Saturs
Ievads………………………………………………………………………………………………………..3
1.Kas ir piesārņojums………………………………………………………………………………….4
2.Cilvēka radītie piesārņojuma veidi……………………………………………………………..5
2.1.Gaisa piesārņojums………………………………………………………………………………..6
2.1.1.No transportlīdzekļiem………………………………………………………………………..7
2.1.2.No rūpnīcām………………………………………………………………………………………8
2.1.3.No iedzīvotāju blīvuma……………………………………………………………………….9
2.1.4.Skābais lietus……………………………………………………………………………………10
2.2.Ūdens piesārņojums……………………………………………………………………………..11
2.3.Avāriju radītais piesārņojums………………………………………………………………..12
2.4.Sadzīves atkritumi………………………………………………………………………………..13
2.4.1.Atkritumu daudzveidība……………………………………………………………………..14 2.4.2.Atkritumu iedalījumu veidi…………………………………………………………………15
2.4.3.Sadzīves atkritumu apsaimniekošana……………………………………………………16 2.4.4.Atbildība par atkritumu apsaimniekošanu…………………………………………….17 2.4.5.Finansējums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektiem……………….19
3.Piesārņojuma ietekme uz atmosfēru…………………………………………………………..21
3.1.Globālā sasilšana jeb globālās klimata izmaiņas………………………………………22
4.Piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību…………………………………………………24
4.1.Putekļi………………………………………………………………………………………………..25
4.2.Troksnis………………………………………………………………………………………………26
4.3.Telpu gaisu kvalitāte…………………………………………………………………………….27
4.4.Sadzīves atkritumu ietekme uz cilvēka veselību………………………………………28
4.5.Dažādu ķīmisko vielu ietekme uz cilvēka veselību…………………………………..29
Secinājumi………………………………………………………………………………………………..30
Literatūras saraksts……………………………………………………………………………………31
Pielikumi
Ievads
Šo tematu es izvēlējos tāpēc, ka man tas likās interesants. Un arī tāpēc, ka, manuprāt, šobrīd daudzās valstīs tā ir liela problēma un nav noorganizēta pietiekama sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Mēs paši neapzinādami izpostām savu vidi, kurā mēs dzīvojam. Svaigs gaiss, tīrs ūdens, laba veselība. Tās ir mūsu tiesības – dzīvot tīrā vidē. Bet mums ir arī pienākums – nenodarīt ļaunu sev un miljoniem vēl citu dzīvu būtņu, nesaudzīgi izturoties pret dabu, to piesārņojot.
„Iepazīstot Tu sapratīsi.
Saprotot Tu saudzēsi,
Iemīlot tu saudzēsi.
Nosargāto varēs iepazīt
citi…
Tā ir Tava, mana – mūsu
vide…”*
Mēs nedzīvojam ekoloģiski tīrā vidē, bet gan piesārņotā. Un tā jau ir problēma, jo piesārņotā vidē cilvēks nespēj dzīvot pilnībā vesels.
Mans mērķis ir censties noskaidrot vai tiek darīts viss nepieciešamais lai mēs varētu dzīvot tīrā, nepiesārņotā vidē. Un kādi ir dabā sastopami un kādi mūsu paši veidoti atkritumi.
*citāts no VIA Vēstnesis
3
1.1.Kas ir piesārņojums?
Nafta pludmalēs, transportlīdzekļu izplūdes gāzes, gruži un daudzi citi atkritumi tiek saukti par piesārņojumu, jo tie piesārņo mūsu apkārtējo vidi. Piesārņojums var ietekmēt mūsu veselību un kaitēt dzīvniekiem un augiem. Mēs piesārņojam savu apkārtni ar visādiem ķīmiskiem atkritumiem no rūpnīcām un spēkstacijām. Šīs vielas ir modernā dzīvesveida nevēlamas sekas. Piesārņojums būtībā nav nekas jauns – jau pirms simts gadiem no rūpnīcām izplūda lieli kaitīgi dūmu mākoņi. Taču tagad ir daudz vairāk rūpnīcu un daudz vairāk piesārņojumu veidu. Katrā zemes stūrītī, pat Antarktīdā un augstajā Everestā, piesārņojums izplatās pa zemi, gaisu un ūdeni. Zinātniekiem vēl daudz jāpēta dabas piesārņojuma problēmas, lai gan tagad ir zināms veids, kā to kontrolēt. Piesārņojumu iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izdalās.
4
1.2.Cilvēka radītie piesārņojuma veidi.
