Piespiedu darbs un tā piemērošanas salīdzinājums ārvalstīs
Referāts
Satura rādītājs
Ievads 3
1. Piespiedu darba jēdziens 5
2. Piespiedu darba piemērošana ārvalstīs: 8
2.1. Francijā 9
2.2. Čehijā 12
2.3. Skandināvijā – 14
2.4. Baltkrievijā 18
2.5. Ukrainā 20
2.6. Krievijā 21
2.7. Nīderlandē 23
2.8. Lielbritānijā 24
3. Salīdzinošs kopsavilkums 26
Nobeigums 28
Izmantotās literatūras saraksts 30
IEVADS
Tradicionāli tiesas visā pasaulē ir pieradušas piespriest vai nu naudas sodus vai cietumsodus, jo sabiedrības lielākajā daļā ir iesakņojies gandrīz vai stereotips – ja kādu sauc pie kriminālatbildības, tad noteikti jāseko brīvības atņemšanas sodam un, jo uz ilgāku laiku, jo labāk. Tomēr laika gaitā ir pierādījies, ka ieslodzījums ļoti bieži rada jaunas problēmas un ka tam nebūt nav tik pozitīvs iespaids, kā to iedomājas vairums sabiedrības locekļu. Pasaules kriminologu un sociologu pētījumi rāda, ka ieslodzījums patiesībā nemaz nesamazina noziedzību. Tieši otrādi – pat īss cietumā pavadīts laika sprīdis spēj pārvērst noziedzniekā cilvēku, kas citādi būtu dzīvojis saskaņā ar likumu. Brīvības atņemšanu nevar uzskatīt par atbilstošu sankciju attiecībā pret plašu likumpārkāpēju loku un daudzu kategoriju pārkāpējiem, jo īpaši tiem, kuri diez vai vēlreiz izdarīs likumpārkāpumu, kas ir notiesāti par nenozīmīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai arī kam ir nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība.
Līdz ar Krimināllikuma stāšanos 1999.gada 1.aprīlī arī mūsu valstī tika ieviests tāds jauns soda veids kā piespiedu darbs, kas pirms tam Kriminālkodeksā netika paredzēts. Tādējādi pašlaik LR tiesām pastāv lielākas iespējas vainīgai personai uzlikt piemērotāko soda veidu nekā iepriekš. Latvijā ir ļoti svarīgi attīstīt kriminālsodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Ieslodzīto skaita ziņā mūsu valsts ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā – 360 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar 120 Lielbritānijā un 50-60 Skandināvijas valstīs. Efektīvs un perspektīvs soda veids, pēc autores domām, būtu piespiedu darbs
Ārvalstīs piespiedu darbu sāka veiksmīgi piemērot pēdējos divās desmitgadēs. Daudzas Rietumeiropas valstis un tās, kas ietilpst vispārējo tiesību sistēmā, jau aktīvi piemēro piespiedu darbus (sabiedriskos darbus). Citās valstīs taisa eksperimentus ar mērķi pārbaudīt tā ieviešanas nepieciešamību. Tā piemēram, Somijā un Zviedrijā 1991.gadā piespiedu darbi tiek ieviesti uz eksperimenta pamata, bet no 1994.gada 1.aprīļa šī sistēma aptvēra visu valsti. Beļģijā arī kādu laiku tika taisīti eksperimenti, bet jau 1993.gadā Tieslietu ministrs iesniedza parlamentam divus likumprojektus par šādas sankcijas pieņemšanu. Šveicē piespiedu darbs kā pamatsods tiek piemērots tikai nepilngadīgajām personām. Tomēr sākot ar 1990.gadu Šveices likumdošana pieļauj noteiktajos apstākļos aizstāt brīvības atņemšanu ar piespiedu darbu. Tas tiek uzskatīts par juridisko eksperimentu, kas ļauj novērtēt piespiedu darba kā pamatsoda ieviešanu.
Daudzās valstīs piespiedu darbs pamatā tiek piespriests kā alternatīva brīvības atņemšanai. Tā piemēram, Francijas un Austrālijas Jaunā Rietumu Velsa likumdošana paredz, ka piespiedu darbus vajadzētu piemērot brīvības atņemšanas vietā. Bet Lielbritānijā, kur piespiedu darbs uzskatāms kā alternatīva brīvības atņemšanai, nav tāda nosacījuma, ka pretējā gadījumā likumpārkāpējam jāpiespriež brīvības atņemšana. Pētījumi rāda, ka 50% gadījumos piespiedu darbs tiek piemērots kā alternatīva brīvības atņemšanai.
Mana referāta tēma “Piespiedu darbs un tā piemērošanas salīdzinājums ārvalstīs”. Darbā tiks apskatīts piespiedu darba jēdziens un tā vieta Latvijas Krimināllikumā reglamentētajā sodu sistēmā; apskatīta un izanalizēta piespiedu darba piemērošana ārvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Nīderlandē, Čehijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā un pēdējā nodaļā – salīdzinošs apkopojums šī soda veida piemērošanā.
Šo tēmu izvēlējos, jo tā ir diezgan aktuāla un interesanta, paplašināt zināšanas studiju kursā “Salīdzinošās krimināltiesības”, izpētot un salīdzinot ārvalstu piespiedu darba krimināltiesisko regulējumu un piemērošanu, un šīs izpētes un analīzes rezultāti turpmāk tiks izmantoti maģistra darba izstrādē.
Darba mērķis – veikt vispusīgu salīdzinošu piespiedu darba analīzi sekojošās ārvalstīs – Francijā, Lielbritānija, Čehijā; Skandināvijā – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā; Krievijā; Baltkrievijā un nedaudz Ukrainā, Nīderlandē.
Darba uzdevums:
1.Apskatīt piespiedu darba jēdzienu;
2.Izpētīt un salīdzināt piespiedu darba piemērošanu iepriekš minētajās valstīs.
Referāta struktūra izriet no iepriekš izvirzītajiem uzdevumiem, to sasniegšanai tiks izmantotas šādas metodes :
• sistematizācijas;
• pētīšanas;
• materiālu analīzes un sintēzes;
• salīdzinošā.
1. Piespiedu darba jēdziens
Tātad, līdz ar Krimināllikuma stāšanos 1999.gada 1.aprīlī mūsu valstī tika ieviests tāds jauns soda veids kā piespiedu darbs, kas pamatojoties uz KL 36.pantu ir pamatsods. Iepriekš Kriminālkodeksā tāds soda veids netika paredzēts.
Tātad, saskaņā ar KL 40.panta 1.daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Tas nozīmē: piespiedu darbs ir pamatsods, kas zināmā mērā ierobežo personu brīvību – noteiktas darba stundas, noteiktajā vietā strādāt. Tomēr īpatnība šim soda veidam ir tā, ka notiesāto nepakļauj ieslodzījumam un tātad neizolē no ierastās vides. Notiesātajam ir iespēja saglabāt iepriekšējo darba (mācību) vietu un dzīvesvietu. Sods izciešams no darba vai mācībām brīvajā laikā.
