pusaudzis un nauda

Pusaudzis un nauda

Jau no bērnības vecāki bērnu radina pie naudas. Tas var izpausties, piemēram, kā kabatas naudas došana, kad reizi mēnesī vecāki bērnam piešķir noteiktu naudas summu noteiktiem tēriņiem, protams, vecāki šo summu var arī ieskaitīt kartē, no kuras vēlāk bērns, ja ir nepieciešamība, to var izņemt, veikt pirkumus un norēķināties. Līdz ar to bērnam jāmācas plānot savu budžetu. Budžets ir iespējams gan ar pārpalikumu, gan ar deficītu, gan sabalansēts. Optimāls ir sabalansēts budžets. Tomēr, ja vecāku piešķirtais budžets bērnam ir nepietiekams, savu mērķu īstenošanai, bieži vien pusaudži brīvajā laikā strādā, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus.
Budžets sastāv no ieņēmumu un izdevumu daļām. Ir būtiski, lai ieņēmumi nosegtu izdevumus. Līdz ar to pusaudžiem, nosakot noteiktu budžetu, ir iespēja mācīties sabalansēt savus izdevumus ar ienākumiem, kurus iegūst pats vai tos piešķir vecāki. Pamatā pusaudžu budžeta ieņēmumu avots ir vecāku nauda. Līdz ar to vecāki vistiešākajā veidā ir iesaistīti pusaudža budžeta plānošanā, jo, lai noteiktu naudas summu ko vecāki piešķir pusaudzim, viņiem ir aptuveni jānovērtē pusaudža izdevumu apjoms katru mēnesi. Vecāki vadoties pēc bērna vajadzībām piešķir katru mēnesi kādu konstantu summu, kuru bērns izmanto tam, kam tā bija paredzēta. Tomēr cik liela un kam tieši šo naudu izmanto katrā ģimenē vienojas visi kopīgi.
Ļoti bieži bērna kabatas naudu vecāki nogulda bankās uz bērna vārda. Šāda lēmuma motīvi ir, lai nauda būtu drošībā un lai radināt bērnu plānot savu budžetu un mēnesī iekļauties šajā summā. Ja nauda tiek noguldīta bērnam ikmēneša tēriņiem, pusaudzis saņem debetkarti, kuru viņš var izmantot gan noņemot skaidru naudu bankomātā, gan iepērkoties veikalā. Bankas piedāvā arī dažas priekšrocības kartēm, piemēram, atlaides noteiktos veikalos, kā arī pusaudzim veidojas pozitīva sadarbība ar banku, kas var būt noderīga arī tālāk dzīvē. Nauda kartē var nonākt vai nu iemaksājot skaidrā naudā bankā vai arī veicot bezskaidras naudas pārskaitījumu no konta uz kontu. Naudu ieskaitīt var jebkurš, bet parasti to pusaudzim dara vecāki. Naudu kontā ieskaitīt var arī pats pusaudzis vai arī, ja viņš kur strādā, kartē var ieskaitīt algu.
Bērnam augot, arī vēlmes aug, un ne vienmēr vecāki spēj nodrošināt šo velmju izpildi, un ļoti daudzi pusaudži nolemj brīvajā laikā strādāt algotu darbu, lai palielinātu ienākumus. Valsts piedāvā uzņēmumiem dažādas kompensācijas par to, ka viņi pieņem darbā nepilngadīgos pusaudžus. Līdz ar to pusaudžiem ir vairāk izvēles variantu. Ļoti daudzi arī izmanto šādas izdevības. Tomēr tā kā ir neizsakāmi liels pieprasījums pēc šīm vietām ne visus spēj nodarbināt. Diezgan bieži kādos vasaras darbos vecāki savas atvases mēdz iekārtot darbā caur pazīšanos. Protams, ir iespēja vienojoties par strādāšanu mājās, kad bērnam uztic paveikt noteiktus darbus, un vecāki par to piešķir atalgojumu. Tādā veidā bērns gan palīdz vecākiem mājas darbos, gan iegūstot kādu naudas summu. Daudzi pusaudži tiek iesaistīti arī ēnu ekonomikā, veicot dažādus darbus, lielākoties laukos.
Ļoti daudzi nemāk rīkoties ar naudu, jo bieži vien budžets veidojas ar deficītu. Tāpēc es pati ļoti atbalstu kabatas naudas došanu, jo tas māca bērnu jau no pirmās saskarsmes ar naudu ar to rīkoties. Tomēr ir arī cilvēki, kuri prot izmantot naudu, lai gūtu sev labumu. Tā tiek ieguldīta dažādās akcijas, investēta, dažādos projektos, uzņēmumos. Līdz ar to šiem cilvēkiem nauda pelna naudu.