Piesārņojuma
veids Piesārņojuma daba Piesārņo
atmosfēru ūdeņus augsni dzīvo dabu
Bioloģiskais
organisko vielu atkritumi :
lauksaimniecībā
rūpniecībā
mājturībā
+
+
+
++
++
+++
+++
+++
+++
+++
+++
+++
Ķīmiskais
Sēra, slāpekļa u.c. savienojumi
Neorganiskie ražošanas atkritumi
Pesticīdi u.c. indīgas vielas
Minerālmēsli (nemākulīgi lietojot un glabājot)
Nafta un naftas produkti
Mazgāšanas līdzekļi
Plastmasas u.c. izturīgi polimēru produkti +++
+
++
+
++
+
+ +++
+++
+++
+++
+++
+++
+++ +++
+++
+++
+++
+++
++
++ +++
+++
+++
+++
++
+++
++
Fizikālais
Radioaktīvais starojums
Krasa temperatūras maiņa
Vibrācija un citas svārstības
Trokšņi
Putekļi +++
+++
+
+++
+++ +
++
++
++
++ ++
+
+++
+
+ +++
+++
+++
+++
+++
+maz, ++vidēji, +++daudz
5
1.2.1.Gaisa piesārņojums
Visa cilvēka dzīve nepārtraukti rit tīrā gaisa vidē. Elpošana nedrīkst apstāties. Ikdienas dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešami aptuveni 30 kg gaisa un 2,5 l ūdens. Elpošanas procesā cilvēks uzņem skābekli (O2) un izdala ogļskābo gāzi (CO2). Vienlaicīgi cilvēka organisms uzņem piesārņojumu, kas vairāk ir pilsētas gaisā un lielu transporta maģistrāļu tuvumā. Piesārņojums ar laiku rada elpošanas ceļu saslimšanu, organisma alerģiskas reakcijas, hroniskus iekaisumus un, iespējams, ļaundabīgo audzēju (vēzi).
Tīram gaisam ir precīzs etalons 78,09% slāpekļa, 20,95% skābekļa, 0,93% argona, 0,03% ogļskābās gāzes, niecīgas procenta daļas neona, hēlija, kriptona, ksenona, ūdeņraža un ozona. Mūsu dienās diemžēl, šim etalonam atbilstošu gaisu sastapsim ļoti reti. Ar dūmgāzēm, putekļiem un citiem ražošanas atkritumiem piesārņots gaiss mūsu planētas „piektajā okeānā” aizņem arvien lielākas platības.
Gaisa piesārņošanas avoti. Atmosfēras gaisu visvairāk piesārņo straujā rūpniecības izaugsme autotransporta un aviācijas attīstība, augsnes nepareiza apstrāde; apkārtējās vides piegružošana, kurināšana ar akmeņoglēm, kūdru, malku un citu kurināmo. Visbiežāk gaisā kā piemaisījumi ir sēra dioksīds un tvana gāze, kā arī hlors, sērskābes tvaiki, slāpekļa oksīdi, fluora savienojumi. Gaiss tiek piesārņots arī ar tabakas dūmiem, t.i., smēķējot. Pat pārāk stiprie trokšņi, ko rada tramvaji, motocikli, automašīnas, ieslēgti radioaparāti, televizori un magnetofoni pielīdzināmi atmosfēras piesārņotājiem .Gaisa piesārņošanu sekmē dažu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju nepārdomātā rīcība, viņu ekoloģiskā ne izglītotība un neizdarība.
6
1.2.1.1.No transportlīdzekļiem
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur svinu (kas var kaitīgi ietekmēt nervu sistēmu), Oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdus, kuri izraisa skābo lietu un smogu (dūmu un kaitīgu gāzu migla vai plīvurs virs pilsētas). Daži kaitīgo vielu noplūšanu gaisā samazina īpaši katalizatori, kurus ievieto automobiļu izplūdes gāzu caurulēs. Tikai pēdējo gadu laikā gaisu piesārņojumu daudzums, ko rada automobiļi, pasaules lielākajās pilsētās pieaudzis 4 – 5 reizes un sasniedzis 1/3 daļu no kopējā atmosfēras gaisa piesārņojuma.
Lai nepiesārņotu apkārtni, katram šoferim sistemātiski jāseko motora darbībai, jāraugās, vai degviela sadeg pilnīgi. Īpaša vērība jāvelta tam, lai izplūdes gāzēs oglekļa oksīda un degvielas nepilnīgas sadegšanas produktu saturs nepārsniegtu normu. Nedrīkst lietot automašīnas, ja to izplūdes gāzēs ir palielināts CO daudzums.
Transportlīdzekļu skaits 1994. – 1996. gadā
(gada beigās)
Transporta līdzekļi 1994 1995 1996
Kuģi 345 317 312
Kravas automobiļi 59386 68668 72909
Autobusi 14160 16465 17275
Vieglie automobiļi 251593 331837 379895
Lokomotīves 369 349 322
(No „Nacionālā ziņojuma”)
7
1.2.1.2.No rūpnīcām
Rūpniecības uzņēmumi visvairāk piesārņo atmosfēras gaisu ar indīgām gāzēm un putekļiem. Vēl arvien gaisu turpina piesārņot daudzas termoelektrostacijas un vairākas rūpnīcas, kā, piemēram, ķīmiskās, metalurģiskās, kokapstrādes, būvmateriālu, pārtikas, gaļas, piena, cementa, naftas pārstrādes u.c. rūpnīcas. Var minēt Rīgas cementa un šīfera rūpnīcu, Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcu, Olaines rūpnīcu kompleksu, kuru apkaimē ir palielināts gaisa piesārņojums, kas kaitē cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem un visai dzīvai dabai. Gaisu piesārņo rūpnīcas un uzņēmumi, kuros par degvielu lieto akmeņogles, naftu, kūdru, malku u.c., jo atmosfērā, tiem sadegot, niknāk indīgi savienojumi, kā, piemēram, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un sēra oksīds, kā arī pelni un kvēpi.
8
1.2.1.3.No iedzīvotāju blīvuma.
