Pirotehnika – tas ir nopietni
Pirotehnika ir iespēja padarīt mūsu svētkus daudz interesantākus un oriģinālākus, tomēr tas ir tikai tādā gadījumā, ja cilvēks, kas iegādājas pirotehniku, zin drošības noteikumus un bīstamības faktorus. Iepazīstot pirotehnikas aizsākumus, cilvēki saprastu, ka pirotehniku nelieto ikdienā, bet tieši otrādi – ļoti īpašos gadījumos.
Caur daudzām nācijām nācis šis izgudrojums. Vairākums vēsturnieku piekrīt tam, ka ķīneši izgudrojuši pirotehnku 19.gs., kad viņi atklāj kā taisīt šaujampulveri. Stāsts ir tāds, kad ķīniešu pavāram sanāca sajaukt trīs virtuvē visbiežāk letojamās lietas- potassium nitrate(tā ir viela, kas tiek lietota taisot sērkociņus un uguņošanu) sulfur(tas ir dzeltens ķīmisks elements, kam ir spēcīga smarža un tiek lietots medicīnā kā arī uguņošanai), charcoal(tā ir melna viela – ogle).Šis pavārs pamanīja, ka aizdedzinot šīs kopā sajauktās vielas tās ir viegli uzliesmojošas. Vēl pavārs atklāja to, ja šīs pašas sastāvdaļas tiktu savienotas citā kombinācijā, veidojas sprādziens nevis uzliesmojums, šī eksplozija izveidoja skaļu troksni, kura būtu ļoti piemērota, lai atbaidītu garus, kāzu svinībām, atzīmētu kauju uzvaras kā arī jaunā gada sākumu. Vēl vienu uguņošanas vēstures versiju atklāj Taoistu mūki ar savu atklājumu Tālajos austrumos apmēram 1000 gadus atpakaļ. Šie, tā laika zinātnieki, meklēja nemirstības un mūžīgās dzīves eleksīru. Eksperimenta rezultātā, Taoistu mūki atklāja, ka šī mikstūra no potassium nitrate, sulfur un charcoal kopā savienota negaidīti eksplodē radot lielisku savienojumu no gaismas, trokšņa un dūmiem. To atklājuši mūki sastāvdaļas sapildīja bambusa trubās, aiztaisīja abus galus un pievienoja auklu aizdedzināšanai. Itālis Marko Polo, savos ceļojumos uz Tālajiem Austrumiem, starp daudzajām un neparasajām lietām mājās atveda melnu pulveri, kurš kļuva par neatņtemamu sastāvdaļu Itāļu izklaidēs, svinībās tas ir uguņošanās. Uguņošana tika izmantota arī, lai nosvinētu militāras uzvaras. Drīz vien šīs uguņošanas tika arvien vairāk un vairāk izmantotas izklaides pasākumiem, karaliskās ģimenes Eiropā sacentās par savas idejas novešanu līdz skatuvei arvien vairāk izmantojot uguņošanu karaļu un karalieņu kronācijās, kristībās un kāzās. Krievijas Caram Pēterim Lielajam bija tradīcija taisīt uguņošanas pasākumus, sagaidot Jauno Gadu. Karalis Luijs XIV bija slavens ar savām lielajām uguņošanām Versaļas dārzos. Itālija un Vācija tika izceltas kā divas līderes uguņošanas izrādēs no 16.gs. līdz 18.gs. Ap 18.gs. mūzika tika izmantota uguņošanas izrādēs. Viena no slavenākajām performancēm notika Londonā, Anglijā, lai nosvinētu miera līguma parakstīšanu. Simfoniju, Mūzika Karaliskajai Uguņošanai, sacerēja angļu komponists Džordžš Frīdrihs Handels,speciāli šim notikumam.Modernās uguņošanas ar mūziku, izgudroja Francūži Kannās 1960. gadā. Viņi bija pirmie, kuri pieskaņoja mūziku uguņošanai ar krizantēmu eksplozjām un romiešu svecēm. Nezināmu iemeslu dēļ šāda veida uguņošana pazuda uz 25 gadiem. Tad 1985. gadā mūzikālā uguņošana parādijās no jauna ar iespaidīgu stilu, kurš parādījās nacionālajā uguņošans konkursā Montreālā , Kvebekā.