Latvijas Sodu izpildes kodeksā 136.pantā noteikts, ka piespiedu darbā notiesāto drīkst nodarbināt darbdienās ne vairāk pa divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu – ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai mācībām un ne vairāk par četrām stundām brīvdienās. Tāpat ir norādīts, ka notiesātajiem, kas iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par divpadsmit stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par divpadsmit stundām nedēļā. Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, divas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu. KL 40.pantā noteikts arī, ka piespiedu darbu kā kriminālsodu tiesa var piemērot vainīgajam noziedzīgā nodarījumā uz laiku no 40 līdz 280 stundām.
Respektīvi, saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa norādījumiem, šis sods ir izciešams piecu līdz desmit mēnešu laikā.
Soda – piespiedu darba – būtība ir darbs bez atlīdzības (kompensējot sabiedrībai nodarītos zaudējumus, līdz ar to šī soda efektivitāte ir acīmredzami plašāka), no kura notiesātais nevar izvairīties. Tas varētu būt darbs, piemēram, rajona vai pilsētas daļas labiekārtošanā, kravu izkraušanā vai iekraušanā u.tml. Tādējādi, likumpārkāpējs sabiedrībai un valstij dod labumu, pie tam neko, nesaņemot pretī. Darba vietu un raksturu nosaka tā pašvaldība, kuras rajonā notiesātais dzīvo laikā, kas stājies spēkā tiesas spriedums. Darbam, kas tiek uzdots jābūt sabiedriski vērtīgam.
Krimināllikuma 40.panta 2.daļā reglamentēts noteikts personu loks, kurām nav piemērojams piespiedu darbs. Tās ir darbnespējīgas personas (invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c.), kā arī karavīri. Karavīri sakarā ar pastāvīgo atrašanos dienestam tādam sodam nevar tikt pakļauti.
Piespiedu darbs nav ar noziedzīgu nodarījumu rādītā kaitējuma atstrādāšana vai atbrīvošana no atbildības, kā tas var likties. Piespiedu darbam piemīt visas kriminālsoda pazīmes, t.i., tam, tāpat kā jebkuram citam kriminālsodam ir šādi piemērošanas mērķi:
• sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, piespriežot izpildīt bezatlīdzības darbu;
• panākt likumpārkāpēja labošanos, t.i., atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē;
• ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā.
Krimināllikumā ir minēti 92 noziedzīgi nodarījumi, par kuriem personai var piespriest piespiedu darbu. Lielākais vairums no tiem ir relatīvi sīki pārkāpumi. Piespiedu darbs var būt alternatīva brīvības atņemšanai visos gadījumos, kad persona ir izdarījusi kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu, tas ir, maksimālais sods par konkrētu tīšu noziedzīgu nodarījumu nepārsniedz 5 gadus. Piespiedu darbos norīko likumpārkāpējus, kas ir izdarījuši sīkus likumpārkāpumus un sabiedrībai nav bīstami.
Kā redzams, zemāk tabulā, piespiedu darbi kā kriminālsods Latvijā tiek izmantots arvien biežāk – 1999.gadā tas piemērots 183 personām, 2000.gadā šādu personu skaits sasniedza turpat 600, 2001.gadā jau 1020, 2002. gadā – 1216, bet 2003.gadā jau 1359. Piespiedu darbus visbiežāk piespriež par atkārtotu braukšanu dzērumā, zādzībām, nelikumīgu koku izciršanu, bet 2003.gadā sāka piemērot arī par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem – cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo un piesavināšanās. No kopējā notiesāto personu skaita šī soda veida piemērošana pieaugusi no 1,4% 1999. gadā, 4,7% 2000. gadā, 8% 2001.gadā, 9,6% 2002.gadā līdz 10% 2003.gadā. Atsevišķos rajonos piespiedu darbi piespriesti 20-25% notiesāto. Tas apliecina, ka jaunais soda veids nostiprinās līdzās citiem kriminālsodiem. Tas ir vērtējams pozitīvi.
Piespiedu darbos notiesātās personas pēc noziedzīgā
nodarījuma veida 1999.-2003.gadā
Noziedzīgais nodarījums 1999 2000 2001 2002 2003
Transporta līdzekļa atkārtota vadīšana dzērumā (262.p.) 74 (40,4%) 217 (36%) 380 (37,2%) 418 (34,3%) 508 (37,4%)
Zādzības (175.1,2.,3., 180.p) 50 (27,3%) 198 (33%) 377 (37%) 400 (32,9%) 364 (27%)
Patvaļīga koku ciršana (109.p.) 18 (9,8%) 68 (11%) 79 (7,7%) 98 (8%) 123 (9%)
Tīšs vidējs/viegls miesas bojājums (126./130.p.) 16 (8,7%) 20 (3,4%) 41 (4%) 75 (6,2%) 77 (5,6%)
Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo (174.p.) – – – – 28 (2%)
Piesavināšanās (179.p.) – – – – 27 (1,9%)
Citi 25 93 143 225 174
Kopā 183 =1,4% 596 =4,7% 1020 = 8% 1216=9,6% 1359=10%
2.Piespiedu darba piemērošana ārvalstīs
Piespiedu darbi ir viens no jaunajiem „izgudrojumiem” alternatīvo sodu sistēmā. Pirmo reizi šis sods tika ieviests 1971.gadā Šveices Kriminālkodeksā. Tas tika piemērots tikai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem vecumā no 7 – 18 gadiem. Tā rezultātā piespiedu darbi kā pamatsods tika piemēroti nepilngadīgajām personām, bet kā papildsods – pieaugušajiem. Tādējādi Šveice kļuva par pirmo valsti, kas atzina piespiedu darbus kā pamatsodu veidu. 20.gadsimta pēdējās divās desmitgadēs piespiedu darbi izplatījās plaši, zīmīgi ir tas, ka pirms tie tika nostiprināti likumdošanā, tika veikti eksperimenti, tai skaitā – Somijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ungārijā, Zimbabvē u.c.
Pašlaik piespiedu darbi tiek piemēroti Šveicē, Anglijā un Velsā, Dānijā, VFR, Francijā, Vācijā, Izraēlā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Ziemeļīrijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Portugālē, Skotijā, Čehijā, Kanādā, ASV, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Kazahstānā u.c.
Zemāk tiks apskatīts un analizēts piespiedu darbs šādās ārvalstīs – Francijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Čehijā, Lielbritānijā un dots neliels ieskats Skandināvu valstu – Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas pieredzē, kā arī Nīderlandē.
Katrā no šīm valstīm piespiedu darbam ir savs nosaukums, tā piemēram, Francijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Zviedrijā tas ir sabiedriskie darbi; Somijā, Lielbritānijā un Čehijā – sabiedrībai derīgi darbi; Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā– obligātie darbi.
2.1.Sabiedrisko darbu piemērošana Francijā
Francijā sodu sistēmu veido – kriminālsodi; labošanas sodi un sodi par kriminālpārkāpumiem. Sabiedriskie darbi ietilpst labošanas sodos un tiek piespriest kā alternatīva brīvības atņemšanai.