Gaisu un apkārtējo vidi piesārņo arī lielais iedzīvotāju blīvums. Pašreiz pilsētās dzīvo ap 40% visas planētas iedzīvotāju. Sevišķi daudz pilsētu iedzīvotāju ir ASV, Francijā un VFR. Mūsu valstī ikvienā pilsētā arvien ierīko jaunus un paplašina esošos apstādījumus, kā arī gādā par zaļo zonu izveidi.
9
1.2.1.4.Skābais lietus
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes satur slāpekļa oksīdus. Sadedzinot ogles spēkstacijās, veidojas sēra dioksīds. Ja gaisā šīs vielas sajaucas ar ūdeni, tās pārvēršas par skābēm, un tad līst skābais lietus. Skābais lietus bojā kokus, ar laiku saārda celtnes un nogalina upēs savvaļas dzīvniekus. Mūsdienās ir iespējams samazināt no spēkstacijām izplūstošā sēra dioksīda daudzumu, taču šis process ir
dārgs.
10
1.2.2.Ūdens piesārņojums
Ūdens tiek piesārņots galvenokārt tādēļ, ka upēs, ezeros, kanālos un citās ūdenstilpnēs ieplūst notekūdeņi, kas satur dažādas atkritumvielas. Šādi notekūdeņi galvenokārt var iekļūt no ķīmiskās, metalurģiskās, būvmateriālu, papīra un celulozes, kā arī pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un pilsētu kanalizācijas.
Reizē ar sadzīves atkritumvielām ūdenstilpnēs ieplūst arī sintētisko mazgāšanas līdzekļu, aerosolu un daudzu citu ķīmisko vielu pārpalikumi.
Ūdens piesārņošanas avoti.
No tehnikas, urbanizācijas un rūpniecības attīstības
No notekūdeņiem
No dažādu atkritumu izgāšanas ūdenstilpnēs vai to tuvumā
No nemākulīgas kuģošanas, automašīnu vai citu mašīnu motoru mazgāšanas upju, ezeru un kanālu krastos
No naftas produktu izplūdes no degvielu un eļļas glabātavām
11
1.2.3.Avāriju radītais piesārņojums
Bez piesārņojuma, kas rodas ikdienā, ir Arī piesārņojums, kuru izraisa dažādas avārijas, piemēram, ja no kuģa izplūst nafta un okeānā izveidojas naftas slānis. Šāds piesārņojums rada briesmas apkārtējai videi un nogalina miljoniem zivju un jūras putnu.
12
1.2.4.Sadzīves atkritumi
Valsts ekonomikā katrs sektors – lauksaimniecība, ieguves rūpniecība, pārstrādes rūpniecība, tirdzniecība, transports, kā arī mājsaimniecība – dod atkritumus, kuri kaut kur jānovieto. Kaut arī sadzīves atkritumu apjoma(masas) ziņā ir mazāk, to apsaimniekošana ir pati svarīgākā. Nozaru atkritumus daļēji apsaimnieko pašas nozares. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir svarīga, jo:
tie rodas vietās, kur cilvēki dzīvo, un tāpēc ir ātri jāaizvāc projām,
tie sastāva ziņā ir ļoti daudzveidīgi,
to daudzums pieaug ļoti strauji.
Parasti nešķiroto sadzīves atkritumu sastāvs ir ļoti daudzveidīgs.
Tukuma rajonā notiek nekontrolēta atkritumu izgāšana mežos, atsevišķos apbūves gabalos, pludmalēs, ceļmalās un citur tiem neparedzētās vietās. Šādai nevērīgai attieksmei ir vairākas negatīvas tendences:
izraisa gruntsūdeņu piesārņošanu;
bojā ainavu;
sadaloties piesārņo gaisu.
Lielā mērā tas saistīts ar vēl neizveidoto atkritumu saimniecību un atkritumu šķirošanu. Tas nodrošinātu to likvidēšanu un bīstamo atkritumu pareizu glabāšanu, jo, nepareizi glabāti, tie var izraisīt nopietnas vides piesārņošanas problēmas.
Sadzīves atkritumu apjoms aug ļoti strauji. 20.gs. 90. gados to apjoms pieaudzis visstraujāk. Objektīvi sadzīves atkritumu daudzumu dažādās valstīs var salīdzināt pēc atkritumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. Sadzīves atkritumi sastāva ziņā ir visdaudzveidīgākie. Tas ir atkarīgs no sociālajiem faktoriem, piemēram, sadzīves tradīcijām, kultūras, ienākumiem, cilvēku izglītības un uzvedības.
13
1.2.4.1.Atkritumu daudzveidība
Katra cilvēka aktivitāte, darbība ir potenciāls atkritumu avots. Pamatā atkritumus iedala pēc tā, kurā saimniecības nozarē tie radušies:
lauksaimniecības atkritumu
enerģētikas atkritumi
komunālie atkritumi
Atkritumus iedala arī pēc to sastāva:
papīrs, kartons
plastmasas
stikls
metāli
pārtikas un dārza atkritumi – organiskie atkritumi
pārējie
Rūpnieciskos bīstamos atkritumu iedala pēc to ķīmiskā sastāva:
skābes
naftas produktu atkritumi
smagie metāli
šķīdinātāji
krāsas, lakas
Lauksaimniecības atkritumos var būt pesticīdi. Celtniecības un nojaukšanas darbu atkritumi var saturēt azbestu.
Īpašs atkritumu veids ir medicīniskie atkritumi, tāpēc tos parasti atdala no kopējiem sadzīves atkritumiem. Īpaši apsaimniekošanas noteikumi ir no radioaktīvajiem atkritumiem.
