politika un valsts

Politika vienmēr ir dialogs nevis monologs . Politika ir aizraujoša, jo cilvēkiem

ir dažādi viedokļi. Tie diskutē par to kā viņi dzīvo. Politika, tās dziļākajā jēgā, ir

aktivitāte ar kuras palīdzību ir iespējams pasargāt, uzlabot likumus, kuru ietekmē

dzīvo sabiedrība . Bismarks ir teicis, ka politika ir kā pārvaldes māksla . Jo ir jābūt

patiesi talantīgam, lai spētu būt autoritāte, spētu vadīt sabiedrību. Šīs klasiskās

definīcijas ir radušās jau antīkajā Grieķijā.

Pateicoties mūsdienu mediju plašajām iespējām, ir novērojams anti-politikas

fenomens, jo sabiedrība ir labi in

n
nformēta par, piemēram, negodīgumu, korupciju

u.tml. Politika būtībā ir publiska aktivitāte, kas iegūst gan pozitīvu, gan negatīvu

nokrāsu.

Politika ir kā kolektīva sirds sabiedrībā, gan formāla, gan neformāla, publiska gan

privāta, visās cilvēku grupās un sabiedrības slāņos. Šajā ziņā politika ieņem vietu

visās cilvēku grupās sociālajā mijiedarbībā . Politiskā sabiedrība pieprasa, lai

autoritātes spētu rast saistošus lēmumus un spētu saglabāt kopienu.

Jau 14. gs sākumā atrodams jēdziens „valsts” politiskajā kontekstā .

Pamatideja spēkam politikā ir tāda, ka tas palīdz izprast atšķirības starp transitīvo

un intransitīvo sp

p
pēku sociālajās attiecībās. Tas palīdz labāk izprast dažādos spēka

aspektus šodienas politiskajā dzīvē.

Aprakstošā politika analizē tās filozofisko izpratni par empīrisko mācību, kas

radusies jau 17. gadsimtā tādu teroristu darba rezultātā kā John Locke. 19.

gadsimtā izpētes procesa laikā Augustei Comtei radās arī po

o
ozitīvisma idejas,

intelektuālā kustība .

Atšķirība starp vairāk faktisko un reālo politiku un vairāk simbolisko politiku –

nepietiekamie novērojumi sabiedrībā, kur politika ir sociālā realitāte kā simboliska

likumdošana .

Jēdzienu „politika” un „valsts” aizsākums meklējams Grieķijā – mūsu civilizācijas

aizsākuma vietā. Politika pamatā skaidro konflikta un sadarbības iespējas sabiedrībā.

Valsts traktējums laika gaitā ir mainījies ļoti krasi, tas ir noticis gan ļoti

pakāpeniski, gan ļoti radikāli un strauji – revolūciju ceļā. Krasākās valsts traktējuma

maiņas vērojamas 16. un 17. gadsimtā. Šajā laika posmā notika grandiozas reformas

reliģiskajā dzīvē, kas tieši ietekmēja valsts pārvaldes formas. Līdz 17. gadsimta

vidusdaļai vērojamas t.s. kalpa un saimnieka attiecības.

Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p3

Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p5

Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p7

Heywood A. Politics, London, MacMillan Fo

o
oundation Ltd, 1997. p11

Ed. By Goodin E. Robert and Pettit P. Contemporary political Philosophy an Antthology, Oxford, Blackwell Publishers, 1997. p3

Heywood A. Politics, London, MacMillan Foundation Ltd, 1997. p14

Goeler G. Constitution and Use of Power. Towards a new Framework for Cenceptualizing Power/Power in Contemptory Politics. Theories, Practices, Globalissations/ SAGE Publications. – london 2000. p58