1983.gada 10.jūnijā Francijā tika ieviests jauns soda veids – sabiedriskie darbi. Šī soda veida ieviešanas nepieciešamību, tāpat kā vairums pārējās valstīs, sekmēja:
– ieslodzīto skaitu pieaugums (no 1950.-1970.gadam Francijas cietumos bija ap 30 tūkst. cilvēku. Pēc 1975.gada sāka strauji pieaugt ieslodzīto skaits, lai apturētu šādu pieaugumu, sociālistiskā valdība 1981.gadā pasludināja plašu amnestiju, tas mākslīgi uz laiku apturēja ieslodzīto pieaugumu. Un jau 1989.gadā tas sasniedza ap 49 tūkst. ieslodzīto un 1998.gadā tas sastādīja ap 54 tūkstošiem. Kopš tā laika radās nepieciešamība gandrīz katru gadu izdot amnestijas aktus un ieguldīt naudu jaunu cietumu celtniecībā, lai izvietotu tādu lielu ieslodzīto skaitu);
– eksperimentu veikšana Francijā un ārvalstīs (tā kā sabiedriskie darbi nav franču izgudrojums, 1983.gada Kriminālkodeksa projekta autori pieredzi smēlās no „rīkojumu par sabiedriskajiem darbiem” institūtu, kas tajā laikā pastāvēja anglosakšu tiesību sistēmas valstīs, sevišķi no Kanādas pieredzes. Secinājumi – diezgan veiksmīgi sabiedriskos darbus var piemērot personām, kas pirmo reizi izdarīja noziegumu, līdz ar to palīdzēt tām izvairīties no negatīvām sekām, kas rodas uzturēšanas cietumā. Tāpat, Francija saprata, ka tos vienlīdz var piemērot arī recidīvistiem.
– priekšstatu maiņa par noziedzības preventīviem mēriem.
Pašā sākumā franču tiesību sistēmas ietvaros ieviesti vairāki sabiedrisko darbu veidi. Iespējams, to biju pārāk daudz. No trim kriminālprocesa stadijām (pirms, tiesas laikā vai pēc tās) sabiedriskie darbi paredzēti otrajā stadijā, t.i., spriedums, kas tiek pasludināts kriminālprocesa beigās. Netiek paredzēta to piemērošana kopā ar kādu no pirmstermiņa nosacītās atbrīvošanas formām.
Saskaņā ar Francijas KK sabiedriskos darbus nosaka uz laiku no 40-240 h un tie ir bezatlīdzības darbi, kas tiek izpildīti vietējās kopienas, valsts iestādes vai atzītas labdarības organizācijas labā. Darbi ir jāizpilda likumā noteiktajos termiņos (maksimums 18 mēneši, kaut gan galīgais termiņš var tikt pagarināts, ja tiesnesis to pārskatījis sakarā ar konkrētiem apstākļiem, piemēram, veselības stāvokļa vai pastāvīgā darba dēļ). Notiesātajam jāpiekrīt šādam soda veidam. Sabiedriskie darbi netiek piemēroti nepilngadīgajiem.
Atšķirībā, piemēram, no Latvijas, kā arī Vācijas un Zimbabves, Francijā sabiedriskie darbi netiek piemēroti kā alternatīva naudassodam, kuru likumpārkāpējs nav spējīgs samaksāt. No otras puses pastāv procedūra, saskaņā ar kuru tiesnesis lūdz tiesu aizvietot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 6 mēnešiem vai īsāku ar soda izpildes atlikšanu ar nosacījumu izpildīt sabiedriskos darbus. Tā, piemēram, četru mēnešu ilga brīvības atņemšana var tikt atlikta un vainīgajam ir pienākums izpildīt sabiedriskos darbus.
Likumdošanā paredzēti divi rīkojumu veidi par sabiedrisko darbu izpildi:
-sabiedriskie darbi kā pamatsods (piemēram, 6 mēnešu laikā – 200 stundas);
-sabiedriskie darbi kopā ar sprieduma izpildes atlikšanu (piemēram, brīvības atņemšanas atlikšana uz 3 mēnešiem ar prasību izpildīt sabiedriskos darbus 200 stundu apmērā 6 mēnešu laikā. Šis nosacījums ļoti atgādina rīkojumu par probāciju.).
Ja likumpārkāpējam piespriesti sabiedriskie darbi kā pamatsods un viņš neizpilda šo rīkojumu, tad viņam tiek piemērota brīvības atņemšana uz 2 gadiem un naudassods 200 000 franku apmērā.
Ja likumpārkāpējam piespriesti sabiedriskie darbi kopā ar sprieduma izpildes atlikšanu un tie netiek izpildīti, tad tiek pilnīgi vai daļēji atcelta sprieduma atlikšana (to izlemj tiesnesis pārskatot soda noteikšanu).
Tiesas sabiedrisko darbu piemērošanu aktīvi atbalstīja jau no to paša ieviešanas sākuma. Pirmo divu gadu laikā pēc to ieviešanas tika pieņemti 10 tūkst. rīkojumu, turklāt, jāatzīmē, ka sabiedriskos darbus visbiežāk piemēro apelācijas tiesas nekā zemāko instanču tiesas. To skaits arvien pieauga. 1985.gadā tika pieņemti jau 3600 rīkojumi, 1992.gadā – 13 000 rīkojumi, bet 1994.gadā – jau 21 127 rīkojumi – no tiem 12 tūkst. tiek piemēroti jaunajiem cilvēkiem vecumā no 18-24 gadiem. .
Statistikas dati rāda, ka Francijā 60% no rīkojumiem par sabiedriskajiem darbiem tiek piemēroti par zādzībām un zagto mantu slēpšanu. „Tipisks pretendents” uz sabiedriskajiem darbiem ir jauns, neprecēts bezdarbnieks (90% vīriešu un 76% vecumā līdz 30 gadiem).
Sabiedriskie darbi kā alternatīvs soda mērs tiek piemēroti trijām likumpārkāpēju kategorijām:
1)personām, kas pirmo reizi izdarīja smagu likumpārkāpumu bez iepriekšējā nodoma;
2)sērijveida noziedzniekiem, kas izdarīja nelielus likumpārkāpumus vai vidēji smagus noziegumus;
3)satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kas attiecās pie iepriekš minētajām divām kategorijām.
Sabiedrisko darbu mērķis ir nodrošināt soda patstāvīgus un elastīgus mērus, kas atgādinātu par likuma reālu pastāvēšanu un tiktu izmantoti kā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas veids un likumpārkāpēja rehalibitācija (sociālais atbalsts, sociālā rehalibitācija, audzinošā funkcija – pildot sabiedriskos darbus slimnīcā).
2.2.Sabiedrībai derīgo darbu piemērošana Čehijā
Grozījums, kas tika izdarīts 1995.gadā Čehijas Kriminālkodeksā, ieviesa jaunu kriminālsoda veidu sabiedrībai derīgos darbus (turpmāk tekstā – sabiedriskie darbi), kas stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī. Šī soda veida ieviešanas nepieciešamību, tāpat kā vairums pārējās valstīs, sekmēja ieslodzīto skaitu pieaugums. Cietumu uzturēšana pasliktināja ekonomisko stāvokli valstī, jo līdz ar ieslodzīto skaita pieaugumu, radās nepieciešamība palielināt cietumu apkalpojošā personāla štatu.
Sabiedrisko darbu kā kriminālsoda veida piemērošanu reglamentē Čehijas Kriminālkodeksa 45. 45.a., 335-340.b.panti. Šis soda veids ir alternatīvs un tas var tikt piemērots kā vienīgais sods (pamatsods) vai kopā ar citām sankcijām (kā papildsodu) piemēram, kopā ar naudassodu, aizliedzošajiem rīkojumiem u.c.
