Pilsonības institūts

LATVIJAS BIZNESA KOLEDŽA
JURIDISKĀ FAKULTĀTE

1. kursa students
ALEKSANDRS IĻJUŠENKO

Pilsonības institūts

Referāts

Pasniedzējs K. Zembaha
Vērtējums:___________

Rīga
2006

Satura rādītājs

Ievads………………………………………………………………………………………….……3
Vēsture……………………………………………………………………………………..……….4
Latvijas pilsonība……………………………………………………………………………….…..6
Latvijas pilsoņu tiesības………………………………………………………………….………….6
LR pilsoņa statusa reģistrēšana………………………………………………………………….…..7
Naturalizācija………………………………………………………………………………………..9
Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā…………………………………………….…10
Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bezvalstnieku un nepilsoņu bērnu atzīšana par LR pilsoņiem……………………………………………………………………………………….….10
Eiropas Savienības pilsonība……………………………………………………………………….11
Nobeigums…………………………………………………………………………………………13
Izmantotās literatūras saraksts…………………………………………………………………….14

Ievads

Tēmu “Pilsonības institūts” izvēlējos tāpēc, ka uz šo brīdi pats kārtoju pilsonību un tādēļ man ir aktuāli izzināt šo jautājumu.
Savā referātā aprakstīšu pilsonības vēsturi, mēģināšu parādīt kādos veidos un kas var iegūt Latvijas Republikas pilsonību , pilsoņu tiesības un pienākumus, kā arī to prioritātes. Nedaudz atspoguļošu pēdējo gadu statistikas datus un Eiropas Savienības pilsonību.

Vēsture

Pilsonības institūts pastāv, kopš radušās valstis. Tas bija izveidots jau Atēnās un Senajā Romā. Ar terminu “pilsoņi” apzīmē personu kategoriju, kam ar šo valsti ir likumā noteiktas savstarpējās tiesības un pienākumi. Tātad šīs personas pilnā mērā bauda visas pilsoniskās, ekonomiskās un politiskās tiesības un tām jāpilda valsts likumos paredzētie pienākumi. 1919.gada 23.augustā Tautas padome pieņēma “Likumu par Latvijas pavalstniecību”. Piederību pie Latvijas valsts atzina visiem bijušās Krievijas iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pirms 1914.gada bijusi Latvijas teritorija. Neatkarīgās Latvijas Republikas iedzīvotāju absolūtais vairākums (97 %) kļuva par tās pilsoņiem. Latvijai, atgūstot neatkarību 1991.gada augustā, arī vajadzēja noteikt savu pilsoņu loku.
Pilsonības likuma pieņemšana bija demokratizācijas procesa neatņemama sastāvdaļa. Likumam vajadzēja atbilst vairākām ļoti nozīmīgām prasībām: atspoguļot Latvijas vēsturiskās, etnodemogrāfiskās īpatnības, nodrošināt latviešu nācijas drošu pastāvēšanu, saskanēt ar sabiedrisko domu pašu zemē un ņemt vērā jaunos starptautiskās demokrātijas standartus.
Latvijas Augstākā padome 1991.gada rudenī jau sāka apspriest Pilsonības likumu, un 1991.gada 12.novembrī pirmajā lasījumā pat pieņēma J.Bojāra izstrādāto likumprojektu. Pilsonības atjaunošanas princips apstiprināja atgūtās neatkarīgās valsts tiešo pēctecību ar Latvijas neatkarīgo valsti 1918. – 1940.gadā. Pilsonības atjaunošanas principam nepiemita etnisks raksturs, jo pilsonību atjaunoja visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šeit bija dzīvojuši pirms okupācijas 1940.gada 17.jūnijā, un viņu pēctečiem neatkarīgi no nacionālās piederības. Taču 1994.gadā vēl 3,2 % latviešu nebija pilsoņi.
1993.gadā jaunievēlētā 5.Saeima sāka izstrādāt Pilsonības likumu. 1993.gada septembrī Saeimai tika iesniegti pieci dažādi likumprojekti. 1994.gada 21.jūnijā trešajā lasījumā 5.Saeima ar 66 balsīm no 100 pieņēma Pilsonības likumu ar kvotām. Prezidents G.Ulmanis neizsludināja likumu un nosūtīja to Saeimā otrreizējai izskatīšanai. 1994.gada 22.jūlijā 5.Saeima ar 58 balsīm atbalstīja Pilsonības likumu bez kvotām. Likums stājās spēkā 1994.gada 11.augustā. Līdz ar to bija atcelts 1991.gada 15.oktobrī pieņemtais lēmums. 1994.gadā pieņemtais Pilsonības likums bez kvotām visumā saskanēja ar Eiropas organizāciju izvirzītajām prasībām. 1995.gada 10.februārī Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē.
Pilsonības likums izvirzīja vairākas prasības pilsonības pretendentiem. Tiem vajadzēja ne mazāk kā 5 gadus būt likumīgi dzīvojošiem Latvijā, prast latviešu valodu, zināt Satversmes pamatnoteikumus, Latvijas vēsturi u.c. Pretendentiem bija arī jāapliecina, ka viņiem ir likumīgi ienākumu avoti, jānodod uzticības zvērests Latvijas valstij un jāsamaksā Ls 30 liela nodeva. Likuma 13.pants vienkāršu reģistrāciju Pilsonības un imigrācijas departamentā noteica latviešiem un lībiešiem, latviešu skolu beigušajiem u.c. 1995.gadā bija paredzēta ārpuskārtas naturalizācija dažām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, pilsoņu laulātajiem. Likuma 14. pants pasludināja naturalizācijas sākumu gados visjaunākajiem Latvijā dzimušiem cilvēkiem no 1996.gada 1.februāra.
Latvijā pastāvīgi dzīvojošie nepilsoņi tika atzīti par Latvijai piederīgiem, kas atrodas tās jurisdikcijā. Latvijā nepilsoņu pases sāka izsniegt 1997.gadā.
6.Saeima pirms savu pilnvaru beigām 1998.gada jūnijā nobalsoja par grozījumiem Pilsonības likumā. Pavisam tika pieņemti 17 grozījumi. 1998.gada 3.oktobrī referendumā 53% Latvijas vēlētāju atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā.