14
1.2.4.2.Atkritumu iedalījumu veidi
Pēc iedarbības uz apkārtējo vidi
Inertie atkritumi Mazbīstamie atkritumi Bīstamie atkritumi
akmeņi dārza atkritumi lakas
dzelzsbetons virtuves atkritumi krāsas
ķieģeļi zāles
Pēc izmantošanas veida
Kompostējamie atkritumi Sadedzināmie atkritumi Pārstrādājamie atkritumi
zaļie atkritumi plastmasa stikls
notekūdeņu dūņas papīrs papīrs
koksnes atkritumi koksnes atkritumi metāls
Pēc izcelsmes veida
Sadzīves atkritumi Rūpnieciskie atkritumi Speciālie atkritumi
mājsaimniecības atkritumi mašīnbūves atkritumu riepas
tirdzniecības atkritumi ķīmiskās rūpniecības atkritumi notekūdeņu dūņas
slimnīcu atkritumi pārtikas rūpniecības atkritumi ielu saslaukas
organizāciju atkritumi
Pēc sastāva
Organiskās vielas Neorganiskās vielas Kompozītmateriāli
plastmasa metāls laminētās plēves
papīrs stikls
koksne sārmi
15
1.2.4.3. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana
Latvijā pašlaik nepastāv vienota atkritumu apsaimniekošana sistēma, kuras pakalpojumi būtu pieejami ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam. Atkritumu izbēršana neatļautās vietās rada pazemes un virszemes ūdens piesārņojumu, augsnes un ainavas degradāciju.
Ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 30% ir komercstruktūru un iestāžu radītie atkritumi.
Savākti tiek tikai 50 – 60% sadzīves atkritumi.
Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus saņem aptuveni 80% pilsētu iedzīvotāju un tikai 20% lauku iedzīvotāju.
Atkritumu šķirošana galvenokārt notiek tikai izgāztuvēs. Daļēja šķirošana tiek veikta galvenokārt lielākajās pilsētās: Liepājā, Rīgā, Ventspilī, Valmierā un Jūrmalā.
Latvijas teritorijā no vairāk nekā 500 atkritumu izgāztuvēm pašlaik darbojas 252 izgāztuves, 251 izgāztuve ir slēgta, bet rekultivētas 55 izgāztuves (1998 – 2000).
16
1.2.4.4.Atbildība par atkritumu apsaimniekošanu
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijā atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” atbild vietējās pašvaldības.
! Pašvaldību funkcijas ir
organizēt iedzīvotāju komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Likums ’’Par pašvaldībām’’ , 15 pants
Saskaņā ar „Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 7. pantu izstrādātajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā (2003 – 2012), noteikts, ka:
pašvaldības
organizē sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu savā administratīvajā teritorijā;
piedalās reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sistēmu izveidē;
pieņem lēmumus par jaunu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtu izvietošanu;
izdod vietējos saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, to skaitā par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību;
pieņem lēmumu par sadarbību ar citām pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas jomā;
veic vai finansē poligonu, izgāztuvju vai atkritumu pārstrādes vietu slēgšanu un rekultivāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
koordinē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna ieviešanu;
sagatavo atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošu normatīvo aktu projektus;
koordinē reģionālos atkritumu apsaimniekošanas projektus un organizē finansējumu sadzīves atkritumu poligonu būvniecībai;
izdod atļaujas atkritumu ievešanai pārstrādei.
reģionālās vides pārvaldes
veic vides kvalitātes kontroli;
izdod atļaujas atkritumu apsaimniekošanai (vai arī A vai B kategorijas atļaujas);
pārbauda izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu.
17
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums
nodarbojas ar atkritumu savākšanu, transportēšanu vienas vai vairāku pašvaldību teritorijā;
saņem atkritumu apsaimniekošanas nepieciešamās atļaujas;
noslēdz līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
veic uzskaiti par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un iesniedz šo informāciju VARAM vai tās pilnvarotai institūcijai un pašvaldībām;
apsaimnieko poligonus, izgāztuves vai atkritumu pārstrādes iekārtas atbilstoši normatīvajos aktos un atļaujās noteiktajām prasībām.
atkritumu radītājs
apsaimnieko atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
sedz atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Vides valsts inspekcija
kontrolē visu veidu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu.
18
1.2.4.5.Finansējums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektiem
Atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” par sadzīves atkritumu apsaimnie-košanu Latvijā pilnā mērā ir atbildīgas pašvaldības. Tajā pašā laikā valsts atzinusi infrastruktūras attīstību reģionos un tātad arī programmas 500- projektus par budžetu, Valsts investīciju programmas, kā arī ES ISPA fonda prioritāti. Līdz ar to projektu realizācijai iespējams piesaistīt dažādus finansu resursus.
Pašvaldību budžeta un uzņēmumu līdzekļi:
Pašvaldību padomes, pieņemot lēmumu izveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu un piedalīties projektu realizācijā, garantē pašu – pašvaldības/uzņēmumu – ieguldījumu projekta finansēšanā vismaz 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām.
Pašvaldības vai uzņēmuma kredīti:
Kopējo investīciju summu atkritumu sektora attīstībai var palielināt, ņemot aizdevumus, kas tāpat kā ieguldījums no pašvaldības budžeta tiek uzskatīti par pašu ieguldījumu. Pastāv iespēja apvienot vairākus kredītus no dažādiem avotiem.