Tiesa bez likumpārkāpēja piekrišanas var piemērot sabiedriskos darbus, ja viņam draud brīvības atņemšana līdz 5 gadiem. Sabiedriskos darbus nosaka uz laiku no 50-400 stundas un tie ir bezatlīdzības darbi, kas tiek izpildīti pašvaldības vai sabiedrības labā.
Likumpārkāpējam jāpilda savi pienākumi pēc iespējas tuvāk savai pastāvīgai dzīves vietai, bez tam no darba brīvajā laikā gadu laikā pēc sprieduma pieņemšanas brīža. Tai pašā laikā, nosakot sabiedrisko darbu izpildi, tiesa likumpārkāpējam var uzlikt dažus ierobežojumus, lai nodrošinātu viņa likumpaklausīgo dzīves veidu. Turklāt, tiesa var uzlikt pienākumu likumpārkāpējam kompensēt viņa nodarīto kaitējumu. Ja likumpārkāpējs savas vainas dēļ neizpilda sabiedrisko darbu pienākumus vai izpilda tos pavirši, tiesa var pieņemt lēmumu par šīs sankcijas aizvietošanu ar brīvības atņemšanu, 2 stundas pielīdzināmas 1 brīvības atņemšanas dienai.
Laika periodā, kad notiesātais izpilda sabiedriskos darbus, probācijas dienesta darbinieks uztur sakarus ar vietējām varas institūcijām. Nepieciešamības gadījumā darbinieks sagatavo tiesai informāciju, uz kuras pamata tiesa lemj vai atlikt sprieduma izpildi, vai atturēties no tā, vai arī mainīt soda veidu. Pirms pieņemt tādu lēmumu, tiesa var izjautāt probācijas dienesta darbinieku par to, cik sabiedriskie darbi ir piemēroti notiesātai personai, vadoties no personas veselības, sociālā vai ģimenes stāvokļa. Šī soda izciešanas laikā, notiesātajai personai ir jāuztur cieši sakari ar probācijas dienesta darbinieku, kas viņam palīdz ievērot pareizu dzīves veidu.
Tiesa nepieciešamības gadījumā notiesātajam var uzlikt arī sekojošos pienākumus:
-iziet pārkvalifikācijas kursu, lai iegūtu atbilstošo profesionālo kvalifikāciju;
-iziet attiecīgo speciālo sociālās apmācību un pāraudzināšanas programmu;
-iziet ārstēšanas kursu no narkotiskās atkarības;
-iziet psiholoģisko konsultāciju programmu;
-atturēties no noteikto vietu apmeklēšanas un no komunicēšanas ar konkrētiem cilvēkiem;
-atturēties no azartspēlēm un derību slēgšanām;
-kompensēt kaitējumu, ko nodarīja pats vainīgais.
Pēc pieejamiem statistikas datiem 1996.gadā tika piespriesti 728 spriedumi par sabiedrisko darbu izpildi; 1997.gadā-divreiz vairāk – 1598; 1999.gadā – 3214.
2.3.Sabiedrisko darbu piemērošana Skandināvijā
Skandināvijas valstīs piespiedu darbs kā soda veids tika ieviests samērā nesen – deviņdesmitajos gados. Sabiedrībā gan izveidojusies zināma pretestība un šaubas par piespiedu darba kā soda veida izmantošanas efektivitāti, taču pašlaik tas jau ir pilnībā integrējies kā alternatīva brīvības atņemšanai. Piespiedu darbam sākotnēji, tāpat kā citās valstīs, bija izmēģinājuma periods. Notiesātie tur tiek nodarbināti vienkāršos, katram izpildāmos darbos, lai gan tiek ieteikts, ja ir iespējams, izmantot arī konkrētās personas iemaņas. Darbu notiesātās personas parasti veic municipalitātes iestādē, komunālos uzņēmumos. Piemēram, Dānijā, šo soda veidu piemēro kopš 1992.gada, un tiesa ik gadu 500-600 spriedumos uzliek par pienākumu notiesātajiem strādāt piespiedu darbos. Jāatzīmē, ka Dānijā lielākā daļa šo spriedumu, ap 80%, ir par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, bet atšķirībā no Latvijas šeit aizliegts piespriest šo soda veidu par braukšanu alkohola reibuma stāvoklī. Somijā tikai 1991.gadā sāka eksperimentālā kārtā piespriest piespiedu darbus un tikai 1994.gadā ieviesa to kā pamatsodu, vairums gadījumu (65%) to piemērojot par braukšanu alkohola reibuma stāvoklī. Zviedrijā līdzīgi kā Somijā ieviesa 1993.gadā kā eksperimentu, bet no 1999.gada tas tika ieviests visā Zviedrijas teritorijā kā pamatsods. Piespiedu darbus Zviedrijā piespriež galvenokārt par personas aizskaršanu, zagšanu un braukšanu alkohola reibumā. Norīkojot likumpārkāpēju piespiedu darbā, nepieciešama viņa piekrišana, kā arī tiek pieņemts, ka viņš izpildīs spriedumu.
Skandināvijas valstis uzsver to, ka piespiedu darbi jeb sabiedriskie darbi kā soda veids notiesātajai personai ļauj bez problēmām “atgriezties” sabiedrības dzīvē. Taču Skandināvijas valstīs tiek uzskatīts, ka notiesātā persona darbu var paveikt labi, ja viņa ir pietiekami sociāli nodrošināta. Ja persona nevar sevi apgādāt, tad pastāv liels risks, ka šī persona nevarēs labi veikt darbu un soda — sabiedriskā darba — piespriešana nebūs vērtīga. Līdz ar to, ja arī gadījumā persona ir bezdarbnieks, atbildīgā amatpersona sazinās ar notiesātā ģimeni, lai uzzinātu, vai tā ir gatava attiecīgo personu šajā laikā materiāli atbalstīt.
Skandināvijas valstis tāpat, kā arī citas valstis, tai skaita Latvija, kā būtiskus argumentus pret ieslodzījumu un par labu alternatīviem soda veidiem uzsver šādus aspektus: ētiskie apsvērumi, jo ieslodzījums nozīmē nopietnu personas integritātes ierobežošanu un atsevišķos gadījumos pat cilvēktiesību pārkāpumus; ekonomiskie argumenti, jo ieslodzījums ir dārgs cilvēka uzvedības kontroles veids; ieslodzījums nereti nepieļauj agrākā stāvokļa atjaunošanu, jo persona ir zaudējusi darbu, ļoti bieži arī dzīvojamo platību un ģimeni.
Mazliet sīkāk par sabiedrisko darbu piemērošanu Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā.
Tātad, Zviedrijas tiesu sistēmas princips ir izvairīties no brīvības atņemšanas, jo tas nepalīdz personai atgriezties normālajā dzīvē. Tāpēc Zviedrijā arvien vairāk personas notiesā ar probāciju, sabiedriskiem darbiem un citiem ar brīvības atņemšanu nesaistītiem sodiem.
Sabiedriskie darbi tika aprobēti 1993.gadā, bet no 1999.gada janvāra ietverti sodu sistēmā.
