Putni un to namiņi

Apzīmējumi un saīsinājumi:

♂- tēviņš

♀- mātīte

ad.- pieaudzis putns

juv.- jaunie putni

g.k.- galvenokārt

Strazdi

Strazdu dzimtas: Apkakles strazds

Mājas strazds

Melnrīkles strazds

Melnais meža strazds

Niedru strazds

Pelēkais strazds

Sārtais strazds

Sila strazds

Dziedātājstrazds

Plukšķis

u.c.

PLUKŠĶIS

Pazīmes. 21 cm. Mazākais no meža strazdiem. Raksturīga gaiša uzacu svītra, rūsgani vēdera sāni un lidojumā rūsgana (ne dzeltenīga) spārnu apakšpuse. Tumšie raibumi uz krūtīm gandrīz saplūduši un veido gareniskas svītras.

Balss. Baiļu sauciens (sevišķi pie ligzdas) « tsred tsred tsred. »; lidojumā (arī migrāciju laikā naktīs) un ceļoties spārnos « cīīp ». Dziesmas sākums sasteigts – « vīī tjautjautjau », kam seko virkne vīterojošu skaņu (dziesma dažādos apvidos stipri ma

a
ainīga).

MELNAIS MEŽA STRAZDS.

Pazīmes. 25,5 cm. Ad. ♂ apspalvojums pilnīgi melns. Knābis pavasarī un vasarā oranždzeltens, rudenī un juv. ♂ melngans. ♀ mugurpuse tumši brūna; vēderpuse nedaudz gaišāka, ar tumšiem raibumiem; knābis brūns. Juv. Līdzīgi ad. ♀, tikai nedaudz gaišāki un vairāk raibumoti.

Balss. Baiļu sauciens skanīgs «tsink tsink tsink.»; lidojumā «srī». Dziesma gari stiepta, melodiska svilpošana.

Strazdu dzīves vieta. Savrupmājiņas no cieši sanaglotiem dēļiem, ne plānākiem par 2 cm. Augstums 32 cm, platība 15× 15 cm; ar 5 cm lielu skreju 23 cm augstu no grīdas, saules pusē.

Mušķērāji

Mušķērāju dzimtas: Baltkakla mušķērājs

Melnais mušķērājs

Mazais mušķērājs

Pelēkais mu

u
ušķērājs

MELNAIS MUŠĶĒRĀJS.

Pazīmes. 13 cm. ♂ pavasarī melni balts apspalvojums: galva un mugurpuse melna; piere, vēderpuse un astes malas baltas; uz spārniem balts laukums (daži ♂ pavasarī līdzīgi arī ♀). ♀ mugurpuse un galva pelēkbrūna, vēderpuse baltgana, ar vieglu rūsganbrūnu nokrāsu (atšķirībā no pelēkā mušķērāja bez je

e
ebkādām svītriņām). Rudenī ♂ līdzīgs ♀.

Balss. Īss «vit» un «vit vit», arī «fīt», «tic» u.c. Dziesma īsa, pieticīga un skan kā «di vritce vritce vritce diple diple diple».

PELĒKAIS MUŠĶĒRĀJS.

Pazīmes. 14 cm. Neliels, slaids putns. Sēž ar raksturīgi vertikāli paceltu ķermeni. Apspalvojums pelnu pelēks, galvas virsa raibumota, krūtis ar brūniem gareniskiem plankumiņiem. Bieži plivina spārnus un cilā asti. Parasti ātri izlido no kādas novērošanai piemērotas vietas, īpatnēji plivinot spārnus, un ķer garām lidojošus kukaiņus. Nesabiedrisks.

Balss. Ļoti smalks, ass «tsī» un ātrs «tsī, tektek», juv. «psīp». Dziesma it kā viens aiz otra sarindoti aicinājuma saucieni «sip- sip- sī- sitti- sī- sī».

Mušķērāju dzīves vieta. Rombveida namiņi. Sienu laukums 12×12 cm, skrejas lielums 4 cm.

Erickiņi

Erickiņu dzimtas: Melnais erickiņš

MELNAIS ERICKIŅŠ.

Pazīmes. 14 cm. Aste un muguras lejasgals abiem dzimumiem rū

ū
ūsgansarkans. ♂ apspalvojums g. k. Melni pelēks, ar baltu spārnu spoguli; rudenī apspalvojums bālāks. ♀ vēderpuse pelēkbrūna, ne tik gaiša un rūsgana kā erickiņa ♂; mugurpuse tumši pelēcīga. Juv. Līdzīgi ad. ♀. Parasti sēž uz apkārtnes augstākās ēkas jumta, mūru drupām u. tml.

Balss. Aicinājuma sauciens līdzīgs kā erickiņam. Dziesma sastāv no divām savstarpēji atdalītām strofām «tetetete črrkštettet»; dzied līdz pat rudenim.

ERICKIŅŠ.

Pazīmes. 14 cm. Abi dzimumi visos tērpos labi atšķirami no citiem putniem (izņemot melno erickiņu) pēc rūsgansarkanīgā muguras lejasgala un astes. ♂ galvas sāni un rī

ī
īkle melna (rudenī izraibināta ar baltām spalviņām); galvas virsa un mugura pelnpelēka; piere un svītra virs acs balta; krūtis oranžsarkanas. ♀ mugurpuse pelēkbrūna; vēderpuse gaiši rūsganbrūna atšķirībā no melnā erickiņa ♀ tumšā, pelēkbrūnā vēdera. Juv. Līdzīgi ad. ♀.

Erickiņu dzīves vieta. Rombveida namiņi. Sienu laukums 12×12 cm, skrejas lielums 4 cm.