Vietējās finansu institūcijas. Valsts kase un komercbankas, kā arī Latvijas Vides investīciju fonds ir tās vietējās finansu institūcijas, kas izsniedz aizdevumus atkritumu apsaimniekošanas projektiem.
Starptautiskās finansu institūcijas: Ziemeļvalstu investīciju banka, Eiropas investīciju banka, Ziemeļvalstu Vides finansu korporācija, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules banka. Valsts garantētas kredītlīnijas ir atvērtas Ziemeļvalstu investīciju bankā un Eiropas investīciju bankā, kas izsniedz atvieglotus kredītus infrastruktūras projektiem Latvijā. Ziemeļvalstu Vides finansu korporācija sniedz arī tehnisku palīdzību institucionālās attīstības un izglītošanas pasākumiem.
Valsts pamatbudžeta dotācijas:
lai saņemtu pamatbudžeta dotācijas, t. i., lai valsts līdzfinansējums projektam tiktu paredzēts likumā „Par valsts budžetu”, pašvaldībai jāiesniedz projekta pieteikums iekļaušanai Valsts investīciju programmā.
19
Speciālā budžeta – Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļi:
var tikt piešķirti potenciāli ISPA fonda līdzfinansēto projektu sagatavošanai, veco atkritumu izgāztuvju rekultivācijai u. c. mērķiem.
Eiropas Savienības ISPA finansu palīdzība valsts pamatbudžetam:
piesaistot ISPA fonda līdzfinansējumu, kopējās katra projekta izmaksas principā nevar būt mazākas par 5 miljoniem EUR, tomēr izņēmuma gadījumos var tikt izvērtēti arī projekti, kuru kopējās izmaksas ir mazākas. ISPA piešķirtās palīdzības likme var sasniegt līdz pat 75% no kopējām projekta izmaksām. ISPA līdzfinansējumu nevar apvienot ar citiem pirmsiestāšanās finansu instrumentu, piemēram, Phare līdzekļiem. Sākotnējos pētījumos un tehniskās palīdzības pasākumus, piemēram, projektu tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādi, ietekmes uz vidi novērtējumu ISPA fonds var finansēt līdz pat 100% no kopējām izmaksām.
Divpusējās sadarbības partneru dāvinājumi:
divpusējās sadarbības partneri ar savu finansējumu piedalās galvenokārt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, konkursu dokumentācijas izstrādē, kā arī investīciju projektu atsevišķu elementu un partnerības pasākumu finansēšanā.
20
1.2.4.6.Atkritumu šķirošana un pārstrādāšana.
1. Tirzniecības vietās mums ir iespēja iegādāties dažāda veida produktus atšķirīgos iepakojumos
2. Iedzīvotāji speciālos dalītās vākšanas konteineros izmet izlietoto iepakojumu
3. Atkritumu apsaimniekošanas operators savāc un nosūta pārstrādei izlietoto iepakojumu
4. Pārstrādātāji pārstrādā izlietoto iepakojumu
5. Otrreizējās izejvielas un jaunus ražojumus iegūst, pārstrādājot izlietoto iepakojumu
6. Iepakojuma ražotāji no otrreizējām izejvielām ražo jaunu iepakojumu
7. Iepakotājs preces un produktus ievieto jaunajā iepakojumā
8. Iepakotais produkts ar Zaļā punkta preču zīmi ir produkts, par kura iepakojuma pārstrādi ir samaksāts
Interesanti fakti!
14 koku = 1 t papīra
Lai izgatavotu 1 tonnu papīra, ir jānocērt līdz 14 kokiem. Papīra otrreizēja pārstrāde pasargā Latvijas mežus no pārmērīgas izciršanas!
27 PET pudeles = 1 džemperis
No PET pudelēm izgatavo vairākus produktus, tostarp tekstilšķiedru, no kuras ražo džemperus, T – kreklus, polsterētas segas, paklājus, u.c. lietas.
100 t stikla = 100 t jauna stikla
Pārstrādājot izlietoto stikla iepakojumu, iegūst jaunu stiklu, kas pēc savām īpašībām neatšķiras no pirmreizēji izgatavota stikla iepakojuma. Turklāt stikla atkārtotā pārstrāde ir bezgalīga.
21
1.3.Piesārņojuma ietekme uz atmosfēru
Ozons ir skābekļa savienojums, kas atrodas atmosfērā augstu virs Zemes virsmas. Tas veido aizsargslāni, kas uztver Saules ultravioleto starojumu, kurš spēj izraisīt cilvēkiem ādas vēzi. Ķīmiskās vielas – fluorhlororganiskos savienojumus – izmanto saldēšanas iekārtās, pulverizatoros, kā arī konservēšanā. Tās iznīcina ozona slāni. Zinātnieki ir atklājuši caurumus ozona slānī virs Antarktīdas un Arktikas. Arvien biežāk tiek ziņots, ka ozona caurums izveidojies arī virs Eiropas ZR daļas.
Lielas klimata maiņas, piemēram, leduslaikmets, var notikt tikai tūkstošiem gadu laikā Taču atsevišķas klimata izmaiņas iespējamas arī pēkšņi vai dažu gadu laikā. Putekļi no vulkāna izvirduma var aizsegt sauli, klimatu padarot vēsāku, vāja virziena maiņa var novirzīt lietu uz citu vietu, izraisot sausumu iepriekšējā vietā. Klimatu ietekmē arī cilvēka darbība, piemēram, gaisa piesārņošana.