Notiesātā iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko viņš izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Pašlaik pastāv 2 veidu sabiedriskie darbi:
– sabiedriskie darbi, kas ir probācijas nosacījums;
– sabiedriskie darbi, kas ir kombinēti ar nosacīto sodu (noteikts stundu skaits).
Stundu skaits ir atkarīgs no izdarītā nozieguma smaguma un tas var svārstīties no 40-240 stundām. Vienlaicīgi tiesa nosaka brīvības atņemšanas fiktīvo laiku, t.i. laiku, kas notiesātajam būs jāizcieš cietumā sliktās uzvedības dēļ. Viens ieslodzījuma mēnesis tiek pielīdzināts 40 sabiedriskā darba stundām.
Kopā ar probācijas dienestu tiek sastādīts speciāls saraksts, kādā laikā un kur notiesātais strādās – uzkops ielas, krāsos sētu, palīdzēs vietējās skolas remontā vai rūpēties par slimniekiem.
Sabiedriskā darba priekšrocības:
1)iespēja izvairīties no cietuma nelabvēlīgās ietekmes;
2)notiesātais apzinās, ka izcieš sodu sabiedrībā, viņš atrod jaunus draugus, viņš paliek ģimenē un nezaudē darbu;
3)sabiedrisks darbs ir daudzreiz lētāks par ieslodzījumu cietumā.
Somijā sabiedrībai derīgie darbi (turpmāk – tekstā sabiedriskie darbi) ieviesti 1991.gadā eksperimentālā veidā, bet ar 1994.gada 1.aprīli tie ieviesti visā valstī.
Sabiedriskie darbi ir vismaz 20 stundu un maksimums 200 stundas regulārs darbs, kas tiek veikts uzraudzības kārtībā un nesaņemot par to atlīdzību; tiek piespriests kā sods nosacītās notiesāšanas vietā. Sabiedriskie darbi var aizstāt brīvības atņemšanas sodus, kas tiek noteikti uz termiņu līdz astoņiem mēnešiem. Lai piemērotu sabiedriskos darbus, ir nepieciešama notiesātās personas piekrišana, kā arī pieņēmums, ka šie darbi tiks pildīti. (Latvijā personas piekrišana netiek prasīta.)
Pastāv vairāki likumdošanas veidi, ar kuru palīdzību var mēģināt „piespiest” tiesas piemērot sabiedriskos darbus kā alternatīvu brīvības atņemšanai. Tā Somijā ir paredzēta procedūra, kas sastāv no 2 stadijām. Pirmajā stadijā paredzēts, ka tiesa pieņem lēmumu par sprieduma pasludināšanu, neņemot vērā sabiedrisko darbu institūtu. Ja tiesa nosaka sodu beznosacījuma brīvības atņemšanu, otrajā stadijā tā var spriedumu aizvietot ar sabiedriskajiem darbiem.
Kriminālprobācijas dienesta uzdevums ir nodrošināt rīkojuma par sabiedriskajiem darbiem atbilstošo izpildi. Gadījumā, kad sabiedriskie darbi netiek pildīti, tad ar tiesas lēmumu tie var tikt aizstāti ar apcietinājumu.
Norvēģijā sabiedriskie darbi ir pamatsoda veids. Saskaņā ar Norvēģijas Kriminālkodeksa §28.a. „Sabiedriskie darbi var tikt piemēroti par nodarījumiem, kas var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 6 gadiem, ja likumpārkāpējs piekritis un sodu mērķi nav pretrunā ar soda īstenošanu brīvībā. Sabiedriskos darbus var piespriest tikai tai personai, kas dzīvo Norvēģijā.”
Spriedumā par sabiedriskajiem darbiem izpildi ir jānosaka izpildāmo stundu skaits un to izpildes termiņš. Stundu skaits var būt no 30 -240, tās jāatstrādā 1 gada laikā, ja nav nopietnu iemeslu to pagarināšanai. Tiesa var nolemt vai notiesātajam darbu izpildes laikā ir jāvēro konkrētie nosacījumi, kuras nosaka Sodu izpildes lietu pārvalde: par dzīves vietu, uzturēšanas vietu, darbu, apmācību vai ārstēšanos, vai aizliegumu komunicēties ar konkrētām personām. Spriedumā jānorāda alternatīvā brīvības atņemšanai, kurai jāatbilst tā soda veida ilgumam, kas varētu būt piespriests bez sabiedrisko darbu piemērošanas. Vienlaicīgi ar sabiedriskajiem darbiem, tiesa var piespriest naudassodu.
Tad, kad tiek pasludināts spriedums, notiesātajam ir detalizēti jāizskaidro pēc kā vadījās tiesneši un kādas ir noteikumu pārkāpšanas sekas, kas ir paredzētas Sodu izpildes likumā, kā arī jaunā sodāmā nodarījuma, kas izdarīts pirms sabiedrisko darbu izpildes termiņa, sekas.
Uzraudzību veic probācijas dienests. Ja pārkāpj nosacījumus, tad var daļēji vai pilnīgi aizstāt to ar ieslodzījumu.
2.4.Sabiedrisko darbu piemērošana Baltkrievijā
2001.gada 1.janvārī spēkā stājās jaunais Kriminālkodekss. Jaunais Kriminālkodekss paredz plašāku alternatīvo brīvības atņemšanai sodu piemērošanu – sabiedriskos darbus, naudassodu, labošanas darbus u.c.
Sabiedriskos darbus nosaka pilngadīgajiem likumpārkāpējiem no 60 – 240 stundām, ne vairāk par 4 stundām brīvdienās un dienās, kad notiesātais ir brīvs no pamatdarba vai mācībām; darbdienās – 2 stundas pirms vai pēc darba vai mācību beigām. Sabiedrisko darbu ilgums nedēļā nedrīkst būt mazāks par 12 stundām. Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kas uz sprieduma pieņemšanas brīdi sasniegušas 16 gadu vecumu, sabiedriskos darbus nosaka uz laiku no 30 – 180 stundām, ne vairāk kā 3 stundas dienā un ne vairāk par trīs dienām nedēļā (KK 110.p.). Šo sodu pilda no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā sabiedrības labā un tā veidu nosaka institūcijas, kuru pārziņā ir sabiedrisko darbu piemērošana.
Sabiedriskos darbus piemēro gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu kopā ar naudassodu vai tiesību atņemšana ieņemt noteiktos amatus vai nodarboties ar konkrētām darbībām. Tos parasti piemēro par mazāk smagiem noziegumiem.
Sabiedriskos darbus nedrīkst noteikt personām:
– kas nav sasniegušas 16 gadu vecumu;
– sievietēm, kas ir vecākas par 55 un vīriešiem, kas vecāki par 60 gadiem;
– grūtniecēm;
– sievietēm, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
-pirmās un otrās grupas invalīdiem;
-militārpersonām.
