dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijai, ievērojami palielinājies to patēriņš mūsu dienās. Tādēļ daudzi resursi var izsīkt.

Resursu saglabāšana un otrreizēja izmantošana

Daudzi resursi ir neatjaunojošies, un tie galu galā izsīkst. Lai attālinātu šo brīdi, izejvielas ir jāekonomē un pēc iespējas jāizmanto vairākkārtīgi. Svarīga loma šai procesā ir rūpniecībai. Ikviens cilvēks var taupīt un atkārtoti izmantot materiālus. Katrs var ietaupīt enerģiju, izslēdzot elektriskās ierīces vienmēr, kad tās nelieto, kā arī uzlabojot mājas siltumizolāciju. Materiālu, piemēram, pudeļu un plastmasas maisiņu, pārstāde ietaupa resursus un krasi samazina izdevumus. Alumīnija kārbas, papīru, stiklu, dažas plastmasas var izmantot otrreiz, ieekonomējot kurināmo un izejvielas.

Resursu izmantošana

Cilvēkiem nozīmīgi resursi ir vējš, augsne, ūdens, saules siltums un gaisma. Tos izmanto, ražotu enerģiju un audzētu labību.
Minerāli– viens no vērtīgākajiem izejvielu veidiem. Minerālus, kurus izmanto ražošanā, sauc par derīgajiem izrakteņiem. Pēc izmantošanas veida izšķir rūdu jeb metāliskos derīgos izrakteņus (dzelzs, svina, vara, cinka rūdas, tīrradņu metāli), nemetāliskos (ģipšakmens, kaļķakmens, sērs, sāļi, dārgakmeņi) un degošos derīgos izrakteņus (nafta, dabasgāze, akmeņogles, kūdra). Tos lieto rūpniecībā un enerģijas ražošanai.
Arī mežs ir vērtīgs resurss. Apmēram divi miljardi cilvēku patērē koksni apkurei un ēdiena gatavošanai. Koksne nepieciešama arī celtniecībā un rūpniecībā. Izmanto divu veidu koksni– no ātri augošiem skuju kokiem iegūst mīksto koksni un no lēni augošiem lapu kokiem– cietkoksni.

GĀZE

Dedzinot gāzi var ātri un ērti apsildīt telpas un pagatavot ēdienu. Gāzi izmanto arī rūpniecībā siltuma iegūšanai un par izejvielu. Mēs izmantojam galvenokārt dabasgāzi. To iegūst atradnēs, kas atrodas dziļi zemē vai zem jūras dibena. Deggāzi var iegūt arī ogļu pārstrādes procesā, kurā rodas koksa gāze. Šīs deggāzes nav vienīgie gāzes veidi– ir daudzas citas gāzes, kuras izlieto ļoti dažādi, piemēram, mēs elpojam gaisu, kas sastāv no vairāku gāzu maisījuma

Gāzes rūpniecība

Gāzi izmanto ne tikai mājsaimniecībā. Daudzas spēkstacijas sadedzina gāzi, lai ražotu elektrisko enerģiju. Vietās, kur ir liels sausums, piemēram, tuksnešos, gāzes sadedzināšanas siltumu izmanto jūras ūdens atsāļošanai, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Gāzi lieto arī par kurināmo rūpniecībā, ražojot dažādus izstrādājumus. To izmanto sākot ar zemesriekstu grauzdēšanu un beidzot ar automašīnu izgatavošanu. No gāzes iegūtās ķīmiskās vielas ir nozīmīgas sastāvdaļas plastmasu, mākslīgā mēslojuma, krāsu, sintētisko šķiedru un daudzu citu izstrādājumu ražošanā.

Derīgās gāzes

No gāzes urbumiem iegūst dažādas gāzes. Metāns ir dabasgāzes galvenā sastāvdaļa. Arī citas deggāzes– propānu un butānu iegūst no dabasgāzes. Gāzes stacijās šīs gāzes sašķidrina un iepilda metāla balonos, lai tās varētu izmantot ēkās, kurām nav pievienots gāzesvads. Dabasgāze ir arī hēlija ieguves avots. To izmanto gaisa balonu piepildīšanai, jo hēlijs ir ļoti viegla un nedegoša gāze. No gaisa iegūst oglekļa dioksīdu. Tā ir gāze, kura veido burbulīšus gāzētos dzērienos. Gaisā atrodas arī mazliet neona. Daudz reklāmas izgatavo no stikla caurulītēm, kas piepildītas ar neonu. Šī gāze spīd, ja caur to plūst elektriskā strāva.