Siltumnīcas efekts.
Atmosfēra darbojas līdzīgi siltumnīcai, tā aiztur saules siltumu un sasilda Zemi. Piesārņots gaiss aiztur vairāk siltuma, padarot Zemi siltāku. Ja atmosfēras piesārņošana nesamazināsies, tad Zemes klimats var strauji mainīties. Ja Zeme sasils, Antarktīdas ledāji sāks kust un applūdīs piekrastes.
22
1.3.1.Globālā sasilšana jeb globālās klimata izmaiņas
Gaisa temperatūra visā pasaulē lēnām paaugstinās. To sauc par globālo sasilšanu. Zinātnieki uzskata, ka sasilšanu izraisa dažas gāzes, sauktas par siltumnīcgāzēm, kas atrodas Zemes atmosfērā. Rūpnīcu, kurtuvju un dzīvojamo māju dūmeņi izmet gaisā gāzes, kas piesārņo gaisu. Netīrs gaiss kaitē cilvēka veselībai. Sadegot dažāda veida kurināmajam, gaisā izplūst daudz ogļskābās gāzes. Šī gāze gaisā ir uzkrājusies tik daudz, ka tās ietekmē rodas apstākļu izmaiņas uz visas Zemeslodes, tāpēc tās dēvē par globālajām klimata izmaiņām. Daudz ogļskābās gāzes rodas maža ugunsgrēku laikā, kā arī dedzinot pērno zāli.
Siltumnīcgāzes. Siltumnīcgāzes, kas apņem Zemi, aiztur siltumu un tā rada apstākļus dzīvības apstāvēšanai uz Zemes. Taču cilvēki saimniekojot ir palielinājuši siltumnīcgāzu daudzumu atmosfērā. Tāpēc tiek aizturēts vairāk siltuma un uz Zemes kļūst siltāks.
Spēkstacijās, ali ražotu elektrību, sadedzinot ogles un naftu. Degšanas laikā izdalās siltumnīcgāzes.
Siltumnīcgāzes izdalās, trūdot atkritumiem
Siltumnīcgāzes veidojas mežu ugunsgrēku laikā, kā arī tad, kad mežu dedzina cilvēki, lai atbrīvotu vietu būvēšanai vai zemkopībai.
Automobiļu motoros, sadegot degvielai, reizē ar citām vielām rodas arī siltumnīcgāzes.
Ledus kušana.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai, lēnām sāk kust ledus Arktikā un Antarktīdā. Kūstošā ledus ūdens ieplūst okeānos, un to ūdens līmenis ceļas. Kad viss ledus uz Zemes izkusīs, notiks globālā katastrofa, jo ūdens līmenis celsies par vairāk nekā 60 m. Ja ledus Zemes polos kusīs, jūrās nonāks daudz milzīgu ledus blāķu.
23
Atmosfēras piesārņojums ar smagajiem metāliem, sadedzinot atkritumus
Metāls Izplūde no atkritumu sadedzināšanas
1000 t gadā % no kopējās izplūdes
Antimons 0.67 19.0
Arsēns 0.31 3.0
Kadmijs 0.75 9.0
Hroms 0.84 2.0
Varš 1.58 4.0
Svins 2.37 20.7
Mangāns 8.26 21.0
Dzīvsudrabs 1.16 32.0
Niķelis 0.35 0.6
Selēns 0.11 11.0
Alva 0.81 15.0
Vanādijs 1.15 1.0
Cinks 5.90 4.0
24
1.4.Piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību
Pastāv dažādi atkritumi negatīvas iedarbības veidi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību. To ietekme un sekas var būt dažādas. Tas ir atkarīgs no atkritumu daudzuma, sastāva un apsaimniekošanas veida.
1.Gaisa piesārņojums
sadaloties atkritumiem, veidoja gāzes:
1) metāns – gāzveida viela, kas ar skābekli var veidot eksplozīvu maisījumu, ugunsnedrošs. Viens no siltumnīcas efekta radītājiem. Tas nodara kaitējumu ozona slānim;
2) oglekļa dioksīds – gāzveida viela, kas rada siltumnīcas efektu. Tē nodara kaitējumu ozona slānim;
3) slāpekļa savienojumi;
4) citas gāzes.
Vielas, kuras izdalās bīstamo sadzīves atkritumu noglabāšanas rezultātā – benzols.
Atkritumu smaka, kura rada putekļi, tvaiki, gaisā izplūstošo gāzu maisījumi, rada diskomfortu. Tie var veicināt astmatisku vai cita veida alerģisku reakciju.
2. Augsnes, gruntsūdeņu un virsūdeņu piesārņojums
Bīstamos sadzīves atkritumos ietilpstošās vielas.
Smago metālu svina, kadmija, dzīvsudraba, u.c. savienojumu vielas var būt kancerogēnas, genotoksiskas. Tās var kaitīgi iedarboties uz dažādām organisma sistēmām.
Slāpekļa savienojami pasliktina ūdens tilpnes stāvokli (skābekļa trūkums).
3.Mikrobioloģiskais un parazītiskais piesārņojums
Izplatās ar vēja, infiltrāta (šķidruma, kas veidojas atkritumu izgāztuvēs), insektu, grauzēju un arī cilvēku darbību no vietām, kur atrodas atkritumi.