Soda izpildi kontrolē soda izpildes inspekcijas pēc notiesātā dzīves vietas. Notiesātie strādā objektos, kurus nosaka vietējās izpildes un rīcības institūcijas, vienojoties ar kriminālsoda izpildes inspekcijām. Notiesātie tiek iesaistīti sabiedriskajos darbos ne vēlāk par 15 dienām no brīža, kad ieradās kriminālsoda izpildes inspekcijā. Noteikti pienākumi tiek uzlikti uz organizācijas administrāciju, kas izmanto notiesāto darbu. Pirmkārt, tai jākontrolē notiesāto sabiedrisko darbu izpildi, informēt sodu izpildes inspekciju par notiesātās personas nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no to izpildes. Organizāciju administrācijai katru mēnesi ir jāpārskaita valsts budžetā finansu līdzekļi par notiesātās personas izpildīto darbu saskaņā ar šīs organizācijas noteikto tāmi. Likums tieši nenosaka kāda īpašuma forma (privātā, valsts) var būt šai organizācijai. Ja notiesātais izvairās no sabiedrisko darbu izpildes, tad viņu sauc pie kriminālatbildības.
2.5. Sabiedrisko darbu piemērošana Ukrainā
Sabiedriskie darbi ir viens no jaunajiem kriminālsoda veidiem, ieviests 2001.gadā. Saskaņā ar jaunā Ukrainas Kriminālkodeksa 56.pantu, sabiedriskie darbi – „notiesātā iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā no darba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības, to veidu nosaka vietējās pašvaldības institūcijas.” Tie tiek piespriesti uz laiku no 60 līdz 240 stundām un tiek izpildīti ne vairāk par 4 stundām dienā, nepilngadīgajiem – 2 stundas dienā, ne mazāk par 25 stundām mēnesī. Šis sods netiek piespriests 1.un 2.grupas invalīdiem, grūtniecēm, pensijas vecumu sasniegušajām personām, kā arī dienestā esošajām . militārpersonām.
Ja notiesātais pārkāpj soda izciešanas kārtību un apstākļus, kā arī sabiedriskās kārtības noteikumus, par ko viņu sauc pie administratīvās atbildības, Kriminālsodu izpildes inspekcija var viņam piemērot rakstisks brīdinājums par saukšanu pie kriminālatbildības. Ja persona izvairās no sabiedrisko darbu izpildes, tad Kriminālsodu izpildes inspekcija nosūta prokuroram materiālus lemšanai par notiesātā saukšanu pie kriminālatbildības.
Izvairīšanās no sabiedrisko darbu izpildes ir:
-noteikto pienākumu neizpildīšana, soda izciešanas kārtības un apstākļu pārkāpšana, kā arī saukšana pie administratīvās atbildības par likumpārkāpumiem, kas tika izdarīti pēc rakstiskā brīdinājuma;
-bez attaisnojošo iemeslu neierašanās uz sabiedrisko darbu izpildi vairāk nekā 2 reizes mēnesī, kā arī darba disciplīnas pārkāpšana, ierašanās darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī.
Neskatoties uz to, ka nav īpaši lielas sabiedrisko darbu piemērošanas prakses, tiesas šo soda veidu nosaka diezgan bieži. 2001.gada pirmajos četros mēnešos tika piespriesti 208 spriedumi; 2002 gadā – 1794; 2003.gadā – jau 3698 spriedumi par sabiedrisko darbu izpildi.
2.6.Sabiedrisko (obligāto) darbu piemērošana Krievijā
1997.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunais Krievijas Federācijas Kriminālkodekss, kurā paredzēta vesela virkne sodu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā – obligātie darbi (turpmāk tekstā – sabiedriskie darbi). Sabiedriskie darbi var būt tikai kā pamatsods.
Saskaņā ar KK 49.pantu, sabiedriskie darbi – „notiesātā iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā no darba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības, to veidu nosaka vietējās pašvaldības institūcijas.” Tie tiek piespriesti uz laiku no 60 līdz 240 stundām un tiek izpildīti ne vairāk par 4 stundām dienā.
Sabiedriskos darbus nepiemēro:
-1. un 2.grupas invalīdiem;
-grūtniecēm;
-sievietēm, kurām ir bērni vecumā līdz 8 gadiem;
-sievietēm, kas sasniegušas 55 gadu vecumu;
-vīriešiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu;
-militārpersonām, kas atrodas obligātajā militārdienestā.
To būtība ir tāda, ka notiesātājam ir jāatstrādā spriedumā noteikto stundu skaitu darbos, kuru noteiks kriminālsoda izpildes inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā.
Ja notiesātais ļaunprātīgi izvairās no to izpildes, tos aizvieto ar brīvības ierobežošanu vai arestu. Turklāt, laiku periodu, ko notiesātais atstrādāja sabiedriskajos darbos, ņem vērā, nosakot brīvības ierobežošanas vai aresta laiku, skaitot 8 stundas sabiedriskā darba kā 1 brīvības ierobežošanas vai aresta dienu.
Krievijas Federācijas Sodu izpildes kodeksa 30.pants reglamentē apstākļus, kad tiek atzīts, ka notiesātais ļaunprātīgi izvairās no sabiedrisko darbu izpildes:
1) 2 vai vairākas reizes mēnesī bez attaisnojošajiem iemesliem notiesātais nav ieradies uz šo darbu izpildi;
2) vairāk nekā 2 reizes mēnesī pārkāpa darba disciplīnu;
3) slēpās ar nolūku izvairīties no sabiedrisko darbu izpildes.
Tā kā to veidu nosaka vietējās pašvaldības institūcijas, notiesātais nodarbināts epizodiski un to veids var mainīties, tad šiem darbiem jābūt tādiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju un speciālās iemaņas un zināšanas. Ņemot vērā personas vecumu, veselības stāvokli un fiziskās iespējas, viņu var norīkot uz krāvēja darbiem, ielu un citu teritoriju uzkopšanu, ceļu remontu u.tml. Kārtējā atvaļinājuma piešķiršana pamatdarba vietā neatbrīvo notiesāto no sabiedrisko darbu pildīšanas.
Sabiedriskie darbi ir bezatlīdzības, bet organizācijām, kas izmanto notiesāto darbu, tie ir maksas – notiesātā peļņa ir jāpārskaita valsts budžetā.
Sabiedrisko darbu izpildi objektos, kurus nosaka vietējo pašvaldību institūcijas, pēc notiesātās personas dzīves vietas nodrošina Kriminālsoda izpildes inspekcijas. Kriminālsoda izpildes inspekcijas uzskaita notiesātās personas, izskaidro viņiem soda izciešanas kārtību un nosacījumus, kontrolē/uzrauga notiesāto uzvedību, uzskaita notiesāto atstrādātās darba stundas un kontrolē, lai organizācijas savlaicīgi pārskaita finansu līdzekļus valsts budžetā par notiesāto personu darba izpildi.
2.7.Sabiedrisko darbu piemērošana Nīderlandē
Pēc 6 gadu ilga eksperimenta 1987.gadā Nīderlandes Kriminālkodeksā tika iekļauts jauns soda veids – sabiedriskie darbi. Tie tiek paredzēti kā alternatīva brīvības atņemšanai, ko var noteikt uz laiku līdz 6 mēnešiem. Šis soda veids var tikt piemērots tikai ar notiesātās personas piekrišanu un nedrīkst pārsniegt 240 stundas, minimālais laiks nav noteikts.
Nīderlandē probācijas dienesta ietvaros, lai izvairītos no funkciju, kas saistītas ar sabiedriskajiem darbiem un funkcijām, kas saistītas ar probācijas dienesta tradicionālo darbību, saplūšanas tika izveidoti speciāli kantori.
