Apzīmējumi un saīsinājumi:
♂- tēviņš
♀- mātīte
ad.- pieaudzis putns
juv.- jaunie putni
g.k.- galvenokārt
Strazdi
Strazdu dzimtas: Apkakles strazds
Mājas strazds
Melnrīkles strazds
Melnais meža strazds
Niedru strazds
Pelēkais strazds
Sārtais strazds
Sila strazds
Dziedātājstrazds
Plukšķis
u.c.
PLUKŠĶIS
Pazīmes. 21 cm. Mazākais no meža strazdiem. Raksturīga gaiša uzacu svītra, rūsgani vēdera sāni un lidojumā rūsgana (ne dzeltenīga) spārnu apakšpuse. Tumšie raibumi uz krūtīm gandrīz saplūduši un veido gareniskas svītras.
Balss. Baiļu sauciens (sevišķi pie ligzdas) « tsred tsred tsred… »; lidojumā (arī migrāciju laikā naktīs) un ceļoties spārnos « cīīp ». Dziesmas sākums sasteigts – « vīī tjautjautjau », kam seko virkne vīterojošu skaņu (dziesma dažādos apvidos stipri mainīga).
MELNAIS MEŽA STRAZDS.
Pazīmes. 25,5 cm. Ad. ♂ apspalvojums pilnīgi melns. Knābis pavasarī un vasarā oranždzeltens, rudenī un juv. ♂ melngans. ♀ mugurpuse tumši brūna; vēderpuse nedaudz gaišāka, ar tumšiem raibumiem; knābis brūns. Juv. Līdzīgi ad. ♀, tikai nedaudz gaišāki un vairāk raibumoti.
Balss. Baiļu sauciens skanīgs «tsink tsink tsink…»; lidojumā «srī». Dziesma gari stiepta, melodiska svilpošana.
Strazdu dzīves vieta. Savrupmājiņas no cieši sanaglotiem dēļiem, ne plānākiem par 2 cm. Augstums 32 cm, platība 15× 15 cm; ar 5 cm lielu skreju 23 cm augstu no grīdas, saules pusē.
Mušķērāji
Mušķērāju dzimtas: Baltkakla mušķērājs
Melnais mušķērājs
Mazais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs
MELNAIS MUŠĶĒRĀJS.
Pazīmes. 13 cm. ♂ pavasarī melni balts apspalvojums: galva un mugurpuse melna; piere, vēderpuse un astes malas baltas; uz spārniem balts laukums (daži ♂ pavasarī līdzīgi arī ♀). ♀ mugurpuse un galva pelēkbrūna, vēderpuse baltgana, ar vieglu rūsganbrūnu nokrāsu (atšķirībā no pelēkā mušķērāja bez jebkādām svītriņām). Rudenī ♂ līdzīgs ♀.
Balss. Īss «vit» un «vit vit», arī «fīt», «tic» u.c. Dziesma īsa, pieticīga un skan kā «di vritce vritce vritce diple diple diple».
PELĒKAIS MUŠĶĒRĀJS.
Pazīmes. 14 cm. Neliels, slaids putns. Sēž ar raksturīgi vertikāli paceltu ķermeni. Apspalvojums pelnu pelēks, galvas virsa raibumota, krūtis ar brūniem gareniskiem plankumiņiem. Bieži plivina spārnus un cilā asti. Parasti ātri izlido no kādas novērošanai piemērotas vietas, īpatnēji plivinot spārnus, un ķer garām lidojošus kukaiņus. Nesabiedrisks.
Balss. Ļoti smalks, ass «tsī» un ātrs «tsī, tektek», juv. «psīp». Dziesma it kā viens aiz otra sarindoti aicinājuma saucieni «sip- sip- sī- sitti- sī- sī».
Mušķērāju dzīves vieta. Rombveida namiņi. Sienu laukums 12×12 cm, skrejas lielums 4 cm.
Erickiņi
Erickiņu dzimtas: Melnais erickiņš
MELNAIS ERICKIŅŠ.
Pazīmes. 14 cm. Aste un muguras lejasgals abiem dzimumiem rūsgansarkans. ♂ apspalvojums g. k. Melni pelēks, ar baltu spārnu spoguli; rudenī apspalvojums bālāks. ♀ vēderpuse pelēkbrūna, ne tik gaiša un rūsgana kā erickiņa ♂; mugurpuse tumši pelēcīga. Juv. Līdzīgi ad. ♀. Parasti sēž uz apkārtnes augstākās ēkas jumta, mūru drupām u. tml.
Balss. Aicinājuma sauciens līdzīgs kā erickiņam. Dziesma sastāv no divām savstarpēji atdalītām strofām «tetetete črrkštettet»; dzied līdz pat rudenim.
ERICKIŅŠ.
Pazīmes. 14 cm. Abi dzimumi visos tērpos labi atšķirami no citiem putniem (izņemot melno erickiņu) pēc rūsgansarkanīgā muguras lejasgala un astes. ♂ galvas sāni un rīkle melna (rudenī izraibināta ar baltām spalviņām); galvas virsa un mugura pelnpelēka; piere un svītra virs acs balta; krūtis oranžsarkanas. ♀ mugurpuse pelēkbrūna; vēderpuse gaiši rūsganbrūna atšķirībā no melnā erickiņa ♀ tumšā, pelēkbrūnā vēdera. Juv. Līdzīgi ad. ♀.
Erickiņu dzīves vieta. Rombveida namiņi. Sienu laukums 12×12 cm, skrejas lielums 4 cm.
