Bez šaubām visietekmīgākāko politisko režīmu tipoloģiju ir sastādījis Aristotelis 4.gs p.m.ē. Kuru viņš ir izveidojis uz savu pētījumu pamata par 158 Grieķijas pilsētu štatu eksistenci. Šī sistēma kļuva par pamatu režīmu tipoloģijai nākamajiem 2500 gadiem. Aristotelis pārvaldes sistēmu iedalīja divu kategoriju jautājumos: „kas nosaka likumus?” un „kam ir labums no likumiem?”
Aristotelis izšķīra monarhiju, aristrokrātiju un valsts iekārtu (polity), kuru atzina par labāko, jo tā ietvēra visu intereses. Monarhiju un aristrokrātiju Aristotelis uzskatīja par nepraktisku, jo tās bija balstītas uz Dieva labprātību. Valsts iekārta (likums, kuru atbalsta daudzi un, kas ietver sabiedrības intereses) viņa skatījumā tika atzīts par vispraktiskāko sistēmu.
Aristoteļa sistēmu vēlākajos gadus atklāja domātāji Tomas Hobs (Thomas Hobbes) un Džīns Bodins (Jean Bodin). Viņu detalizētais koncerns kļuva par pamatu suverinitātei, veidojot bāzi stabilajiem politiskajiem režīmiem.
Politisko pasauli varētu iedalīt trīs atšķirīgos blokos: kapitālisms – „pirmajā pasaulē”, komunisms „otrajā pasaulē” un attīstība „trešajā pasaulē”. Trešās pasaules klasifikācija ir ekonomiska, ideoloģiska, politiska un stratēģiska izmēros.
Jēdziens demokrātija burtiski nozīmē “tautas vara”. Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā pilsoņiem ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atsevišķu, valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā vai grozīšanā, iespējamas arī visu pilsoņu balsojums. Pirms 2500 gadiem Senajā Grieķijā Atēnās praktizēja šādu demokrātijas paveidu. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskās demokrātijas: tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.
Federālisms ir ideoloģiska nostāja, filozofisks uzskats, kas iesaka un aktīvi atbalsta valsts pārveidošanu uz federāliem pamatiem vai vairāku valstu apvienošanos vienā federācijā. Federālisms arī definē federālas valsts uzbūves un federācijas subjektu savstarpējo attiecību pamatprincipus. Tātad varam secināt, ka federācija ir viens no valsts modeļiem, savukārt federālisms ir atbalsts šim modelim.
Termins “unitārisms” ir angļu valodas vārds, kas cēlies no latīņu vārda “unitarius”. Pirmo reizi šo terminu lietoja legalizētā reliģija 1600. gadā. Sevišķi tas ir pamatots Dieva vienpersonīgajā koncepcijā, un tas izsaka viedokli, kas ir pretstatā ar ortodoksālo doktrīnu, kura savukārt aizstāv Dieva trīsvienīgo būtību.
Konfederācija ir neatkarīgu valstu savienība, kurā katra valsts saglabā savu suverenitāti balstoties uz vienlīdzības principu.
Federācija (federation) ir savienība, kurā dalībvalstis pakļauj sevi augstākam federālam līmenim, tajā pašā laikā atstājot daļu varas savā kompetencē.