Tos piemēro gan kā patstāvīgo sodu, gan nosacītās atbrīvošanas ietvaros. Bieži sabiedriskos darbus piemēro naudassoda un galvojuma vietā.
Statistikas dati rāda, ka Nīderlandē analoģiski kā Francijā 60% no rīkojumiem par sabiedriskajiem darbiem tiek piemēroti par zādzībām un zagto mantu slēpšanu. „Tipisks pretendents” uz sabiedriskajiem darbiem ir jauns, neprecēts bezdarbnieks (90% vīriešu un 76% vecumā līdz 30 gadiem).
2.8.Sabiedrībai derīgo darbu piemērošana Lielbritānijā
Lielbritānija ir viena no pasaules valstīm, kurai ir visveiksmīgākā pieredze likumpārkāpēju iesaistīšanā sabiedriskajos darbos. 1970.gadā izveidotā valdības komisija nāca klajā ar ziņojumu, kurā tiesu sistēmas darbinieki atzina nepieciešamību pēc jauna soda veida —sabiedrībai derīgiem darbiem, kas liktu likumpārkāpējam atlīdzināt ne tik daudz cietušajam, bet gan vietējai sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Šim soda veidam bija sevī jāietver soda, atlīdzinošie un rehabilitējošie elementi. Šis soda veids tika ieviests 1973.gadā.
To var piespriest personai, kas ir vecāka par 16 gadiem. Lielbritānijas 1991.gada „Likums par tiesu varu” deva iespēju tiesām pieņemt kombinētā tipa rīkojumus, faktiski ar mērķi atbalstīt probāciju, saskaņā ar kuru likumpārkāpējam var noteikt probāciju un arī pienākums izpildīt sabiedrībai derīgus darbus.
Tāpat, kā rīkojums par probāciju, rīkojums par bezmaksas pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai var tikt izdots tikai ar likumpārkāpēja piekrišanu. Ja noziedznieks piekrīt, tad tiesas spriedumā tiek noteikts konkrēts stundu skaits, kuras notiesātājam būs pa velti jāatstrādā – ne mazāk kā 40 un ne vairāk kā 240 stundu. Darba veidu nosaka attiecīgs ierēdnis, kas arī īsteno kontroli pār notiesāto. Ja notiesātais pārkāpj noteiktos nosacījumus, tad var piemērot naudassodu vai citu sankciju.
Respektīvi, ar likumpārkāpēju iesaistīšanu sabiedriskajos darbos nodarbojas probācijas dienests, kura funkcijās ietilpst darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, sabiedriskajos darbos notiesātajiem, nosacīti notiesāto, pirmstermiņa atbrīvoto un bijušo ieslodzīto aktīva uzraudzība iesaistot tos dažādās profilaktiskās programmās. Viena no probācijas dienesta funkcijām ir arī sniegt izvērtēšanas ziņojumu par likumpārkāpēju pirms tiesas sprieduma pasludināšanas. Ik gadu Anglijā un Velsā ir apmēram 50 000 tiesas spriedumu par sabiedriskajiem darbiem. Lielbritānijā tika izstrādāti standarti un vadlīnijas visām iesaistītajām grupām (tiesnešiem, probācijas dienesta darbiniekiem un darbu uzraugiem). Sākotnēji sabiedriskajos darbos tika iesaistīti sīkie likumpārkāpēji, tagad arvien biežāk tās ir arī personas, kas izdarījušas nopietnākus likumpārkāpumus. Sabiedriskajos darbos tiek plaši iesaistīti nepilngadīgie likumpārkāpēji. Tā, piemēram, kāda skola piekrita ņemt atpakaļ 17 nepilngadīgos likumpārkāpējus, ja viņi veiks darbus skolas labā. Soda ieviešanas pirmajos gados likumpārkāpējus vairāk nodarbināja smagos fiziskos darbos, bet tagad uzsvars tiek likts uz darbiem, kuriem būs lielāks efekts vietējās sabiedrības drošības nostiprināšanā. Tiesas tagad var vienlaikus piespriest kombinēto sodu, kas paredz gan sabiedrisko darbu veikšanu, gan likumpārkāpēja iesaistīšanos programmās, kas vērstas uz cēloņu novēršanu, kas novedušas pie likumpārkāpuma.
3.Salīdzinošs kopsavilkums
Saskaņā ar vairums pasaules valstu likumdošanu sabiedriskie darbi ir brīvības atņemšanas alternatīva, kas varētu tikt piemēroti gan kā pamatsods, gan papildu sods.
Pamatojoties uz tiesas spriedumu konkrēti noteiktā laikā kompetentās institūcijas uzraudzībā tiek izpildītās uzliktās sabiedriskā darba stundas, kas netiek apmaksātas vai kuru izpildei netiek paredzētas štatu vietas, lai neradītu konkurenci darba tirgū bezdarba apstākļos (izņēmums, Baltkrievija un Krievija). Tādējādi, Rietumvalstīs sabiedriskie darbi nav budžeta papildināšanas avots un tiem ir tikai jāveic audzinošā funkcija attiecībā uz notiesātājiem, kuriem bezatlīdzības strādājot sabiedrības labā, jāatlīdzina ar noziegumu radītais morālais kaitējums un jāpierāda, ka viņi apzinās savu vainu un ir gatavi attaisnot sabiedrības uzticību. Sabiedriskie darbi tikai šķiet ļoti viegls soda veids. Tāpat kā jebkurš cits sods, sabiedriskie darbi ir saistīti ar noteiktiem tiesību ierobežojumiem notiesātajiem, tai skaitā, viņam jāstrādā pastāvīgā darbā vai aktīvi jācenšas iekārtoties darbā, jāturpina mācības, stingri jāievēro iepriekš sastādīto soda izciešanas plānu, viņš nedrīkst izdarīt likumpārkāpumus, jo tie var izraisīt konkrētas tiesiskās sekas – brīvības atņemšanu. Turklāt, notiesātā brīvais laiks ir ierobežots. Viņam jāuztur regulāri kontakti ar Soda izpildes inspekcijas/probācijas darbinieku, kas kontrolē viņa uzvedību un viņam uzlikto sabiedrisko darbu izpildi. Šo soda veidu piemēro tiesa personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu un kas ir atzītas par vainīgām mazāk smagu noziegumu izdarīšanā, kad kā soda mērs var tikt piemērota brīvības atņemšana, ja notiesātais piekrīt un apņemas izpildīt visas noteiktās prasības un ja tiesa atzīs par iespējamu piemērot šo soda mēru, ņemot vērā noziedznieka personību un viņa labošanas iespējas atrodoties sabiedrībā.
Dažādu valstu likumdošanā ir noteikti atšķirīgi sabiedrisko darbu termiņi, piemēram, Lielbritānijā, Francijā un Zviedrijā – no 40 – 240 stundām (Lielbritānijā nepilngadīgajiem max-120 stundas); Somijā – no 20 – 200 stundām; Norvēģijā – no 30 -240 stundām; Čehijā – no 50 -400 stundām; Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā – no 60 -240 stundām; Nīderlandē nav noteikts minimums, tikai maksimums līdz 249 stundām, savukārt, Latvijā – no 40 – 280 stundām.