Dabasgāzes veidošanās

Dabasgāze, kuru mēs tagad lietojam, ir miljoniem gadu veca. Tā radusies no aizvēsturisku augu atliekām, kuri auguši uz sauszemes un jūrā. Vēl arvien rodas jauni gāzes krājumi.
1. Sīkie augi nogrimst jūras dibenā, izveidojot mirušu augu slāni, un tiek pārklāti ar dūņām.
2. Uz sauszemes beigtos augus sedz trūdi. Trūdi pamazām sacietē, veidojot nogulumiežus. Cita virs citas krājas daudzas nogulumiežu kārtas, spiežot augus uz leju un aprokot tos arvien dziļāk zem zemes, kur tie sakarst.
3. Spiediens un karstums jūras augus pamazām pārvērš naftā un dabasgāzē. Sauszemes augi pārvēršas akmeņoglēs, naftā un dabasgāzē. Nogulumiežu slāņi ieslēdz gāzi dziļā apakšzemes krātuvē. Gāzi saturošie ieži, zemes garozai ceļoties, var nonākt arī sauszemes slāņos. Tad gāzes slāņi atrodas zem sauszemes.
4. Gāze pa urbumu plūst uz ieguves platformu un pa gāzes vadu tālāk līdz gāzes stacijai, kas atrodas uz sauszemes. No sauszemes urbumiem gāze plūst tieši uz gāzes staciju.
5. Iegūtā gāze pirms tās izmantošanas ir jāizžāvē. Gāzes stacijā gāzi attīra no piemaisījumiem un ūdens.
6. Gāze plūst no gāzes stacijām uz lielām glabātavām, kurās to sšķidrina un uzglabā šķidruma veidā. Gāzi var uzglabāt arī milzīgās apakšzemes krātuvēs. Ar sūkņiem gāzi pa caurulēm aizvada uz vietām, kur tā ir nepieciešama.

NAFTA

Bez naftas mūsdienu dzīve apstātos. No naftas iegūst degvielu automobīļiem, dīzeļvilcieniem, kuģiem un lidmašīnām. Arī spēkstacijas darbojas ar naftas produktiem un ražo lielu daļu pasaules elektriskās enerģijas. Naftu izmanto arī katlumājās apkurei. Naftai ir liela nozīme plastmasu, tekstilu un citu derīgu izstrādājumu ražošanā. Nafta ir tumšs, biezs, eļļains šķidrums, kas atrodas dziļos zemes garozas slāņos, arī zem jūras gultnes. Lai iegūtu naftu, ko sauc arī par jēlnaftu, izdara urbumus. Jēlnafta satur dažādus ķīmiskos elementus. No jēlnaftas iegūst smēreļļu, ar kuru eļļo mašīnu detaļas, lai tās labi kustētos un mašīnas darbotos.
Benzīns ir viens no svarīgākajiem nftas pārstrādes produktiem. Otra galvenā dzinēju degviela, ko iegūst no naftas, ir dīzeļdegviela.

Kur atrodama nafta

Nafta atrodama daudzviet – no Tuvajiem Austrumiem līdz Arktikai. Kādreiz šos apgabalus klājusi jūra. Atmirušie augi nogrimuši jūras dibenā un pārklājušies ar dūņām. Miljoniem gadu iežu siltums karsēja atmirušos augus un pārvērta naftā un dabasgāzē.

Ķīmiskās vielas no naftas

Naftas pārstrādes rūpnīcās no jēlnaftas ražo daudzas ķīmiskās vielas. Citās rūpnīcās to izmanto, lai izgatavotu plastmasas, audumus un citu produkciju. Piemēram, politilēnu ražo no gāzes, kas ir naftas sastāvā. Ķīmiskās vielas, kas iegūtas no naftas, izmanto medikamentu, mākslīgo mēslu, dezinfekcijas līdzekļu un krāsvielu ražošanā.