Latvijas pilsonība
Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Pilsonība ir īpašu attiecību kopums starp valsti un pilsoņiem. Tās ir divpusējas attiecības, kurās pilsonim ir gan tiesības un brīvības, gan pienākumi un atbildība, tāpat valstij ir pienākumi pret pilsoņiem. Latvijas pilsonība nozīmē pilsoņu brīvu izvēli būt piederīgiem Latvijas valstij. Statistikas dati uz 2006. gada sākumu liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotājiem ir Latvijas pilsonība. Latvija ir pieņēmusi nepieciešamo likumdošanu, kas saistīta ar naturalizāciju un pilsoņu tiesībām, kā arī nodrošina šīs likumdošanas taisnīgu īstenošanu. Pētot statistikas datus uzzināju kāpēc cilvēki vispār vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Visvairāk aptaujāto jeb 55,8% Latvijas pilsonību vēlējušies iegūt tādēļ, ka vēlas būt piederīgi Latvijai un kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Kā otrs svarīgākais iemesls pilsonības iegūšanai minēta praktiska nepieciešamība – darbs, ceļošana, utt., bet kā trešo svarīgāko iemeslu, jeb 22,5% gadījumu respondenti savu izvēli motivē ar to, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Kaut arī 2003. gada septembrī tika veiktas izmaiņas valsts nodevas apmērā, šis faktors nav spēlējis lielu lomu pilsonības iegūšanas aktivitātes pieaugumā – tikai 3,4% respondentu to min kā pamudinājumu LR pilsonības izvēlei.
Latvijas pilsoņu tiesības
Latvijas pilsoņiem ir vairākas prioritātes un tiesības salīdzinājumā ar nepilsoņiem. Latvijas pilsonim ir tiesības:
• vēlēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikas Saeimā un pašvaldībās, kā arī Eiropas Parlamentā,
• piedalīties tautas nobalsošanā,
• nodibināt politisku partiju,
• tikt ievēlētam par Latvijas Valsts prezidentu,
• būt Latvijas valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam,
• dienēt policijā vai robežsardzē,
• tikai valsts pilsonim ir tiesības pretendēt uz šādiem amatiem:
 valsts civildienesta ierēdnis,
 zvērināts advokāts un advokāta palīgs,
 zvērināts notārs un notāra palīgs, tiesnesis, prokurors,
 tiesas piesēdētājs, tiesu izpildītājs.