Cielavas

Cielavu dzimtas: Baltā cielava

Dzeltenā cielava

Pelēkā cielava

BALTĀ CIELAVA.

Pazīmes. 18 cm. Slaids putns garu asti. Galvas virsa (izņemot balto pieri), rīkle un guza melna; mugura pelnpelēka; piere,vaigi, kakla sāni un vēders balts. ♀ līdzīga ♂, tikai melnā galvas virsa un rīkle ar atsevišķām pelēkām un baltā piere ar melnām spalviņām. Pēcriesta tērpā melnais laukums uz rīkles un guzas stipri samazināts un ar brūnu nokrāsu. Juv. Galvas virsa un šaura josla šķērsām rīklei pelēcīga, pārējā vēderpuse baltgana. Labi staigā un skrien pa zemi; šūpo asti. Lidojums viļņveidīgs.

Balss. Dzīvs «cizik» (sevišķi raksturīga lidojumā). Dziesma- čivinošu balsienu virkne.

PELĒKĀ CIELAVA.

Pazīmes. 18 cm. Aste garāka nekā citām cielavām. Vēderpuse abiem dzimumiem dzeltena. Atšķirībā no dzeltenās cielavas ♂ mugurpuse zilganpelēka (ne dzeltenīgi zaļa); virsaste zaļgandzeltena; zods un rīkle melna. ♀ mugurpuse pelēka ar zaļganu nokrāsu; zods un rīkle balta. Pēcriesta tērpā abi dzimumi līdzīgi kā ♀ riesta tērpā. Juv. Mugurpuse pelēkbrūna; vēderpuse dzeltenīgi pelēkbrūna. Ļoti reta ieceļotāja. Latvijā konstatēta tikai pāris reižu.

Cielavu dzīves vieta. Šķūnīši, kuru augstums 11 cm, platība 11×11 cm, skreja 4 cm liela 7 cm augstu no grīdas.

Zīlītes

Zīlīšu dzimtas: Meža zīlīte

Pelēkā zīlīte

Purva zīlīte

Tauku zīlīte

Lielā zīlīte

Zilzīlīte

Gaišzilā zīlīte

Cekulzīlīte

Bārdas zīlīte

Mizuložņa

Garastīte

Somzīlīte

ZILZĪLĪTE.

Pazīmes. 11,5 cm. Mazāka par lielo zīlīti. Vienīgā zīlīte ar spilgti zilu galvas virsu, spārniem un asti. Vēderpuse dzeltena; vaigi un piere balta, caur aci tumša svītra; mugurpuse zaļgana.

Balss. Ļoti daudzveidīga «ti ti ti ti», «cerrr cerrr», «cerrretett» u.c. Dziesma vienkārša- divi smalki svilpieni «tsī tsī», kam seko garš trilleris.

CEKULZĪLĪTE.

Pazīmes. 11,5 cm. Viegli pazīstama pēc nosmailotā melni un baltgani raibā cekula uz galvas un raksturīgās balss. Galvas sāni netīri balti, ausu apvidū melna pusmēnesveidīga zīme. Rīkle un kakla priekšpuse melna. Mugurpuse pelēkbrūna, vēderpuse baltgana.

Balss. Ļoti raksturīga «ci ci girrr», bieži arī smalks, augsts atkārtots «cī cī cī». Dziesma klusa, čivinoša. ♂ parasti dzied, nekustīgi sēdēdams kādā augstā vietā.

Zīlīšu dzīves vieta. Kur kokam izlūzis sapuvis zars, tur palicis dobulis. To var viegli padziļināt un izveidot dobumu. Tikpat viegli izdobt vecu koku satrunējušus stumbrus

Pīles

Pīļu dzimtas: Melnā pīle

Meža pīle

Pelēkā pīle

Rudā pīle

Sāmsalas pīle

Tumšā pīle

Peldpīles

u.c.

PELDPĪLE.

Pazīmes. Meklē barību seklās vietās, iegremdējot ķermeņa priekšdaļu ūdenī; paceļas no ūdens gandrīz vertikāli; peldot iegrimst samērā sekli, aste paceļas virs ūdens līmeņa; parasti uz spārna ir spilgti krāsots spogulis; dzimumi atšķirīgi; juv.

Un ♂ pēcriesta tērpā līdzīgi ♀.

TUMŠĀ PĪLE.

Pazīmes. ♂ 56, ♀ 50 cm. Abi dzimumi atšķiras no nedaudz mazākās melnās pīles ar baltajiem spoguļiem uz spārniem, kas labi redzami tikai lidojumā (melnajai pīlei spārni pilnīgi melni) un pēc sarkanām kājām (melnajai pīlei kājas melnas). ♂ riesta tērpā melns, zem acs neliels balts plankums. ♀ melnbrūna, pie knābja pamata un auss apvidū balti plankumi (melnās pīles ♀ vaigi viscaur baltgani). Uzturas nelielos bariņos vai pa vienai. Lido smagi un parasti zemu virs ūdens.

Balss. Retāk dzirdama kā melnajai pīlei. ♂ svilpojošs «ver-er»; ♀ aizsmakusi, asa, ķerkstoša.

Pīļu dzīves vieta. Būrus gatavo no 2,5 – 4 cm bieziem neēvelētiem dēļiem, jumtu var apsist ar ruberoīdu vai skārdu. Būrīšus novieto 2- 6 m augstumā uz stabiem vai kokos, lai skrejas būtu labi saskatāmas no ūdens. Pie staba (koka) būris jāpiestiprina nevis vertikāli, bet 20-30º leņķī slīpi uz priekšu.

Leave a Comment