Politika vienmēr ir dialogs nevis monologs . Politika ir aizraujoša, jo cilvēkiem
ir dažādi viedokļi. Tie diskutē par to kā viņi dzīvo. Politika, tās dziļākajā jēgā, ir
aktivitāte ar kuras palīdzību ir iespējams pasargāt, uzlabot likumus, kuru ietekmē
dzīvo sabiedrība . Bismarks ir teicis, ka politika ir kā pārvaldes māksla . Jo ir jābūt
patiesi talantīgam, lai spētu būt autoritāte, spētu vadīt sabiedrību. Šīs klasiskās
definīcijas ir radušās jau antīkajā Grieķijā.
Pateicoties mūsdienu mediju plašajām iespējām, ir novērojams anti-politikas
fenomens, jo sabiedrība ir labi informēta par, piemēram, negodīgumu, korupciju
u.tml. Politika būtībā ir publiska aktivitāte, kas iegūst gan pozitīvu, gan negatīvu
nokrāsu.
Politika ir kā kolektīva sirds sabiedrībā, gan formāla, gan neformāla, publiska gan
privāta, visās cilvēku grupās un sabiedrības slāņos. Šajā ziņā politika ieņem vietu
visās cilvēku grupās sociālajā mijiedarbībā . Politiskā sabiedrība pieprasa, lai
autoritātes spētu rast saistošus lēmumus un spētu saglabāt kopienu.
Jau 14. gs sākumā atrodams jēdziens „valsts” politiskajā kontekstā .
Pamatideja spēkam politikā ir tāda, ka tas palīdz izprast atšķirības starp transitīvo
un intransitīvo spēku sociālajās attiecībās. Tas palīdz labāk izprast dažādos spēka
aspektus šodienas politiskajā dzīvē.
Aprakstošā politika analizē tās filozofisko izpratni par empīrisko mācību, kas
radusies jau 17. gadsimtā tādu teroristu darba rezultātā kā John Locke. 19.
gadsimtā izpētes procesa laikā Augustei Comtei radās arī pozitīvisma idejas,
intelektuālā kustība .
Atšķirība starp vairāk faktisko un reālo politiku un vairāk simbolisko politiku –
nepietiekamie novērojumi sabiedrībā, kur politika ir sociālā realitāte kā simboliska
likumdošana .
Jēdzienu „politika” un „valsts” aizsākums meklējams Grieķijā – mūsu civilizācijas
aizsākuma vietā. Politika pamatā skaidro konflikta un sadarbības iespējas sabiedrībā.
Valsts traktējums laika gaitā ir mainījies ļoti krasi, tas ir noticis gan ļoti
pakāpeniski, gan ļoti radikāli un strauji – revolūciju ceļā. Krasākās valsts traktējuma
maiņas vērojamas 16. un 17. gadsimtā. Šajā laika posmā notika grandiozas reformas
reliģiskajā dzīvē, kas tieši ietekmēja valsts pārvaldes formas. Līdz 17. gadsimta
vidusdaļai vērojamas t.s. kalpa un saimnieka attiecības.
Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p3
Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p5
Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p7
Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p11
Ed. By Goodin E. Robert and Pettit P. Contemporary political Philosophy an Antthology, Oxford, Blackwell Publishers, 1997. p3
Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p14
Goeler G. Constitution and Use of Power. Towards a new Framework for Cenceptualizing Power/Power in Contemptory Politics. Theories, Practices, Globalissations/ SAGE Publications. – london 2000. p58