LR pilsoņa statusa reģistrēšana
Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt:
1. Personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību;
2. Latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;
3. Sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras zaudējušas Latvijas pavalstniecību saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada “Likumu par pavalstniecību”, stājoties laulībā ar ārvalstnieku, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);
4. Personas, kuras dzīvo Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

1. punktā norādītajām personām:
• līdz 1940.gada 17.jūnijam izdotā Latvijas pilsoņa pase;
• līdz 1940.gada 17.jūnijam izdotā dzimšanas apliecība, kurā uzrādīta viena vai abu personas vecāku piederība Latvijas pilsonībai;
• izziņa no arhīva vai dzimtsarakstu nodaļas;
• tiesas nolēmums par personas piederības Latvijas pilsonībai fakta konstatēšanu;
• cits dokuments, kas tieši norāda uz personas piederību Latvijas pilsonībai 1940.gada 17.jūnijā.
2. punktā norādītajām personām:
• pase ar tautības ierakstu “latvietis” vai “līvs” (“lībietis”) vai atļauja tautības ieraksta maiņai uz “latvietis” vai “līvs” (“lībietis”);
• dzimšanas apliecība vai cits dokuments, kurā kāds no personas vecākiem ir norādīts kā latvietis vai līvs (lībietis), ja persona iesniedz pasi, kas ir izdota līdz 1991.gada 21.augustam vai pasi, kas nesatur ziņas par tautību.
3. punktā norādītajām personām:
• līdz 1940.gada 17.jūnijam izdotā Latvijas pilsoņa pase;
• līdz 1940.gada 17.jūnijam izdotā dzimšanas apliecība, kurā uzrādīta viena vai abu personas vecāku piederība Latvijas pilsonībai;
• izziņa no arhīva vai dzimtsarakstu nodaļas;
• tiesas nolēmums par personas piederības Latvijas pilsonībai fakta konstatēšanu;
• cits dokuments, kas tieši norāda uz personas piederību Latvijas pilsonībai 1940.gada 17.jūnijā.
• dokuments, kas apliecina personas laulību ar ārvalstnieku, kuras dēļ persona bija zaudējusi Latvijas pilsonību.
4. punktā norādītajām personām:
• mācību iestādes vai arhīva izdota izziņa par pilna pamatskolas vai vispārējās vidējās izglītības mācību kursa apguvi latviešu valodā.

Naturalizācija
No pilsonības pretendentiem vislielāko īpatsvaru, proti, 68.2% veido krievu tautības iedzīvotāji. Pateicoties veiksmīgam naturalizācijas procesam 2004. gadā pirmo reizi krievu tautības pilsoņu skaits pārsniedz krievu tautības nepilsoņu skaitu. Pilsoņu skaits starp krievu tautības iedzīvotājiem 2006. gadā ir 54% jeb 351 876 personas. Vienpadsmit gadu laikā, kopš procesa sākuma no 1995. gadā līdz 2006. gadam, nepilsoņu skaits ir samazinājies: no 29% līdz 18%. Pēdējos divos gados reģistrēts rekordaugsts naturalizēto pilsoņu skaits. 2005. gadā pilsonību ieguva 19 169 personas, un 2004. gadā –16 064 personas. Iepriekšējā periodā – 2003. un 2002. gadā pilsonība tika piešķirta attiecīgi 10 049 un 9 844 personām. Par naturalizācijas procesa efektivitāti liecina joprojām augstais nokārtoto naturalizācijas eksāmenu skaits – vairāk nekā 90% no pretendentiem nokārto eksāmenu ar pirmo mēģinājumu.
Pētot naturalizācijas pārvaldes darba statistiku varu teikt, ka līdz 2006. gada 28. februārim kopš naturalizācijas procesa sākuma saņemti 113 640 naturalizācijas iesniegumi par 126 237 personām. Ar ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 106 324 personas, to skaitā 12 413 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem.
Uzņemto pilsoņu skaits naturalizācijas kārtībā:

Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:
• kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu;
• kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);
• kuras prot latviešu valodu un zina Latvijas vēsturi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un valsts himnas tekstu;
• kurām ir legāls iztikas avots;
• kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības ) un saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu.
Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bezvalstnieku un nepilsoņu bērnu atzīšana par LR pilsoņiem
Bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņš atbilst šādām prasībām:
• viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;
• viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz 5 gadiem par nozieguma izdarīšanu;
• viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:
• abi bērna vecāki;
• bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;
• viens no bērna vecākiem, ja otrs vecāks ir miris;
• bērna adoptētājs.
Eiropas Savienības pilsonība

Ikviens pilsonis, kuram ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonība, ir Eiropas Savienības pilsonis. Eiropas Savienības pilsonība dod papildu tiesības tās dalībvalstu pilsoņiem, bet neaizstāj konkrētās valsts pilsonību. ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kam ir kādas ES dalībvalsts pilsonība.
Kas jādara Latvijas pilsonim, lai iegūtu Eiropas Savienības pilsonību?

Nekas nav jādara. Visi Latvijas pilsoņi ir ES pilsoņi ar brīdī, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Latvijas pilsoņiem nav jānaturalizējas, nav jākārto nekādi papildu pārbaudījumi.