Naftas pārstrāde

Jēlnafta, kas nāk no atradnes, ir dažadu ķīmisku vielu un eļļu maisījums. Jēlnaftu nogādā naftas pārstrādes rūpnīcā, kur to karsē. Tā rezultātā nafta sadalās benzīnā un citās degvielās, smēreļļās, ķīmiskās vielās un bitumenā, ko lieto ceļu pārklājumam.

ŪDENS

Mums visapkārt ir ūdens. Vairāk nekā 70% no Zemes virsmas aizņem plaši okeāni un jūras. Turklāt 10% cietzemes ir parklāti ar ūdeni ledus veidā. Taču uz zemes jauns ūdens veidojas maz. Lietus ir lijis no debesīm miljardiem režu jau agrāk un līs miljardiem reižu atkal no jauna. Lietusūdens aizplūst pa sauszemi līdz jūrai, iztvaiko un veido mākoņus, pēc tam atkal nolīst uz zemes lietus veidā. Tas ir nepārtraukts ūdens riņķojums dabā. Ūdenim ir milzīga ietekme uz mūsu planētu un tās iedzīvotājiem. Visiem augiem un dzīvniekiem ir nepieciešams ūdens. Arī pati dzīvība aizsākās Zemes aizvēsturiskajās jūrās. Jūras un upes šķērso sauszemi tūkstošiem gadu, izlaužot klintis un veidojot dziļas aizas; ledus šļūdoņi izveido milzīgas ielejas. Cilvēkiem ūdens ir arī nepieciešams mājās, rūpnīcās un lauku saimniecībās.
Dabā tīrs ūdens ir reti sastopams, jo ūdens šķīdina cietas vielas, veidojot vielu maisījumus, ko sauc par šķīdumiem. Piemēram, jūras ūdens ir sāļš tāpēc, ka tajā ir izšķīduši daudz minerālsāļi. Ūdens šķīdumiem ir svarīga nozīme dzīvības procesos, piemēram, asins plazma ir ūdens šķīdums.

Ūdens dzīvības uzturēšanai

Visi augi, dzīvās būtnes un cilvēki satur daudz ūdens, to dzīvība ir arī atkarīga no ūdens. Piemēram, cilvēka organismā virāk nekā divas trešdaļas ir ūdens. Lai mes būtu vesali, mums jadzer ūdens katru dienu, tādējādi atjaunojot savā organismā šķidrumu, kas izdalās urinēšanā, svīšanā un elpošanā. Neviens nevar izdzīvot bez ūdens ilgāk par četrām dienām.

Hidroelektriskā enerģija

Cilvēki ir izmantojuši ūdeni vairāk nekā 2000 gadu. Tagad elektrību ražo hidroelektrostacijās, kuras darbina ar ūdeni. Hidroelektrostacijas bieži būvē uz aizsprostiem. Ūdens no milzīga ezara, kas atrodas aiz aizsprosta, plūst lejā pāri aizsprostam. Krītošais ūdens griež turbīnas, kuras darbina ģeneratorus, un tie ražo elektrību. Ūdens spēks rada elektrību, nepiesārņojot vidi un nepatērējot neatjaunojošos enerģijas avotus.

Ūdens attīrīšana

Ūdenskrātuvēs parasti ūdens nav derīgs dzeršanai. Tas jālaiž cauri ūdens attīrīšanas centram, kurā aizvāc mikrobus un citas kaitīgās vielas. Lai nonāvētu baktērijas un vīrusus, ūdenī bieži izšķīdina gāzi – hloru. Turklāt ūdeni uzglabā milzīgos baseinos, kur netīrumi nogrimst baseina dibenā. No akmentiņiem un smiltīm veidotie filtri aizvāc citas ūdenī palikušās daļiņas.