Pats galvenais, lai, lietojot pirotehniku, nenotiek nelaimes, ir izlasīt instrukciju pirms lietošanas, bet tas nav vienīgais drošības noteikums, kas mums ir jāievēro. Tā, piemēram, pērciet pirotehniku licenzētos veikalos, lai nesaskartos ar “brāķiem”, tā jūs paši sev apdraudat dzīvību, vēlams, lai šaušanas tuvumā būtu ūdens vai uguns dzēšamais aparāts, ļoti svarīgi ir neeksperimentēt un necensties izgatavot pats savus pirotehnikas izstrādājumus. Arī pašus pirotehnikas izstrādājumus ir jātur aukstā un sausā vietā. Tas visiem liekas pašsaprotami, bet tomēr vienmēr ir jāatceras, ka pirotehnikas izstrādājumus nedrīkst vērst pret cilvēku un ka tā jālieto ārā, nevis iekštelpās. Vienmēr ir jāatceras, ka pirotehnikas izstrādājumus nekas nevajag mest metālam vai papīram domātos konteineros, ja notrūkst aukla – nemēģiniet to sameistarot pats, ka līdz galam neizšāvušam klucim nedrīkst tuvoties vismaz 15 minūtes un ka skatītājiem jāatrodas drošā attālumā. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, vai šaušanas vietai netraucē koki un elektrības vadi, kā arī – pārbaudīt, vai šaušanas notiks drošā attālumā no mājām. Cilvēkiem pirms pirotehnikas izmantošanas ir jāpārliecinās, vai tuvumā nav sausa zāle, kas varētu uzliesmot no dzirksteles, no kuras puses pūš vējš, lai izdedži nekristu virsū cilvēkiem. Tomēr ļoti bieži cilvēki aizmirst, ka, ja laukā pūš stiprs vējš, pirotehniku lietot nedrīkst! Tāpat arī pirotehniku nav ieteicams lietot alkohola reibumā un bērniem zem 16 gadu vecuma.
Lai pasākumā pirotehnikas izstrādājumu izmantošana nebūtu nemākulīga un neinteresanta, cilvēkiem ir iespēja samaksāt profesionāļiem, lai to izdara viņi. Apskatot internetportālu www.ugunsmeistars.lv , secināju, ka pirotehnikas pareiza izmantošana var radīt māksu. Kā, piemēram, ar pirotehniku var izveidot Uguns kokus : pirotehnika tiek izšauta no vienas vietas, vairākos augstuma līmeņos, vienlaicīgi ar paaugstinātu intensitāti veidojot uguns koku. Uguņošanas laikā var mainīt pirotehnikas efektus, uguns koka krāsu un telpas aizpildījumu. Parasti šo efektu izmanto klasiskās uguņošanas laikā vai arī uguņošanas kulminācijā. Šis efekts ir redzams ļoti lielā attālumā un ir iespaidīgs skatītājiem, kuri atrodas tālu no uguņošanas vietas, Uguns sienas : pirotehnika tiek izšauta no 9 līdz pat N vietām veidojot uguns sienu. Uguņošanas laikā var mainīt pirotehnikas efektus, krāsas un uguns sienas augstumu. Parasti šo efektu izmanto uz dambjiem tiltiem, plostiem. Visbiežāk kompleksi ar skrienošo uguns līniju vai arī uguņošanas kulminācijā, Uguns vēdekli : pirotehnika tiek izšauta vēdekļa veidā no vienas vai vairākām vietām. Citreiz šo efektu sauc par pilno V burtu. Parasti efekta iegūšanai izmanto romiešu sveces, komētas, mīnas vai komēt-lādiņus. Uguņošanas laikā var mainīt pirotehnikas efektus krāsas un vēdekļa atvēršanos (no vidus, no sāniem, no labās puses vai kreisās puses). Parasti šo efektu izmanto klasiskai uguņošanai aizpildot pirmo līmeni, vai vietās, kur ir ierobežota pirotehnikas uzstādīšana, kā arī daudzas citas skaistas izrādes, kuras pati savām acīm esmu redzējusi. Cilvēks, kurš nezin pareizos veidus, kā izvietot un kā rīkoties ar pirotehniku, šādas lietas nevar uztaisīt., tāpēc varbūt labāk ir sakrāt naudiņu un uzaicināt profesionāļus.
Uzzinot plašu informāciju par pirotehnikas vēsturi, tās bīstamību un veidiem, secinu, ka jau senos laikos cilvēki centās to izmantot, tikai citos nolūkos. Pasaule attīstās arvien uz augšu, un es nemaz nebrīnītos, ja pirotehniku nākotnē izmantos vēl citos gadījumos. Saprotu tikai to, ka ar pirotehnikas izstrādājumiem nedrīkst jokot, jo pastāv liela bīstamība savainoties vai savainot kādu citu, tāpēc labāk ir uzticēt šādas lietas speciālistiem, lai svētki kopumā būtu skaisti visiem.