Pūt, vējiņi!
„Pūt, vējiņi!” ir vienas no Raiņa lugu pērlēm „Pūt, vējiņi!” 1973. gada ekranizējums, kas ar kinorežisora Gunāra Pieša un scenārija autora Imanta Ziedoņa meistarīgo pieskārienu pārvēršas par dramatisku un traģisku stāstu par mīlestību, uzticību, nodevību un pārdzīvojumiem.
Jau pašā sākumā filma tiek iekrāsota drūmos toņos, kas ne tikai piedod zināmu noslēpumainības devu, bet arī noskaņo skatītāju uz gaidāmajiem stāsta pavērsieniem un konfliktiem. Pērkona negaiss, vētra lauž koku zarus, debesis savelkas drūmas, latviešu sētā meitas maļ graudus, dzied dziesmas. Tā laika vakariem šķietami ierasto ainu izjauc māte, kas ienākdama paziņo, ka ieradušies precinieki. Aina ar pa Daugavu atpeldējušiem preciniekiem ļauj dziļāk pavērties sadzīvē un tradīcijās, atspoguļojot vietējās paražas, kuru ietvaros meitas slēpjas, bet precinieki tās meklē. Ar šādu paražu sākas arī pirmais filmā attēlotais sarežģījums, kurā Zanes precinieks Uldis noskūpsta Baibu. Starpgadījums izvēršas par mīlestības pavedienu, kas vijas cauri visam filmas sižetam, ik pa laikam metot līkumus un sienot mezglus, kurus atpīt kļūst aizvien grūtāk un grūtāk, līdz pavediens pārtrūkst. Filmas gaitā risinās Baibas iekšējais konflikts starp izvēlēm nodot māsu Zani un ļauties mīlestībai vai slēpt jūtas, dodot iespēju māsai būt laimīgai. Spriedzi pastiprina mātes ultimāti, kas apgrūtina Baibas izvēli, taču piesātina filmu, kura beidzas ar latviešu tautasdziesmās apspēlēto motīvu, vainadziņa nomešanu Daugavā. Stāsta beigas pārklājas ar traģisku dūmaku – Baiba dāvina sevi Daugavai, ielecot ūdenī uz neatgriešanos.
Visiem notikumiem un pavērsieniem līdzi skan Imanta Kalniņa mūzika, kuras notis brīžiem kļūst sirdi plosošākas par pašiem notikumiem. Gaismu un ēnu spēles, biežas tumsas ainas, drūma mūzika, teatrāls aktieru tēlojums un dialogi – tas viss piedod filmai īpatnēju un latviešu kino raksturīgo šarmu un burvību.
Lugas ekranizējums, kurā caur stāsta prizmu tiek atklātas gan lauku sētu tradīcijas, sadzīve, varoņu raksturi, pārdzīvojumi, gan Imanta Kalniņa filmas atmosfēru pastiprinoša mūzika , var būt droši pieskaitāms pie latviešu kino klasikas šedevriem un novietots zelta izlases galerijā.
Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale, Astrīda Kairiša, Pēteris Gaudiņš, Uldis Dumpis, Elza Radziņa, Lidija Freimane, Antra Liedskalniņa, Elita Krastiņa, epizodēs -Edgars Liepiņš, Pēteris Liepiņš, Helga Dancberga
Raiņa populārās lugas ekranizējums, kam scenāriju rakstījis Imants Ziedonis.
Traģiskais stāsts par trakulīgā daugavieša Ulda un biklās sedzacītes Baibas mīlestību, par lepnās mātes meitas Zanes pārdzīvojumiem pēc iecerētā līgavaiņa nodevības, lauku sētas darba un sadzīves tradīcijas, spilgti raksturi un komponista Imanta Kalniņa mūzika.
Kā allaž – aktieru darba vērtība: personāžu psiholoģijas, raksturu atklāsmes, attiecības, rezultātā veidojot spožu tēlu galeriju, kas mūsu aktierus iemūžinājusi uz visiem laikiem.
Atsevišķa pašvērtība ir Imanta Kalniņa mūzika, kas neapšaubāmi pieder latviešu mūzikas zelta fondam.