Grauzēju infekcijas – trakumsērga, trihinoloze u.c.
Akūtās zarnu infekcijas – inficēšanās ar pārtiku.
Brūču infekcijas – nekontrolēta iedzīvotāju iekļūšana izgāztuvēs.
4.Kā piesārņojums var nokļūt cilvēka organismā?
Lietojot pārtikā ūdeni no akām
Lietojot pārtikā piesārņotu virszemes ūdeni vai tajā peldoties
Ieelpojot piesārņotās augsnes putekļus un ādai kontaktējoties ar piesārņotu augsni
Lietojot pārtikā piesārņotā augsnē augušus augus
Lietojot pārtikā putnus, zivis un dzīvniekus, kas uzņēmuši barību piesārņotā vidē
25
1.4.1.Putekļi
Dažādā ceļā gaisā nonāk sīkas cietas daļiņas – putekļi. Tās rada transports, dūmeņi arī vējš paceļ sīkas augsnes daļiņas. Putekļi ir arī telpās – tie tur nokļūst no āra, kā arī rodas dažādu mājsaimniecības darbu laikā. Putekļi acīmredzami padara visu netīru un tāpēc netīkamu. Putekļi iekļūst acīs, degunā un rīklē, radot nepatīkamas sajūtas, kā arī izraisa šķaudīšanu vai klepu. Kopā ar putekļiem cilvēka elpošanas ceļos nonāk mikrobi – slimību izraisītāji. Piemēram, ar putekļiem cilvēks ieelpo mikrobus, kuri izraisa gripu un vējbakas.
26
1.4.2.Troksnis
Arī pārmērīgs troksnis ir piesārņojums. Troksnis ne tikai rada nepatīkamas izjūtas, bet arī nopietni kaitē cilvēka veselībai. Piemēram, klausoties ļoti skaļu disko mūziku, var sākties galvassāpes, pasliktināties domāšanas spējas un atmiņa. Par to der padomāt, ieslēdzot radio, atskaņotāju vai televizoru. Pārāk liels troksnis var vājināt arī dzirdi. Bieži uzturoties trokšņainās vietās, pasliktinās dzirde.
Ikdiena ir saistīta ar troksni un 44 dB nepatiku neizraisa, bet, ja pārsniedz šo līmeni, tad var uzskatīt, ka tas piesārņo vidi.
Trokšņu intensitāte
Decibeli Trokšņa avots – slieksnis Iedarbība
0
10
20
30 Dzirdes slieksnis
Lapu čaboņa vējā
Nopūta, klusums dārzā
Pulksteņa tikšķi No 0 – 35 neizraisa nepatiku un nenodara ļaunumu
40
50
60 Mierīga istaba dzīvojamā kvartāla naktī
Mierīga iela
Normāla saruna No 36 – 65 normāls, bet var traucēt un kļūt apnicīgs guļot
70
80 Dzīva iela
Bīstamības slieksnis No 65 – 85 nogurdinošs un traucējošs troksnis
90
100
110
112 Sporta auto
Elektriskais mikseris (1,20 m attālumā)
Rokmūzika ar pastiprinātājiem
Pērkona grāviens No 88 – 115 bojā nervus un dzirdi
120
130 Sāpju slieksnis
Pneimatiskā drupinātāja radītais troksnis
Gaisa trauksmes signāls No 116 – 130 bīstams troksnis
140
150
180 Reaktīvā dzinēja motors 70 m attālumā Troksnis var būt nāvējošs
27
1.4.3.Telpu gaisa kvalitāte
Dažubrīd gaisa piesārņojums telpās ir pat lielāks nekā atmosfēras gaisa piesārņojums. Ja telpā ir daudz cilvēku, tad katrs izdala vielas – antropotoksīnus. To skaits var būt pat vairāki simti, atkarībā no cilvēku skaita telpā un viņu uzturēšanās ilguma. Vēl telpā kā piesārņojuma avots var būt telpas apdares materiāli (kas satur formaldehīdu), tādēļ svarīgi ir regulāri vēdināt telpas. Ļoti bīstams ir telpu piesārņojums ar cigarešu dūmiem.
28
1.4.4.Sadzīves atkritumu ietekme uz cilvēka veselību
Svina akumulatori un baterijas: satur smagos metālus – svinu, kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu, kas uzkrājas kaulos. Svins var izraisīt anēmiju, bet visbīstamākais no visiem metāliem cilvēka veselībai ir tieši kadmijs, kas uzkrājas nierēs un matos. Baterijas izmanto kasetēs, rotaļlietās, kalkulatoros, pulksteņos, fotoaparātos, sadzīves ierīcēs u.c.
Naftas produktu un minerāleļļu atkritumi: degot piesārņo gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to kaitīgi iedarbojas uz cilvēka veselību, radot alerģiju un elpošanas slimības.
Elektriskie un elektroniskie aparāti: satur smagos metālus – niķeli, varu, arsēnu, selēnu u.c. Nonākot atkritumos un cilvēka organismā, var radīt izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā.
Augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu atkritumi: ir indīgi, tie nogulsnējas taukaudos, var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos un mainīt procesu norisi cilvēka organismā.
Neizlietoti ārstnieciskie preparāti: nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem var veidot toksiskos savienojumus, kas piesārņo ūdeņus un gaisu.