Kas ir Ekonomika?
Pirmais jautājums, protams, ir – kāpēc gan man būtu jāmācās Ekonomika?
Īsā atbilde ir – Tu no tās nevari izvairīties! Jebkurā situācijā, kur ir iesaistīta nauda, runa ir par Ekonomiku.
Citiem vārdiem sakot – ar ekonomiku mēs esam bijuši saistīti visu mūžu!
Bet neizprotot ekonomikas pamatprincipus, mēs riskējam iekulties ķezā.
Ko es ar to domāju – ikviens mēs esam izpratuši gravitācijas likumu. Noleksim no klints – sasitīsimies. Tāpēc neviens ar to neaizraujas.
Un tāpat ir ar ekonomiku – neizpratīsi tās pamatprincipus – sasitīsies.
Reti kurš izprot ekonomiku, tāpēc arī mēs visi esam tādā ķezā.
Bet kāpēc tā ir?
Padomā – kas Tev nāk prātā, kad Tu iedomājies par ekonomiku? Visdrīzāk tie ir skaitļi, formulas, vienādojumi, uzdevumi,resursi.
Izklausās ļoti sarežģīti. Un tā arī ir! Kad es augstkolā mācījos ekonomiku, es vispār nesapratu – ko no manis grib!! Un man cipari un formulas ir tuvi sirdij! Problēma ir tajā ekonomikā, ko pašlaik māca. Modernā ekonomika.
Paskaidrošu. Modernā ekonomika mēģina dzīvus cilvēkus ielikt formulu, vienādojumu rāmjos. Tā cenšas ikvienu dzīves situāciju aprēķināt. Tāpēc arī tur ir tik daudz formulu, kuras reti kurš saprot. Modernā ekonomika parāda cilvēkus kā robotus, kā vienadojumu-risinātājus, kuri uz katra soļa mēģina aprēķināt savu maksimālo ieguvumu, labumu.
Bet tā taču dzīvē nenotiek!
Ekonomika runā arī par darbiem, nozarēm, ražošanu, algām, cenām, nodokļiem. Tā ir reālā dzīve!
Tad kāpēc gan ekonomika nevarētu palīdzēt mums risināt reālās dzīves situācijas?
Īsā atbilde – tā var. Bet tad mums ir jālūkojas ārpus ierastajiem rāmjiem.
Jo ir vairākas ekonomikas teorijas. Un es runāju par sen-aizmirstu-ekonomiku-kura-joprojām-ir-aktuāla.Runa ir par Austriešu ekonomikas skolu.
Kāda atšķirība un kāpēc tas ir būtiski?
Svarīgi ir kā tiek definēta ekonomika Austriešu ekonomikas skolā. Ekonomika ir zinātne (varbūt arī māksla) par cilvēku rīcības sekām.
Cilvēku rīcības sekas.
Iedziļinies šajā formulējumā.
• cilvēku – reālu cilvēku
• rīcības – ikdienas dzīves lēmumi
• sekas – nevis ko un kāpēc darīs, bet kā tas ietekmēs
Tas jau izklausās krietni praktiskāk, ar reālo dzīvi saistīti.
Un tā arī ir. Ikviens mēs pieņemam neskaitāmus lēmumus un rīkojamies. Katru dienu! Un tieši to arī pēta un skaidro ekonomika – kādas būs sekas mūsu (un citu cilvēku) rīcībai. Kā tas mūs ietekmēs. Mūsu dzīvi, ikdienu.
Lūk šādas zināšanas un izpratni mēs varam izmantot un gūt labumu!

Labi, bet ko tālāk darīt?
Atbilde ir pilnīgi skaidra – mācīties un izprast ekonomiku.
Tas palīdzēs Tev labāk saprast (savu) esošo situāciju un pieņemt labākus lēmumus nākotnē.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka labi ieeļļota ekonomika balstās uz to, ka pietiekami liela sabiedrības daļa izprot ekonomikas pamatprincipus.
Ekonomika ir kā porcelāna trauks – tikai saredzot tā skaistumu un rūpīgi ar to apejoties tas mums labi kalpos. Pavirši rīkojoties to var ļoti viegli saplēst. Tas ir trausls!
Tāpēc mans aicinājums ir – apgūsti ekonomiku. Tās zināšanas Tev noderēs un atmaksāsies 1000 kār.

