Pirātisms Latvijā.
Dažas dienas atpakaļ es mājās ieslēdzu internetu, un ieraudzīju portālā DELFI ziņu, ka BSA (Busines Software Alliance) ir veikusi pētījumu par pirātisma līmeni Latvijā un noskaidrojusi, ka Latvijā ir augstākais pirātisma līmenis Baltijas valstīs. Latvija no visas pārdotās datorprogrammatūras vairāk kā puse, jeb 58% ir pirātiska, bet Lietuvā attiecīgi 53%, Igaunijā 52%, kas tomēr ir satraucošs skaitlis.
Ar ko mēs saprotam pirātismu? Ar pirātismu saprot autora darba kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību īpašnieka atļaujas. Šāda atļauja tiek saukta par licenci. Saskaņā ar 06.04.2000. Autortiesību likumu licence ir “līgums, ar kuru viena puse – autortiesību subjekts – dod atļauju otrai pusei – darba izmantotājam – izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas.
Tātad licencē tiek ietverti nosacījumi uz kādiem autors savu darbu nodod izmantotājam lietošanā. Ja lietotājs šos nosacījumus pārkāpj, tad viņa darbība tiek pielīdzināta nelēgālai izmantošanai, jeb pirātismam. Pārkāpjot šos noteikumus draud sods – Brīvības atņemšana uz 5 gadiem vai naudas sods 200 minimālo mēnešalgu apmērā ar mantas konfiskāciju.
Vai mēs esam pirāti? Es jā! Es jaunāko mūziku, programmas, spēles un filmas iegūstu internetā un šo informāciju pārdodu draugiem, bet vai man tādēļ baidīties no policijas? Pateicoties maigajai likumu situācijai Latvijā man nav jābaidās. Es šaubos vai Latvijā ir bijis gadījums, kad par autortiesību pārkāpšanu kāds būtu notiesāts ar maksimālo sodu. Kādēļ baidīties pieaugušam cilvēkam, kuram ir nauda lai pavairotu šos diskus un nopelnītu ļoti labi pateicoties tam.
Tātad, kur mēs varam iegūt datus ko izmantot pirātismā? Viss populārākais veids ir internets, bet tajā arī pastāv vairāki veidi kā to izdarīt.
1.Direct Connect Programmas, kurās katrs lietotājs dod no sevis, kopā iegūstot ļoti lielu informācijas daudzumu, kuram pieeja ir visiem lietotājiem.
2.FTP serveri – Tas ir veids, ka kāds viens cilvēks atvēl savu datoru un izmanto lai tajā glabātu jaunāko informāciju.
3.mIRC – Šis paņēmiens strādā kā FTP tikai ietver vēl iespēju sarunāties.
4.HTML – Parastā interneta mājaslapa arī ir informācijas avots, bet tā ir ļoti nedroša un tāpēc tā vairs netiek izmantota bieži.
Es personīgi dodu priekšroku DC.
Tātad ar pirātismu var nodarboties jebkurš, kuram ir pieejams internets.
Pateikšu ka interesantākais ir tas ka dažas programmas, mūziku vai filmas var iegūt pirms to izlaišanas pārdošanā. Es domāju ka ķedes vājais punkts ir pašās firmās kas nepietiekami kontrolē gatavā produkta ceļu līdz pircējam.
Bet kas ir cēloņi šim augstajam pirātisma līmenim Latvijā? Vienkārši, iedzīvotāju algas ir pārāk maza, lai pirktu mūzikas diskus veikalos, kuros viena diska cena ir apm. 10ls, vai vēl trakāk programmas, kuras maksā no 10ls-700ls un vairāk.
Vienīgais veids kā iznīcināt pirātismu cenu pazemināšana, jo es pats labprāt pirktu orģinālos diskus, bet pašlaik to cenas ir pārāk augstas.
Cerams, ka mūsu valdība atradīs risinājumu šai problēmai, jo pašlaik cīņa ar pirātismu nenotiek.