Vai ir iespējams atteikties no Latvijas pilsonības, un būt tikai Eiropas Savienības pilsonim?

Nē, nav iespējams. Atsakoties no Latvijas pilsonības, lai saglabātu Eiropas Savienības pilsoņa tiesības, ir jāiegūst kādas citas Savienības dalībvalsts pilsonība. ES pilsonība tikai papildina, nevis aizstāj nacionālo pilsonību.

Kādas papildu tiesības iegūst Latvijas pilsoņi iestājoties Latvijai Eiropas Savienībā?

Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi bauda konkrētajā valstī garantētās tiesības, kā arī īpašas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Latvijas pilsoņi iegūst Eiropas Savienības pilsoņa tiesības:
– balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
– balsot un kandidēt uzturēšanās valsts pašvaldību vēlēšanās;
– iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam par jebkuru ar Eiropas Savienības saistītu jautājumu;
– tiesības uz diplomātisko vai konsulāro aizsardzību valstīs, kurās nav savas pilsonības valsts vēstniecības vai pārstāvniecības;
– brīvi pārvietoties – iespēju bez vīzām brīvi pārvietoties un izvēlēties sev darba un dzīvesvietu jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Kāds ir nepilsoņu statuss un tiesības, Latvijai Eiropas Savienībā?

Nepilsoņi nekļūs par ES pilsoņiem un tādējādi nebaudīs visas ES pilsoņu tiesības.
Starptautisko tiesību dokumentos noteiktās pamattiesības un brīvības attiecas uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības. Tomēr personas, kuru mītnes zeme ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kurām nav Eiropas Savienības pilsonības, iegūst vairākas papildu tiesības. Tas attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem:
– tiesības iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudsmenim;
– tiesības vērsties Savienības institūcijās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā;
– tiesības noteiktos gadījumos saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus.
Latvijas nepilsoņi var pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kas dod viņiem zināmas papildu tiesības – tiesības bez vīzām pārvietoties Eiropas Savienībā un izvēlēties darbu un dzīvesvietu. Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem: jābūt 5 gadu nodzīvotam laikam kādā no ES dalībvalstīm, legālam iztikas avotam, sociālajai apdrošināšanai, kā arī jāatbilst noteiktam integrācijas līmenim sabiedrībā. Tomēr jāņem vērā, ka ES pilsoņu tiesības jebkurā gadījumā būs plašākas nekā ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Nobeigums

Referātu veidoju pēc tāda principa lai to varētu saprast ikviens cilvēks, kurš vēlas uzzināt kaut ko par pilsonības institūtu un naturalizāciju, kā arī par Eiropas Savienības pilsonību. Referātā es aprakstīju pilsonības vēsturi, pilsoņu tiesības, Latvijas pilsonību, Eiropas Savienības pilsonību un kā var iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Es pilsonību ieguvu naturalizācijas kārtībā, tāpēc arī referātā šo apakšnodaļu aprakstīju plašāk. Bet vienīgais ka man tas process bija viegls , jo esmu beidzis pamatskolu latviešu mācībvalodā. Lai naturalizētos man vajadzēja uzrādīt izziņu no skolas un pēc tam bija jāgaida Ministru kabineta rīkojums par naturalizāciju. Pēc divām nedēļām man piešķīra pilsonību un es gāju uz pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi lai saņemtu pilsoņa pasi.
Procesa laikā secināju, ka naturalizācijas pārvaldē, pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē arī šajās valsts iestādēs ir saglabājusies daļa no birokrātijas, kura nākusi līdz no Padomju Savienības. Jo sastapos ar daudzām formalitātēm un neprecizitātēm, kuras, manuprāt, nevajadzētu un bez tam arī varētu iztikt.

Izmantotā literatūra

Pilsonības likums /Spēkā esošs no 1994.08.25. , Publicēts: Vēstnesis 93 1994.08.11./
Ministru kabineta noteikumi nr. 1011 ”Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība” / spēkā esošs no 2004.12.18. , Publicēts: Vēstnesis 201 2004.12.17.
Ministru kabineta noteikumi nr. 378 ” Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem ” /spēkā esošs no 2004.05.01. , Publicēts: Vēstnesis 66 2004.04.28/

LR Naturalizācijas pārvalde, Pilsonības ābece- Rīga: FOBO PRINTS, 8.- 9. lpp.

Elektroniskie resursi:
http://www.google.lv
http://www.politics.lv/satvars/3.3/1.htm..
http://www.pmlp.gov.lv/?_p=351&menu__id=117
http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fjas_lv&saite=registresana.htm

http://www.np.gov.lv/index.php?lv=fjas_lv