Pēteris Vasks
vijoļkoncerts „Tālā gaisma”.
Pētera Vaska daiļradē lielākie opusi ir rakstīti stīgu instrumentiem- to starp arī vijoļkoncerts „Tālā gaisma”. Pasaulē populārs ar anglisko nosaukumu „Distant light”. „Tālā gaisma” ir starptautiski nozīmīgākais 90.gadu opuss. Tas ir 1997.gada darbs, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1997.gada 10. augustā pasaules starptautiski slavenā ikgadējā mūzikas festivāla- Salzburger Festspiele Mozatreum zālē to spēlēja vijoļmūzikas zvaigzne Gidons Krēmers un viņa izveidotais Baltijas valstu jauno mūziķu kamerorķestris KREMERata Baltica diriģenta Sauļus Sondecka vadībā. Mūzikas festivāla 77 gadu pastāvēšanas vēsturē tā bija pirmā reize, kad tika atskaņots latviešu komponista skaņdarbs. Skaņdarbs ir veltīts Gidonam Krēmeram, ar sirsnību atceroties kopā Rīgā pavadītos skolas gadus. Savukārt KREMERata Baltica ir vijolnieka izveidotais jauniešu kamerorķestris, ar kuru viņš koncertē mūzikas festivālos, kā arī visā pasaulē. Pētera Vaska mūzikas pirmatskaņojumu koncerta publika uzņēma ar ovācijām, komponistu izsauca uz skatuves vēl un vēl. Gan G.Krēmera spēles meistarību, gan P.Vaska mūziku augstu vērtēja.
Šis komponista darbs ir viens no daiļrades virsotnes darbiem, tas ieguva Latvijas Lielās mūzikas apbalvojumu.
Šo vijoļkoncertu ir spēlējuši vairāk nekā desmit vijolnieki, drīz tie būs divi desmiti daudzās pasaules valstīs. To izpildījis virtuozs Valdis Zariņš, līdz pat norvēģu brīnumtalantam Jonam Storgardam, kā arī Juha Kangasa ar Ostrabotnijas kamerorķestri. Berlīnē- Filharmonijas koncertzālē šo skaņdarbu izpildīja Baiba Skride, bet P.Vasks uzskata, ka G.Krēmers ir izcilākais vijolnieks, ko radījis 20.gs.
P.Vaska darbos tēls- gaisma ir saskatāms visdažādākajās izpausmēs, parasti maiga un starojoša. Komponists uzsver: „Es jebkurā savā kompozīcijā meklēju izeju. Apliecinājumu. Ticību. Pārliecību. Un, ja es to godīgi atrodu, tad es to arī parādīšu- šo gaismas staru. Cerību.” Vasks mēģina cilvēkiem dot garīgo enerģiju.
„Tālā gaisma” ir vijoļkoncerts ar palšu saiti ar orķestri. Tas ir viens no gaistošākajiem koncertiem, kas jeb kad ir uzrakstīti, kura pamatā ir sasprindzinājums un drāma. Tā ir nostaļģija ar traģisku pieskaņu, tā ir smeldze, tas ir atgādinājums, ka cilvēkam ir dvēsele.
Pēteris Vasks raksts: „Ar vijoli man visu laiku bijušas diezgan sarežģītas attiecības- vienlaicīgi gan gribēju, gan arī baidījos tai rakstīt. Bet, tā kā visos laikos profesionālie komponisti rakstījuši pēc pasūtījuma, tā notika arī šoreiz, kad Gidona Krēmers, domājot par Zalcburgas festivālu, ierosināja man uzrakstīt koncertu vijolei, piekritu. Kālab „Tālā gaisma?”- Katram savam opusam, kā jau manam bērnam, man vienmēr gribas dot vārdu- lai nav tikai tā auksti: poēma, sonāte, simfonija, un varbūt, ka tas arī palīdz klausītājiem kā papildu informāciju skaņās iešifrētajam.”
„Vijoļkoncerts ir viena no manām asociācijām par Gidona Krēmera grāmatu „Bērnības lauskas”, tā ir radniecīga pasaules izjūta, līdzības, tas taču ir viens laiks. Lasot jutu, ka Krēmers garīgi atgriežas savā bērnības zemē, no kuras, kā izrādījās, ir neiespējami aiziet. Otra mūs abus vienojošā stīga ir kopīgais ideālisms. „Tālā gaisma” ir atskats uz bērnību. Nostalģisks, ar traģisku pieskaņu. Latvisks. Bet „Tālo gaismu” katrs var uztvert brīvi- mūzikas spēks tašu slēpjas tieši tur.”
Vasks mūzikā runā par spēku un skaistumu, kas paceļas virs kokafoniska haosa- ārpus programmatiskas mūzikas konkrētības, bet ar taustāmām krāsām.
G.Krēmera radītā KREMERata Baltica spēle slavēta par izpildījumu, kurš tieši uzrunā dvēseli. Vasks domā, ka Krēmera atskaņojums atklāj spēles jūtīgumu un intensitāti. „Notika mūzikas nepieciešamais brīnums- skaņas pacēlās virs zemes un lidoja. Gidons ne tikai spēlēja manas notis, bet daudz ielika no sevis. Viņš radīja, un viņa lasījums man daudz atklāja! Viņš iekšā ir dinamīts!”
Vijoļkoncertā ir dramatiski sakāpinātas emocijas, saspringta emocionalitāte, piesātināta un sprauga valoda, agresivitāte, smeldze. Jau skaņdarba sākumā ir garas, ilgstoši velkošas skaņas, sākumā dinamika ir ļoti klusa. Vijole spēlē augšējos reģistros. Darbā ir smalkas, niansētas tembrālās krāsas, glissando, īsas picikāto pasāžas ir signāls smalkām pārmaiņām dinamikā un faktūrā. Izmantotas konsonanses, disonanses, kā arī hromatisms, kas attēlo dzīves negācijas.
Krēmers šo skaņdarbu pasaulē vēlreiz izlaida ir ierakstu P.Vasks un KREMERata Baltica CD „Tālā gaisma”, kas ilgi turējās skaņu ierakstu topos.
„Tālā gaisma” ierakstīta CD un izdota pat Somijā un Zviedrijā.
Pasaules slavenā Ņujorkas baleta trupas New York city Ballet ar vadītāju Pīteru Martinu šo vijoļkoncertu iekļāva baletā. Pīters Martins šim darbam pievēršas jau otro reizi.
Kannās komponists ar šo koncertu iegūst balvu kā 20.gs. labākais ieraksts, bet tikmēr Gidons Krēmers spēlē šo skaņdarbu vēl un vēl, atklādams pasaulei savu jūtīgumu pret bērnības zemi.
Izmantotā literatūra: „Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem”, Ingrīda Zemzare, Gundars Pupa, Jumava 2000.g.,
„Mūzika 9-12.klasei”, Ilze Grauzdiņa, Ēvalds Siliņš, zvaigzne ABC 1998.g.
P.Vaska CD buklets