Kadas atskiribas pastav starp realo un nominalo IKP?

Nominalais IKP atspugulo apjomu esosajas jeb faktiskajas cenas un tiek apreikinats,summejot galaprecu un pakalpojumu fiziska apjoma reizinajumus faktiskajas cenas gada.

Realais IKP atspogulo realo precu un pakalpojumu apjomu, nemot vera cenu izmainas un tiek apreikinats, summejot galaprecu un pakalpojumu fiziska apjoma reizinajumu izveleta bazes gada cenas.
Par bazes gadu pienemts saukt tadu gadu,ar kuru raditajiem notiek salidzinasana:

Galvenas atskiribas starp nominalo IKP un realo IKP

Nominalais IKP Realais IKP
Tiek apreikinats. Konkreta gada faktiskajas cenas. Izveleta bazes gda cenas
Atspogulo izmainas. Ka IKP fiziska apjoma, ta ari cenu limena. Tikai IKP fizisk apjoma.

Normativais apgalvojums ekonomika:

Normativa ekonomika balstas uz subjektiviem vertejumiem un atbild uz jautajumiem Ka jabut? un Kas ir labak?. Parasti normativais apgalvojums izriet no pozitiva. Teorijas formulejas pozitivo apgalvojumu veida. Uz ekonomiskas teorijas pamata nosakas ekonomiska politika. Tas uzdevums – atrast ekonomisko problemu risinasanas variantus un mehanismus.

Ja preces piedavajums ir elastigs, tad tas elastibas koificents ir:

E ˃1

Svarigs faktors kurs butiski ietekme piedavajuma elastibu ir laiks, kads ir razotaja riciba,lai reagetu uz produkta cenu izmainam.
Jo razotajam vairak laika, lai piemerotos cenas izmainai, jo vairak mainisies razosanas apjoms un jo elastigaks bus piedavajums.

Ar ekonomisko sistemu saprot:
Ekonomiska sistema ir noteikta sabiedribas saimnieciskas dzives organizacija, t.i. pieeja, kadu sabiedriba (valsts) lieto, lai ierobezotu resursu apstaklos sasniegtu savus ekonomiskos merkus.

Izskir:
1. tradicionalo ekonomiku;
2. komandekonomiku;
3. briva tirgus ekonomiku;
4. jaukto ekonomiku;

Ekonomisko sistemu raksturo divas pazimes:
 ipasuma tiesibas;
 lemumu pienemsanas limenis un organizesana.

Aktivu saimniekosanas subjektu,objektu,procesu un speku kopums, kas pastav neatkarigi no cilveku gribas ir uznemeidarbibas vide.

Un tas merkis: maksimali lielas pelnas gusana (komersants, apmierinot savas personigas intereses, veic ari sabiedribas interesu apmierinasanu, jo neapmierinot sabiedribas intereses, vins nespes apmierinat ari savas, respektivi, pardot pec iespejas vairak produkcijas par maksimali augstu cenu).

Kads ir pelnu maksimizejosais razosanas apjoms?

Razosana – ir cilveka jebkura darbiba, kas virzita uz labumu iegusanu, lai apmierinatu savas vajadzibas.

TC = TCV + TFC to apreikina sadi.

Valsti videja pensija sastada 600Ls gda. Pienemsim, ka pirms 6 gadiem pensionari sanema ari 600Ls apmera. Saja perida cenu limenis ir pieaudzis par 50%. Kada ir sanemtas pensijas pirktspeja sobrid?

Zema, jo 6.gadu atpaklm, pensionari par so naudu vareja iefadaties uz pusi vairak. Celoties cenu limenim, bet nepaaukstinotis pensijam.

Kapec prakse visbiezak lieto progresivas nodoklu likmes? Kuriem no dokliem Latvija progresivas likmes?

Progresiva nodoklu likma – veidojas, ja likme palielinas , piaugot apliekajam ienakumiem.

Progresivas nodoklu likmes princips ir sads, jo lielaki ienakumi, jo lielaka nodoklu likme. Tapec ari prakse to visbiezak izmanto.

Latvija ,nodokliem progresivas likmes ir – dabas resursu nodokliem.