Cielavas
Cielavu dzimtas: Baltā cielava
Dzeltenā cielava
Pelēkā cielava
BALTĀ CIELAVA.
Pazīmes. 18 cm. Slaids putns garu asti. Galvas virsa (izņemot balto pieri), rīkle un guza melna; mugura pelnpelēka; piere,vaigi, kakla sāni un vēders balts. ♀ līdzīga ♂, tikai melnā galvas virsa un rīkle ar atsevišķām pelēkām un baltā piere ar melnām spalviņām. Pēcriesta tērpā melnais laukums uz rīkles un guzas stipri samazināts un ar brūnu nokrāsu. Juv. Galvas virsa un šaura josla šķērsām rīklei pelēcīga, pārējā vēderpuse baltgana. Labi staigā un skrien pa zemi; šūpo asti. Lidojums viļņveidīgs.
Balss. Dzīvs «cizik» (sevišķi raksturīga lidojumā). Dziesma- čivinošu balsienu virkne.
PELĒKĀ CIELAVA.
Pazīmes. 18 cm. Aste garāka nekā citām cielavām. Vēderpuse abiem dzimumiem dzeltena. Atšķirībā no dzeltenās cielavas ♂ mugurpuse zilganpelēka (ne dzeltenīgi zaļa); virsaste zaļgandzeltena; zods un rīkle melna. ♀ mugurpuse pelēka ar zaļganu nokrāsu; zods un rīkle balta. Pēcriesta tērpā abi dzimumi līdzīgi kā ♀ riesta tērpā. Juv. Mugurpuse pelēkbrūna; vēderpuse dzeltenīgi pelēkbrūna. Ļoti reta ieceļotāja. Latvijā konstatēta tikai pāris reižu.
Cielavu dzīves vieta. Šķūnīši, kuru augstums 11 cm, platība 11×11 cm, skreja 4 cm liela 7 cm augstu no grīdas.
Zīlītes
Zīlīšu dzimtas: Meža zīlīte
Pelēkā zīlīte
Purva zīlīte
Tauku zīlīte
Lielā zīlīte
Zilzīlīte
Gaišzilā zīlīte
Cekulzīlīte
Bārdas zīlīte
Mizuložņa
Garastīte
Somzīlīte
ZILZĪLĪTE.
Pazīmes. 11,5 cm. Mazāka par lielo zīlīti. Vienīgā zīlīte ar spilgti zilu galvas virsu, spārniem un asti. Vēderpuse dzeltena; vaigi un piere balta, caur aci tumša svītra; mugurpuse zaļgana.
Balss. Ļoti daudzveidīga «ti ti ti ti», «cerrr cerrr», «cerrretett» u.c. Dziesma vienkārša- divi smalki svilpieni «tsī tsī», kam seko garš trilleris.
CEKULZĪLĪTE.
Pazīmes. 11,5 cm. Viegli pazīstama pēc nosmailotā melni un baltgani raibā cekula uz galvas un raksturīgās balss. Galvas sāni netīri balti, ausu apvidū melna pusmēnesveidīga zīme. Rīkle un kakla priekšpuse melna. Mugurpuse pelēkbrūna, vēderpuse baltgana.
Balss. Ļoti raksturīga «ci ci girrr», bieži arī smalks, augsts atkārtots «cī cī cī». Dziesma klusa, čivinoša. ♂ parasti dzied, nekustīgi sēdēdams kādā augstā vietā.
Zīlīšu dzīves vieta. Kur kokam izlūzis sapuvis zars, tur palicis dobulis. To var viegli padziļināt un izveidot dobumu. Tikpat viegli izdobt vecu koku satrunējušus stumbrus
Pīles
Pīļu dzimtas: Melnā pīle
Meža pīle
Pelēkā pīle
Rudā pīle
Sāmsalas pīle
Tumšā pīle
Peldpīles
u.c.
PELDPĪLE.
Pazīmes. Meklē barību seklās vietās, iegremdējot ķermeņa priekšdaļu ūdenī; paceļas no ūdens gandrīz vertikāli; peldot iegrimst samērā sekli, aste paceļas virs ūdens līmeņa; parasti uz spārna ir spilgti krāsots spogulis; dzimumi atšķirīgi; juv.
Un ♂ pēcriesta tērpā līdzīgi ♀.
TUMŠĀ PĪLE.
Pazīmes. ♂ 56, ♀ 50 cm. Abi dzimumi atšķiras no nedaudz mazākās melnās pīles ar baltajiem spoguļiem uz spārniem, kas labi redzami tikai lidojumā (melnajai pīlei spārni pilnīgi melni) un pēc sarkanām kājām (melnajai pīlei kājas melnas). ♂ riesta tērpā melns, zem acs neliels balts plankums. ♀ melnbrūna, pie knābja pamata un auss apvidū balti plankumi (melnās pīles ♀ vaigi viscaur baltgani). Uzturas nelielos bariņos vai pa vienai. Lido smagi un parasti zemu virs ūdens.
Balss. Retāk dzirdama kā melnajai pīlei. ♂ svilpojošs «ver-er»; ♀ aizsmakusi, asa, ķerkstoša.
Pīļu dzīves vieta. Būrus gatavo no 2,5 – 4 cm bieziem neēvelētiem dēļiem, jumtu var apsist ar ruberoīdu vai skārdu. Būrīšus novieto 2- 6 m augstumā uz stabiem vai kokos, lai skrejas būtu labi saskatāmas no ūdens. Pie staba (koka) būris jāpiestiprina nevis vertikāli, bet 20-30º leņķī slīpi uz priekšu.