Izpildāmo darbu raksturu nosaka vai nu tiesa vai nu institūcija, kas izpilda sodu, saskaņojot ar vietējām pašvaldību institūcijām vai organizācijām, kam ir nepieciešama palīdzība. Parasti tā ir dažāda veida sabiedrībai derīgs darbs, kas tiek veikts bezpeļņu organizāciju, asociāciju, baznīcu u.tml. labā.
Likumpārkāpēji veic dažāda veida sabiedriskus uzdevumus – parku uzkopšana, dārzu ielu uzkopšana; koku stādīšana; žogu krāsošana un remonts; palīdzības sniegšana veciem un slimiem cilvēkiem; palīdzības sniegšana pašvaldību sociālo programmu realizēšanā.
Atkarība no tiesiskām tradīcijām un saskaņā ar nacionālo likumdošanu, soda izpilde gulstas vai nu uz tiesnesi, kas atbild par sprieduma izpildi un kas veic uzraudzību par sabiedrisko darbu izpildi (piemēram, Francijā) vai nu uz probācijas dienestu, kura funkcijās ietilpst arī visu alternatīvo sodu izpilde. Nīderlandē probācijas dienesta ietvaros izveidota specialā apakšnodaļa, kas īsteno uzraudzību pār notiesāto.
NOBEIGUMS
Uzskatu, ka darba sākumā izvirzītais mērķis principā ir sasniegts – tika apskatīts piespiedu darba jēdziens un tā vieta Latvijas Krimināllikumā reglamentētajā sodu sistēmā; apskatīta un izanalizēta sabiedriskā darba piemērošana ārvalstīs – Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Nīderlandē, Čehijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā un pēdējā nodaļā – salīdzinošs apkopojums šī soda veida piemērošanā.
Izstrādājot darbu, esmu nonākusi pie šādiem secinājumiem (sabiedrisko darbu priekšrocības salīdzinājumā ar brīvības atņemšanu):
1) Daudzo ārvalstu pētījumu rezultāti pārliecinoši pierāda, ka sabiedriskie darbi ir viens no lētākajiem soda veidiem, jo notiesātā persona nav izolēta no sabiedrības – valstij nav jātērē nauda viņas uzturēšanai, notiesātā persona reāli atlīdzina nodarītos zaudējumus nevis vienam cietušajam, bet arī sabiedrībai, neatrauj personu no ierastās vides, ģimenes, dod iespēju nepilngadīgajiem nenonākt cietumā savas dzīves sākumā; kā arī liek pārējiem sabiedrības locekļiem aizdomāties par sekām. Latvijā diennaktī ieslodzītais valstij izmaksā Ls 3,59 . Bet, piemēram, Anglijā vidējās ieslodzītā uzturēšanas izmaksas ir apmēram 3 sterliņu mārciņas mēnesī, bet ar sabiedrisko darbu izpildi saistītie izdevumi uz vienu notiesāto mēnesī ir tikai 100 mārciņas (1 mārciņa=1,65 $). Zviedrijā, kur cietumi atzīti par visdārgākajiem pasaulē, dienā tiek tērēts ap 180$ uz vienu ieslodzīto. Ievērojama daļa ieslodzīto nav tie bīstamie un “profesionālie” noziedznieki, no kuriem sabiedrība vēlas tikt pasargāta.
2) Ārvalstu, kā arī mūsu valsts samērā neliela pieredze rāda, ka sabiedriskie darbi ir progresīvāks, humānāks veids kā cīnīties pret noziedzību un sodīt noziedzniekus;
3) Sabiedriskais darbs nav ar noziedzīgu nodarījumu rādītā kaitējuma atstrādāšana vai atbrīvošana no atbildības, kā var likties. Tam piemīt visas kriminālsoda pazīmes. Nav jēgas piespriest brīvības atņemšanu personai, kas varbūt izdarījis salīdzinoši sīku likuma pārkāpumu, bieži tā nemaz nav tik slikts cilvēks, nonākot cietumā, parasti šī persona neglābjami sabojājas. Ieslodzījums nesamazina recidīva iespējamību, un līdz šim nav iegūti pierādījumi, ka ieslodzījums atturētu personu no iespējamo noziegumu izdarīšanas nākotnē. Lai, arī cik spēcīga personība nonāk cietumā, 4-5 gados tā “salūst”
pielikums nr.1
Sabiedriskie darbi ārvalstīs
Valsts Ieviešanas gads Stundas Pamatsods Papildsods/cita soda forma
Lielbritānija 1973.g. 40-240 x –
Somija 1991.g. uzsākts eksperiments, bet no 1994.g. visā teritorijā 20-200 x –
Zviedrija No 1993.g. līdz 1995.g. eksperimenta veidā, bet no 1999.g. visā teritorijā 40-240 x 1)kā probācijas nosacījums;
2)kas kombinēti ar nosacīto sodu
Norvēģija 1995.g. 30-240 x –
Latvija 1999.g. 40-280 x –
Francija 1983.g.
40-240 x sabiedriskie darbi kopā ar sprieduma izpildes atlikšanu
Čehija 1995.g. 50-400 x x
Baltkrievija 2001.g. 60-240 x x
Ukraina 2001.g. 60-240 x x
Krievija 1997.g. 60-240 x –
Nīderlande 1981.g.eksperimenta veidā un no 1987.g.visā teritorijā līdz 249 x nosacītās atbrīvošanas ietvaros
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
1.Latvijas Sodu izpildes kodekss spēkā esošs no 01.04.1971. (ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 10.04.2003.)
2.Krimināllikums //Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998. Nr.199/2000 (ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 10.04.2003.)
3.Judins A. Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: RAKA, 1999.-204 lpp.
4.Pētījums “Kriminālsoda – piespiedu darbs – realizēšana Latvijas teritorijā” 2004.g.150 lpp.
5.Administratīvā un Kriminālā Justīcija. 1999.g., Nr.4. – Rīga: LPA
6.Alternatīva // Cietumu un policijas reformu programmas apkārtraksts 2001.g., Nr.1.
7.Tamane R. Noziegumu var dzēst ar darbu sabiedrības labā, par soda veidu, ko mūspuse neatzīst un nepazīst // Auseklis. 26.05.2001.
8. Koncepcija Par izmaiņām sodu sistēmā // Latvijas Vēstnesis”, 10.07.2002. Nr.104.
9. Стерн Вивьен. Альтернативы тюремному заключению в развивающихся странах. – Penal Reform International, 1999.- cтр.
10.Дворянсков И. В., Сергеева В.В., Баталин Д. Е. Применениеx видов наказания в Западной Европе, США и России, Москва – Penal Reform International, 2004.-90 cтр.
11.Общественные работы как альтернатива тюремному заключению. – М.: Penal Reform International, 1999.
12.Букалов Александр, Букаловa Ольга Уголовные наказания в Украине: Cтатиcтический обзор. Москва- Penal Reform International, 2004.- cтр.
15.lpp.
13.Уголовное законодательство Норвегии, Cанкт – Петербург юридический центр Пресс, 2003. г. – cтp
14.Уголовный кодекс Республики Беларусь.
15.Уголовно Исполнительный Кодекс Украины.
16. Уголовный кодекс РФ.
Interneta resursi:
http://www.penalreform.org/russian/theme.htm
http://www.socium.org.ru/rus/penal.shtml