Dzīvsudraba termometri un luminiscētās dzīvsudraba spuldzes: satur dzīvsudrabu, kas ir toksisks. Uzkrājoties organismā, tas ietekmē aknu un smadzeņu darbību.
Laku krāsu atkritumi un organiskie šķīdinātāji: ir viegli uzliesmojoši, satur toksiskas vielas, kas var izraisīt alerģiju un citas slimības.
29
1.4.5.Dažādu ķīmisko vielu ietekme uz cilvēka veselību
Atkritumi Ietekme uz cilvēka veselību
Papīrs, kartons Atkarīgs no papīra izstrādājuma veida. Cilvēks ar gaisu un ūdeni uzņem piesārņojumu – indīgas, toksiskas vielas.
Plastmasa Cilvēks ar gaisu un ūdeni uzņem piesārņojumu – indīgas, toksiskas vielas. Sekas – slimības.
Stikls Cilvēki var savainot ķermeņa daļas ar stikla lauskām.
Metāls Cilvēki var savainot ķermeņa daļas ar metāla priekšmetiem.
Organiskie atkritumi Organiskie atkritumi piesaista kaitēkļus un insektus – parazītisko slimību pārnēsātājus. Sekas – cilvēks var saslimt ar infekciju slimībām.
Bīstamie sadzīves atkritumi Cilvēks ar ūdeni un augu un dzīvnieku valsts produktiem uzņem smagos metālus, toksiskās vielas.
30
Dažādu ķīmisko vielu ietekme uz cilvēka veselību
Saslimšanas Ietekmējamās iedzīvotāju grupas Ķīmiskās vielas
Onkoloģiskās slimības Sevišķi – vecāki cilvēki un bērni (leikēmija) Azbests, policikliskie aromatiskie hidrokarbonāti (PAH), benzēni, radons
Asinsrites sistēmas saslimšanas Sevišķi – vecāki cilvēki Tvana gāze, arsēns, svina savienojumi, kadmijs
Respiratorās saslimšanas Bērni, cilvēki ar astmatisku reakciju Putekļi, sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds, ozons
Alerģiskās saslimšanas Bērni Putekļi, ozons, niķeļa savienojumi un hroma savienojumi
Dzimumsistēmas attīstības traucējumi Jaundzimušie Polihlorinētie bifenili (PCB), ftalāti, svins, dzīvsudrabs
Nervu sistēmas traucējumi Jaundzimušie, bērni Dzīvsudraba savienojumi, svina savienojumi un mangāna savienojumi
Kaulu saslimšanas Vecāki cilvēki Svins, kadmijs
31
Secinājumi
Svaigs gaiss, tīrs ūdens, laba veselība. Tās ir mūsu tiesības – dzīvot tīrā vidē. Bet mums ir arī pienākums – nenodarīt ļaunu sev un miljoniem vēl citu dzīvu būtņu, nesaudzīgi izturoties pret dabu.
No tā, ko es aprakstīju, varu secināt, ka no tā kā mēs dzīvojam tagad un kā mēs izturamies pret dabu, mēs nodarām lielu ļaunumu gan pasaulei, gan paši savai veselībai.
Rūpnīcas un transports vidē rada piesārņojumu – putekļus, indīgas gāzes troksni. Troksnis nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Patiesībā piesārņojumu rada arī daudz, kas cits, piemēram, kūla dedzināšana, tā rada arvien vairāk caurumus ozonā. Līdz ar to gaiss kļūst arvien siltāks, un kādu dienu var sākt kust ledus Arktikā un Antarktīdā, un no tā jūrās un okeānos ūdens līmenis celsies par vairāk nekā 60 m.
Cilvēkiem ir jāpiedomā pie savas rīcības, savādāk pasaulei un cilvēcei būs gals.
Mums vienmēr būs iespējas pārdomāt, vai mūsu rīcība būs videi draudzīga, un tikai tad rīkoties.
32
Literatūras saraksts
Āzijas un Eiropas ģeogrāfija / Aut.kol. N.Buile u.c.-R.: Zvaigzne ABC, 2000.-168lpp
Cilvēks vidē / Aut.kol. M. Grinberga u.c.-R.: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu, 2004.-89lpp.
Iepazīsim un aizsargāsim dabu / Aut.kol. A.Zvirgzds u.c.-R.: Zvaigzne, 1985.-119lpp.
Iepazīsim un aizsargāsim dabu / Aut.kol.Veics u.c.-R.: Zvaigzne, 1983.-95lpp.
Kasparsons Ģ. Biosfēra-mūsu mājas-R.: Zinātne,
1978.-60lpp.
Lielā ilustrētā enciklopēdija-R.: Zvaigzne ABC,
1997.-660lpp.
Pirmā skolas enciklopēdija-R.: Zvaigzne ABC,
2003.-320lpp.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti-nosacījumi un finansēšanas iespējas / Aut.kol. Investīciju departaments u.c.-R.: Studija Grafs, 2002.-15lpp.
Veselības mācība / Aut.kol. I.Bluka u.c.-R.: Raka
2002.-106lpp.
Veselības mācība / Aut.kol. L.Micāne u.c. –R.: Raka, 2001.-86lpp.
Zeme, uz kuras dzīvojam / Aut.kol. G.Liepiņš u.c.-R.:Zinātne.1979.-75lpp.
33